No termiņuzturēšanās atļaujām valsts budžets iegūst 30 miljonus eiro jeb 0,5%
Lielākie nekustamo īpašumu tirdzniecības starpnieki, supergrezno savrupnamu būvētāji Jūrmalā un Rīgas pievārtē skaļi vaimanā par pērn Saeimā pieņemtajiem termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas ierobežojumiem. Visskaļāk – par ārzemniekiem paaugstināto "slieksni" viena nekustamā īpašuma iegādei Latvijā, kas kopš pagājušā gada septembra ir noteikta 250 000 eiro apmērā agrāko 142 300 eiro vietā. Statistika rāda, ka kopš pagājušā gada 1. septembrī pieņemtajiem imigrācijas likuma grozījumiem atļauju pieprasītāju skaits strauji nokrities. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2014. gada augustā Jūrmalā bijuši 73 atļauju pieprasījumi, septembrī – 41, bet decembrī – 24. Līdzīga aina arī Rīgā – pērn jūlijā 143 pieteikumi, augustā – 128, bet septembrī – vien 40. Bizness neiet, lielā peļņa aiziet gar degunu, tāpēc jādabū atpakaļ vecā kārtība. Atļauju biznesmeņi satraukti arī par nodomu pārtraukt šo atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, kuri, kā zināms, līdz šim Latvijā bijuši vislielākie nekustamo īpašumu pircēji. Jūrmalā, Lašu ielā 1a, Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Gruzijas un Afganistānas pilsoņi jau nopirkuši 29 dzīvokļus.
Pēc atļauju biznesmeņu domām, ārzemnieku ieguldītā nauda nekustamos īpašumos apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām esot tā, kas mums ļāvusi izķepuroties no ekonomiskās krīzes un kas labi "sildot" ekonomiku pašlaik.
Sildīs ar pārdošanos
Ekonomikas "sildītāji" mierina, ka viena daļa iebraucēju no Krievijas, Ķīnas un citām Austrumu valstīm uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nemaz neapmetas, vien labā laikā atbraucot uz dažām nedēļām atpūsties un izklaidēties.
Tāpat viņi cenšas iestāstīt, ka Latvijā iebraukušo skaits neesot liels, pastāvīgi uzturoties vien ap 2000 personu, tāpēc nevajagot uztraukties. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka no 2010. līdz 2015. gada februārim atļaujas saņēmuši 13 288 nekustamo īpašumu pircēji. Tā kā Latvijā iebraukušie nav vientuļnieki, bet ar ģimenēm, šis skaitlis būtu jāsareizina ar 4, kas iznākumā dod ap 40 000 iebraucēju. Nekustamo īpašumu pircējiem pieskaitot personas, kas atļaujas saņēmušas par ieguldījumiem bankās un uzņēmumos, viņu kopskaits ir vēl lielāks –
15 789. Tāda patiesībā ir Šlesera kga idejas bilance.
Uzņēmuma "Vipininvest" īpašnieks Viesturs Koziols apgalvo, ka reizē ar lielo naudu, kas tiek ieguldīta nekustamos īpašumos, no Krievijas Latvijā ienākot spējīgi cilvēki, gandrīz vai ekonomikas ģēniji, kuri izvēršot te savu biznesu, dod darbu iezemiešu tūkstošiem, čakli mācās latviešu valodu paši un sūta savus bērnus tikai latviešu skolās, tāpēc atļauju izsniegšanu nedrīkstot ne aizliegt, ne ierobežot.
No atļaujām plūduši miljoni
Arhitektu biroja "SZK un partneri" vadītājs Andis Sīlis skaidro, ka, lūk, Jūrmalā, Dzintaru prospektā 33, tikai viena dzīvojamā nama projektēšanā un celtniecībā aizvadīto divu gadu laikā piedalījušies 25 uzņēmumi, nodarbinot 300 cilvēku. Projekta īstenošanā pavisam ieguldīti četri miljoni eiro. No šīs summas atskaitot aptuveni trešdaļu, kas ieguldīta importētajos būvmateriālos un tehnoloģijās, vietējiem uzņēmumiem tikusi lauvas tiesa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. No astoņiem labiekārtotiem dzīvokļiem (172 līdz 390 kvadrātmetru platībā) sešus nopirkuši ārzemnieki apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām, nodokļos un nodevās samaksājot valstij 2 443 000 eiro, savukārt vienu miljonu eiro nodokļu veidā valstij esot samaksājuši projekta īstenošanā iesaistītie 25 uzņēmumi.
Uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmuma "Deloitte Latvia" pārstāve Marina Krūmiņa vēsta, ka Jūrmalā esot pētījuši kādu pirms sešiem gadiem AB/LV bankas pārņemto, toreiz vēl nepabeigto piecstāvu dzīvojamo namu Lašu ielā 1a, kas 2011. gadā nodota ekspluatācijā. Ēkā 29 dzīvokļi jau pārdoti Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Gruzijas un Afganistānas pilsoņiem. Atlikušie četri dzīvokļi vēl neesot pārdoti, bet arī tiem pircēji būšot ārzemnieki. Kopīgais ieguldījums projekta īstenošanā esot 5 166 000 eiro, no tiem tikai 983 000 eiro neesot palikuši Latvijā.
Rēķinot minimālo summu šāda dzīvokļa iegādei, kas līdz pērn pieņemtajiem likuma grozījumiem bija 142 300 eiro, vidēji viena šāda darījuma ietekme Latvijas ekonomikā gada laikā bijusi
338 000 eiro. No vidējā ieguvuma 338 000 eiro apmērā gadā laikā valsts iekasējusi nodokļos 93 000 eiro.
Ņemot vērā visu pieteikumu skaitu kopš atļauju izsniegšanas sākšanas līdz 2013. g. maija vidum (2039 pieteikumi saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi) un vidējo aplēsto ieguvumu no viena šāda pieteikuma, aptuveni trijos gados Latvijas ekonomikai esot nodrošināts ieguvums 775 000 000 eiro apmērā. No tā valsts budžetā nodokļu veidā esot ieskaitīti 205 000 000 eiro apmērā. Citiem vārdiem sakot, no atļaujām plūdusi miljonu straume, kas kopš septembra gandrīz pilnīgi izsīkusi.
Kurš patiesībā maksā?
Pēc citu tirgus pētnieku domām, pilnīgi precīzi noteikt, kur patiesībā paliek šie miljoni – Latvijā vai kādā krievu kontrolētā Kipras bankā –, nemaz neesot iespējams. Lielāka skaidrība varētu būt par ieņemtajiem nodokļiem un nodevām, kas gan veido mazāko šo ienākumu daļu.
Vai nodokļu un nodevu veidā valsts patiešām iegūst šīs summas, par to gan ir ļoti jāšaubās. Iemesls šaubām – Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījumi par ēnu ekonomiku. Tie liecina, ka, piemēram, 2013. gadā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija būvniecības nozarē – 45,3% no IKP, vairāk nekā divas reizes lielāks kā ražošanā (18,6% no IKP). Tādējādi vislielākais nodokļu nemaksātāju skaits un vislielākie neieņemtie nodokļi bijuši nozarē, kurā uzdarbojas pašlaik visskaļākie vaimanātāji.
Babītes novada pašvaldības vadītājs Andejs Ence atzīst, ka vietējiem iedzīvotājiem šie darījumi palielina nekustamā īpašuma nodokļu apmēru par zemi, par ko viņi nemaz neesot sajūsmā. Sevišķi strauji īpašuma nodoklis pieaug krievu ieceļotāju iecienītajā Jūrmalā. Vietējie iedzīvotāji par saviem mājokļiem ik gadu maksā arvien lielākus nodokļus.
Pārspīlēts šķiet arī iebraucēju uzzīmētais labais tēls un viņu karstā vēlēšanās mācīties latviešu valodu, sūtīt bērnus latviešu skolās un pieņemt Latvijas valstī ieviesto kārtību. Aculiecinieki man stāsta, ka iebraucēji no Krievijas šeit jūtas kā saimnieki, atklāti paziņojot, ka ar krievu valodu viņiem pietiekot – visos veikalos, kafejnīcās, frizētavās jau atbild krieviski un agri vai vēlu krievu valoda Latvijā kļūšot par otru valsts valodu.
Brīdina par riskiem
Drošības policijas pārstāvis Andris Rapiņš nosauc vairākus riskus, kuri imigrācijas politikā, par spīti biznesmeņu vaimanām, būtu jāņem vērā Saeimai un valdībai. Pirmais – termiņuzturēšanās atļaujas var izmantot Krievijas specdienesti, lai ieplūdinātu valstī savus aģentus. Otrais – tā kā atļauju pieprasītāji ir turīgi ļaudis, viņi var ieguldīt naudu dažādu pretvalstisku akciju atbalstīšanai. Trešais – atļaujas var izmantot organizētās noziedzības aprindas. Vēl esot jāņem vērā, ka ļoti prāvi ieguldījumi ekonomikā paver iespējas to ieguldītājiem ietekmēt valsts politiku. "Šo risku dēļ esam ierosinājuši atteikt termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu 12 gadījumos," piebilst Andris Rapiņš.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska saka, ka no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības valsts ieguvums gan esot – vidēji ap 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 350 miljoni eiro gadā, valsts budžetā – vismaz 30 miljoni eiro jeb 0,5% no visiem nodokļu un nodevu ieņēmumiem. Tomēr arī viņa atzīst, ka atļauju tirdzniecība rada risku. Pirmkārt, atsevišķiem nekustamo īpašumu veidiem un tirgū kopumā var celties cenas, apgrūtinot Latvijas iedzīvotāju iespēju nopirkt labu dzīvokli vai savrupnamu. Otrkārt, pārlieku lieli atvieglojumi var novest pie tā, ka uzņēmēji un darbaspēks arvien vairāk pievēršas tirdzniecībai ar nekustamiem īpašumiem, atstājot novārtā ražošanu, īpaši tās nozares, ar kurām Latvija spēj konkurēt Eiropas tirgū.
Agnese Rutkovska uzskata, ka vieglāki atļauju tirdzniecības noteikumi ir vien īslaicīgs ielāps Latvijas ekonomikai. Bet uz tiem nevarot balstīt ekonomiku ilgākā laikā. Viņasprāt, saglabājot termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību, uzsvars būtu jāliek uz uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret ārzemnieku ieguldījumiem ražošanā, uzņēmumu pamatkapitālā.
Ekonomikas "sildītāji" rīkojas
Ka tā ir ne tikai ekonomikas "sildītāju" skaļa vaimanāšana, bet arī mērķtiecīga rīcība, lai atvieglotu šo pašmāju starpniekiem ļoti ienesīgo biznesu, par to liecina īpaša "Latvijas konkurētspējas attīstības fonda" veidošana Saeimas deputātu "apstrādāšanai" un labvēlīga noskaņojuma radīšanai sabiedrībā.
Kā vēsta portāls pietiek.com, šo uzdevumu īstenošanai fonds šogad esot paredzējis iztērēt vairāk nekā 350 000 eiro, tā vadītājs ar 3000 eiro atalgojumu mēnesī būšot bijušais Saeimas deputāts Viktors Valainis. Fonda atbalstītāju pulkā tiek minēti nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, Aizkraukles bankas akcionārs un miljonārs Oļegs Fiļs, būvuzņēmuma "Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, Krievijas miljonāra Jurija Šeflera uzņēmuma pārstāvis Oļegs Alainis, vēl citi ļaudis, kuri tieši vai pastarpināti ir saistīti ar Krievijas biznesa aprindām.
Viktors Valainis man atzīst, ka šajā fondā patiešām strādājot, bet ar kampaņu sabiedriskās domas iespaidošanai un deputātu "apstrādāšanai" pats nenodarbojoties. Viņaprāt, pašreizējiem politiķiem vispirms jātiek skaidrībā: vai vispār turpināt šo atļauju izdošanu ārzemniekiem; kāds būtu pieļaujamais atļauju skaits; par kādu cenu varētu izsniegt šīs atļaujas. Un tikai tad vēlreiz ķerties pie likuma labojumiem.