Autoplacī – ar nodokļiem un bez kaķiem maisā!

Grozījumi automobiļu tirdzniecības noteikumos vēl ir apspriešanas stadijā, taču plānots, ka tie varētu stāties spēkā vasaras vidū.

Godīgi un kvalitatīvu auto tirgotāji cenas nepaaugstināšot. Bet pie blēžiem gan cenas celšoties…

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšniece Ināra Pētersone skaidri norādījusi, ka nākamā joma, kurā VID tuvākajā laikā veiks pārbaudes, būs lietoto automašīnu tirdzniecības nozare. Ka tas tā būs, jau runāja vairākus mēnešus, un par to nebūtu jābrīnās. Pirmkārt, VID jau revidēja ar lietotu automašīnu tirdzniecības nozari cieši saistītu vai pat saplūstošu nozari – autoservisus, pēc kā esot izdevies palielināt no servisiem iegūtos nodokļus un tur strādājošo algas, respektīvi, samazināt ēnu ekonomiku šajā nozarē. Tiesa, simtiem autoservisu nu slēgti. Vai kas līdzīgs sagaida arī lietotu automašīnu tirdzniecības nozari?

Otrkārt, tieši pēc VID iniciatīvas pagājušajā gadā sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Auto asociāciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru tika sākts darbs pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību. Grozījumi vēl ir apspriešanas stadijā, taču plānots, ka tie varētu stāties spēkā vasaras vidū. Izmaiņu autori ar tiem cer panākt, ka lietotu automobiļu tirgū būtu vienādi spēles noteikumi visiem, lai visi godīgi maksātu nodokļus. Savukārt auto pircēju ieguvums būtu lielāka iespēja autoplacī nenopirkt kaķi maisā.

Izpētot grozījumus neprofesionāļa un potenciāla pircēja acīm, pamanāms jaunums – pārdodamajam auto turpmāk obligāti uz auto vējstikla būs jābūt lapai ar pamatinformāciju par braucamo, tajā skaitā cenai ar norādēm par nodokļiem, informācijai par nobraukumu, transportlīdzekļa drošības sistēmām utt.

Tirdzniecības laukumam būs jābūt skaidri iezīmētam. Tirdzniecības vietā drīkstēs atrasties tikai pārdošanai domāti auto (patlaban daži autotirgotāji pret kontrolieriem izmanto viltīgas atrunas, ka "auto te tikai atvests kā uz stāvvietu"), ir virkne specifisku precizējumu, kas attiecas uz informācijas un dokumentu apmaiņu starp komersantiem un CSDD, VID.

Vācot informāciju šim rakstam un runājot gan ar lietotu, gan jaunu auto tirgotājiem (dīleriem), mani pārsteidza, ka daudzi nemaz nebija iedziļinājušies šajos grozījumos, publicēšanai runāja vienu (formāli), privātā sarunā – pavisam ko citu, bija komersanti, kas vispār atteicās runāt par lietoto auto tirdzniecības nozari. Vai patiešām savi grēki ir gan glaunajam salonam, gan Rumbulas placim? Vai patiesi, kā var noprast no vairāku amatpersonu teiktā, ka no šīs nozares garām valsts kasei aiziet ne viens vien miljons? To diezgan tieši var redzēt arī no VID pārbaudēm. 2014. gadā un 2015. gada četros mēnešos nodokļu maksātājiem, kuru darbības veids ir saistīts ar automobiļu pārdošanu, ir veiktas 133 pārbaudes, pēc kurām papildus aprēķināti 13,3 miljonu eiro maksājumi valsts budžetā, tajā skaitā auto tirgotājiem dīleriem veiktas 25 pārbaudes, papildus aprēķinot 0,3 miljonu eiro maksājumus budžetā.

VID direktores vietniece Dace Pelēkā konkrētus grēkāžus lietotu automobiļu tirdzniecības nozarē nemin, par tādiem viņa izvairās nosaukt arī Rumbulas vai citu plaču tirgotājus. Pārbaudes būšot un rūpīgas. Amatpersona piemin, ka variācijas ar manipulācijām, kā aprēķināt PVN, esot daudz. Piemēram, uzņēmums, pērkot lietotu automašīnu par 4000 eiro, manipulējot ar maksāšanas kārtību, var nodokļos samaksāt gan 87, gan 761 eiro...

Daudzi VID jautājot, kāpēc tirdzniecības laukumam un tirgotajām automašīnām būs jābūt skaidri iezīmētām? Tāpēc, lai VID varētu izsekot, kuras mašīnas tiek pārdotas un vai par tām maksā nodokļus. Līdzīgi kā ar jebkurām precēm lielveikalā. "No rīta stāv automašīna, kas, pēc grāmatvedības datiem, netiek tirgota, bet vakarā jau tā ir pārdota. Vai arī tirgotājs saka, ka viņš nezina, kas tas par auto tur stāv – vienkārši kāds atbraucis un nolicis, vai arī tā vieta tiek iznomāta auto stāvēšanai," dažas tirgotāju viltības min D. Pelēkā.

Auto asociācijas (jaunu un vienlaikus arī lietotu auto tirgotāju apvienība) viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka Igaunijā identificētas 11 shēmas, kā var noblēdīt pievienotās vērtības un citus nodokļus, daži pamanījušies automobili pat sešas reizes tā izlaist caur PVN shēmām, ka tā pašizmaksa tuvojas nullei!

"Nedomāju, ka latvieši šajā ziņā atpaliek no igauņiem. Kā tas var būt, ka, piemēram, auto cena it kā ir 15 000 eiro, bet, tiklīdz jūs gribat par to samaksāt ar pārskaitījumu, cena par vairākiem tūkstošiem pieaug? Kā var būt, ka auto tiek tirgots Nīderlandē par neto cenu X un vienlaikus tas pats auto tiek tirgots arī Latvijā, kur cena X jau ir bruto cena, tātad jau ar iekļautu PVN? Tad pilnīgi skaidrs, ka notiek manipulācijas ar skaidro naudu un dokumentiem. Ja nauda tiek pārskatīta ar bankas starpniecību, tad to noslēpt ir daudz grūtāk," skaidro I. Rūtiņš.

CSDD direktora vietnieks Ē. Piternieks nenoliedz, ka grozījumi lielā mērā tapuši pēc VID iniciatīvas, kas pēc pastiprināta darba ar servisiem pievērsies arī automobiļu tirdzniecībai, kur saskata lielu nenomaksāto nodokļu apjomu. Kad Igaunijas nodokļu iekasētāji kopā ar pircēju tiesību aizstāvjiem aktivizējuši darbību šajā nozarē, gada laikā valsts kasē papildus ieripojuši vairāki miljoni...

"Lielākais jaunums ir tas, ka VID vēlas ar auto tirgošanu saistīto finansiālo informāciju padarīt pieejamu vienuviet – tirdzniecības reģistrā, lai tur skaidri būtu redzams arī tas, cik lieli nodokļi jāiekasē. Tagad, pēc Auto asociācijas sniegtās informācijas, aina ir tāda, ka lietoto automobiļu tirgū aktivitātes ir lielas, bet nodokļi tiek maksāti maz. Un kā tas var būt, ka, šobrīd maksājot skaidrā naudā, kaulēties var, bet, ja ar pārskaitījumu, tad bieži vien nevar? Mums uz šiem jautājumiem atbildēt grūti, tā jau ir VID kompetence," teic Ē. Piternieks. Visādi citādi, kā viņš norāda, lielu revolūciju šajos grozījumos viņš neredzot. Tie tikai precizēs jau spēkā esošo kārtību – padarīs šīs prasības nepārprotamākas komersantiem, bet kontrolējošām iestādēm palīdzēs atklāt negodīgu rīcību. CSDD, kas uztur gan transportlīdzekļu, gan arī transportlīdzekļu tirdzniecības reģistru, ir vistiešākajā veidā ieinteresēta, lai reģistros norādītā informācija būtu precīza, patiesa un pārskatāma. Informācija reģistrā nodrošina kontrolējošām institūcijām lielāku iespēju sekot noteikto nodokļu nomaksai un pircēja tiesību ievērošanai.

Uzņēmuma "Moller Auto Lidosta" (tirgo jaunas "Volkswagen" un mazlietotas automašīnas) tirdzniecības daļas vadītājs Ansis Valdovskis aicina ielūkoties sludinājuma portālā ss.lv: "Tur bieži automašīnas līdz piecu gadu vecumam tiek pārdotas ar norādi, ka PVN šim automobilim nav. Kā tas iespējams, ka, iegādājoties automašīnu Eiropā un vedot to uz Latviju, kur par to būtu bijis jāmaksā PVN, šeit izrādās – PVN nav, lai arī to faktiski tirgo juridiska persona? Tas ir VID un CSDD uzdevums sekot automašīnas iegādes ceļam, izcelsmei un pilnai iegādes dokumentācijai: no tā iegūtu valsts, tirgotāji un neciestu pircēji. Labs piemērs ir ieviests Igaunijas tirgū, kur CSDD saglabā iespēju aizturēt automašīnas reģistrāciju līdz pat trim mēnešiem, lai pārbaudītu tās izcelsmi un iegādes dokumentāciju, un, ja rodas aizdomas par nenomaksātiem nodokļiem, to samaksa tiek pieprasīta reģistrācijas brīdī pilnā apmērā."

Blēžus meklējot

Eju meklēt blēžus. Staigājot pa Rumbulas plačiem, vismaz man viss šķiet pietiekami kārtīgs un skaidrs. Automobiļi svaigi, krāsaini un pajauni. Protams, nav rampu uguņu un pārdevēju baltos kreklos. Bet arī satiktie ir pieklājīgi. Jurijs Silantjevs Rumbulā strādā piecus gadus. Trijatā pārraugot vienu placi. Tas, ka viņu kā Rumbulas pārdevēju automātiski daudzi uzskata par blēdi, viņu gan tracina, gan uzjautrina.

"Es strādāju godīgi. Mani regulāri pārbauda, un es nevēlos nepatikšanas ar VID. Esmu mācījies ārzemēs un uzskatu sevi par profesionāli. Pārdodu kvalitatīvus automobiļus un vēlos labu slavu, lai ļaudis pie manis atgriežas. Droši vien kāds Rumbulā arī ir negodīgs, bet es nezinu. Tie laiki, kad te "līmēja" kopā automašīnas, pārdeva zagtas, ir palikuši vēsturē. Tie bija 90. gadi. Dzirdēts, ka Lietuvā to joprojām dara. Jā, te var atrast automašīnas ar atgrieztiem kilometru rādītājiem, bet es to nedaru. Nāciet, es parādīšu, ka man ir automašīnas ar 400 000 un pat 600 000 kilometru nobraukumu," aicina J. Silantjevs.

Artūrs Mālnieks Rumbulā darbojas pirmo gadu un tikai veido savu vēsturi ar skatu nākotnē vismaz desmit gadus uz priekšu: "Cilvēki tic propagandai, ka Rumbulā varot nopirkt tikai kaķi maisā. Tas spiediens, kas tagad ir uz plačiem, ir lielo autotirgotāju salonu nolobēts. Ja reiz esmu blēdis, kāpēc tad tādi lielie lietoto automobiļu tirgotāju saloni man sūta īsziņas un lūdz, lai dodu viņiem tirgot savas automašīnas?" neizpratnē ir Artūrs un rāda saņemtās īsziņas.

Par šo manu skatu uz Rumbulas plačiem un to, ka tieši tur pats esmu iegādājies savus pēdējos četrus auto un neesmu vīlies, padalos ar I. Rūtiņu.

"Vai nu jums laimējies, vai arī neapzinājāties, ko esat nopircis. Nedomāju, ka esat iegādājies automobiļus, par kuriem daudz kas bijis zināms. Rumbula ir vieta, kurā ir koncentrēts ļoti liels tirgotāju skaits, un tajā pašā laikā iespēja tur iegādāties kvalitatīvu vai vismaz ar ticamu vēsturi auto ir ļoti ierobežota. Protams, arī Rumbulā ir godprātīgi tirgotāji, tomēr to skaits ir niecīgs," man atbild Auto asociācijas viceprezidents. Savukārt es norādu, ka automobiļiem nāca līdzi servisa grāmatiņas ar visiem zīmogiem un nobraukto kilometru skaitu. "Šādas servisa grāmatiņas var nopirkt tepat Latvijā un sarakstīt tajās, ko grib, un tā arī dara. Pagājušogad vairākos lietoto automobiļu tirdzniecības laukumos izlikāmies, ka gribam pirkt auto vidēja uzņēmuma vadītājam – piecus līdz septiņus gadus vecu, kaut ko no premium segmenta. Vairāk nekā 40% gadījumu konstatējām odometra grozījumus, vienā gadījumā bija atgriezti atpakaļ pat 300 000 kilometri – tas bija kāds taksometrs savā iepriekšējā dzīvē. Novērojumi liecina, ka atsevišķos segmentos odometra grozījumi ir pat 80% gadījumu. Esmu pārliecināts, ka, iegādājoties automobili, jums ir tiesības zināt, vai iepriekš tas nav bijis taksometra statusā, tomēr par to mūs, protams, neviens neinformēja. Arī labticīga auto vēstures nezināšana ir sava veida krāpšana. Auto tirgošana nav tikai nokraušana no treilera un rēķinauzziņas izrakstīšana. Tas ir draņķīgs tirgotājs, ja nezina automobiļa vēsturi. Auto pirkšanas eksperimentā mums gadījās tikai viens profesionāls pārdevējs. Vācijā, Šveicē pircējs var pārdevējam atdot braucamo, ja par tā stāvokli vai būtiskiem vēstures faktiem ir kaut kas noklusēts. Formāli tas ir spēkā arī Latvijā. Tomēr jāņem vērā, ka ir jābūt iegādes dokumentācijai, lai kaut teorētiski būtu iespējams šīs tiesības realizēt. Es runāju par oriģināliem autentiskiem dokumentiem, nevis falsifikācijām, kas tiek plaši praktizētas pie mums. Manuprāt, vajadzētu panākt, ka tirgotāji norāda ne tikai automobiļa drošības sistēmu stāvokli un nobraukumu, bet arī visu servisu apmeklēšanas vēsturi, kad mainītas būtiskas detaļas, piemēram, zobsiksna, kādos negadījumos braucamais cietis un kad slīcis. Tāda obligāta prakse jau vairāk nekā 25 gadus ir Ziemeļamerikā, Kanādā un pavisam nesen sākta arī Beļģijā."

Tirgotājs Rumbulā J. Silantjevs aicinājumus norādīt auto vēsturi gan sauc par muļķībām. Pirmkārt, to neviens nevarot izsekot. Otrkārt, nomainot dzinēju, salonu, nemaz nerunājot par citām detaļām, pat automobili ar 600 000 km nobraukumu varot uztaisīt kā konfekti.

Stingra prakse esot SIA "Amserv Motors" (oficiālais "Toyota" pārdevējs Latvijā). "Visām mazlietotajām automašīnām, kas tiek pārdotas pie mums, ir veikta pirmspārdošanas diagnostika, tāpēc mēs varam klientu informēt par to, kas ar šo automašīnu ir noticis iepriekš. Mēs uzņemamies atbildību par preci, ko pārdodam. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki mums nodod komisijā mazlietotas automašīnas ar atpakaļ atgrieztiem kilometru rādītājiem. Iespēju robežās tas tiek pārbaudīts, un šādas automašīnas mēs komisijas tirdzniecībā neņemam," saka uzņēmuma vadītājs Ints Pērkons.

I. Rūtiņš norāda, ka joprojām notiek manipulācijas ar pašiem automobiļiem: "Braucamais ir neatgriezeniski cietis negadījumā, kad nav nekāda ekonomiskā pamatojuma to atjaunot, bet pēkšņi tas spožs un kā jauns iet tehnisko apskati CSDD. Un tad izrādās, ka tas salipināts no vairākiem vrakiem vai kaut kas piezagts klāt, vai nozagts tādas pašas markas automobilis, kam klonēti vraka numuri. Arī šādi auto tirgū ir lētāki. Vai par tiem pircējiem nebūtu jāzina?"

"Tā ir cīņa par tirgu"

Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols grozījumu nepieciešamību principā nenoliedz un pat esot jau gaidījis, jo vairākas normas, gadiem ritot, bijis nepieciešams juridiski sakārtot un precizēt, arī tādas, kas patiesībā jau reāli dzīvē darbojas. Taču viņu satrauc, ka no grozījumiem kā āža kāja spraucoties ārā jauno automašīnu tirgotāju (kuri, kā zināms, tirgo arī lietotas automašīnas) lobisms, ko realizē Auto asociācija.

"Tā ir cīņa par tirgu. Jauno auto tirgotāji, dīleri vienmēr gribējuši to pārdalīt par labu sev, tomēr, lai ko arī viņi darītu, tas jau ilgstoši ir procentuāli stabils Latvijā pirmoreiz reģistrētajiem auto: apmēram 70:30 lietoto labā. Vissatraucošākais ir Auto asociācijas piedāvātais un iestrādātais punkts, kas būtiski var mainīt lietoto auto tirgu cenu pieauguma virzienā: ka tirgotājam par visām tirdzniecībā esošajām automašīnām turpmāk būs jānorāda informācija par automobiļa drošības sistēmu un drošības spilvenu tehnisko stāvokli un to darbības pārbaudi. Iekārtas, ar kurām to var pārbaudīt, ir dārgas, un ne visi ierindas lietoto auto tirgotāji vai servisi tādas iepirks. Tādas iekārtas ir auto dīleru rīcībā un vēl dažos servisos ierobežotā skaitā. Tas nozīmē, ka ar katru tirdzniecībā pieņemto automašīnu būs jābrauc uz dīleru servisiem, kur šīs iekārtas ir. Tās būs ievērojamas papildu izmaksas visiem lietoto auto tirgotājiem, par kurām beigās būs spiests samaksāt patērētājs. Tātad varam rēķināties ar automašīnu cenas pieaugumu. Interesanti, ka CSDD tehnisko apskašu laikā jau sācis eksperimentālā kārtā pārbaudīt šīs drošības sistēmas," skaidro U. Vītols un piebilst, ka lietoto auto tirgotāji jau šobrīd ir gatavi un veic šīs pārbaudes, ja pircējs vien to vēlas, un šāds grozījums noteikumos nebūt neesot nepieciešams. Tomēr jāpiebilst, ka MK grozījumu projektā nav teikts, ka drošības sistēmas obligāti jāpārbauda, ir tikai jāsniedz informācija par sistēmu esamību, tehnisko stāvokli un darbības pārbaudi. Arī CSDD šo projekta punktu neinterpretē tā kā Vītols. Tirgotāja uzrādītā informācija var būt, piemēram, arī tāda: "Drošības spilveni ir, bet pārbaudīti nav."

Grozījumos iestrādātā norma, ka turpmāk obligāti jānorāda automašīnas tirdzniecības cena, pati par sevi esot saprotama, tomēr no pieredzes U. Vītols zinot, ka gandrīz katras automašīnas cena tiek nokaulēta, tāpēc būtu nepieciešams VID papildu skaidrojums, kā šādā gadījumā jārīkojas komersantam, lai korekti izpildītu šo VID prasību situācijā, ja sākuma cena atšķirsies no cenas, par kuru auto reāli pārdots.

"Vienmēr sāpīgā tēma ir odometru korekcijas. Diemžēl tos griež visā Eiropā. Kamēr šīs korekcijas ierīces var brīvi iegādāties internetā jebkurš gribētājs, es atrisinājumu šai problēmai tuvākajā laikā diemžēl nesaskatu. Un kā lai labticīgs tirgotājs, kas pieņēmis auto komisijas tirdzniecībā vai iepircis to kā preci kaut kur Eiropā, zina, ka odometrs nav griezts? Tāpat: kā lai zina, ka auto nav salikts no vairākiem, ir ar pārsistiem numuriem vai cietis plūdos? Bieži vien nekā. Diemžēl arī servisa grāmatiņas esamība to negarantē. CSDD ir piekļuve automobiļu reģistram, kur kaut ko var uzzināt, bet tikai tad, kad auto esi nopircis un atvedis uz Latviju. Diemžēl CSDD man kā reģistrētam auto tirgotājam nesniedz informāciju par mašīnai iespējamiem eksistējošiem liegumiem, avārijām vai citiem apgrūtinājumiem, kas liegtu automašīnas reģistrēšanu Latvijā."

Galvenais esot sistēma

I. Rūtiņam saku, ka nelobēju kaktu tirgotājus, bet arī par lielajiem, autorizētajiem dīleriem un viņu servisiem dzirdētas brīnumu lietas. Auto asociācijas viceprezidents nenoliedz, ka visādi gadoties, bet esot jārunā par sistēmu vai tās trūkumu, par procesiem, kas ļauj kaut ko uzlabot, par tirgus dalībnieku atbildību. Tāpēc arī nepieciešami stingri noteikumi. Jānosaka, kas ir obligāts un par ko pircējs ir vismaz jāinformē, lai viņam būtu pilnīga informācija par riskiem, kurus uzņemties un kurus ne. Piemēram, ja neesi pārbaudījis, vai un kādas drošības sistēmas automobilī ir uzstādītas, vai tās ir darba kārtībā, tad jāinformē klients par to. Un pilnīgi nepamatotas esot spekulācijas par vispārēju cenu celšanos. Godīgi un kvalitatīvu auto tirgotāji cenas nepaaugstināšot. Bet pie tirgotājiem blēžiem stingras kontroles gadījumā gan celšoties auto cenas.

Starp citu, Auto asociācijas organizācijas viens no nākamajiem mērķiem esot panākt gan autoservisu, gan arī auto tirdzniecības uzņēmumu sertifikāciju kā obligātu prasību.

***

UZZIŅA

Transportlīdzekļu tirdzniecības noteikumus ierosināts papildināt ar šādu prasību

Tirdzniecības teritorijā esošam transportlīdzeklim redzamā vietā (automobilim – aiz priekšējā vējstikla) novieto ne mazāku kā A5 formāta lapu vismaz ar šādu informāciju:

- marka, modelis; - 1. reģistrācijas (izlaiduma) gads; - odometra rādījums, pieņemot transportlīdzekli tirdzniecībā; - identifikācijas numurs; pārdošanas cena, norādot pārdošanas cenu eiro, ieskaitot nodokļus, papildus atsevišķi var norādīt iekļauto PVN summu vai atsauci uz īpašā PVN piemērošanas režīmu; - akta par transportlīdzekļa pieņemšanu tirdzniecībai numurs; - informācija par transportlīdzekļu drošības sistēmu – elektroniskās stabilitātes sistēmas (ESP), bremžu antibloķēšanas sistēmas (ABS), elektriskā stūres pastiprinātāja (EPS), drošības spilvenu esamību, to tehnisko stāvokli un darbības pārbaudi; l informācija, vai transportlīdzeklis tehniski atbilst izmantošanai ceļu satiksmē.

***

UZZIŅA

Pircēja tiesības

Patērētāju tiesību aizsardzības centra patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde skaidro, ka uz lietotu automobiļu tirdzniecību attiecas tās pašas prasības, kas uz citām lietotām precēm.

Pārdevējs ir tiesīgs brīvprātīgi dot vai nedot garantijas apsolījumu, noformējot to rakstveidā. Pircējam ir tiesības pieteikt prasījumu lietota auto pārdevējam divu gadu laikā no preces iegādes dienas. Ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas pirmo sešu mēnešu laikā, pircējs ir tiesīgs pieprasīt pēc savas izvēles preces maiņu pret līdzvērtīgu, preces trūkumu vai defektu novēršanu, cenas pazemināšanu vai naudu, kas samaksāta par preces iegādi. Ja komersants nepiekrīt patērētāja sniegtajam prasījuma pamatojumam (piemēram, komersants uzskata, ka defektu rašanās cēloņi ir patērētāja rīcības sekas), lai izšķirtu strīdu, nepieciešama neatkarīga ekspertīze.

2015. gadā centrs saņēmis divas sūdzības par iegādātām automašīnām, kur vienā gadījumā sniegts skaidrojums un otra sūdzība atrodas izskatīšanas stadijā. 2014. gadā saņemti trīs iesniegumi, kur visos gadījumos patērētājam sniegts skaidrojums par viņa tiesībām. Savukārt 2013. gadā saņemtas piecas sūdzības, no kurām četros gadījumos sniegts skaidrojums un vienā gadījumā panākts pozitīvs risinājums patērētājam.

Piemēram, bijis gadījums, kad pircējs iegādājies automašīnu, kurai konstatēja defektu. Automašīna atdota pārdevējam un nauda patērētājam atmaksāta. Vēl vienā gadījumā pircējs bija iegādājies mazlietotu automašīnu, kurai parādījās motora defekti, bija bojāti diski. Pārdevējs atteicies veikt remontu vai segt ar remontu saistītās izmaksas. Pēc sarakstes ar komersantu panākta vienošanās par automašīnas trūkumu novēršanu bez maksas.