Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs 19:49
Vārda dienas: Einārs, Ervīns, Klāvs
Prognozē, ka ar laiku mediji būs spiesti atteikties no lasītāju komentāriem
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā ""Delfi" pret Igauniju", kurā atzīts, ka lasītāju rakstītie komentāri ir uzskatāmi par medija satura daļu un tas atbild par to saturu, nākotnē var būtiski mainīt interneta mediju vidi Eiropā.
Deviņu gadu vēsture
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 16. jūnijā paziņoja Lielās palātas lēmumu strīdā starp Igaunijas valsti un Igaunijas portālu "Delfi". Lielā palāta nolēma, ka Igaunijas tiesas lēmums prasīt atbildību no portāla par komentāru saturu ir pamatots un proporcionāls izteikšanās brīvības ierobežojums, īpaši ņemot vērā, ka attiecīgie komentāri bija ekstrēmi un publiskoti "Delfi" portālā, kas darbojas uz komerciāliem pamatiem, ziņo BNS. "Delfi" veiktie pasākumi komentāru dzēšanai tūlīt pēc to publicēšanas nebija pietiekami, un 320 eiro kompensācija, kas tam bija jāsamaksā, nav bijusi par lielu portālam, paziņojumā norādīja ECT.
ECT jau iepriekš norādīja, ka pat tad, ja apvainojošus komentārus rakstījušas trešās personas, "Delfi" ir atbildīgs par savas vietnes saturu un tam bija jānodrošina, ka šis saturs nav nevienam apvainojošs vai pazemojošs. ECT spriedumā teikts, ka portāla operatoram ir jānovērš komentāru ar nelikumīgu saturu publicēšana, bet gadījumā, ja šādi komentāri tikuši publicēti, tie pēc iespējas ātrāk ir jāizdzēš.
"Delfi" vērsās ECT pēc tam, kad Igaunijas augstākā tiesa – Valsts tiesa – 2009. gadā atstāja spēkā zemākas instances tiesas 2008. gadā pasludināto spriedumu, kas paredzēja, ka portālam jāsamaksā Igaunijas prāmju kompānijas "Saaremaa Laevakompanii" ("SLK") īpašniekam Vjačeslavam Lēdo 5000 igauņu kronu (320 eiro) kompensācija par viņa godu un cieņu aizskarošu komentāru publicēšanu.
Valsts tiesa piekrita zemākas instances tiesas viedoklim, ka 20 komentāri, kas 2006. gada 24. janvārī publicēti Igaunijas portālā "Delfi", bijuši vulgāri un pazemojoši, kā arī saturējuši draudus. Tiesa paziņoja, ka šāda kompensācijas izmaksa ir uzskatāma par attaisnojamu vārda brīvības ierobežojumu, jo tā ļauj aizsargāt cilvēka godu un labo vārdu. Valsts tiesa arī nolēma, ka portāla operatoram turpmāk ir jānovērš tādu komentāru parādīšanās, kuriem ir nepārprotami prettiesisks raksturs. "Atbildētājs ir ekonomiski ieinteresēts, lai komentāru būtu pēc iespējas vairāk. Tas, ka atbildētājs nav komentāru autors, nenozīmē, ka tam trūkst kontroles mehānismu," teikts Valsts tiesas spriedumā.
Aizvainojošie komentāri "Delfos" parādījās saistībā ar rakstu, kurā bija teikts, ka "SLK", kas nodrošina satiksmi starp Igaunijas kontinentālo daļu un salām, 2006. gada ziemā ar nodomu sabojājusi ledus segumu, lai nebūtu iespējams izveidot autoceļu uz ledus un iedzīvotāji būtu spiesti izmantot prāmju kompānijas pakalpojumus.
Cietušie varēs sūdzēties
Diskusija par lietotāju tiesībām internetā un portālu īpašnieku atbildību par lietotāju radīto saturu nerimst jau vairākus gadus. Līdz šim interneta mediji netika uzskatīti par līdzautoriem informācijai, ko pievienoja tās lietotāji. Šis spriedums rada jaunu precedentu – personas, kuras cietušas no komentāriem internetā, varēs tieši vērsties pret vietni, kas ļauj tās lietotājiem pievienot anonīmus aizskarošus komentārus. Tādējādi portāla uzturētājiem turpmāk būs jāuzņemas atbildība par naidu kurinošiem un agresīviem komentāriem.
Interneta medijiem būs jādomā, ko turpmāk darīt ar lietotāju komentāriem. Viens no variantiem – ļaut komentēt tikai reģistrētiem lietotājiem, līdzīgi, kā to dara lielākie interneta mediji pasaulē, un rūpīgi sekot līdzi komentāru saturam vai liegt lasītājiem paust savu viedokli vispār.
Pieaug agresīvo komentāru skaits
Igaunijas portāla "Delfi" galvenais redaktors Urmo Sonvalds pēc sprieduma pasludināšanas norādīja, ka jau pirms tiesas lēmuma ziņu portāls būtiski mainījis lietotāju komentāru publicēšanu. Portāls ieviesis atsevišķu sadaļu, kurā tiek publicēti reģistrētie un nereģistrētie lietotāju komentāri, slēdzot komentēšanas iespējas īpaši jūtīgām tēmām. "Ņemot vērā ECT lēmumu, portāls turpinās strādāt šajā virzienā," Sonvalda sacīto Igaunijas televīzijai "Terevisioon", citē err.ee. Vienlaikus viņš norādīja, ka sabiedrība kopumā ir kļuvusi nervozāka un agresīvo komentāru skaits ir pieaudzis: "Šis lēmums iezīmē dažas tēmas un jomas, kurām nākotnē vajadzētu izmantot "nulles toleranci"."
Vārda brīvība ir jānošķir no agresijas
Bijušais Igaunijas tieslietu kanclers un zvērināts advokāts Allars Joks, komentējot ECT spriedumu, uzsvēra, ka vārda brīvība ir jānošķir no agresijas plūsmas interneta vidē. "Vārda brīvību ierobežo, bet dažreiz tas tiek darīts, lai to aizsargātu," skaidro advokāts, norādot, ka agresīviem un aizskarošiem komentāriem interneta mediju vidē ir tendence pieaugt. "Agrāk agresīvi un naidīgi komentāri parādījās tikai pie konkrētām tēmām, piemēram, par partnerattiecību likumu, bēgļiem vai reliģiju, bet tagad lasi rakstu par braucienu uz darbu ar velosipēdu un zem tā jau ir simt naidpilni komentāri," saka jurists, piebilstot, ka ECT lēmums ir orientieris, jo to var izmantot, lai ierobežotu šo vārda brīvību. "Patiesībā tas nav zaudējums, bet uzvara demokrātijai," domā Joks.
Bažas par komentāru izskaušanu
Citās domās ir aktīvisti par tiesībām uz vārda brīvību, kas norāda, ka šis spriedums ir pretrunā ar Eiropas Savienības e-komercijas direktīvu, kas skaidri nodala pakalpojumu sniedzēju atbildību no lietotāju aktivitātēm. Viņus uztrauc, ka šis tiesas lēmums rada precedentu vārda brīvības ierobežošanai, uzsverot, ka ir negodīgi interneta medijiem likt atbildēt par lietotāju radīto saturu, kas nereti veicina vērtīgas diskusijas par noteiktām tēmām. "Interneta mediju atbildība par lietotāju komentāriem kavēs vārda brīvību," ir pārliecināts mediju tiesību aizstāvis Pīters Norlanders. Laikrakstam "The New York Times" viņš skaidro: "Komentāru sadaļas ir svarīgas. Tās veicina diskusijas par jautājumiem, kas ir sabiedrības interesēs, un ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos."
ANO Cilvēktiesību padomes īpašais ziņotājs par tiesībām uz vārda brīvību Deivids Kejs savukārt uzskata, ka ECT spriedums fundamentāli mainīs interneta mediju politiku – ar laiku mediji būs spiesti atteikties no anonīmajiem komentāriem. Tomēr bažas rada, ka tas varētu nozīmēt mazo, neatkarīgo mediju izzušanu. Kejs uzskata, ka ne visiem medijiem būs iespēja izsekot un izķert strīdīgos komentārus.
Arī digitālo tiesību aizstāvji "Access" savā blogā prognozē komentāru izzušanu. Viņi uzskata, ka mediji varētu no komentēšanas iespējām ar laiku atteikties vispār. Ja medijam ir jāatbild par lietotāju saturu, tad moderators būs ļoti piesardzīgs, izvērtējot iesūtīto materiālu. Tam būs grūti izvērtēt komentāru, ja tajā nebūs saskatāmi klaji pārkāpumi vai apmelojumi. Tāpat neesot izslēgts, ka provokatīvi komentāri var tikt pievienoti speciāli, lai kaitētu kādai konkrētai interneta vietnei.
Igauņiem domas dalās
Igaunijas sabiedrība, spriežot pēc komentāriem, dalās divās nometnēs. Daļa uzskata, ka ECT lēmums ir pamatīgs trieciens vārda brīvībai un tiesībām paust savu viedokli. Savukārt otra daļa norāda, ka jau sen bija laiks izskaust žultainos un nievājošos komentārus, kas parādās gandrīz pie visām tēmām, izsakot cerību, ka interneta portālu atbildība par lietotāju saturu turpmāk cels interneta portālu komentāru līmeni un raisīs saturīgākas diskusijas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003