Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 10:50
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Aug Latvijas apceļotāju skaits, piedāvāto pakalpojumu un apskates objektu kvalitāte.
Pēdējos gados vietējā tūrisma tirgū atgriezusies izaugsme, Latvijas iedzīvotāji aktīvāk apceļo savu zemi, izvēlas nakšņot un ieturēties ar komfortu un kvalitatīvi, kas, protams, priecē novadu uzņēmējus. Tomēr pirms diviem gadiem veiktā aptauja parādīja, ka apmēram puse Latvijas iedzīvotāju gada laikā nebija ceļojuši finansiālu apstākļu dēļ, liecina Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora p. i. Ineses Šīravas sniegtā informācija.
Vietējais tirgus aug "veselīgi"
Statistika rāda, ka apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits, kas bija apmetušies viesnīcās un citās tūristu mītnēs, 2014. gadā pieauga par 13,2% un sasniedza 667,3 tūkstošus. Arī divos iepriekšējos gados bija vērojama vietējā tūrisma tirgus izaugsme.
2012. gadā, ņemot vērā kritumu tautsaimnieciskās krīzes laikā, viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto tūristu skaits pieauga par 22%, bet 2013. gadā – par 7,5%. "Šobrīd vēl nav pieejami dati par vietējo iedzīvotāju vienas dienas ceļojumiem, taču tradicionāli tādu ir daudz, vismaz puse no visiem pašmāju tūristiem," saka Inese Šīrava. Viņa norāda, ka divus gadus notikusī vietējā tūrisma popularizēšanas kampaņa "Atklāj Latviju no jauna!" ir ne tikai iekustinājusi vietējo sabiedrību, bet arī stimulējusi pašus nozarē strādājošos aktīvāk vērsties pie vietējiem ceļotājiem. Daudzos novados tiek organizētas aktivitātes ar saukli "Atklāj N novadu no jauna".
Gandarīta par pagājušā gada rezultātiem un ar optimismu uz šo gadu raugās arī Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele: "Pagājušais gads bija ļoti labs. Pieaugums bija par 12 – 15%, vienam otram saimniekam pat par 25%. Uzņēmēji jūt, ka vietējiem iedzīvotājiem ir vairāk līdzekļu un viņi izvēlas ceļot. Bankas atsākušas kreditēšanu, rudenī varētu būt pieejami ES fondi jaunajā plānošanas periodā. Saimnieki izstrādā veselīgus attīstības plānus, ne vairs mērāmus miljonos, bet balstītus uz pamatotām peļņas un investīciju atpelnīšanas prognozēm."
Pakalpojumu cenas kopš pagājušā gada tūrisma mītnēs nav mainītas, ja nu vienīgi uz "noapaļošanas" pusi." "Vairāk jau gribētu pacelt cenu, nevis vairāk strādāt. Mūsu ēdiens jau ir tāds pats kā blakus pilī," smej viesu nama "Mauriņi" saimniece Māra Zemdega un saka paldies ātrajam internetam, kas vairo ārvalstu viesu atzinību par atpūtu Latvijas laukos.
Vietējiem patīk braukt uz Latgali
Latvijā aizvien vairāk tiek piedāvātas atpūtas un izklaides iespējas, apskates vietas, muzeji, koncerti un festivāli, aktīvā atpūta. Tiek veidoti jauni maršruti, pilnveidotas naktsmītnes, piedāvājumos ir gan organizēti grupu braucieni pa Latviju, ko izvēlas vecāka gadagājuma klienti, gan aktīvi pasākumi, kurp dodas jaunieši, gan dažādi atrakciju parki, kurp dodas ģimenes. Galvenās apskates vietas vairs nav tikai muzeji un pilis, klientus arvien vairāk saista alus ražotnes, ledus skulptūru festivāli, mūzikas festivāli, pilsētas svētki vai tematiski pasākumi – ceriņu ziedēšana Dobelē, vīna svētki Sabilē, apstiprina aptaujātie tūrisma nozares eksperti.
"Interese par vietējo tūrismu ir liela, ar pieaugošu tendenci. Piedāvājums, kuru ražojam katru gadu un saprotam, ka varam vēl un vēl, tā ir Latgale jebkurā veidā, griezumā un skatījumā. Tur tas paradokss, ka vidusmēra Latvijas klientam Latgale šķiet tuvā eksotika," saka "Impro ceļojumu" pārstāvis Uldis Klepers.
Klienti vairs neprasa apskatīt pēc iespējas vairāk objektu vienas dienas laikā, viņi dod priekšroku nesteidzīgi baudīt, sajust, izgaršot. Tāpēc aug pieprasījums pēc gardēžu tūrēm, ekskursijām apvienojumā ar kultūras pasākumiem, piemēram, nakšņošana Rēzeknē tiek apvienota ar pasākumu apmeklējumu Latgales vēstniecībā "Gors", Vidzemes apmeklējums – ar vietējās pašdarbības teātra izrādes skatīšanos. "Jāpiedāvā kas tāds, ko, individuāli ceļojot grūti dabūt," piebilst U. Klepers.
Joprojām populāras ir lauku saimniecības, kas piedāvā apskatīt specifiskus ražošanas procesus, amatnieku darbnīcas, kur var uztaisīt suvenīrus utt. Ceļotāji "skaita naudu" un vienlaikus kļūst arvien prasīgāki, vēlas, lai viņus "apčubina". Kādreiz ceļotāji brauca ar savām sviestmaizēm, turpretim tagad braucienus plāno, paredzot laiku un vietu siltām pusdienām.
Tūrisma firmai jāprot sabalansēt iespējas ar piedāvājumu, izvēloties labākos vietējos apskates objektus par saprātīgu cenu. Ja vienas dienas slaikā jāapskata četri objekti, ekskursiju nevar tirgot par 60 – 70 eiro. Par tik lielu cenu to neviens nepirks. Tāpēc, piemēram, Zemgales gardēžu diena ar cienastu, alus, kazas siera u. c. degustēšanu un ekskursijām Rundāles un Bauskas pilīs tiek piedāvāta par 40 eiro.
Rīgā meklē "odziņu"
Spriežot pēc statistikas, arī pērn, tāpat kā citus gadus, visvairāk pašmāju viesu tika apkalpots Rīgā (22,7%). Gandrīz vienāds viesu skaits nakšņoja Jūrmalā (7,8%) un Liepājā (7,6%), daudz vietējo tūristu bija Ventspilī (5,8%), Siguldas novadā (3,8%) un Daugavpilī (3,8%). Gadu no gada aug Latvijas muzeju apmeklējums, liecina biedrības "Culturelab" pētījums. Visbūtiskākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. 2014. gadā Rundāles pils muzeju apmeklējuši 258,3 tūkst. interesentu, Turaidas muzejrezervātu – 250,5 tūkst.
Ārzemnieki tradicionāli izvēlas apskatīt Rīgas centru, bet vietējie iedzīvotāji labprāt dodas uz mikrorajoniem, piemēram, Bolderāju, Grīziņkalnu. Ja vietējie tomēr izvēlas ekskursijas pa Rīgas centru, tad ar tematisku ievirzi, piemēram, pa bulvāru loku "Bohēma" vai "Vecrīgas leģendas un pasakas". Interesi par muzeju piedāvājumu 2014. gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014. gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr konkrēti uz "Rīga 2014" nebija daudz organizēto ārvalstu tūristu. "Ārvalstu ceļotāju grupas pārsvarā piesakās gadu iepriekš, bet "Rīga 2014" pasākumu kalendārs nebija tik ātri zināms," skaidro "Impro ceļojumu" pārstāvis Gatis Kampernovs. Par labu Rīgai nav nācis arī tas, ka virkne ievērojamu apskates objektu nav pieejami detalizētākai apskatei, piemēram, Melngalvju nams, Mākslas muzejs, Rīgas Motormuzejs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003