Rīga 0°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 07. decembris 13:18
Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
"LA" pēta farmāciju: Latvijas zāļu tirgū briest pārmaiņas,
kas samazinātu zāļu cenas. AS "Olainfarm" jaunajā gatavo zāļu formu ražotnē ietilpst nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija. Jaunās zāļu formas šogad paredzēts sākt eksportēt uz Mongoliju, kā arī, iespējams, uz Bosniju un Albāniju.
Medikamentu tirgū darbojas spēlētāji, kuru pamatintereses ne vienmēr sakrīt. Zāļu ražotājiem, lieltirgotavām, aptiekām pārsvarā dominē biznesa interese ar vēlmi pelnīt, turpretī pacientiem, ārstiem (tā tam vajadzētu būt) – noteicošais ir medikamentu pieejamība un pacientu veselība. Savukārt likumdevēja, uzraugošo un kontrolējošo valsts struktūru uzdevums ir visu interešu līdzsvarošana sabiedrības veselības uzlabošanas virzienā.
Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) norāda, ka ir veselības ministrs un nevar palielināt sabiedrības labklājību, bet var ar veselības politiku realizēt pasākumus, kuru mērķis ir padarīt veselības aprūpi pieejamāku, un šo mērķi ir gatavs konsekventi īstenot. Attiecībā uz zālēm plānots vienlaikus iet divus ceļus – palētināt zāles un samazināt vai izskaust pacientu līdzmaksājumus par recepšu medikamentiem.
Latvijas zāļu tirgus tiek lēsts ap 300 miljonu eiro, un lielāko daļu no tām veido recepšu zāles. "Latvijas Avīzes" rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms aptuveni divām nedēļām notikusī veselības un farmācijas organizāciju pārstāvju, kā arī Veselības ministrijas un to struktūru darbinieku sanāksme nav mazinājusi satraukumu, kā plānotās nozīmīgās izmaiņas varētu ietekmēt katru no grupām. Turklāt tās skars lielu iedzīvotāju daļu.
Lai veicinātu konkurenci, veselības ministrs iecerējis palielināt patentbrīvo jeb ģenerisko medikamentu īpatsvaru tirgū, kā arī veicināt inovatīvo, bet salīdzinoši dārgāko, ar patentu aizsargāto medikamentu paralēlo importu.
Inovatīvu zāļu radīšana ilgst daudzus gadus un izmaksā miljardus. Šādas zāles ir daudzus gadus aizsargātas ar patentu, un to īpašnieks par zālēm var prasīt, kādu samaksu vēlas. Ģeneriskos medikamentus bez ieguldījumiem pētījumos var sākt ražot tie, kuri nopērk attiecīgās tehnoloģijas, un šo zāļu cenas ir būtiski zemākas.
Zāļu reģistrācijas procedūru veic Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kura, pēc G. Belēviča ieskata, prasa nesamērīgi dārgu cenu priekš mūsu mazā zāļu tirgus. Jāatgādina, ka ES ar likumu ir noteikts, cik maksimāli drīkst piecenot pie zāļu pamatcenas zāļu vairumtirgotājs un aptiekas. Šādas politikas rezultātā Latvijā trūkstot lētu zāļu mazām pacientu grupām, jo zāles esot tik lētas, ka ieguldītās izmaksas uzņēmēji nevar.
Latvijā proporcija starp patentbrīvajām zālēm un oriģinālproduktiem pēc iepakojumu skaita ir labvēlīga: 23% un 76% par labu patentbrīvajiem. Protams, naudas izteiksmē proporcija ir apgriezta, jo oriģinālprodukti ir dārgāki, skaidro ZVA direktore Inguna Adoviča.
G. Belēvičs plāno jau šā gada pirmajā pusē panākt izmaiņas zāļu reģistrācijas cenrādī un zāļu reģistrācijas procesu paātrināt. Uz to mudina arī "Latvijas Avīzes" aptaujātie uzņēmēji.
Latvijā šobrīd iespējams arī zāļu paralēlais imports, kas nozīmē, ka medikamentu, kurš ar tādu pašu nosaukumu, kāds ir Latvijā, ir pieejams arī citās ES valstīs, bet maksā lētāk, piemēram, Latvijā ieved zāles bulgāru iepakojumā un laiž apgrozībā, izejot attiecīgas procedūras, uzlīmējot etiķeti un pievienojot anotāciju latviešu valodā.
Tikai "piespiedu kārtā"
Aptaujātie nozares speciālisti norāda, ka šobrīd nepastāv objektīvu, būtisku iemeslu, kas varētu veicināt medikamentu cenu samazinājumu. "Ir faktori, kuri ietekmē ražošanas procesus, piemēram, elektroresursu cenas vai izejvielu un materiālu cenas, kas kļūst arvien dārgāki. Zāļu cenas ietekmē arvien jauni ES regulējumi zāļu drošības uzraudzībā, prasības farmaceitiski aktīvo vielu auditiem, izmaiņu apstiprināšanas izmaksas, kuras Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā. Diemžēl arī iedzīvotāju skaits Latvijā nepalielinās, bet tikai samazinās. Tāpēc, mūsuprāt, zāļu cenas tikai palielināsies," saka Kaspars Bāliņš, AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" valdes priekšsēdētājs.
Lētākas zāles tāpat vien aptieku plauktos neparādīsies, tas var notikt vienīgi "piespiedu kārtā". Vienīgi "regulējošu" mehānismu iedarbināšana nozīmē kādam kaut ko atņemt – vai nu tā būtu peļņa, vai privilēģijas. G. Belēvičs ir veiksmīgi darbojies biznesā, savulaik izveidojis un vadījis "Saules" un "Mēness" aptieku ķēdi. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" atklāj, ka apzinās: lai sasniegtu vēlamo rezultātu, nevar tikai ņemt nost, neko nedodot pretī.
Aptaujātie Latvijas lielākie zāļu tirgotāji un ražotāju pārstāvji pozitīvi vērtē G. Belēviča zināšanas un politisko gribu īstenot reformas un vienlaikus uzmanību virza uz nepietiekamo valsts finansējumu veselības nozarei. "Te tiešām būs vajadzīga politiskā griba kaut ko mainīt, jo iekšējo rezervju meklēšana noteikti nevar būt vienīgais risinājums," saka zāļu vairumtirgotāja SIA "Tamro", kam pieder BENU aptiekas, rīkotājdirektore Dita Martinsone.
"Bez politiski drosmīgiem lēmumiem tiešām nav cerību uz strauju budžeta pieaugumu. Šis nav tikai Veselības ministrijas jautājums, bet gan valdības kopīga izšķiršanās," uzsver viena no vadošajiem starptautiskajiem inovatīvajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā SIA "GlaxoSmithKline Latvia" valdes loceklis un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Valts Ābols.
"Apsveicama ir veselības ministra iecere atcelt ārsta un pacienta zāļu izvēles tiesību ierobežojumus, kas bija ieviesti krīzes laikā, proti, piemaksājot cenas starpību, pacients varēs izvēlēties arī dārgākas kompensējamās zāles, nevis valsts noteiktās – vislētākās," saka AS "Grindeks" valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos Egils Einārs Jurševics. Tomēr Latvijas lielākā zāļu vairumtirgotāja AS "Recipe Plus" vadība atzīst: "Būtisks potenciāls slēpjas nozarē jau esošo resursu prātīgā un efektīvā pārvaldē. Ļoti daudz ko var izdarīt, prātīgi un mērķtiecīgi strādājot pie kompensējamo medikamentu cenu pazemināšanas." Jāatzīmē, ka "Recipe Plus" ietilpst vienā holdingā AS "Repharm" ar Latvijā lielākā aptieku tīkla – "Mēness aptieka" – pārvaldītāju AS "Sentor Farm aptiekas".
Svarīgi, kā konkurē
Kopumā veselības ministra ieceres paplašināt kompensējamo medikamentu loku, panākt papildu finansējumu recepšu zāļu pacientu līdzmaksājumu izskaušanai atbalsta arī Veselības ministrijas pārraudzībā esošās ZVA direktore I. Adoviča, kuras vadītās iestādes līdz šim realizētās zāļu reģistrācijas praksi un statusu iecerējis mainīt G. Belēvičs. Tomēr viņa norāda arī uz citiem medikamentu pieejamību ietekmējošiem faktoriem.
Latvijā šobrīd zālēm tiek piemērots samazināts 12% pievienotās vērtības nodoklis, salīdzinājumā ar 21% citām precēm. Tomēr daudzās citās ES valstīs šis nodoklis ir krietni zemāks, piemēram, Lietuvā kompensējamiem medikamentiem likme ir 5%. Iespējams pārskatīt ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktos zāļu piecenojumu koeficientus, piemēram, visvairāk pirktajam medikamentu segmentam, proti, zālēm cenas diapazonā no 5 līdz 50 EUR. Skaidrs, ka pirmajā gadījumā saruks valsts budžeta ieņēmumi, kam, visticamāk, nevēlēsies piekrist Finanšu ministrija, otrā – neapmierināti būs tirgotāji, jo samazināsies viņu ieņēmumi. "Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums," tā I. Adoviča.
Viņa norāda arī uz racionālu zāļu izmantošanu, lai pacients taupītu naudu savā kabatā. Pacientam sadarbībā ar ārstu būtu rūpīgi jāizvērtē lietoto medikamentu kombinācija un, iespējams, jāizvēlas patentbrīvās zāles, nevis dārgie oriģinālprodukti, jāpārdomā uztura bagātinātāju lietošana. Latvijā reģistrēti vairāk nekā 4000 zāļu nosaukumu, 300 ir paralēlā importa produkti, tā ZVA. "Esam analizējuši rezultātus un nevaram teikt, ka paralēlais imports būtiski ietekmē zāļu cenu. Paralēlā importa produkti mēdz būt lētāki, bet mēdz būt arī dārgāki," tā viņa. 60% gadījumu paralēlā importa zāles ir tikai par vienu eiro lētākas nekā analogs Latvijas Zāļu reģistrā, 13% tās ir dārgākas, 5% gadījumu cena ir tāda pati, bet 22% gadījumu nav iespējams salīdzināt, jo attiecīgās Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles nav pieejamas tirgū.
Daudz viltotu zāļu
I. Adoviča norāda vēl uz kādu problēmu. Pasaulē ir augsts zāļu viltojumu risks. Pētījumi rāda, ka Eiropas tirgū ir augsts – 10 – 15% viltojuma risks pat legālos aptieku tīklos. Līdz ar to iepakojumiem, kas tiek ievesti no "lieliem tirgiem", piemīt zināms risks. Eiropas kontekstā šobrīd top direktīva, kas pasargātu pacientus no zāļu viltojumiem.
No tirgus dalībnieku teiktā jāsecina, ka konkurences palielināšana kopumā ir vērtējama pozitīvi, tomēr svarīgi, kā šī ienākšana tirgū notiek. Jārēķinās, ka uz tik mazu valsti, ar tik mazu iedzīvotāju skaitu un tik mazu potenciālo zāļu patēriņu ne visi zāļu ražotāji vēlas nākt. Ja Latvijā zāles ir reģistrētas, reģistrācijas apliecības īpašniekam ir juridiska atbildība visas medikamenta dzīves cikla laikā par izmaiņām, tā drošumu, tam jānodrošina pastāvīga produkta esamība tirgū utt. Vai tas notiks arī tad, ja trešā persona, piemēram, tirgotava, zāles vedīs uz Latviju, un vai tā vedīs tad, kad vajag, vai tad, kad tirgotājam izdevīgi? No biznesa loģikas – ja kādam nāk klāt, citam iet nost. Ja medikamenta cena sarūk, pacientam ir labi. Ja cena nemainās, kas izdara izvēli? Pacients aptiekā? Kam pieder aptiekas un kas mēdz klientam ieteikt, kuru produktu izvēlēties?
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
