Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 01:23
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Arī Latvijā atgriežas pie vēsturiskā alus no pļavu zālēm
Kas ir gruits?
Gruits ir senais zāļu alus, ko varētu saukt par elu, lai atšķirtu no jaunlaiku apiņu alus. Par gruitu sauc arī zāļu maisījumu, ko izmantoja ela brūvēšanai. Alus gatavošanai ir nepieciešamas vairākas sastāvdaļas: ūdens, graudu iesals, raugs un kāds augu izcelsmes "antiseptiķis", pēdējā laikā – visvairāk apinis, kas pakāpeniski sācis dominēt pēdējā tūkstošgadē. Tomēr apinis ir tikai viena no daudzajām zālēm, kas lietotas alus ražošanā. Pirms tam, it īpaši zemēs, kur apiņi neauga, uzmundrinošā dzēriena ražošanai izmantoja citas augu valsts piedevas. Mūsdienās izmantojamo populārāko biopiedevu saraksts ir patiešām garš un tās bieži izmanto kombinējumā ar apiņu šķirnēm.
Saknes
Zāļu els ir vecākais alus veids, ja ar alu saprot alkoholisku dzērienu, ko raudzē no medus vai graudu izcelsmes cukuriem. Piemēram, ir rīsu, kukurūzas un miežu alus utt. Tā darīšana ir tikpat sena kā civilizācijas vēsture. Arheologi ir atraduši septiņus tūkstošus gadus vecas ticamas alus pēdas. Viena no svarīgākajām alus sastāvdaļām ir dažādi zaļumi, ko pievieno garšai, veselībai, jautrībai un labākai alus konservācijai. Diskutablajā Velesa hronikā, kas ap 1000. gadu tapa vikingu apdzīvotajā Novgorodā, par alu rakstīts: "Ņem pļavas zāles un novāri, tad ielej silē, sajauc ar medu un trīs dienas turi saules staros."
Alus senlaikos bija parasta ēdiena piedeva, to gatavoja katra saime. Par augiem un ūdeni pārmēru nesatraucās, kas tuvumā bija, to lietoja. Saglabājušās pat alus receptes no purva ūdens ar purva augiem. Galu galā pēc brūvēšanas viss ir sajaucies un izmainījies. Un ir pamatots uzskats, ka cilvēkam visveselīgākie produkti iegūstami pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Vai els ir izņēmums?
Alu gatavojot, neiztika bez sargājošām zintīm. Izrādās, spēcīgais gundegu dzimtas augs rūta tika izmantots, lai atvairītu melno maģiju un dāvinātu otro redzi. Tā lietošana bija biežāka, nekā domā, jo spēcīgs sabiedrotais vislabāk darbosies tad, kad būs paslēpts. Ela gruitu gatavoja patiešām ļoti daudzveidīgu. Piemēram, Ziemeļu ela sastāvā ir bioloģiski aktīvas skujkoku daļas – svaigie dzinumi, aromatizēti pumpuri, ziedi, ogas, čiekuri, skujas un sveķi. Dzēriena garšu ietekmē koka suga, drogu ievākšanas laiks un piedevas. Tā var svārstīties ziedu, citrusu, augļu aromāta, sveķu un skuju garšas robežās. Svaigās skuju koku sastāvdaļas ziemeļu pusē ir dabisks C vitamīnu avots. Tas noder garajos ziemas mēnešos, kad augļi nav pieejami.
Apiņu alus – paškastrācija
Katra elam pievienotā zāle ir ar savu raksturu un savām dziednieciskām īpašībām, jo pļavā ir viss zāļu spektrs. Piemēram, vērmeļu tēja veicina apetīti, tāda pati ietekme būs arī elam ar vērmeli. Daudzas no ela zāļu piedevām bija stimulējošas, daudzas palīdzēja saprātam pacelties no pelēkās ikdienas, daudzas veicināja dzimumspējas. Un te jau sākās problēmas. Cilvēki, kas lietoja elu, vismaz uz brīdi kļuva brīvi un, kazi, varēja vēl sadumpoties. Kā nu tur bija, kā ne, lieliski palīdzēja apiņi, kuri no visa plašā zaļumu loka visvairāk veicina miegainību un seksuālo spēju samazinājumu. Apiņu alus esot arī labs diurētiķis, estrogēnu aizstājējs un arī brīnišķīgi palīdzot sievietēm menopauzē. Daži speciālisti apgalvo, ka pāreja uz apiņiem notikusi, jo tie esot labākais antiseptiķis ar labu garšu. Tomēr tāds ir katrs rūgts augs ar spēcīgu smaržu. Piemēram, pelašķis, vērmele, vībotne, salvija, virši, ozola miza, pieneņu saknes vai lapas, kadiķogas un zari, nātres, zemes efejas un daudzi citi.
Tāda alus regulāra lietošana bija arī kā tāda labprātīga paškastrācija. Protams, rāma alus brūvēšana un lietošana bija ļoti izdevīga klostera mūkiem, jo tā viņiem celibāts sagādāja mazāk ciešanu. Protams, nomierinošais alus bija izdevīgs administratīvās un garīgās pārvaldes sistēmai, jo palīdzēja turēt ļaudis grožos un vēl labi nopelnīt. Nenoliedzami asprātīgs un rafinēts risinājums. Tomēr, gods kam gods, klosteru brūžiem jāizsaka pateicība par daudziem lieliskiem apiņu alus (un cita alkohola) paraugiem, kas saglabājušies līdz šai dienai.
Agrīnās globalizācijas trieciens
Pakāpenisku mazo brūžu izzušanu veicināja agrīnais lielais bizness. Sākumā ierobežoja zemnieka iespējas lasīt gruitu, tad tas kļuva par baznīcas monopolu, kuru varēja iegādāties par dārgu naudu. Turklāt vēl administratīvs aizliegums brūvēt mājās un nosodījums no kanceles, kas kombinējās ar krogu pie katras baznīcas. Arī Reformācija sakrita ar homeopātu vajāšanu un uzbrukumu garšaugiem kā "bīstamām vielām" no tā laika (16. gs. – 17. gs.) "zinātniskā" uzskata viedokļa.
Tik ilgi, kamēr alus palika kā neliels sezonas papildienākums, nevienam tas īpaši nerūpēja. 16. un 17. gs. Anglijā sāka strauji attīstīties rūpniecība. Industrializācijas uzspiestās garās darba stundas un nebijušā vergošana vieglāk bija paciešama savietojumā ar lētu, viegli pieejamu un valsts atbalstītu alu. Tas strauji kļuva par lielā biznesa interešu objektu. Tā rūpnieciskā revolūcija sakrita ar lauku dzīves iznīcināšanu un mājas ela brūvēšanas tradīciju izzušanu.
Ela atdzimšana
Ekoloģiskā domāšana aicina saglabāt bioloģisko daudzveidību un audzēt pēc iespējas dažādākus lauksaimniecības augus, piedāvāt pircējam pēc iespējas dažādākus produktus. Pirmais signāls laba ela atdzimšanā bija "real ale" kustība, kas sākās 60. gadu beigās Lielbritānijā. Tad 80. gados iesaistījās ASV un startēja ar pilnībā svaigu skatījumu uz alus darīšanu. Daudzām Eiropas klasiskajām šķirnēm nosaukumā ir "american style..." piedēklis, kas parasti apzīmē kvalitatīvu lēcienu garšas ziņā. Ap 1990. gadu ASV un Eiropas mazās brūvētavas, meklējot savu biznesa nišu, atdzīvināja daudzas senas receptes un atjaunoja patērētāju interesi par elu. Piemēram, šobrīd Skotijā "Williams Brothers" ražo ela šķirni "Fraoch", kuras sastāvā ir viršu ziedi, ingvers un purva mētra. Arī beļģu "Proefbrouwerij", izmantojot purva mētru, taisa elu "Gageleer". Bretaņas brūzis "Lancelot", izmantojot viršu ziedus, garšvielas un apiņus, brūvē "Cervoise".
Tradicionālā ela darīšana ir nacionālas kultūras sastāvdaļa. Tādēļ elu ražo arī muzejos. Piemēram, Beļģijā brūzis "Brasserie Dupont" Valonijas brīvdabas muzejā "Lai Archeosite D'Aubechies" pēc senas arheoloģiski iegūtas receptes ražo elu "Cervesia".
Latvijas els
Par laimi, mājas alus brūvēšanas tradīcija nekad nebija pilnīgi izskausta no latviešu zemnieka sētas, jo Latvijas teritorijā nekad nav īsti strādājuši Centrāleiropas alus monopola likumi un mums ir vēl ticamas liecības par dažādiem zāļu aliem nesenā pagātnē. Jāmin arī tautasdziesmas par alus darīšanu, kurās, spriežot pēc dziesmu vecuma, ticamākais, tika lietots gruits.
"Tradicionālās mazās alus darītavas Latvijā kļūst arvien populārākas, un pirms četriem gadiem sākusies mājbrūvētāju kustība izaugusi līdz vairāk nekā simts cilvēku kopai, kuri regulāri brūvē alu un satiekas. Mazais brūzis "Labietis" nāk no šīs kustības, arī "Saldalus" un "Malduguns"," stāsta SIA "Labietis" līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.
"Mūsu kontā jau ir vairāk par simts brūvējumiem, no kuriem izdzīvo labākie. Šobrīd piedāvājam vismaz 12 dažādas šķirnes, piemēram, "Labietis", "Baltais zvirbulis", "Ganuzēns", "Radziņš", "Soho švītiņš", "Trīs indiāņi" u. c. "Staļģenes alus" ir no iesala, ko ražo Staļģenē, "Dūmenis" ir ar kūpinātu iesalu, "Pļava" – ar pļavas puķēm, bet "Akmeņrags" – ar viršiem un mārsilu. Šķirnes visu laiku mainās. Rotaļājamies arī ar grādiem. Tradicionāli elu brūvē 3 – 5 grādu stipru. Tomēr var arī grādus palielināt, pievienot tā saucamos alus vitamīnus, kas rauga šūnām stiprina apvalku un ļauj turpināt ražot. Kad Anglija 19. gs. cīnījās ar Napoleonu, jūras blokādes dēļ tā vairs nesaņēma iecienīto vīna dozu. Ko darīt? Nācās izlīdzēties ar miežu vīnu, 12 grādu stipru elu, ko gatavoja no miežiem. Lepojos, ka šobrīd miežu vīnu "Pokaiņu mežs" (11,4 grādi, vaivariņi, priežu pumpuri, apiņi), kā arī medvīnu "Dravnieka atraitne" (13 grādi) var nogaršot pie mums brūzī."
"Un, galvenais, viena no medicīnas simbola interpretācijām ir pareizi dozētas indes uzņemšana savu mērķu sasniegšanai – čūska ir inde, bet glāze – mērtrauks. Mērenība ir tikums, negausība – netikums," smejas misters Pļavas els.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003