Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 13:29
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Starp prezidenta kandidātiem Levits, Daudze, Vīķe Freiberga, Auziņš un citi
Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums nekandidēt atkārtoti uz šo amatu uzskatāms par starta šāvienu partijām intensīvi ķerties pie viņa pēcteča meklējumiem.
Koalīcijas partiju līderi jau februārī vienojās par sadarbību Valsts prezidenta kandidātu meklējumos. Proti, partijas uzņēmās rīkot diskusijas ar dažādu nozaru sabiedriskajām organizācijām, kā arī katru ceturtdienu tikties, lai apmainītos ar informāciju par diskusijās izskanējušajiem viedokļiem un koordinētu prezidenta kandidātu meklējumu gaitu. Līdz šim gan šī sadarbība bija stipri nosacīta, bet diskusiju pasākumi samērā pieticīgi apmeklēti. Taču pēc A. Bērziņa piektdienas paziņojuma vairs nav vajadzības imitēt aktivitāti.
Partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa paudusi uzskatu, ka tagad koalīcijai varētu būt vienkāršāk vienoties par kopīgo kandidātu uz šo amatu. Viņasprāt, ir svarīgi, lai koalīcija būtu vienota, un kandidāts varētu būt gan bezpartijisks cilvēks, gan arī kādas partijas pārstāvis. Iespējamo prezidenta amata kandidātu vidū tiek minēta arī "Vienotības" pārstāve eirodeputāte Sandra Kalniete. Pagaidām gan viņa nav oficiāli izvirzīta un neesot guvusi pārliecinošu atbalstu pat savas partijas ietvaros.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) jau ir tikpat kā izlēmusi virzīt prezidenta amatam Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Satversmes preambulas autoru Egilu Levitu. Taču pats Levits nebūt nesteidzas piekrist šim piedāvājumam, kamēr nav drošs par savām izredzēm. Tādēļ NA šonedēļ ieplānojusi veikt intensīvas konsultācijas gan ar kandidātu, gan ar koalīcijas partneriem un citām partijām.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas vienīgie bija pauduši atbalstu pašreizējam prezidentam Bērziņam, par viņa lēmumu nekandidēt nejūtoties ne pārsteigti, ne apjukuši. "Politikā esam gana ilgi, lai būtu gatavi dažādiem pavērsieniem. Signālu par nekandidēšanu nebija, bet tas nav pārsteigums, jo Bērziņš atšķirībā no daudziem citiem neturas pie amatiem izmisīgi," teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, ZZS kā cienījamam politiskam spēkam tagad jāuzņemas izvirzīt savu kandidātu, nevis pieslieties kādam no citu partiju nosauktajiem vai dažādās diskusijās izvirzītajiem pretendentiem. Šonedēļ visas ZZS ietilpstošās partijas vispirms izlemšot par saviem kandidātiem un pēc tam tos izvērtēs savienības kopīgā valde.
Neoficiāli kā viens no iespējamiem kandidātiem minēts Saeimas deputāts Gundars Daudze, kurš savulaik bijis gan parlamenta priekšsēdētājs, gan Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Brigmanis par šādu iespēju runāja izvairīgi, norādot, ka tas vispirms jālemj Daudzes pārstāvētajai partijai "Latvijai un Ventspilij".
Koalīcijas apņemšanās atrast vienu visiem pieņemamu kandidātu, protams, ir apsveicama, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka tas parasti neizdodas. Ļoti iespējams, arī šajās prezidenta vēlēšanās neiztiks bez politiskā tirgus un opozīcijas pievilināšanas. To labi saprot arī "Saskaņa", kas pagaidām ietur nogaidošu pozīciju un nesteidzas paust savu atbalstu vai nosodījumu kādam no izskanējušajiem kandidātiem, vienlaikus neizslēdzot iespēju izvirzīt arī savu. Šī ir ierasta saskaņiešu taktika pirms atbildīgiem balsojumiem jeb signāls koalīcijas partijām – sak, esam atvērti jūsu piedāvājumiem.
Pagaidām vienīgais oficiāli izvirzītais prezidenta kandidāts ir opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars. Savukārt Ingunas Sudrabas partija "No sirds Latvijai" savu nostāju prezidenta vēlēšanu sakarā plāno formulēt sestdien gaidāmajā biedru kopsapulcē.
Līdzās jau nosauktajiem kuluāros izskan arī citu iespējamo kandidātu vārdi. Neoficiāli zināms, ka notikušas politiķu sarunas ar garīdznieku Juri Rubeni un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Prezidenta kandidātu lokā minēts arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kurš gan neesot uzrunāts, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
***
UZZIŅA
Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram ir nevainojama reputācija.
Kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām (A. Bērziņa pilnvaras beigsies 7. jūlijā). Prezidenta vēlēšanas Saeimā notiek ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar vēlēšanu zīmēm. Nepieciešams vismaz 51 Saeimas locekļa atbalsts.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003