Rīga 10°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 14:11
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Kvotu atcelšana atbrīvos gan piena ražošanas apjomus, gan nositīs cenu
Pēc piena kvotu atcelšanas no 1. aprīļa saražotā piena apjomi augs un paredzams, ka ražotājiem būs jārēķinās ar lielākām cenu svārstībām.
Pēc kvotu brīvlaišanas piena pārstrādes uzņēmumi būs gatavi iepirkt tik daudz piena, cik produkcijas būs gatavi pārdot eksporta tirgos, neslēpj Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pēc viņa izteiktajām prognozēm, saražotā piena apjomi pieaugs par vairāk nekā 10%. Tas gan nenotiks vienā dienā, bet pakāpeniski.
Zemkopības ministrija (ZM) prognozē, ka līdz 2020. gadam piena izslaukums pieaugs par 30% un līdz ar to attiecīgi par 30% pieaugs arī kopējais saražotā piena apjoms. "Visi gatavojas strādāt brīvajā tirgū. Piena apjomi pieaugs, arī sezonalitāte šo procesu ietekmē. Daudzi lopkopji govīm dos vairāk barības, līdz ar to piena būs vairāk. Vieglāk būs dzīvot tiem ražotājiem, kas domājuši par optimizāciju un modernizāciju. Skaidrs, ka pilnīgi brīva tirgus apstākļos, pieaugot konkurencei, kāds no tiem, kas neefektīvi strādās, var neizturēt konkurenci," prāto Jānis Šolks.
Zemniekiem vislielākās rūpes šobrīd sagādā soda nauda, kas būs jāmaksā par kvotu pārsniegšanu. "Kur zemnieks var dabūt tādu naudu 45 dienu laikā, ja šobrīd par pienu maksā aptuveni 21 centu/kg, bet soda nauda ir 27,8 centi/kg? Kad piedalies Eiropas projektos, zemniekam ir prasība kāpināt izslaukumus un apjomus un tie ir jāpilda. Ja tos nepilda, tad nauda ir jāatmaksā. Es piedalījos projektos, nopirku traktoru, uzcēlu jaunu kūti un te ir rezultāts!" neslēptu sašutumu pauž Artis Fetlers, z/s "Ābolkalni" saimnieks.
Šobrīd pārstrādes uzņēmumi aktīvi strādā pie jauniem eksporta tirgiem, procesā ir Ķīnas tirgus apgūšana, noris darbs citu valstu tirgos, bet pagaidām nevar likt pamatotas cerības uz lieliem apjomiem. "Zināms, ka piena apjoms pieaugs, bet vai visu varēsim apēst? Pārstrādes uzņēmumi ir gatavi pārstrādāt vairāk piena, jautājums – kam saražoto pārdot?" vaicā Jānis Šolks.
Jāatgādina, ka viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem "Food Union" iepriekš neslēpa, ka, paveroties iespējām ieiet jaunos tirgos un tuvojoties piena kvotu sistēmas atcelšanai, uzņēmums ir ieinteresēts palielināt svaigpiena iepirkumu tieši no vidējiem un lieliem zemniekiem. Tas nozīmē, ka mazajiem piena piegādātājiem būs stingri vien jādomā, kur likt saražoto. Arī Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertu teiktais liecina – pēc piena kvotu atcelšanas labākās tirgus pozīcijas iegūs tie ražotāji, kas ražos pietiekami lielu piena apjomu ar konkurētspējīgām izmaksām.
Zemnieku kooperatīviem piederošā SIA "Latvijas piens" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atklāj, ka uzņēmumam nav problēmu iepirkt un pārstrādāt vairāk piena, jo visas jaudas pašlaik nav noslogotas, bet ir viens nosacījums – industriālajiem produktiem jābūt "daudzmaz normālai cenai" – proti, vājpiena koncentrātam tas nozīmē 2 eiro/kg. Salīdzinājumam – šonedēļ cena bija 1,78 eiro/kg, laikā ap Ziemassvētkiem – 1,25 eiro/kg. Tieši šonedēļ Eiropas piena tirgus reaģējis asi un praktiski apstājies, arī cenas neviens nenosauc. Eksperti to saista ar gaidāmo kvotu atcelšanu.
Par kādu cenu
Turpmāko piena cenu uzvedību pagaidām eksperti neņemas prognozēt. "Pienu vajadzēs, un visi to pirks, tikai jautājums – par kādu cenu? Šobrīd piena iepirkuma cena ir tik zema, ka zemāk tai vairs nav kur krist," klāsta "Lauksaimnieku apvienības" valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. Pēc LPCS datiem, šā gada janvārī piena iepirkuma cena Latvijā bija 22,8 centi/kg, kas ir ievērojami mazāk nekā pagājušā gada janvārī, kad cena bija 34 centi/kg.
"Agrofirmas Tērvete" valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks prognozē, ka piena iepirkumu cenas šogad, visticamāk, nepieaugs, bet saglabāsies esošajā līmenī vai pat samazināsies, vēsta BNS. Viņš paredz, ka piena iepirkumu cenas Latvijā šogad varētu saglabāties robežās no 17 līdz 24 centiem/kg un daudzām saimniecībām klāsies ļoti grūti. Šobrīd arī "Agrofirmai Tērvete" piena lopkopība ir zaudējumus nesoša.
ZM brīdina – pēc kvotu atcelšanas piena iepirkuma cena, visticamāk, vēl vairāk nekā līdz šim būs atkarīga no norisēm piena produktu pasaules tirgū, arī darījumi biržās un citos tirgus atvasinājumu formātos arvien vairāk ietekmēs cenu piena ražotājiem, tādēļ nevar arī prognozēt piena cenu izmaiņas tieši Latvijā. Līdz ar to arī jārēķinās ar lielākām cenu svārstībām. Tāpat jāņem vērā Eiropas Komisijas veiktās prognozes, kas liecina – kopumā visa ES piena iepirkuma cena laikā līdz 2020. gadam pazemināsies līdz aptuveni 350 eiro/t. Piena nozares konkurētspējas uzlabošanai šobrīd visbūtiskākais piena ražošanā ir efektivitātes celšana saimniecībās.
Rūp soda naudas
Z/s "Ābolkalni" saimnieks Artis Fetlers neslēpj, ka vislielākais rūgtums ir par zemniekiem atvēlēto pusotru mēnesi, kura laikā ļauts samaksāt soda naudu. "Tas ir no 1. augusta līdz 15. septembrim, kad zemnieks var maksāt pienotavai un tālāk jau pienotavas norēķināsies ar ES. Kur zemnieks var dabūt tādu naudu 45 dienu laikā, ja šobrīd par pienu maksā aptuveni 21 centu/kg, bet soda nauda ir 27,8 centi/kg?" neslēptu sašutumu pauž Artis Fetlers.
Arī kāda no Sēlijas zemniecēm, kas savu vārdu nevēlējās laikrakstā minēt, "LA" pauda sarūgtinājumu par notiekošo. Viņas saimniecībā ir 25 govis un dekādē tiek nodotas piecas tonnas piena. Pirms mēneša piena uzpircējs maksāja 17,5 centus par litru, bet lielajiem zemniekiem, kas vienā reizē nodod vairāk, maksā vairāk – pat līdz 28 centiem. "Laikā, kad piena trūka, sākās šī nevienlīdzīgā attieksme un turpinās joprojām. Taču prasības pret visiem ir vienādas. Mūsu gotiņas neēd mazāk, un gan spēkbarība, gan degviela jāpērk par pilnu cenu," teica zemniece, turpmāko perspektīvu atsakoties prognozēt. Viņa jau saņēmusi brīdinājumu, ka piena cena samazināsies vēl par vienu centu. Saimniecībā ir 40 liellopi, iekārtota piena māja pēc ES noteikumiem, bez kredītiem uzcelta kūts, bet tagad ar pašreizējiem ieņēmumiem nākas strādāt ar mīnusiem. "No augšas saka, ka vajag attīstīties, mēslu krātuvi vajag, bet es nezinu, kas būs tad, kad atcels kvotas," savās pārdomās dalījās zemniece.
Artis Fetlers būtu priecīgs, ja valsts pagarinātu soda naudas nomaksas termiņu, mazākais, uz gadu, bet ideālais variants būtu trīs gadi. Tad savu soda naudu zemnieks spētu nomaksāt. Viņš plāno pēc 1. aprīļa doties uz banku un ņemt kredītu, lai varētu samaksāt soda naudu, sarunas jau esot ievirzītas. Taču pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā bankas kļuvušas ļoti piesardzīgas jaunu kredītu izsniegšanā. Esošās situācijas dēļ saimniecībā arī "iesaldēti" fermas paplašināšanās plāni. Situācija esot līdzvērtīga 2008. gadam, kad bija smaga ekonomiskā krīze.
Reaģējot uz Krievijas embargo radīto straujo situācijas pasliktināšanos piena nozarē, kas šobrīd rada ievērojamu spriedzi saistībā ar vairākās dalībvalstīs sagaidāmo piena kvotas pārsniegšanu pēdējā kvotas gadā, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu, kas dos dalībvalstīm iespēju lemt par to, lai atļautu piena ražotājiem par pēdējā kvotas gadā pārsniegto piena kvotu aprēķināto soda naudas kopsummu sadalīt trijos ikgadējos maksājumos, vēsta ZM pārstāve Dagnija Muceniece. Tomēr par šāda priekšlikuma praktisko ieviešanu ir zināmas neskaidrības. Balsojums par regulas projektu varētu notikt marta vidū.
Kvotu pārsniegs nedaudz
Uz 1. martu Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 91,91%, un, ja atlikušajā laikā līdz 31. martam izslaukumi būtiski nepalielināsies, pastāv cerība uz nelielu kvotas pārsniegumu.
Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, uz 1. februāri kvotu bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kuri pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas, ziņoja LLKC. Šobrīd uz pietiekami lielām papildu kvotām no valsts rezerves cerēt nav pamata.
Vēl viena iespēja mazināt iespējamās soda naudas apjomu ir kvotas pirkšana. LLKC lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere aicina tās saimniecības, kas kvotas nav pirkušas un saprot, ka šogad visu apjomu neizpildīs, neizmantot šo brīdi, lai pelnītu, bet par simbolisku samaksu iznomāt vai pārdot brīvos kvotu apjomus tiem, kam tās nepieciešamas. "Ja piena ražotāji lūdz atbalstu no valsts un ES, vai nevaram arī paši viens otram paiet solīti pretī un palīdzēt?" teica speciāliste. Tiesa, LDC vērš uzmanību uz iespējamām ES kontrolēm. "ES kontrolējošās iestādes var pieprasīt pārbaudei dokumentāciju par katru konkrētu piena ražotāju un pārbaudīt, cik atbilstoši patiesībai ir dokumentos norādītie piena kvalitātes rādītāji," skaidro LDC vadība. Tas nozīmē – ja pēdējā kvotas gadā LDC būs sniegta informācija, piemēram, par pārāk straujām tauku procenta izmaiņām, pastāv iespēja, ka EK šādu pienu uzskatīs nevis par pārstrādei nodotu svaigpienu, bet jau par pārstrādātu pienu. Piens ar tauku satura procentu, kas zemāks par 2%, var tikt uzskatīts par pārstrādātu produktu un šo apjomu var ieskaitīt tiešās tirdzniecības kvotā. Jāatgādina, ka LDC direktors Ivans Vorslovs jau decembrī notikušajā piena konferencē vērsa uzmanību uz tauku satura procenta straujajām izmaiņām, kam uzmanību var pievērst EK.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003