Liekam bēdu zem akmeņa, pāri ejam dziedādami!

Svētku dalībnieki gājienā dodas ar prieku – par spīti vēsumam un ierēdņu neizlēmībai

"Mēs esam spēcīgi!", "Mūsu vidū "kritušo" nav!", "Nolēmām iet gājienā, jo nevarējām bērniem un paši sev atņemt šo tik emocionāli piepildīto brīdi" – šādi un līdzīgi argumenti izskanēja, vakar "LA" sarunājoties ar XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiena dalībniekiem. Pēc tam, kad sestdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē daļa bērnu sāka ģībt, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nolēma gājienu atcelt, galīgo izšķiršanos tomēr atstājot dalībnieku rokās. Šāda ministres nostāja izbrīna.

Un gājiens vakar notika – nebijušā emocionālā pacēlumā, kā krāšņs svētku nedēļas noslēguma akords ar gavilēm, dziesmām, dejām, krāšņos tērpos vijoties no Vecrīgas līdz Dailes teātrim. Finālā svētku dalībniekus – gājienā piedalījās 98% – no tribīnēm sveica svētku virsvadītāji, virsdiriģenti, arīdzan Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece tautastērpā.

Vakar noslēguma koncertā Lielajā estrādē, uzrunājot dalībniekus un skatītājus, Raimonds Vējonis izteica pateicību par izturību un aicināja: "Nesīsim uz savām mājām, novadiem, pilsētām svētku spilgtākos brīžus ar pārliecību, ka Latvija ir vislabākā!"

Svētdienas rītā notikušajā mirklī ar preses pārstāvjiem ministre M. Seile neslēpa, ka, lemjot par gājienu, izšķirošais bijis viņas viedoklis, jo rīcības komitejā domas dalījušās puse uz pusi. "Mans lēmums balstījās pārliecībā, ka bērnu veselība un drošība ir galvenais. Vēl divpadsmitos naktī daudzi bērni nebija pārbaudīti un negulēja. Bija bažas, ka noguruma spirāle varētu turpināties – ja tas ir notikušā galvenais iemesls," viņa teica. Lai gan šobrīd oficiāli nav izskanējis neviens cits notikušā iemesls, zināms, ka tikusi veikta arī dzeramā ūdens analīze, kā arī teritorijas apsekošana. Jautāta, vai no notikušā izrietēs arī kādas tālejošākas sekas saistībā ar nākamajiem svētkiem, M. Seile uzsvēra, ka "šis ir arī jautājums par svētku scenārija un atpūtas un mēģinājumu proporcijas pārskatīšanu". Kā stāsta Bērmu klīniskās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Preisa, 11. jūlijā visas dienas laikā klīnikā ievesti 47 Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Apmēram 40 no viņiem tika atvesti no koncerta Mežaparka Lielajā estrādē. No ievestajiem 11 stacionēti jeb paturēti slimnīcā. Vakardienas laikā visi jau izrakstīti. Kā stāsta Dace Preisa, ģībšanas iemesls ir pārgurums, un nav noslēpums, ka arī pēc mēģinājumiem bērni tūlīt nedodas pie miera. Ēduši agri no rīta, pusdienās mielojušies ar čipsiem. Ne viens vien noģībis aiz emocionālā satricinājuma, redzot, ka viņam garām aiznes nestuves ar kādu no dziedātājiem. Kā stāsta docente Jana Pavāre, Vairākums slimnīcā ātri vien atguvušies no izbīļa un klīnikā sen neesot redzēts tik daudz zinātkāru bērnu tautastērpos.

"Biju sestdienas koncerta mēģinājumā Mežaparka Lielajā estrādē, kur daudzi bērniņi ģība, izcēlās satraukums. Šķiet, vaina tajā, ka pēkšņi kļuva auksts, bet mūsu koncerttērpiem ar īsajām piedurknēm neko apakšā pavilkt nav pieņemts. Taču gājienu ļoti gaidījām, jo tas ir visemocionālākais mirklis. Naktī paziņoja, ka oficiāli gājiens tiks atcelts, pēc tam uzzinājām, ka ir kori, kas tomēr gājienā dosies, un mēs arī momentāni bijām gatavi piebiedroties. Jo galu galā svētkiem gatavojāmies ļoti ilgi," neslēpj Gulbenes novada Stāķu pamatskolas kora vadītāja Ilona Matīsa. Gājienā soļojuši tikai dziedātāji, bet mazie dejotāji palikuši mājās.

Deviņos sācies, gājiens ritēja mazliet vairāk nekā trīs stundas, pie Dailes teātra pievedot arvien jaunus un jaunus pacilātus un priecīgus dalībniekus. Rīgas Kristīgās vidusskolas kolektīva "Jota" vadītāja Sigita Batraga stāsta, ka dejotāji varētu dancot vēl un vēl, lielākais ieguvums mazajiem, ka pašiem bijis jāsaprot, uz kuru pusi laukumā iet un orientēties, taču prieks esot milzīgs, jo piedalījušies četros koncertos. Luksemburgas folkloras kopas vadītāja Aiga Ožehovska gandarīta par emocionāli piepildīto laiku – uzstājušies Mežaparkā un Vērmanes dārzā. Noguruši gan, taču ļoti apmierināti, jo dzīvojuši pa mājām pie mammām, kas ģērbušas un lutinājušas.

Agita Donala no Londonas latviešu skolas teic: "Naktī, kad uzzinājām, ka gājienu atcels, bijām kopā ar Īrijas grupu un nolēmām – iesim paši kaut vai no Bastejkalna līdz Brīvības piemineklim." Londonieši atbraukuši ar 24 bērniem, priecājas par ielu koncertiem, par koncertu Vērmanes dārzā un Kalnciema kvartālā, par to, ka iepriecinājuši bērnus slimnīcā. Mazo Londonas dejotāju vidū ir ne tikai latvieši, bet arī kāds angļu dancotājs, kuru šurp atvedusi audžumāte. Mūsdienu deju grupas "Aliens" vadītāja Ināra Cekule priecājas par iespēju Madonas audzēkņiem piedalīties mūsdienu deju uzvedumā Ķīpsalā: "Uzvedums bija lielisks, brīnišķīgi izmantots video, ļoti patika arī pati ideja – mums jāsāk runāt citam ar citu, jo pārāk bieži mēs esam ieniruši interneta pasaulē." Kristīne Timma no Nīderlandes svētkos piedalās kā atbalsta grupas pārstāve folkloras kopai "Stārķīši". Pati dzimusi Latvijā, bet divi mazuļi nākuši pasaulē Nīderlandē. Uz Rīgu viņi atbrauc katru gadu, bet šī nedēļa bijusi īpaši piepildīta. Renāte Ziedona no Salaspils kultūras nama "Rīgava" neslēpj, ka nācies gan lietū mirkt, gan saulē cepināties, taču šie esot latviešu svētki, kas mūs stiprina. Salaspils "Sienāzīša" dejotājs Edijs Putniņš ir atklāts: "Uz jaunā paklāja Daugavas stadionā tomēr slīdēja kājas, es pat nokritu koncerta laikā, taču fināls, kad visi saiet kopā lielā virpulī, ir pasakains!"

Raženā auguma dēļ pa gabalu var pazīt Līgatnes novada domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu. "Ar asarām acīs skatījos koncertu Daugavas stadionā, tas tiešām bija lielisks. Aizkustinoši, kā mazie samirkušās pastaliņās devās dancot. Pats esmu svētkos kopš 1985. gada, esmu bijis dalībnieks, bet nu katru reizi eju gājiena priekšgalā. Tas ir pats emocionālākais mirklis svētkos. Protams, bērnu veselība ir svarīgāka, taču šādos lielos sarīkojumos vienmēr bijis kāds paģībiens, bet tādēļ nav ko celt lielu brēku, svētki ir pāri visam, un šoreiz tie patiesi ir izdevušies." Blakus viņam tikpat ražena auguma vien gados jaunāks puisis. Dainis Gavars ir pieredzējis dancotājs, kurš atnācis palīgā mazajiem Līgatnes dejotājiem nest smago karogu. "Lai skatās, kā tas jādara, un mācās, lai zina, pēc kā tiekties."

Tumši zilā senās lībietes tautastērpā, kuram vēl trūkst visu rotu, ģērbusies Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kampare. Viņa lepojas, ka svētkos no Grobiņas bijuši veseli 11 kolektīvi. "Ja ar bērniem runā, ja liek izgulēties un paēst, tad viss ir kārtībā un veselība nesašķobās. Svētki ir izdevušies lieliski, mazliet vilties lika pirms gājiena naktī uz svētdienu radītā neziņa un nesakārtotība. Bet tā sajūta, kas virmoja Daugavas stadionā pēc koncerta "Līdz varavīksnei tikt", ir neaprakstāma, saviļņojoša, neaizmirstama."

Šajos svētkos varējām priecāties par skolēnu spēju sniegt mākslinieciski augstvērtīgus koncertus. Tāds bija kokļu mūzikas koncerts, mūsdienu deju lielkoncerts Ķīpsalā un deju lieluzvedums Daugavas stadionā, Noslēguma koncerts Mežaparka lielajā estrādē svētdienas vakarā. Bija ārkārtīgi daudz aizkustinošu mirkļu. Mazie dancotāji pāri peļķēm līkumoja pastalās, un arī deju virsvadītāji, lietus šaltīm gāžot, savā tribīnē stāvēja bez lietussargiem un lietusmēteļiem.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, vaicāta, vai atnākusi uz gājienu pēc protokola vai no sirds, atteica: no sirds, protams! "Dievs Latviju mīl, mīl dziedātājus, dejotājus, lielus un mazus, virsdiriģentus un virsvadītājus, un skolēnu vecākus. No gājiena staro milzīgs spēks, enerģija, dzīvesprieks, visa Latvija iziet cauri Rīgas sirdij. Skolotāju un bērnu izvēle iet gājienā ir pelnījusi cieņu. Protams, ir nogurums, saspringums. Mana meita dejoja iepriekšējos svētkos, tāpēc mūsu ģimene zina, ko svētki dod un ko tie prasa. No redzētā man visskaistāko iespaidu atstāja deju lieluzvedums Daugavas stadionā "Līdz varavīksnei tikt", kurā etnogrāfiskais bija lieliski saplūdināts ar mūsdienu akcentiem."

"Kad garīgās mūzikas koncertā 5. jūlija vakarā redzēju un dzirdēju, cik brīnišķīgi jaunieši spēlē mūzikas instrumentus, kāda ir viņu mākslinieciskā varēšana, man tas bija skaistākais un spilgtākais notikums šajos svētkos. Viens ir kopā būšana, bet vēl svarīgāka ir augstvērtīgā koncertu kvalitāte, tā ļoti iepriecināja," uzskata virsdiriģents Māris Sirmais.

***

APTAUJA

Kā vērtējat Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi?

Baiba SipenieceGavare, televīzijas un radio raidījumu vadītāja, svētkos piedalās divi bērni: "Mana vecākā meita spēlē čellu Pāvula Jurjāna mūzikas skolas simfoniskajā orķestrī, bet jaunākā meita dejo Jūrmalas sākumskolas deju kolektīvā. Koncerts "Līdz varavīksnei tikt" bija brīnišķīgs! Dziesmu svētki ir milzīgs notikums neatkarīgi no tā, vai tie ir pieaugušo svētki vai bērnu. Apbrīnoju cilvēkus, kas tos organizē. Taču esam neizglītoti, runājot par aizvakar ģenerālmēģinājuma laikā notikušo, jo bērni var ģībt dažādu iemeslu dēļ. Bērnus baroja lieliski! Tiem, kuri sociālajos tīklos ievietojuši bildes ar desas lunķi un pusbēdīgām desas šķēlītēm, vajadzētu paskatīties, ko bērns pats izvēlas paņemt ēdienreizē. Protams, viņš neizvēlas biezpienu vai olas, bet paņem skumīgu gurķu maizi. Saprotu, ka ministrijai lēmums atcelt gājienu nāca smagi. Ko tur liegties – mūsdienās bērni ir fiziski vājāki. Gudri vecāki nevis vaino organizatorus, bet apdomā, vai nav jāierobežo sēdēšana pie datora. Žēl par to, kas tagad notiek sociālajos tīklos. Labāk padomājiet, kā jūs varētu palīdzēt bērniem. Ja tavs bērns nav fiziski sagatavots, nevajag viņu sūtīt uz svētkiem."

Arnis Šķēls, Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs: "Aizvakar naktī pēc Mežaparkā notikušā visu Gulbenes novada kolektīvu vadītāji sapulcējās sanāksmē, lai lemtu, vai iet svētdienas rītā gājienā. Tobrīd no svētku organizatoru puses vēl nebija nekāda skaidra vēstījuma. Tikai rīta pusē pirms trijiem uzzinājām, ka oficiāli gājiens atcelts, bet nekādas citas informācijas nebija. Saprotot, ka nevaram nodrošināt bērnu drošību – arī viens gulbenietis pēc ģenerālmēģinājuma tika aizgādāts slimnīcā –, nolēmām gājienā nepiedalīties, neraugoties uz to, ka mūsu novads svētkos ir ražīgi pārstāvēts – no Gulbenes piedalās 33 kolektīvi. Īpaši sarūgtināti ir mūsu dejotāji, kas bija labi atpūtušies un, gājienu gaidot, speciāli palika Rīgā. Ja nebūtu bijis tāda informācijas vakuuma, mēs – kaut vai daļa no mūsējiem – to noteikti būtu darījuši."

Megija Vēvere, dzied Pumpuru vidusskolas 5. – 9. klašu meiteņu korī: "Šie ir mani pirmie Dziesmu svētki. Liels prieks, ka latviešiem ir šāda tradīcija un ka arī skolēni to var turpināt. Neraugoties uz Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā notikušo un to, ka ēdināšana nav tā labākā, kopā ar savu kori ļoti labi pavadu laiku. Žēl tikai, ka ar kori nedevāmies svētku gājienā."

Arvīds Platpers, virsdiriģents: "Mani pārsteidz paziņojumi, ka bērni esot pārguruši un tādēļ ģībuši. Iepriekšējos svētkos mums bija pat 34 dziesmas, šoreiz tikai 26. Koncerta ilgums ar visām runām ir divas stundas un 45 minūtes, arī tas nav pārlieku daudz. Zinu, ka kopumā pie mediķiem svētku nedēļā ar visādām nelielām vainām pieteicies mazāk bērnu nekā iepriekšējos svētkos. Taču 11. jūlija vakarā strauji mainījās ārā temperatūra – tā nokritās par septiņiem grādiem. Pēc kādas ceturtās dziesmas saule aizgāja aiz estrādes, un uz tās kļuva auksts, un tas, manuprāt, ir viens no sliktās dūšas cēloņiem. Otrkārt, man liekas, nebija pareizi, ka mediķi atradās augšā un nāca no turienes pie palīgā saucējiem. Ja dakteri būtu nākuši no pirmās rindas, bērni viņus redzētu, pašķirtos, un nerastos tā nepatīkamā sajūta, ka no augšas kāds nāk un tevi pastumj, vēl kāds kliedz, bļauj... Un, treškārt, jau tradicionāli nevaram atrisināt ēdināšanas problēmu. Igaunijā visos dziesmu svētkos pie estrādes ir lauku virtuves ar karstu zupas šķīvi. Pie mums noteikumi to aizliedz!"

Linda Riekstiņa no Rīgas: "Es šajā situācijā viskritiskāk vērtēju izglītības un zinātnes ministres Seiles rīcību, paziņojot, ka gājiens ir atcelts, bet drīz pēc tam organizatoriem pavēstot – "kas grib, lai iet". Kā jutās tie bērni, skolotāji un vecāki, piemēram, no Pierīgas, kuri nolēma, ka neies gājienā, bet no rīta deviņos televīzijā ierauga, ka gājiens notiek un tā priekšgalā iet Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja! Daudzi skrēja pa galvu, pa kaklu, lai tomēr piedalītos gājienā. Pati arī redzēju gājienu – žēl bija Babītes novada bērnu, kuri laikam bija atbraukuši vēlāk un gāja paši pēdējie ar lielu pārrāvumu – kad visi citi jau bija aizgājuši. No otras puses – šajā rūgtuma biķerī arī kāds prieks par to, ka dalībnieki parādīja – svētki pieder viņiem, nevis ierēdniecībai, un tie nav amatpersonu "no augšas nolikti". Proti, lai gan gājiens bija "oficiāli atcelts", vairākums tomēr gāja brīvprātīgi. Tas tikai apliecina Dziesmu svētku būtību. Tāpēc priecājos, ka svētku institucionalizācija šoreiz zaudēja brīvprātības priekšā. Par pārtraukto koru koncerta ģenerālmēģinājumu jāteic – mana meita arī dziedāja, viņu korī nekādu nelaimju nebija. Taču pārējo koristu vidū izcēlās panika, kad ieraudzīja masveidīgo ģībšanu un mediķu un apsargu rosīšanos. Manējā ir rīdziniece, kārtīgi paēst un izgulēties varēja mājās. Bet, iespējams, tie bērni, kas neizturēja slodzi, bija no laukiem – bija dzirdēts, ka nakšņošanas vietās tusiņu dēļ neizgulējās, arī ēdināšanu nevar vērtēt ar 10 ballēm. Mēģinājuma pārtraukumā Lielajā estrādē stāvējuši 55 minūtes ilgi rindā, lai dabūtu pusdienas – sautējumu, kas arī ne visiem bija pa prātam…"

Inga Pavloviča no Olaines: "Mans bērns ir dejotājs, kuram šie ir pirmie Dziesmu svētki. Protams, bērnu nogurums bija liels. Bērniem vajadzēja plkst. 6 no rīta celties un braukt no Olaines uz Rīgu. Ja runā par ēdienreizēm, tad pusdienas bērniem bija labas – bija gan zupa, gan otrais ēdiens. Vakariņas gan tādas – nekādas. Bērni piedzīvoja vilšanos, jo Olaines vidusskolas vadība lēma nepiedalīties gājienā. Taču, kad nolēma, ka tomēr varētu piedalīties, bija jau par vēlu. Toties Olaines kultūras centra deju kolektīvs gan devās gājienā, jo tās vadītājs bērnus aizveda.