Rīga -7°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2023. gada 06. decembris 20:42
Vārda dienas: Niklāvs, Nikolajs, Niks
Jaunieši uzskata: pat ja viņi gribētu, par latviešiem nevarētu kļūt. Piederību Latvijai mazākumtautību skolēni jūt kā piederību teritoriālam veidojumam. Pētījums atklāj, ko krievvalodīgie skolēni domā par Latviju, latviešiem un paši par sevi
Izrādās, ka mazākumtautību skolu skolēni jūtas piederīgi Latvijai, turklāt bieži vien viņi sevi nemaz nesauc par krieviem, taču arī par latviešiem viņi negrib vai, viņuprāt, nevar kļūt.
Tāds ir viens no galvenajiem jaunās antropoloģes Māras Laizānes secinājumiem, kas tapis, izstrādājot pētījumu "Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai".
Pētījums īpašs ar to, ka tajā pirmoreiz Latvijā izmantota pētījumu metode, ko sauc par biedru etnogrāfiju. Tas nozīmē, ka pētniece bija ne tikai M. Laizāne, bet arī deviņi mazākumtautību skolēni, kuri paši intervēja savus vienaudžus. Šāda pētījumu metode sevišķi labi noder, ja jārunā par sāpīgiem jautājumiem, par kuriem pētāmā grupa nevar vai nevēlas runāt ar svešiniekiem – pētniekiem "no malas". Skolas, ko aicināja piedalīties pētījumā, bieži vien atteicās, kaut arī solīta anonimitāte un netraucēts mācību darbs. Līdz ar to skolēni pētnieki bieži bija kā skolās iesūtīti aģenti. Kopumā pētījuma laikā runāts ar 85 personām – 65 mazākumtautību skolu skolēniem vecumā no 15 līdz 19 gadiem un 20 skolotājiem visā Latvijā. Rīkotas gan intervijas, gan fokusgrupu diskusijas.
Par latvieti jāpiedzimst?
Noskaidrojies, ka mazākumtautību jaunieši iedalāmi trīs grupās: daļa uzskata, ka viņi nav krievi, bet krievvalodīgie un "īsti" krievi sastopami vien Krievijā, kā arī saskata gana lielas atšķirības starp sevi un etniskajā dzimtenē dzīvojošajiem tautiešiem. "Kad mēs braucām ar orķestri uz Maskavu... tur mūsu uzvedība un to krievu uzvedība – divas pilnīgi dažādas sabiedrības," teica skolniece kādā no diskusijām. Otra daļa joprojām identificē sevi kā krievus, turklāt ar lepnumu, bet dara to ģimenes tradīciju un vēstures kontekstā. Arī viņi tomēr saprot, ka atšķiras no Krievijas krieviem. Trešā daļa teic, ka viņu dzimtā valoda ir krievu, bet patiesībā viņi ir poļi, baltkrievi, ukraiņi u. c. Jaunieši arī atzinuši, ka etniskajiem apzīmējumiem "krievs", "russkij", "latvietis", "latiš" mēdz būt negatīva pieskaņa. Skolēni stāstīja: kad viņu domas nesaskan ar vecāku viedokli, viņiem pārmet: "Tu runā kā tāds "latiš"."
Jaunieši uzskata: pat ja viņi gribētu, par latviešiem nevarētu kļūt, jo latvieši par savējiem uzskatot tikai tos, kas jau piedzimuši latvieši. Vienotību ar latviešiem viņi izjūtot gan, piemēram, Jaunā gada vai valsts svētku svinībās vai arī sporta pasākumos. Mazākumtautību skolēnu attieksme pret valsts svētkiem kopumā esot pozitīva. Viņi labprāt svētku laikā nēsājot arī Latvijas karodziņu, bet tikai tad, ja tas netiek uzspiests.
M. Laizāne secinājusi: piederību Latvijai mazākumtautību skolēni jūt kā piederību teritoriālam veidojumam, taču nošķir sevi no politiskās varas. Piederības sajūta nav saistīta ar Latvijas pilsonību. Krievijas pilsonību lielākā daļa aptaujāto nevēlētos pieņemt. Skolēni kritiski izteikušies par tiem, kuri aizbrauc no Latvijas. Daži, iespējams, vairāk sevi saista ar Eiropas Savienību (ES) kopumā nekā Latviju. Piemēram, kāda skolniece teikusi: "Es negribētu braukt uz Krieviju, jo negribētu izbraukt no ES."
Jaunieši paši diskusijās vēlējās runāt par krievu valodas statusu. Taču pie vienota viedokļa nenonāca. Daļa uzskata: tai jāpiešķir oficiālas valodas statuss, bet citi atzinuši, ka no tā nekas nemainīsies, jo jau tagad iespējams plaši lietot krievu valodu. Kāds skolnieks paudis cerību: pēc oficiāla statusa piešķiršanas krievu valodai krievvalodīgie no citām valstīm pārvāktos uz dzīvi Latvijā.
Mazākumtautību skolu jauniešiem ir gana daudz stereotipu par latviešiem, taču katram tie ir citādi. Piemēram, diskusijā viens teicis, ka latvieši ir ļoti emocionāli, bet citi apstrīdējuši, apgalvojot, ka latvieši ir mierīgi. Skolēni teikuši, ka latviešiem ir "cita mentalitāte", taču, kāda tieši tā ir, nespēja raksturot. Jaunieši, kuri ikdienā kontaktējas ar latviešiem, stereotipus atmetuši, viņu vērtējums par latviešiem ir pozitīvāks.
Pētīta arī skolēnu attieksme pret partiju "Saskaņa", kas tradicionāli tiek uzskatīta par cittautiešu pārstāvi politikā. Izrādās, kaut arī jaunieši neatbalsta, ka to neaicina veidot valdību, viņi paši šaubās, vai saskaņieši spētu pilnvērtīgi tajā strādāt.
"Latviešu" vēsture nepatīk
Mazākumtautību skolu skolēni iztaujāti arī par izglītības sistēmu. Atšķiras viņu attieksme pret bilingvālo izglītību. Tiem, kuri labi zina latviešu valodu, attieksme ir pozitīva. Taču tie, kuru latviešu valodas zināšanas ir vājas, sūrojušies par grūtībām. Jaunieši gan lielākoties atzinuši, ka latviešu valoda ir jāprot, taču daļa teikusi, ka skolā to nevarot apgūt labā līmenī. Arī tāpēc, ka skolotāji joprojām slikti pārzina latviešu valodu. Kāds jaunietis sacīja, ka bilingvālā izglītība viņam nemaz nav palīdzējusi latviešu valodas apguvē: "Vairāk latviešu valodas prasmju iegūstu, sarunājoties ar draugiem latviešiem." Citi teikuši, ka bilingvālā izglītība ir tikai formalitāte, patiesībā viss tiekot mācīts krieviski.
Interesanti, ka jaunieši gandrīz neko nezināja par 2004. gada reformu, kad tika palielināts latviešu valodā apgūstamo mācību priekšmetu skaits mazākumtautību vidusskolās.
Skolēni uzskata, ka mazākumtautību skolas jāsaglabā. To vērtība viņu acīs galvenokārt saistīta ar labāku izglītības kvalitāti krievu valodas un literatūras apguvē. Jauniešiem svarīgi, lai skolās tiktu atzīmēti krievu tradicionālie vai pareizticīgie svētki. Šīm skolām ir arī emocionāla nozīme: tajās mācījušies gan viņi paši, gan viņu vecāki.
Jaunieši negatīvi izteikušies par mācību grāmatām vēsturē, kuras viņi vērtē kā vienpusīgu propagandas līdzekli. "Vēstures mācību grāmata ir ļoti stipri tendēta tieši uz latviešu vēstures pusi, nevis pasaules," teikusi kāda skolniece. Mācību grāmatās rakstītais nesaskan ar to, ko jaunieši dzird mājās un redz medijos, ko viņi izmanto. Arī pašu Latvijas vēsturi mazākumtautību skolu skolēni uzskata par propagandas, nevis izziņas un patiesas pētniecības mācību priekšmetu.
Pētījumam izlietoti 2585 eiro, to finansēja biedrība "ASCENDUM", kas M. Laizānes ieceri izvēlējās starp 35 citu projektu pieteikumiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1997-2023 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Pakalpojumos ietvertā informācija, ko Lursoft kā atkalizmantotājs saņem no datu pirmavota, lietotājam tiek sniegta, nodrošinot informācijas satura pareizību un precizitāti (informācijas būtības nemainīgumu). Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(1)
