Rīga 23°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 12:08
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Zinot ieņēmumu proporciju, nevar vienmēr sacīt: "Rādiet tikai to, ko plaša sabiedrība vēlas!"
Vērtējumi par Latvijas Televīzijas raidījumos redzēto ir viens no biežāk skartajiem tematiem lasītāju zvanos "LA" redakcijai, un tieši tie rosināja sarīkot diskusiju par to, kā LTV pilda sabiedrības pasūtījumu.
"Palielināt LTV skatītāju apmierinātību ar satura kvalitāti līdz 70 procentiem" ir viens no uzdevumiem, kas ietverts "LTV Sabiedriskā pasūtījumā 2015. gadam". Šo dokumentu paraksta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tajā ierakstīts, cik naudas šogad Latvijas Televīzijai valsts dod, kādi raidījumi šogad taps un kādus mērķus paredzēts sasniegt.
Pie NEPLP darbojas sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP), kuras misija ir būt sabiedrības balsij un ieteikt, ko tad sabiedrība kā darba devējs Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio vēlas redzēt un dzirdēt.
Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē pavisam darbojas 20 cilvēki. "LA" redakcijā aprunājos ar trim: kinorežisori un producenti Dzintru Geku, kura pārstāv fondu "Sibīrijas bērni", Vidzemes Augstskolas darbinieku Juri Lūsi, kas pārstāv Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, un Aldi Misēviču, kuru deleģējusi Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija. Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve konsultatīvajā padomē Baiba Strautmane diskusijā nevarēja piedalīties, bet savu viedokli izteica rakstiski.
– Cik daudz NEPLP jūsu viedokļos ieklausās, veidojot sabiedrisko pasūtījumu?
Juris Lūsis: – Diezgan daudz ieklausās, un diezgan daudz no tā arī sabiedriskajā pasūtījumā parādās, bet problēma, ka ne viss tiek izpildīts.
Dzintra Geka: – Jāņem vērā, ka televīzija daļu naudas saņem no valsts budžeta un par to pilda sabiedrības pasūtījumu, bet daļa naudas raidījumu veidošanā ir komersantu dotā jeb televīzijas pašas piepelnītā.
Pirms vērtē naudas izlietojumu sabiedriskā pasūtījuma izpildei, būtu derīgi saprast arī to. Agrāk par nacionālo pasūtījumu sacīja – tas ir viss, ko ieraugāt sabiedriskajā televīzijā, jo par ēteru ir samaksāts no valsts naudas. Kad es vēl strādāju NEPLP, mēs jautājām LTV vadībai, kādas ir šīs proporcijas raidījumos, bet ļoti reti to gribēja atšifrēt.
– Šā gada sabiedriskajā pasūtījumā ierakstīta naudas plūsmas prognoze, kur paredzēts, ka LTV darbības nodrošināšanai 12,75 miljoni ir valsts dotācija, pašu ieņēmumi – 5,2 miljoni, par reklāmām paredzēts iekasēt 3,56 miljonus, par telpu īri un tehnikas nomu – 1,5 miljonus, pārējos ieņēmumos – 169 tūkstošus, un tie kopā ir 18 002 653 eiro.
Dz. Geka: – Tātad apmēram 35 procenti ir pašu ieņēmumi un divas trešdaļas – sabiedrības nauda. Tā ir stipri labāka proporcija, nekā bija pirms vairākiem gadiem. Zinot šo proporciju, nevar vienmēr sacīt: "Rādiet tikai to, ko plaša sabiedrība vēlas!"
J. Lūsis: – Latvijas Televīzijai iznāk it kā sēdēt uz diviem krēsliem. Ir gan jārūpējas par reitingiem, lai pārdotu reklāmu un nopelnītu naudu klāt, gan jāpilda sabiedriskais pasūtījums, kurā tie mērķi izvirzīti augstāki, cēlāki. Nosēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus ir diezgan grūti.
– Raugoties satura budžetā, redzams, piemēram, ka ziņu producēšanai 1. un 7. kanālā kopā ir atvēlēti 2,69 miljoni eiro gadā, bet informatīvi analītiskajiem raidījumiem – 2,02 miljoni gadā, bērnu un pusaudžu programmām – 906 875 eiro.
Dz. Geka: – Bērnu raidījumiem daudzu gadu garumā ir ticis atvēlēts nepiedodami maz stundu un naudas.
A. Misēvičs: – Manuprāt, pēdējā gada laikā bērnu raidījumu ir vairāk un tie ir kļuvuši atraktīvāki.
– Nesen jaunā raidījuma "Saknes debesīs" prezentācijā LTV redaktore Rita Ruduša stāstīja, ka pirms vairāk nekā gada Latvijas Televīzija, izvērtējot saturu, raidījumiem par reliģijas tematiku piecu ballu sistēmā ielikusi sev tikai trijnieku. Tagad ir jauns raidījums, kuru pēc konkursa rezultātiem veido uzvarētājs, neatkarīga producentu grupa.
Ja jums desmit ballu sistēmā būtu jāvērtē pagājušā gada veikums LTV kopumā, kādu atzīmi jūs liktu?
J. Lūsis: – Septiņnieku vai pat astoņnieku. Jo pārmaiņas notiek, un ir neapšaubāms progress.
Dz. Geka: – Laikā, kad nomainījās LTV vadība, televīzija atradās ļoti grūtā situācijā. Pirms šīs sarunas aptaujāju cilvēkus televīzijā un saņēmu atbildes, ka ir mainījusies situācija, kādā strādā radošie darbinieki, un ka tagad viņiem patiešām ir motivācija un iespējas izveidot labus raidījumus.
Tagad LTV raida augu diennakti, un visu laiku šis produkts – raidījums – ir jārada. Taču pārmaiņu laiks ir atstājis sekas. Redzam, ka žurnālistikas līmenis, piedodiet, ir tāds, kāds ir. Žurnālisti daudz ko nezina, tātad arī auditorija informāciju nesaņem.
Kas tad ir pirmām kārtām vajadzīgs par sabiedrības naudu? Ziņas un nozīmīgu notikumu tiešraides. Šos raidījumus skatās jaunā un vidējā paaudze, kam tuvāks internets.
– Ko jūs paši skatāties, kurus raidījumus gribat izcelt?
J. Lūsis: – Katru vakaru skatos "Panorāmu" internetā. To vērtēju augstu. Protams, tur arī gadās visādi brīnumi, bet kopumā man patīk.
Ja es kā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis raugos, kāds trūkums ir bijis pagājušā gada sabiedriskā pasūtījuma izpildē, tad atceros, ka tajā bija skaisti ierakstīts – Latvijas zinātnieku sasniegumu popularizēšana. Protams, kaut kad TV ekrānā pavīd Ivars Kalviņš un Slava Kaščejevs. Bet netiek metodiski stāstīts, kas tad ir Latvijas zinātne, ar ko tā īsti nodarbojas, kas sasniegts. Esmu jautājis jaunajiem zinātniekiem, bet neviens neko tādu nav redzējis. Nesen bija interesants jauno zinātnieku projektiņš – trīs četri cilvēki brauca uz skolām un augstskolām ar mērķi popularizēt zinātni. Tikšanās sākumā publikai lūdza pateikt asociācijas, kāds, viņuprāt, izskatās zinātnieks. Ar sirmiem, izspūrušiem matiem, baltā halātā, kūpošu kolbu rokās! – visbiežāk dzirdētā atbilde. Bet trūka izpratnes, ko un kāpēc zinātnieki dara. Sabiedriskais medijs būtu labs instruments, ar kura palīdzību par to stāstīt sabiedrībai.
– Sabiedriskā pasūtījuma apraksta daļā par LTV raidījumu hronometrāžu un cikliskumu ir sadaļa "Izglītība, zinātne", un tajā minēti: LTV1 ceturtdienu vakara raidījumi kā izglītojoša izklaide, raidījumi "Ķepa uz sirds" un "Zebra". Un viss...
Dz. Geka: – Daudzus gadus bijis tā: kad skatītāji saka, ka vēlas redzēt raidījumu "Klēts", kas viņiem ļoti patika, vai vēlas raidījumu par zinātni, viņi saņem atbildi: "Šī tēma tiek integrēta." Bet pasakiet, lūdzu, kurš (izņemot pie gultas piekaltu cilvēku, kam televizors ieslēgts augu dienu) un kādā veidā var uzzināt, kur un kā šī tēma ir integrēta? Trūkst redakcionālās strukturēšanas.
Gribēju pieminēt raidījumu "Vertikāle", kas šobrīd gan nav ēterā, jo veidotājiem pārmeta kvalitātes trūkumu, bet, saņemot sabiedriskā pasūtījuma finansējumu, būtu bijusi iespēja to uzlabot.
– Jā, LTV apstiprināja, ka tas bija katoļu baznīcas sponsorēts raidījums.
Dz. Geka: – Mani palūdza izvērtēt raidījumu "Vertikāle". Skatoties bija sajūta, ka esi kopā ar ticīgiem cilvēkiem, ka esi baznīcā. Šim raidījumam noteikti varēja būt vieta 1. vai 7. kanālā.
Tādās totalitārās valstīs kā Krievija redzam, ka tur TV ir ļoti spēcīgi diskusiju raidījumi. Protams, ka tā ir propaganda, vienos vārtos tēmēta, tur ieguldīta liela nauda. Bet tas ir milzīgs spēks. Pērn Jānis Domburs strādāja komerctelevīzijā. Bet viņš ilgus gadus ir bijis sabiedriskā medija cilvēks un, ceru, ka atgriezīsies LTV.
– Pirms sarunas pieminējāt uzdevumu "pacelt sabiedrību" un ka to nekad neizdarīs ar šoviem vien... Kā sabiedriskā pasūtījuma satura mērķis ir izvirzīts veidot informētu, integrētu un ap nacionālajām vērtībām vienotu sabiedrību.
Dz. Geka: – Varbūt vajadzētu rīkot konkursus par vēstures, par zinātnes tematikai veltītiem raidījumiem, tāpat par filmām. Lai nav tā: kas iznāk, to arī rādīsim!
Iespējams, ka labi raidījumi daļu auditorijas nesasniedz to raidlaika dēļ. Piemēram, "Ielas garumā" daļa jaunu un vidēja vecuma cilvēku nav redzējuši tāpēc, ka sestdien pusseptiņos vakarā viņi parasti ir citur, nevis pie televizoru ekrāniem. Ja mērķis ir skatītāju piesaistīt, audzināt, izglītot, kāpēc nevar labos raidījumus reizi nedēļā likt "prime time" – tad, kad TV skatās visvairāk cilvēku?
– Kādi raidījumi vēl būtu vajadzīgi vispiemērotākajā laikā?
A. Misēvičs: – LTV jau skatās, kas tajā laikā notiek citās televīzijās, lai konkurētu.
Dz. Geka: – Manis aptaujātie cilvēki teica, ka vēlas vairāk redzēt, kā cilvēki dzīvo laukos, ko viņi dara. "Province" un "Ielas garumā" būtu tiesīgi iekļūt šajā laikā.
– Ko domājat par to, ka atbilstīgi sabiedriskajam pasūtījumam Latvijas Televīzijai jāizvirzās par līderi oriģinālseriālu ražošanā?
J. Lūsis: – Tie adresēti mājsaimniecēm vai māmiņām, kuras sēž mājās ar bērnu, un tad viņām ir laiks tos skatīties. Domāju, ka nav jēgas ieguldīt naudu seriālā, ko vienu reizi nodemonstrē un ar to viss beidzas. Seriāli lai paliek komerckanāliem, tā ir viņu niša.
Dz. Geka: – Nepiekrītu. Seriāls piesaista auditorijas uzmanību. Ideāls variants vienmēr bijis labs latviešu seriāls.
Nacionālo seriālu vidū skatītāji atceras tādus veiksmes stāstus kā režisores Virdžīnijas Lejiņas "Likteņa līdumniekus", Intas Gorodeckas "Saldo indes garšu". Tie ir vajadzīgi. Jautājums tikai par kvalitāti, labu scenāriju, lai ir saistošs saturs, nevis abstrakti, absurdi personāži, kuru uzvedība izraisa smieklus vai žēluma sajūtu, un skatītāji nespēj identificēt ne sevi, ne savus draugus vai radiniekus ar viņiem. Nu kāpēc tad lai to skatītos?
– "LA" lasītāji ir arī izteikuši jautājumu, vai sabiedriskajā televīzijā nepieciešami tādi raidījumi kā, piemēram, "Eksperti dīvānā".
J. Lūsis: – Raidījumu "Eksperti dīvānā" saskatīju kā instrumentu jauniešu piesaistei.
Dz. Geka: – Būtu interesanti aptaujāt, cik jauniešu vecumā līdz 20 gadiem ir to redzējuši. Es to ieslēdzu, bet bija neērti skatīties. Pārsteidza vizuālās estētikas trūkums. Ekrāns ir nežēlīgs. Vai ir mērķis parādīt, ka eksperti par kaut ko smejas, vai dot ieganstu skatītājiem smieties par viņiem...
– Dzintra, reiz sacījāt, ka derētu izcelt no arhīviem un parādīt arī pirms daudziem gadiem tapušās labās latviešu dokumentālās filmas.
– Jā, ir ļoti bagātīgi krājumi gan Kinofotofonodokumentu arhīvā, gan LTV arhīvā. Tas ir redaktoru jautājums. Būtu vērts pieaicināt cilvēkus, kuri spēj gan par "Telefilmas Rīga" veidotajām filmām, gan par Rīgas Kinostudijas dokumentālajām filmām izveidot labus, saturīgus raidījumus. Un, protams, demonstrēt filmas.
A. Misēvičs: – Mūsdienu ikdienišķās vēstures dokumentēšana ir nepieciešama arī tagad.
Dz. Geka: – Regulāri strādāju ar vēstures materiāliem. Var jautāt – nu jā, vai tad jauniešus tie interesē. Jā, jūs nevarat pat iedomāties, cik ļoti viņus interesē sešdesmito gadu kinohronikas.
– Sabiedriskā pasūtījuma aprakstā minēti raidījumi, kuru rādīšanu lemts pārtraukt. Māris Olte publicējis komentāru, kurā saka: "Šovakar manā raidlaikā rādīs filmu "Norvēģijas daba", un tas ir TV bez L."
Dz. Geka: – Filma par Norvēģijas dabu nav tas sliktākais, ko rādīt.
LTV ekspertu raidījumu izvērtējumu apkopojums ir daudzu lappušu biezs. Daži raidījumi bija ļoti kritiski vērtēti, bet tie programamā ir palikuši.
– Mūsu lasītāji apšauba, ka diskusiju raidījumos būtu jādod vārds Lindermanam vai tādas organizācijas kā tā sauktā Nepilsoņu kongresa pārstāvjiem – cilvēkiem, kuru mērķi un darbības neveicina ap nacionālajām vērtībām saliedētas sabiedrības veidošanu.
Dz. Geka: – Tā ir raidījumu vadītāju un žurnālistu brīva izvēle, ko aicināt, un es domāju, ka paust svešu, naidīgu ideoloģiju mums nevajag.
Nepiekrītu tiem, kuri saka, ka nevar būt raidījumi ar valstisku propagandu. Labā nozīmē tāda ir vajadzīga. Kāpēc daudzu gadu garumā ir bijis tā – līdzko pateiksit, ka vajag patriotisku raidījumu, tas uzreiz kļūst par apsmiekla iemeslu? Patriotismam un ideoloģijai raidījumos ir jābūt.
A. Misēvičs: – Nevajadzētu laist pie mikrofona vai ēterā tādus cilvēkus, par kuriem iepriekš zināms, ka viņi tikai satracinās un vēl vairāk šķels sabiedrību.
J. Lūsis: – Emocionāli man arī nepatīk, ka tādi kadri parādās televīzijā. Vidusmēra iedzīvotājs domā tā: ja tas man patīk un sakrīt ar maniem uzskatiem, tas ir objektīvi. Ja nesakrīt un nepatīk, tad – neobjektīvi, "galīgi garām". Manuprāt, arī tādus kadrus kā jūsu pieminētie vajag parādīt televīzijā, lai mēs zinām, ko viņi domā. Galu galā pie mums ir demokrātija un vārda brīvība, lai arī kā mums tas reizēm nepatīk.
LNT ir komerctelevīzija, tātad ārpus mūsu sarunas temata, taču pieminēšu pērn tajā redzētu interesantu Dombura raidījumu par nepilsoņu integrācijas tematu. Bija uzaicināti trīs krievvalodīgo pārstāvji ar dažādiem uzskatiem: toreizējā deputāte Cvetkova, bija viens ar vēl ekstremālākiem uzskatiem un arī "Eiropas krievu kustības Latvijā" vadītājs Igors Vatoļins. Interesanti bija uzzināt, ar ko šie uzskati atšķiras, un ka Latvijas krievi nebūt nav vienādi domājoši, kā tas sabiedrībā bieži tiek uzskatīts.
Es strādāju Vidzemes Augstskolā, un mēs tagad pievēršam lielu uzmanību tādai lietai kā mediju patērēšanas prasme, māka. Tas nozīmē, ka cilvēkam jāspēj kritiski novērtēt to, ko viņš redz, dzird un lasa.
***
Uzziņa
LTV budžeta prognoze 2015. gadā (eiro)
Eiro
Valsts dotācija 12 752 790
Pašu ieņēmumi 5 249 863
tajā skaitā
Reklāmas u.tml. ieņēmumi
3 561 189
Telpas un tehnikas noma 1 519 445
Pārējie 169 229
Kopā 18 002 653
*
Valsts dotācija LTV
(12 752 790 eiro sīkākā dalījumā)
Mērķis Eiro
Programmu veidošana sabiedriskā pasūtījuma ietvaros u. c. izmaksas saskaņā ar NEPLP noteikumiem 8 942 304
2014. gadā sāktā papildu ziņu un aktuālo informācijas raidījumu apjoma krievu valodā turpināšana 840 000
Objektīvu, neatkarīgu un tematiski līdzsvarotu ziņu, analīzes un komentāru veidošanai par notikumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē 411 371
Izglītot iedzīvotājus un veicināt viņos pilsonisku izpratni par politikas, ekonomikas, kultūras, tiesību, vides, drošības un sociālajiem jautājumiem 395 786
tajā skaitā:
kultūra, izglītība un vērtīborientējošā kultūra
331 757
vēsturiskais oriģinālseriāls 28 457
izklaidējošie un mūzikas raidījumi 35 572
Plašai auditorijai būtisku sporta notikumu atspoguļojumam 355 718
17. "Gaudeamus" un 11. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atspoguļošana 241 275
Latvijas prezidentūras ES Padomē notikumu atspoguļošana 176 958
Bērnu un jaunatnes auditorijai atbilstoši informācijas, izglītības, kultūras un izklaides raidījumi 106 715
Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanas pasākumi 94 621
tajā skaitā:
sabiedrisko mediju vienotā ziņu portāla izveidošana latviešu un krievu valodā
56 915
LTV7 ietvaros raidījumu veidošanai krievu valodā; žurnālistu un attiecīgās jomas pārstāvju iknedēļas diskusijai par nedēļas aktualitāti – politikā, ekonomikā, sociālajā jomā un arī izklaide 30 592
LTV7 ietvaros Latvijas valstij nozīmīgu notikumu un svētku pasākumu translācijas nodrošināšana ar sinhrono tulkojumu krievu valodā 7114
Autortiesību maksājumi, lai nodrošinātu latviešu oriģinālprodukciju ēterā un internetā 576 263
Autortiesību maksājumi par nacionālām un starptautiski atzītām kinofilmām 169 322
Programmu un raidījumu subtitrēšanai un surdotulkošanai un autortiesību un blakustiesību maksājumiem 298 803
Atsevišķu raidījumu pieejamībai cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem 72 510
*
LTV satura budžets (EUR)
Programmas LTV1 LTV7 Kopā
Ziņas 1 950 821 742 290 2 693 111
Informatīvi analītiskās programmas 1 760 178 263 880 2 024 058
Sports 273 500 1 034 040 1 307 540
Bērnu un pusaudžu programmas 861 875 45 000 906 875
Kultūra, teātris, iestudējumi, mūzika 950 200 0 950 200
Izglītība, zinātne 130 000 0 130 000
Reliģija 201 014 0 201 014
Izklaide 1 966 300 36 000 2 002 300
Filmu slejas 455 100 455 100 910 200
Raidījumu pieejamības nodrošināšana 157 882 7114 164 996
Kopā 8 706 870 2 583 424 1 1 290 294
Dati: NEPLP
***
LTV mērķi
1. Nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana.
2. Demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana.
3. Piederība Eiropas un starptautiskai kopienai.
4. Izglītības un zināšanu izplatīšana.
5. Radošuma un uzņēmības veicināšana.
6. Bērnu un jauniešu iesaiste.
***
Turpinājums seko
Kas Latvijas Televīzijai atbildams uz skatītāju uzdotajiem jautājumiem? Sarunu ar Latvijas Televīzijas dokumentālo, ziņu un sporta raidījumu satura redaktori Ritu Rudušu "LA" lasiet rīt.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003