Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 13:55
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Ministrija un uzņēmums vainu par izšķiesto naudu veļ viens uz otru. Grib atkal sastrādāties
Ja kāds uzņēmums nekvalitatīvi izpildījis valsts iestādes pasūtītu darbu, nākamajā iepirkumu konkursā šā iemesla dēļ uzņēmumu no pretendentu loka var izslēgt, taču tikai tad, ja kopš iepriekšējā brāķa darba pagājuši ne vairāk kā 12 mēneši.
Ja pagājis ilgāks laiks, valsts iestādei nav iemesla atteikties no brāķdara pakalpojumiem. Tāds bija Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāves Elīnas Virtmanes skaidrojums, kad vaicāju, kāpēc var būt tā, ka uzņēmums, kas iesaistīts vienā ministrijas īstenotā neveiksmīgā projektā, samērā drīz var saņemt piedāvājumu jaunai sadarbībai.
Šāds jautājums radās pēc tam, kad atklājās: Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) noslēdzies iepirkums par jaunas Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi par 287 314 eiro. Konkursā uzvarējis uzņēmums "Datorzinību centrs", kas bija galvenais portāla "Skolas.lv" izstrādātājs. Šajā izstrādē nelietderīgi tika izlietoti 3,5 miljoni eiro, jo portāls, kurā bija paredzēts iekļaut visplašāko informāciju par skolām, lai to varētu izmantot skolēni, vecāki un skolotāji, tā arī nesāka pilnvērtīgi strādāt, un nu IZM atzinusi: nav jēgas turpināt šā projekta uzturēšanu.
Kurš bija vainīgais?
Tieši "Datorzinību centra" nekvalitatīvais veikums bijis iemesls projekta "Skolas.lv" neveiksmei – tas atzīts IZM tapušajā dienesta ziņojumā. Jāsaka gan: atzinums ir gana dīvains, jo ziņojumā lielākoties aprakstītas tieši IZM amatpersonu un nolīgto projektu vadītāju neizdarības, kā arī atzīts: projekts tika īstenots laikā, taču dažādu termiņu nobīdes dēļ netika pārbaudīts, kā sistēma vispār darbosies. "Datorzinību centra" lielā vaina parādās vien secinājumu daļā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Ķikāns saka: "Datorzinību centra" izstrādātajā sistēmā bija kļūdas, taču ne tik liela mēroga, lai portāls nevarētu sākt darbu. Ziņojumā esot izteikti arī nepamatoti pārmetumi. "Joprojām uzskatām, ka mūsu izstrādātā sistēma portālam "Skolas.lv" ir ieviešama. Lielā problēma, kāpēc projekts neizdevās, bija tāda, ka IZM nebija paredzējusi līdzekļus un izveidojusi komandu, lai šo portālu reāli iedarbinātu," apgalvo A. Ķikāns. Arī jau pieminētajā IZM tapušajā dienesta ziņojumā atzīts, ka IZM nav savlaicīgi izveidojusi struktūrvienību projekta ieviešanai. Ziņojums arī atklāj: kaut sākumā IZM gana aizrautīgi ķērusies pie projekta īstenošanas, dibinot speciālistu darba grupu utt., darbi nevedās un līgums par portāla izveidi tika noslēgts tikai divus gadus vēlāk. Par projektu atbildīgās personas bieži mainījās. Uzdevumus, kas bija jāpilda saistībā ar portāla ieviešanu, IZM ierēdņi nodeva viens otram. Turklāt ilgu laiku projekta koordinēšanu vai vadīšanu IZM iepirka kā ārpakalpojumu, proti, darba darītāji nebija IZM ierēdņi. Par koordinatori vispirms nolīga Olitu Magoni, pēc tam Ainaru Svikli, kurš šobrīd strādā IZM kā resora informācijas un komunikācijas tehnoloģijas vadītājs. Projekta vadītāji bijušas četras personas. Bet tieši viens no viņiem – Jānis Bēniķis – dienesta ziņojumā atzīts par vainīgu, jo projekta vadītāja kompetencē bijusi risku apzināšana un priekšlikumu iesniegšana to mazināšanai, turklāt viņš no "Datorzinību centra" pieņēma par nekvalitatīvu atzīto darbu.
Kurš maksās 3,5 miljonus?
Kaut arī kopumā "Skolas.lv" IZM tika īstenots vai, precīzāk, neīstenots laikā no 2009. līdz pat šā gada sākumam, kad IZM plānoja neveiksmīgajā projektā iegrūst vēl simtus tūkstošus eiro, "Datorzinību centra" iesaiste šajā projektā saskaņā ar līgumu ilga vien 18 mēnešus. "Tik īsā laikā izveidot tik sarežģītu sistēmu nebija viegli. Turklāt tas, ka ilgāku laiku IZM vispār nebija nevienas amatpersonas, kas būtu atbildīga par projekta virzību, visu vēl vairāk apgrūtināja," tā A. Ķikāns. Saskaņā ar IZM dienesta ziņojumu par projektu atbildīgas amatpersonas ministrijā nebija no 2011. gada 15. jūnija līdz pat 2012. gada 17. decembrim. Praktiski nekas no IZM puses netika izdarīts laikā. Ja projekta gaitā vajadzējis saskaņot, piemēram, kādu dokumentu, nācies ļoti ilgi gaidīt, kamēr IZM atrod kādu, kas to dara. Arī "Datorzinību centra" veiktie darbi tikuši pieņemti ar nokavēšanos. IZM laikus neiegādājās serverus, uz kuriem testēt portālu un, kaut arī līgums to neparedzēja, "Datorzinību centrs" aizdevis savas iekārtas. Par problēmām, kas saistītas ar projekta īstenošanu, "Datorzinību centrs" regulāri ziņoja IZM. "Katru mēnesi iesniedzām progresa ziņojumus gan par to, kas ir noticis, gan arī par riskiem. ""Skolas.lv" bija šausmīgi smags projekts," nopūšas A. Ķikāns. Uzņēmuma paustās raizes pieminētas arī IZM dienesta ziņojumā.
Jāpiebilst, ka projektu "Skolas.lv" bija iecerēts īstenot par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Tā kā šis portāls nav sācis pilnvērtīgi strādāt, nu 3,5 miljoni eiro jāmaksā IZM. Vēl nav zināms, kur IZM ņems līdzekļus iztrūkuma aizlāpīšanai. Ministrijā tagad tiekot apsvērta iespēja vērsties tiesā, lai civiltiesiskā ceļā piedzītu zaudējumus no "Datorzinību centra". Dokumenti, kas saistīti ar "Skolas.lv" īstenošanu, nodoti arī Ģenerālprokuratūrā. "Esam strādājuši atbilstoši līgumam, taču par to, ka šī lieta nodota Ģenerālprokuratūrai, nevaru nedomāt," saka A. Ķikāns.
Kāpēc atkal jāsadarbojas?
Jautāts, kurš tieši, viņaprāt, no IZM puses izgāza "Skolas.lv", A. Ķikāns gan tiešu atbildi nesniedz: "Es negribētu būt par soģi. Noteikti nav tā, ka vainīgs bijis tikai viens konkrēts cilvēks."
Bet, ja jau IZM bijusi tik slikts sadarbības partneris, tad kāpēc uzņēmums atkal pieteicies IZM izsludinātā iepirkumu konkursā? "Komunikācija ar IZM ir uzlabojusies, kopš to vada Mārīte Seile," tā A. Ķikāns. Jāsaka gan, ka ne visi "Skolas.lv" epopejā iesaistītie ir prom no IZM.
Dalībai jaunajā iepirkumā "Datorzinību centrs" pieteicās vēl pērnajā oktobrī, tātad laikā, kad skandāls par izgāzto projektu "Skolas.lv" vēl nebija īsti iededzies, IZM it kā grasījās projektu turpināt un "Datorzinību centrs" vēl netika saukts par galveno neveiksmē vainojamo.
A. Ķikāns uzskata, ka jaunais projekts varētu izdoties veiksmīgāks. "Izstrādājot zinātnisko institūciju sistēmu, būtu mazāks darba apjoms, turklāt puse no iepirkumā vajadzīgā jau ir gatava. Proti, viena no iepirkuma sastāvdaļām ir zinātnisko publikāciju meklēšanas sistēma. Mūsu sadarbības partneris ir uzņēmums, kas šādas sistēmas ražo, tātad tās nebūtu jāizstrādā no jauna," skaidro A. Ķikāns.
Ironiski gan, ka arī jaunajā projektā viņš jau saskata riskus. Proti, kaut arī "Datorzinību centrs" ir atzīts par konkursa uzvarētāju, līgums ar uzņēmumu vēl nav noslēgts. Bija paredzēts, ka sistēma jāizveido līdz 31. jūlijam. A. Kiķāns rēķina: šo darbu var paveikt septiņos mēnešos. Jau tagad redzams – termiņu nāksies pārbīdīt. Jāpiebilst, ka "Datorzinību centram" ir arī tiesības atteikties no līguma slēgšanas, jo piedāvājumam, ko uzņēmums izteica IZM iepirkumu konkursa laikā, jau ir beidzies termiņš. Patlaban arī IZM sākusi vērtēt, vai nevajadzētu atteikties no līguma slēgšanas ar "Datorzinību centru", lai gan ne jau iepriekšējās nelāgās pieredzes dēļ, bet tāpēc, ka apzinās – noliktajā termiņā iecerēto sistēmu vairs nevar pagūt izveidot.
Kur ir citi IT uzņēmumi?
Bet kāpēc IZM izsludinātajā iepirkumā bija pieteikušies tikai divi pretendenti? Turklāt otra – "Exigen Services Latvia" – piedāvājums pat tika izslēgts no dalības iepirkumā. Varbūt Latvijā ir pārāk maz IT uzņēmumu, kas spētu izveidot jaunu informācijas sistēmu? A. Ķikāns spriež, ka Latvijā ir diezgan daudz IT uzņēmumu, taču visi ir gana noslogoti. Paplašināties tiem liedzot tas, ka daudzi IT speciālisti aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs uzskata: Latvijā ir 30 līdz 50 IT uzņēmumu, kas spētu veikt nepieciešamās sistēmas izstrādi. Taču iepirkumā prasīta pieredze tieši izglītības un zinātnes jomas datu bāzu izstrādē, kaut informācijas sistēmas dažādās nozarēs nav principiāli atšķirīgas. Ar šādu prasību IZM būtiski samazina iespējamo pretendentu loku. Ironiskā kārtā pat neveiksmīga pieredze var palīdzēt uzvarēt nākamajos konkursos. Jau 2012. gadā LU eksperti, kuru vidū bija arī J. Borzovs, atzina, ka iepirkuma nolikums projekta "Skolas.lv" īstenotājiem bija sagatavots, ierobežojot konkurenci. Piemēram, konkursā varēja pieteikties tikai tie uzņēmumi, kuri strādā ar "Microsoft" programmatūru. Eksperti arī vērtēja, ka "Datorzinību centra" piedāvātā cena "Skolas.lv" izstrādei bijusi uzskrūvēta, to pašu varējis paveikt divreiz lētāk.
A. Ķikāns teic, ka valsts pārvaldes iestāžu iepirktie IT projekti parasti esot dārgāki nekā privātajos uzņēmumos īstenotie. Tas tāpēc, ka valsts iestāžu pasūtītajos projektos bieži esot daudz vairāk birokrātijas, jo sevišķi, ja tie kaut daļēji tiek apmaksāti no ES struktūrfondiem. Bet lielais papīru darbs projektu sadārdzina.
***
Fakti
Piemērs, kā uzdevumi, kas saistīti ar portāla "Skolas.lv"
izveidi, IZM "futbolēti" no viena ierēdņa pie otra
Saskaņā ar valsts sekretāra p. i. L. Sīkas 2012. gada
21. novembra rezolūciju Ministru kabineta sēdes protokola 44. paragrāfa 2. punkts nodots izpildei
S. Batarei (darbam un izpildei).
2012. gada 27. novembrī ir I. Kalniņa rezolūcija J. Bēniķim (lūdzu atbilstošu tālāku rīcību).
3. punkts nodots izpildei A. Sviklim (darbam un izpildei), bet 2012. gada 22. novembrī S. Batare rezolūcijas izpildi nodevusi A. Sviklim (darbam un izpildei).
2012. gada 23. novembrī I. Kalniņš rezolūcijas izpildi nodevis A. Zupam.
Izpildes termiņš rezolūcijām ir 2012. gada 27. novembris, bet rezolūcijas izpildītas pilnā apmērā 2013. gada 23. oktobrī.
Avots: IZM Dienesta ziņojums
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003