Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 05:47
Vārda dienas: Gints, Uvis
Aizsardzības ministrija: rezervistu apmācība jāpielāgo "reālajai dzīvei"
Drošības situācija ir mainījusies, un mums ir jāmaina sava aizsardzības spēku struktūra atbilstoši tam, ka nestabilitāte reģionā var būt ilgstoša. Ar šādu pamatojumu aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis devis uzdevumu izveidot reālu un darboties spējīgu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves sistēmu.
Kā uzzināju Aizsardzības ministrijā, jaunās sistēmas izveide tiks uzsākta, apzinot nepieciešamo rezervistu skaitu un iespējamo sistēmas modeļu analīzi. Sākumā plānots uzrunāt aptuveni 2500 rezerves karavīru, kuri no profesionālā militārā dienesta atvaļinājušies kopš 2008. gada. No šī skaita vismaz 470 karavīri dienesta laikā bijuši starptautiskās operācijās. Tas nozīmē – viņi ir labi sagatavoti un iemaņu atsvaidzināšanai pietiks ar salīdzinoši īsu laiku.
Pirmo reizi tiks izmantots Mobilizācijas likuma spēks. Proti, ierašanās uz mācībām vairs nebūs rezerves karavīru brīva izvēle, viņi tiks mobilizēti. Detalizētāku informāciju par mobilizācijas mācību norisi ministrija pagaidām nesniedz, jo ir sākts tikai to plānošanas process.
Ziņas par gaidāmo mobilizāciju radījušas satraukumu vairākos "Latvijas Avīzes" lasītājos, kuri vērsušies redakcijā ar jautājumiem – uz kādiem cilvēkiem tā attieksies? Kādas sekas gaidāmas, ja mobilizējamais nevarēs ierasties? Vai šīs aktivitātes nozīmē, ka Latvijai parādījušies jauni militārie draudi?
Mobilizācijas likumā ir skaidri nodalīti divi jēdzieni – "rezerves karavīri" un "rezervisti". Rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā militārā dienesta un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē.
Savukārt rezervisti ir Latvijas pilsoņi – militārajam dienestam derīgi vīrieši vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Būtiski uzsvērt, ka arī tie Latvijas pilsoņi, kas savulaik pildījuši obligāto dienestu, pieskaitāmi pie rezervistiem, nevis rezerves karavīriem.
Šogad plānotās mobilizācijas mācības attieksies tikai uz 2500 rezerves karavīriem.
Protams, militāra apdraudējuma gadījumā aizsargāt valsti aicinātu visus, bet atšķirsies funkcijas. Rezerves karavīri kļūs par karavīriem, bet rezervisti varēs piedalīties dažādu atbalsta uzdevumu veikšanā vai izies sākotnējo militāro apmācību. Tādēļ AM plāno uzlabot arī rezervistu mobilizācijas un apmācīšanas sistēmu, bet tas būšot vairāku gadu uzdevums. AM cer radīt mehānismu, kas dos iespēju nepieciešamības gadījumā cilvēkus mobilizēt atbilstoši viņu specializācijai, prasmēm un zināšanām.
Gan rezerves karavīri, gan rezervisti ir ekonomiski aktīvajā vecumā – tātad viņiem ir saistības izglītības iestādē vai darbā, iespējams, jāvada pašiem savs uzņēmums vai saimniecība, jāmaksā kredīti, jāuztur ģimene un bērni. Īsi sakot – ir ne mazums objektīvu iemeslu, kas varētu viņiem liegt uz desmit dienām pazust kādā poligonā. AM pārstāvis Normunds Stafeckis gan norādīja, ka Mobilizācijas likums un Ministru kabineta noteikumi par rezervistu iesaukšanu jau šobrīd veidoti tā, lai iesaucamajiem radītu pēc iespējas mazāk neērtību.
Piemēram, par iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām rezerves karavīrus informē vismaz sešus mēnešus pirms tām. Tātad ir pietiekami daudz laika izbrīvēt noteiktās desmit dienas.
Pavēstes saņēmējam ir pienākums ne vēlāk kā mēnesi pirms iesaukšanas aktīvajā dienestā brīdināt darba devēju, uzrādot pavēsti. Savukārt darba devējam ir pienākums uz militāro mācību laiku laist darbinieku bezalgas atvaļinājumā, bet izglītības iestādei – atbrīvot viņu no studijām. "Ja kādu darba devējs tādēļ atlaiž, tad tiesas ceļā darbinieks tiks atjaunots darbā, jo mobilizācijas mācības ir attaisnojošs darba kavējums," uzsvēra Stafeckis.
Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.
Kurus neiesauc?
Kādos gadījumos rezerves karavīru uz mācībām neiesauc? Veselības stāvokļa dēļ; ja viņš ir vienīgais apgādnieks apgādājamiem ģimenes locekļiem vai arī viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni; ja viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā vai sodīts par kriminālu pārkāpumu; ja viņš dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. AM šobrīd izvērtējot, vai nepieciešams uzlabot un papildināt šo normatīvo regulējumu. "Tur ir vēl nianses, piemēram, prombūtne ārzemēs u. c. Mūsu mērķis nav kādu sodīt, bet gan pārbaudīt, kā sistēma darbojas, tajā skaitā saprast, cik liels atbirums veidojas objektīvu iemeslu dēļ un cik daudz gadījumos cilvēki mēģina vienkārši izvairīties. Analizēsim arī datus par darba devēju attieksmi un rīcību," teica aizsardzības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Aija Jakubovska.
Draudi – zemi, bet jābūt gataviem
AM mierina, ka pašreizējais militāro draudu līmenis Latvijā ir zems. Mobilizācijas mācības vairāk esot saistītas nevis ar kādu jaunu apdraudējumu, bet gan vēlmi sakārtot sistēmu un piemērot to reālajai dzīvei.
Trūkumus rezerves karavīru apzināšanā atklāja jau 2012. gada maijā veiktā apziņošana. Toreiz NBS Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs 500 rezerves karavīriem dažādos Latvijas reģionos nosūtīja apziņošanas vēstules, lūdzot triju darba dienu laikā vienkārši apstiprināt saņemšanu. Kopumā to izdarīja 55% rezerves karavīru un arī ne visi atbildēja noteiktajā laikā. Tas varētu būt saistāms ar to, ka liela daļa rezerves karavīru devušies ilgstošā darbā uz ārzemēm.
Lietuvā grib atjaunot obligāto dienestu
Kamēr Latvija mēģina savest kārtībā rezervistu sistēmu, Lietuva gatavojas atjaunot obligāto militāro dienestu. Tā vakar lēma prezidentes Daļas Grībauskaites sasauktā Valsts aizsardzības padome, ziņo LETA. Obligāto karadienestu plānots atjaunot uz pieciem gadiem. Ja Seims šo ieceri atbalstīs, pirmais iesaukums varētu notikt jau septembrī.
Bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks žurnālistiem pastāstījis, ka reālais bataljonu komplektēšanas līmenis šobrīd ir zems, tikai divos bataljonos tas pārsniedz 50%, un tas rada draudus valsts drošībai. Viņš norādījis, ka iesauktie karavīri deviņus mēnešus tiktu gatavoti bataljonos. Šogad kopumā obligātajā dienestā tiktu iesaukti aptuveni 3000 vīru, bet piecu gadu laikā iecerēts sagatavot aptuveni 16 000 karavīru, kas kļūtu arī par bruņoto spēku rezervi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003