Soda par labu darbu

Cīniņš par kultūras iestāžu nopelnīto naudu nenotika starp valdību un pašām kultūras iestādēm. Sadale notika valdības sēdē starp ministriem. Kultūras ministre Dace Melbārde uzskata, ka kolēģu vairākuma lēmums četrām iestādēm neļaut izmantot peļņu "principiāli neglābs budžetu, tikai apliecina nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām nozarēm". Peļņu neļāva paturēt arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam. Attēlā: skats no baleta "Raimonda" Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Operas vadītājs: "Valdība kultūras iestāžu peļņu iekasē pēc politiskiem apsvērumiem."

Vairāku valsts kultūras iestāžu vadītāji sašutuši par valdības izpratni, kā dalīt Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību peļņu, to ļaujot paturēt piecām, bet četrām atņemot.

Aizvadītais gads Latvijas kultūras iestādēm bijis finansiāli veiksmīgs, gan aktīvi darbojoties Rīgas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros, gan piesaistot ziedojumus. Tomēr kultūras iestāžu nopelnīto naudu lielākoties "nosmeļ" valdība – valsts budžeta vajadzībām.

MK noteikumi nosaka, ka kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 90% no savas tīrās peļņas jāieskaita valsts budžetā, ja nav noteikts citādi. Deviņas Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības bija lūgušas iespēju paturēt savu nopelnīto peļņu. Tomēr ministri pēc garām diskusijām šonedēļ šādu atļauju deva tikai piecām no tām.

Uz citu valsts uzņēmumu fona kultūras iestāžu peļņa ir salīdzinoši neliela – no pāris tūkstošiem līdz dažiem desmitiem tūkstošu eiro. Vairāk par 100 tūkstošiem pamanījies nopelnīt vien Rīgas cirks un Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB).

Kopumā kultūras iestādes nopelnījušas ap 400 tūkstošiem eiro, bet valsts budžetā būtu jāieskaita apmēram 371 tūkstotis eiro. "Kultūras uzņēmumu peļņa budžetā pat nebija plānota. Visi pieprasījumi ir pamatoti un atbalstāmi, turklāt tie efektivizēs šo institūciju darbību," uzskata Melbārde.

Kaut arī uz kopējā fona 371 tūkstotis budžetam nav pārāk nozīmīga summa, finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") bija nepiekāpīgs un kategoriski iebilda pret peļņas atstāšanu kultūras iestādēm, norādot, ka šāda rīcība palielinās budžeta deficītu. "Šādā veidā kapitālsabiedrības nevar atbalstīt, mēs to esam konsekventi ievērojuši," apgalvoja finanšu ministrs. Šeit gan ministrs nav kautrējies blefot. Piemēram, jūnija beigās MK ļāva "Latvijas dzelzceļam" paturēt 8,7 miljonus eiro no 10,7 miljonu eiro peļņas. Savukārt 10. jūlija sēdē CSDD, "Latvijas gaisa satiksme" un starptautiskā lidosta "Rīga" vispār atbrīvoti no dividenžu maksāšanas budžetam.

Valdība kultūras iestādes sašķiroja, balstoties Pārresoru koordinācijas centra (PKC) atzinumā, kas bija izvērtējis uzņēmumu finanšu stāvokli, likviditāti un to, vai ir kādi ārkārtas apstākļi, kas būtu par pamatu peļņas atstāšanai uzņēmumu rīcībā, kā arī uzņēmuma iespējas aizņemties. Vienkāršā valodā runājot – ja uzņēmums knapi iziet sausā un faktiski brūk kopā, tad valdība tam ļauj paturēt peļņu. Savukārt tie, kuri bijuši aktīvi, nostājušies uz kājām, piesaistījuši līdzekļus un tagad vēlētos ieguldīt attīstībā, spiesti atteikties no šiem plāniem un atdot peļņu valstij.

Sekojot PKC ieteikumiem, valdība ļāva peļņu paturēt uzņēmumiem "Rīgas cirks", Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valmieras Drāmas teātris. Daugavpils teātris gan nebija PKC "atbalstāmo sarakstā", bet valdība arī tam ļāva paturēt peļņu. Kā teica premjere, "ir taču labi, ka mums Daugavpilī ir teātris latviešu valodā".

Savukārt valsts SIA "Latvijas koncerti" būs jāiztiek bez jauniem datoriem, Latvijas Nacionālā opera arī turpmāk būs spiesta algot krāvējus, kas milzu dekorācijas rokām stiepj uz otro stāvu, bērni Leļļu teātrī sēdēs uz izļurkātiem, salāpītiem krēsliem, bet jaunais Rīgas teātris būs spiests nomāt transportu vai atteikties no viesizrādēm.

"Atvainojamies kultūras nozarei! Man ir ļoti žēl, it īpaši par operu, bet... tāds ir budžets," pēc balsojuma rokas noplātīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Kultūras ministre Dace Melbārde gan brīdināja, ka šis valdības lēmums būs kā signāls, ka kapitālsabiedrībām nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu.

"Tas ir bezprecedenta skandāls Latvijas kultūras vidē! Manā ieskatā valdība šoreiz vadījusies pēc partijiskiem un politiskiem apsvērumiem. Peļņu tātad drīkst paturēt tās iestādes, kas kaut kā saistītas ar "Vienotību"," vakar īpaši sasauktā preses konferencē operas pagalmā žurnālistiem teica LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, veltot ministriem ne vienu vien indīgu apzīmējumu.

Liepiņa sašutumu var saprast – kad pirms diviem gadiem viņš pārņēma Operas vadību, tai bija izveidojies finanšu iztrūkums 750 000 eiro apmērā. Tagad uzņēmums ir nostājies uz kājām un pirmo reizi vēsturē noslēdzis gadu ar tīro peļņu 126 tūkstoši eiro, ko būtu iespējams izmantot attīstībai. Taču šīs nedēļas valdības sēde šiem plāniem pārvilkusi svītru.

"Būtībā MK lēmums ir stopsignāls infrastruktūras un tehniskās bāzes attīstībai. Turklāt tas aptur auglīgas sarunas ar potenciāliem ziedotājiem un sponsoriem. Kādēļ lai uzņēmējs atbalstītu Operu, ja viņš redz, ka pēc tam viņa ziedojums aiziet nevis izrādēm, bet gan tiek ieskaitīts budžetā?" retoriski jautāja Liepiņš.

Tomēr LNOB pagaidām nedomā apstrīdēt valdības lēmumu tiesā, atstājot to Kultūras ministrijas pārziņā. "Juridiski taisnība ir viņu pusē. Mēs nevaram apstrīdēt likumdošanā ierakstīto normu," atzina Liepiņš, piebilstot, ka cer uz attieksmes un likumdošanas maiņu nākotnē.

***

VIEDOKLIS

Kultūras ministre Dace Melbārde: "Uzstādījums, ka kultūras institūcijas tiek pielīdzinātas lielajām kapitālsabiedrībām ar daudzu miljonu eiro apgrozījumu, nav pareizs. Kultūras institūcijām ir ilgos gados uzkrājušās akūtas problēmas, kas saistītas gan ar ēku, gan tehniskā aprīkojuma un mūzikas instrumentu stāvokli, un šīs iestādes būtu pelnījušas problēmas atrisināt par nopelnītajiem līdzekļiem, jo no valsts budžeta to nav iespējams nodrošināt. Šajā gadījumā gan nav runa tikai par valsts budžetu, bet arī par sabiedrisko labumu. Ko izglābs Leļļu teātrim neatvēlētie 10 000 eiro, par kuriem mūsu bērniem varētu iegādāties jaunus krēslus, vai Jaunā Rīgas teātra peļņa, kas ļautu iegādāties jaunu transportlīdzekli viesizrāžu nodrošināšanai Latvijas reģionos? Tas principiāli neglābs budžetu, tikai apliecina nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām nozarēm. Visi tie darbi, kuru īstenošanai kultūras iestādes bija iecerējušas izmantot peļņas daļu, būs jādara tik un tā, taču nu jau tas notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina."

***

UZZIŅA

Valdība peļņu atļāva paturēt piecām no deviņām kapitālsabiedrībām, kas bija izteikušas šādu lūgumu.

Kapitālsabiedrības, kas varēs izmantot nopelnīto

- Rīgas cirks pagājušo gadu noslēdzis ar 141 581 eiro peļņu un lūdza valdībai atļauju šo peļnu izmantot, lai kaut daļēji novērstu šā gada martā notikušā ugunsgrēka nodarītos postījumus.

- Liepājas Simfoniskais orķestris, kas pagājušo gadu noslēdza ar 25 902 eiro peļņu, rudenī pārcēlies uz jaunām telpām koncertzālē "Lielais dzintars". Gūto peļņu orķestris vēlētos izmantot, lai iekārtotos jaunajās telpās un iegādātos mūzikas instrumentus, jo pašreiz liela daļa mūziķu strādā ar saviem personīgajiem instrumentiem.

- Līdzīga situācija ar instrumentiem ir arī Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kas pērn nopelnījis 5089 eiro un vēlas iegādāties trombonu par 5700 eiro.

- Valmieras drāmas teātrī (peļņa 2665 eiro) vēlas turpināt pērn sākto Lielās zāles restaurāciju. Šogad plānots pabeigt skatuves vizuālo un tehnisko sakārtošanu, pārkrāsojot un pārbūvējot skatuves rampas un skatuves portāla daļu. Remontdarbu kopējās izmaksas plānotas 9000 eiro apmērā.

- Daugavpils teātris (30 279 eiro) vēlas atjaunot gaismas iekārtas, kam kopumā nepieciešami vairāk nekā 60 000 eiro.

Kapitālsabiedrības, kurām savu peļņu vajadzēs atdot valstij

- VSIA "Latvijas koncerti" (peļņa 41 930 eiro) nepieciešams atjaunot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (datorus, serveru, programmatūru). Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 39 700 eiro.

- Latvijas Nacionālās operas un baleta peļņa ir 126 489 eiro, ko varētu novirzīt iekšpagalma pārbūvei, uzstādot dekorāciju pacēlāju. Šobrīd visas dekorācijas tiek pārnēsātas ar rokām, kas valstij izmaksā pat vairāk, jo jāalgo strādnieki. Iekārta un ar to saistītie pagalma būvdarbi izmaksātu aptuveni 368 000 eiro.

- Leļļu teātris (peļņa 11 521 eiro) vēlējies nomainīt Lielās zāles krēslus, kas tiek lietoti kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem un daudzi no tiem tā saplēsti, ka remonts vairs neatmaksājas. Kopumā krēslu nomaiņai būtu nepieciešami aptuveni 72 000 eiro.

- Jaunais Rīgas teātris (peļņa 27 307 eiro) vēlas nomainīt savu sarūsējušo 1996. gada busiņu "Dodge Grand Caravan”. Ar to tiek vadātas dekorācijas uz viesizrādēm reģionos, bet pēdējā laikā tas vairāk plīstot nekā braucot. Ar peļņu pietiktu jauna busiņa iegādei. Ja neizdosies iegādāties, tad būs jāīrē.