"KVV Liepājas metalurgam" pārmet valdības šantāžu

Ministre: "Te nav banānu republika, kur lēmumus pakārto viena uzņēmuma vajadzībām.

"Es to tiešām uztveru kā mēģinājumu šantažēt valdību," vakar pēc Ministru kabineta sēdes "Liepājas metalurga" lēmumu atlaist darbiniekus komentēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa arī kategoriski noraida jebkādus pārmetumus valdības virzienā. Viņasprāt, investoru darbība liecina vai nu par neprofesionalitāti, vai mēģinājumu izspiest no valdības lielāku atbalstu, nekā solīts.

"KVV KVV Liepājas metalurgs" un citi lielie ražošanas uzņēmumi vairākkārt sūdzējušies, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) neadekvāti sadārdzinājusi elektrības cenas un tātad arī produkcijas pašizmaksu. Ekonomikas ministrija (EM) pašlaik strādā pie atbalsta mehānisma, lai lielajiem ražotājiem kompensētu OIK radītās izmaksas. Plānots, ka sistēma stāsies spēkā no 1. jūlija, bet kompensācijas varētu saņemt no nākamā gada. Pašlaik notiek projekta saskaņošana ar dažādām organizācijām, lai varētu virzīt tālāk MK noteikumus. Taču pat tad, ja tie stājas spēkā no 1. jūlija, sistēmu reāli varēs iedarbināt tikai pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, un Briseles birokrātu darba tempus ir grūti prognozēt. "Liepājas metalurga" īpašnieki gan esot likuši ministrijai noprast, ka piedāvātais kompensāciju modelis tiem īsti nepatīk un viņi sagaida pilnu atbrīvojumu no OIK jau darbības sākšanas mēnešos.

"Man reizēm ir tāda sajūta, ka uzņēmuma īpašnieki nesaprot, kādā valstī darbojas. Te nav nekāda banānu republika, kur lēmumi tiek pakārtoti viena uzņēmuma vajadzībām. Te ir savi spēles noteikumi, kas jāievēro. Spēles noteikumi, tostarp elektrības cena, nav mainījušies. Arī pasaules tendences metāla industrijā kopš "Liepājas metalurga" darbības atsākšanas nav īpaši pasliktinājušās," sprieda Reizniece-Ozola. Viņa arī pastāstīja, ka vēl pirms nedēļas esot e-pastā sarakstījusies ar "Liepājas metalurga" valdes locekli Igoru Kovaļenko, kurš rakstījis par plāniem atsākt ražošanu otrajā cehā un apgalvojis, ka nākotnes prognozes šķietot pozitīvas. Tādēļ lēmums par darbinieku atlaišanu amatpersonai nācis kā nepatīkams pārsteigums. Piektdien ministre dosies vizītē uz Liepāju, lai klātienē uzklausītu uzņēmuma vadītāju problēmas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma, komentējot "Liepājas metalurga" problēmas, atturējās no asumiem. "Uzņēmēji bieži nāk uz ministrijām, lai runātu par labākiem biznesa nosacījumiem. Es nedomāju, ka te var runāt par šantāžu. Eiropā metāla tirgus šobrīd neiet uz augšu, tas kopā ar elektrības izmaksām traucē uzņēmumam attīstīties, bet ir jāmeklē risinājumi," teica Straujuma. Viņa noliedza, ka "risinājumi" varētu ietvert arī finansiālu atbalstu uzņēmumam no valsts puses. Drīzāk runa varētu būt par biznesa nosacījumu uzlabošanu, tostarp izmantojot diplomātiskos kontaktus. Piemēram, vizītē Ukrainā Latvijas valdības vadītāja pārrunājusi arī metāllūžņu importa jautājumus.

"Liepājas metalurgu" investors iegādājās par 107 miljoniem eiro, kas jāsamaksā desmit gados. Pašlaik samaksāta esot vien aptuveni piektā daļa darījuma summas. Taču Straujuma mierināja, ka līgumā esot atrunāti arī ļaunākie iespējamie scenāriji. Tādēļ pat gadījumā, ja ražošana tiek apturēta pilnīgi vai sākta bankrota procedūra, valsts nepaliks zaudētājos. "Taču es nedomāju, ka būs tik drūmi. Cik man zināms, šie investori nevēlas pārtraukt šeit darboties," mierināja premjere.

"Liepājas metalurga" vadība ziņu aģentūrai LETA skaidrojusi, ka ir spiesta samazināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgiem metalurģijas uzņēmumiem citās valstīs. Vienlaikus sākta arī štatu samazināšana. Kopumā plānots atlaist 15% cilvēku, kas uzņēmumam ar 960 strādājošajiem nozīmētu aptuveni 150 darbinieku atlaišanu.