Rīga 13°C, apmācies, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 21:14
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Valsts uzturēšanai var nepietikt budžeta ieņēmumu
Ar pašreizējo nodokļu naudu nepietiek, lai uzturētu valsti un vienlaikus nodrošinātu cilvēka cienīgus dzīves apstākļus Latvijas iedzīvotājiem. Šāda atziņa izskanēja janvārī Eiropas Savienības mājā sarīkotajā konferencē par nodokļu politiku Latvijā.
Stāvoklis dramatisks
"Ja nebūtu Eiropas Savienības fondu, Latvijā pat nebūtu iespējams uzbūvēt ceļus, skolas, slimnīcas," uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Viņasprāt, valstī situācija ir dramatiska. Tās novēršanai neatliekami jārīkojas. Iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās, no valsts aizbraukuši ap 200 000 darba spējīgo iedzīvotāju, vienlaikus sarūk arī uzņēmumu skaits. Tikai trīs procenti uzņēmumu maksā nodokļus, veidojot valsts budžetu. Ik gadu valsts pārvalde pieprasa arvien vairāk naudas, taču tās darbība nekļūst efektīvāka. Pēc viņas domām, Latvijā ir pārāk lieli tā sauktie darbaspēka nodokļi, kurus darba devēji maksā par darba ņēmējiem. No Latvijas aizbraukušie, lūk, sola atgriezties, ja viņu atalgojums "uz rokas" būšot 1000 eiro mēnesī. Bet tad uzņēmēju izdevumi par vienu strādājošo kopā ar valstij maksātajiem nodokļiem būtu 2000 eiro mēnesī.
Kā viņa agrāk paudusi, lai nodrošinātu valsts budžetu tā pašreizējā apmērā, vienam darba spējīgam iedzīvotājam, kādu valstī ir aptuveni viens miljons, nodokļos būtu jāsamaksā 7000 eiro gadā. Taču ministriju pieprasījumi ik gadu aug, pēc tiem spriežot, piemēram, 2017. gada budžetā papildus būtu nepieciešami 1,2 miljardi eiro.
Kā atzīst Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, pērn no 800 000 strādājošo 17% saņēma mazāku atalgojumu par oficiāli noteiktajiem 320 eiro mēnesī.
Pareģo ienākumu kritumu
Pēc 2012. gada datiem, Latvijā nodokļu ieņēmumi ir otrie mazākie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā – 27,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ieskaitot sociālās iemaksas. Vēl mazāki tie ir vien Lietuvā – 27,2% no IKP. Turpretī Dānijā tie ir 48,1%, Beļģijā – 45,4%, bet Francijā – 45% no IKP. Pēc LDDK pārstāves paustā, lai uzturētu valsti, nodokļu ieņēmumiem jābūt vismaz 33% no IKP.
Nodokļu politikā neko nemainot, ieņēmumi līdz 2017. gadam varot sarukt līdz aptuveni 25% no IKP, pareģo Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, atkārtojot bijušā finanšu ministra Andra Vilka jau pagājušajā gadā paustās bažas par nodokļu ieņēmumu samazināšanos. Arī viņš domā, ka ar tik maziem ieņēmumiem valdība nespēšot ne uzturēt valsti, ne mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un nabadzību.
Ienākumu nevienlīdzības un nabadzības samazināšanas nolūkā valdība lēmusi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – no šā gada 1. janvāra par 1%, no nākamā gada – vēl par 1%.
Trūcīgie maksā vairāk
Bet ar šo IIN likmes samazinājumu nodokļu ieņēmumu apjoms acīmredzot nepieaugs. Roberts Zīle turklāt norāda, ka pašlaik noteiktā 23% IIN likme ir mazāka nekā ES, kur vidēji tā ir 39,5%. Arī darbaspēka nodokļi ir mazāki nekā citās ES dalībvalstīs. Latvijā – 13,7%, toties vidēji ES – 20,1% no IKP. Mūsu eiroparlamentārietis domā, ka ir cita nelaime – mazo algu saņēmēji, kādi Latvijā ir pārsvarā, spiesti maksāt pārmērīgi lielus nodokļus. Piemēram, strādājošajam bez bērniem, kurš saņem 67% no vidējas algas, Latvijā nodokļu slogs (43,6%) ir lielāks nekā vidēji ES (36,8%). Bet pagaidām virsroku guvis uzskats, ka progresīvā nodokļu sistēma esot sociālisma laiku produkts, tāpēc Latvijai nepieņemams. Toties citās ES valstīs progresīvais nodoklis sen ir ieviests un princips – jo lielāki ienākumi, jo jāmaksā lielāki nodokļi – nemaz netiek apšaubīts. Piemēram, Latvijā IIN likme ir nemainīga – 23%, bet Lielbritānijā tā mainās atkarībā no ienākumiem 20, 40 vai 45%.
LDDK pārstāve Līga Meņģelsone uzskata, ka ar IIN likmes samazināšanu vien ienākumu nevienlīdzību un nabadzību neizdosies ierobežot. Vienlaikus par 10% ik gadu jāpaaugstina minimālā alga un jāpaaugstina ar IIN neapliekamā ienākumu daļa jeb neapliekamais minimums.
Politika caurumu aizlāpīšanai
Pati lielākā pašreizējās nodokļu politikas problēma ir tās tiešā atkarība no budžeta plānošanas kārtējam gadam, uzskata Zīle. Citiem vārdiem sakot, nodokļu politika kārtējam gadam tiek veidota atkarībā no tā, cik lieli veidojas "caurumi" budžetā, kuru aizlāpīšanai Finanšu ministrijā neatrod neko labāku kā vien paaugstināt nodokļus. Viņaprāt, par turpmāko nodokļu politiku būtu jāspriež laikus, nevis nedēļu pirms budžeta pieņemšanas kārtējam gadam, kad patiesībā neko būtisku grozīt vairs nav iespējams.
Viens no pašlaik deklarētajiem budžeta veidošanas politikas principiem turpmākajiem trim gadiem paredz nodokļu ieņēmumu apjoma pakāpenisku palielināšanu līdz aptuveni trešdaļai no IKP, ko cer panākt nevis ar nodokļu celšanu, bet galvenokārt ar sekmīgāku nodokļu iekasēšanu. Tāpat tiek deklarēts, ka jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazāk atalgotajiem darbiniekiem un strādājošajiem ar bērniem.
No Valsts ieņēmumu dienesta tiek gaidīts, ka tas ar stingru roku naskāk iztramdīs nodokļu nemaksātājus, tādējādi ierobežojot ēnu ekonomiku, kas, pēc Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījumiem, pērn Latvijā sasniedza 23,8% no IKP.
Kam uzkraut slogu?
Ārvalstu lietpratēju ieteikums ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā – pārcelt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un nekustamiem īpašumiem.
Latvija ir viena no ES līderēm neiekasētā PVN statistikā. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, 2011. gadā Latvijā netika iekasēts PVN 4,7% (divreiz vairāk nekā ES vidēji) no IKP apmērā, kas ir gandrīz miljards eiro.
Pārceļot nodokļu slogu uz nekustamiem īpašumiem, vārdos skaustā ienākumu nevienlīdzība netiks mazināta, drīzāk otrādi – veicināta. Kā zināms, lielākā daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo padomju laikos celtos daudzdzīvokļu namos vai nelielās ģimenes privātmājās. Bet nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas sistēma ir izveidota tā, ka, piemēram, ļoti lepnu savrupnamu īpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis ir mazāks nekā pieticīgi celtu savrupnamu īpašniekiem.
Būtībā ne tikai mazo algu saņēmēji, kurus piemin Roberts Zīle, bet arī pieticīgi celto namu un dzīvokļu īpašnieki, kuru Latvijā tāpat ir vairākums, pašlaik spiesti maksāt pārmērīgi lielus nodokļus. Atliek vien jautāt – kam uzkraut šo nodokļu slogu? No mazo algu saņēmējiem un mazo dzīvokļu un pieticīgo ģimenes privātmāju īpašniekiem – kam?
Nodokļu politika neskaidra
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzīst, ka pašlaik visas diskusijas par citām iespējamām izmaiņām nodokļu politikā atduras pret mudinājumiem mazināt ēnu ekonomiku. Tāpēc turpmākās nodokļu politikas mērķi vismaz pagaidām esot diezgan neskaidri.
Pēc viņa teiktā noprotams, ka ienākumu nevienlīdzības mazināšanā lielu uzlabojumu pagaidām nedod no 1. janvāra īstenotais minimālās algas paaugstinājums par 40 eiro. Darba devēji tam atbildējuši ar slodzes samazināšanu darba ņēmējiem tā, lai agrāk maksāto 320 eiro nebūtu jāmaksā 360 eiro mēnesī.
ES ekspertu ieteikumi esot kritiski pret plānoto IIN likmes samazinājumu līdz 22%, tā vietā iesakot paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 130 eiro mēnesī – pašlaik noteikto 75 eiro vietā. Par to ministrijā domāšot, tāpat par nodokļu apmēra noteikšanu atkarībā no ienākumu lieluma.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003