Rīga 10°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 16:29
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Latvija stiprinās robežu ar Krieviju, taču žogs būs tikai problemātiskajās vietās; no iebrukuma tas nepasargātu
Igaunija iecerējusi divas trešdaļas no savas sauszemes robežas ar Krieviju nosegt ar divarpus metrus augstu žogu, sākot no 2018. gada. Kā pamatojums šādai iecerei tiek minēta cīņa ar robežpārkāpējiem, taču analītiķi arī šajā iecerē saskata politisku žestu – signālu Krievijai, ka Igaunija pieder ES un NATO.
Latvijā tuvāko gadu laikā paredzēts stiprināt robežu – tik apjomīgs žogs kā Igaunijai netiks celts, tomēr ar apmēram 17 miljonu eiro lielu finansējumu uzlabos austrumu robežu problemātiskajās vietās. Esot paredzēts gan stiepļu žogs atsevišķos posmos, gan citi tehniskie paņēmieni. Pret žoga būvēšanu visas robežas garumā tiek minēti vairāki argumenti, galvenokārt lielās izmaksas. Nelegālo imigrantu skaits neesot tik liels, lai tāpēc būvētu žogu, savukārt iespējamā militārā iebrukuma gadījumā žogā ātri var izveidot caurumus vai izmantot gaisa desantu, kuram žogs nebūs traucēklis. Tiesa, par žogu iepriekš runāts arī kā par risinājumu, lai Latvijas teritorijā neienāktu inficēti savvaļas dzīvnieki, piemēram, mežacūkas, kas izplata Āfrikas cūku mēri.
Igaunijas plānotā žoga kopgarums būs 108 kilometri, un tā augšdaļā izvietos dzeloņstieples. Žogam būs arī aizsprosti, lai liegtu pār robežu pārvietoties dzīvniekiem. Paredzēts, ka pārpurvotajos robežas posmos žoga nebūs, tajos robežu iezīmēs robežstabi un kontroles josla. Igaunijas Policijas un robežapsardzības departaments robežas uzraudzībai izmantos arī videokameras un bezpilota lidaparātus, bet Peipusa ezerā izvietos 600 robežbojas. Paredzams, ka Igaunijas–Krievijas robežas nostiprināšana izmaksās 71 miljonu eiro. Igaunijas plāni jau izpelnījušies Krievijas kritiku, jo abām valstīm nav ratificēts robežlīgums, un tiek pieļauts, ka žoga celtniecības iecere šo procesu var paildzināt. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka Igaunijas solis būšot vienpusējs un tam nebūšot tiesiskas nozīmes, jo pašlaik nav noslēgts robežlīgums, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR. Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs izteicies, ka nesagaida ātru robežlīguma ratifikāciju, ņemot vērā kopējo politisko situāciju, Igaunijas ārpolitiku un abu valstu nospriegotās attiecības. Savukārt Igaunijas Policijas un robežapsardzības departamenta Dienvidu prefektūras priekšnieks Tarmo Kohvs uzsvēris, ka problēma robežas apsardzībā pastāv, jo nav ratificēts Igaunijas–Krievijas robežlīgums.
Viens no iemesliem, kāpēc Igaunija izvēlējusies celt žogu, visticamāk, ir gadījums ar Igaunijas drošības policijas "KaPo" darbinieku Estonu Kohveru, kuru Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki nolaupīja pērn 5. septembrī. Viņa notiesāšana par "spiegošanu" Krievijā, piespriežot 15 gadus ilgu cietumsodu, ir viens no jautājumiem, kas saasinājis Igaunijas un Krievijas attiecības.
Stieples, nevis mūris
Latvija nebūvēs žogu gar visu 276 kilometru garo robežu ar Krieviju, bet gan labiekārtos robežjoslu un uzslies stiepļu žoga fragmentus robežas problemātiskajās vietās. Kopgarums – ap 90 kilometru. Tas nav iecerēts kā masīva sēta vai mūris, drīzāk tas atgādinās žogus, kas norobežo zemesgabalus vai liedz autoceļa šķērsošanu. Paredzēts, ka labiekārtošanas darbi tiks pabeigti ap 2019. gadu vai pat agrāk. Valsts robežsardzes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgeņija Pozņaka norāda, ka Latvijas–Krievijas robežas labiekārtošana paredz visā tās garumā attīrīt 12 metru plato robežjoslu, lai pa to robežas uzraudzībai varētu kustēties robežsargu patruļas un vieglie transportlīdzekļi kā, piemēram, kvadricikli un ziemā – sniega motocikli. Labiekārtošanas projekts tiks veidots, ņemot vērā pārkāpumu specifiku, un īstenots visā robežas ar Krieviju garumā. Par projekta īstenošanu ir vienošanās par kopumā 17 494 544 eiro, un, atkarībā no budžetā pieejamajiem līdzekļiem, tiks slēgti līgumi ar būvdarbu veicējiem. Būvprojekts ietver vairākus elementus – robežjoslā tiks izvietotas koka laipas, tostarp laipas uz polimateriāla pontoniem pārmitrinātos un pārplūstošos apvidos, patruļtakas ierīkošana, caurtekas uz vietējas nozīmes grāvjiem un lielākām ūdens tecēm, pēdu kontroles josla, kā arī žoga izbūve noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību.
Stiepļu žogus paredzēts būvēt netālu no robežkontroles punktiem un vietās, kurās ir viegli nelegāli šķērsot robežu. Vairākās robežas vietās tikšot izvietoti kustības sensori, kā arī pastiprināta videonovērošana. Latvijas–Krievijas robežas apsardzību iecerēts arī stiprināt, piesaistot 200 līdz 300 jaunu robežsargu, kuriem vispirms būs jāiziet apmācība Valsts robežsardzes koledžā Rēzeknē. Pagaidām robežsardzes plānos nav izmantot tās apsardzībai dronus jeb bezpilota lidaparātus, jo šo funkciju no gaisa var veikt četri robežsardzes rīcībā esošie helikopteri. J. Pozņaka neatklāja, pēc kādas shēmas un periodiskuma uz robežas tiek veiktas patruļas – parasti robežsargi saņem norīkojumu mirkli pirms iziešanas patruļā, lai robežsargu darbības nebūtu paredzamas robežpārkāpējiem.
Nevar salīdzināt ar Ungāriju
Latvija pagaidām nesaskaras ar plašu nelegālo imigrantu plūsmu no austrumu robežas, kā, piemēram, tas ir Ungārijā, kur starp tās robežu ar Serbiju ir uzsliets žogs, lai novērstu strauji pieaugošo imigrantu pieplūdumu, kas cenšas iekļūt Ungārijā un doties tālāk uz bagātākām ES valstīm, kuras parasti ir nelegālo imigrantu galamērķis. Tādēļ Latvijai nav jāņem vērā Ungārijas pieredze robežapsardzībā. Uz esošo nelegālo imigrantu skaitu – dažiem simtiem gadā, kas pāri Latvijas–Krievijas robežai cenšas ienākt Latvijā, šādas ieguldījums būtu lieka naudas šķērdēšana. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzsver, ka robežu visaptverošs žogs nav līdzeklis nedz pret nelegālajiem imigrantiem, nedz pret kontrabandistiem. Viņa ieskatā, ir jāpievērš uzmanība robežjoslai un tās attīrīšanai, ko, pēc viņa novērojumiem, Krievijas puse nedarot, kā arī jāuzliek kontrabandistu "iemīļotākajās" vietās šķēršļi. "Šajās vietās neiebilstu pret žoga izvietošanu," piebilda deputāts. Tāpat, viņa ieskatā, ir būtiski tiesām piemērot stingrākus sodus par preču un arī nelegālo imigrantu pārvietošanu pāri robežai.
Arī Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Ilmārs Mežs norādīja, ka žogs visas robežas garumā nav risinājums un tā būvniecība nelegālo imigrantu atturēšanai nebūtu efektīva. "Lai apkarotu nelegālo imigrāciju, būtu jāvēršas pret tiem, kas organizē nelegālo imigrantu plūsmu. Labi arī, ja noķer izpildītājus, kas aizbildinās, ka ir "sēņotāji", kuri nejauši pārgājuši robežu," teica I. Mežs. Viņš spriež, ka Igaunijā žoga būvniecība ir efektīvāks pasākums, jo lielu daļu no robežas aizņem posms, kas ved caur Peipusa ezeru. Viņš novērojis, ka Pleskavas apgabalā jau desmit kilometrus pirms robežas ar Latviju ir robežsardzes kontrolpunkti, kas iekļūšanu Latvijā apgrūtina vēl vairāk. Žogs neesot nepārvarams šķērslis nelegālajiem imigrantiem. "Būs žogs, bet pie tā piebrauc busiņš, un pārvedēji novieto kāpnes. Dažās minūtēs migranti būtu jau Latvijas teritorijā," spriež I. Mežs. Viņš arī norāda, ka iespējams iegādāties dažādus tehniskos līdzekļus, piemēram, sensorus, kas fiksē robežpārkāpējus, un tad robežsargi varētu viņus sagaidīt Latvijas teritorijā netālu no robežas šķērsošanas vietas. Migrācijas eksperts norāda, ka patvērumu var lūgt arī robežpārejas punktos, ko daudzi patvēruma meklētāji arī darot. "Ja būtu visaptverošs žogs, iespējams, pieaugtu mēģinājumi Latvijā iekļūt ar viltotiem dokumentiem," pieļāva I. Mežs.
Nespēs atturēt no agresijas
Igaunijas plāniem celt žogu ir arī simboliska nozīme, taču iespējamas agresijas gadījumā tas svešam karaspēkam nebūtu šķērslis. Lai veiktu iebrukumu Latvijā, pietiek ar agresora gaisa desanta izsēdināšanu dziļāk Latvijas teritorijā, tāpat žogs nav šķērslis arī tankiem. Ja kādreiz tiktu izvēlēts būvēt mūra sienu ar Krieviju vai Mannerheima līnijai līdzīgas fortifikācijas būves, jāņem vērā, ka Krievijai Pleskavas apgabalā atrodas tās arsenālā modernāko helikopteru "Ka42" vienība. Šo helikopteru raķetes ir spējīgas sasniegt mērķi deviņu kilometru attālumā no atrašanās vietas un radīt caurumu, lai tālāk sauszemes spēki varētu veikt invāziju.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Krēsliņš norādīja: "Ja Krievija izlemtu agresijas gadījumā ievest Latvijā savus spēkus, tad tanku brigāžu kustība notiktu pa Pleskavas šoseju." Viņš arī argumentēja, ka jebkurā žogā agresijas gadījumā iespējams izveidot caurumus un šāda būve efektīvi nestiprinātu Latvijas aizsardzību, turklāt tai nebūtu arī agresijas atturēšanas funkcijas. Viņš uzskata, ka tā saucamie zaļie cilvēciņi var tikt desantēti no lidmašīnām un tiem nav nepieciešams pāriet robežu. Iespējamu robežu aptveroša žoga būvēšanu viņš neuzskata par racionālu risinājumu.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš uzsver, ka bēgļu plūsmas ierobežošanai visaptverošs žogs uz robežas ar Krieviju varētu būt viens no risinājumiem, bet, lai novērstu iespējamo agresiju, tas nav uzskatāms par militāru līdzekli. "Tā saucamie zaļie cilvēciņi var iebraukt kā tūristu grupa un tad izvērst aktivitātes, nav jāpiepūlas, lai pārvarētu žogu," teica J. Bērziņš, piebilstot, ka žogā ir viegli radīt caurumus, bet, ja tas būtu mūris, varētu izšaut pāris lādiņus, un arī tad potenciālais agresors problēmu būtu atrisinājis. "Igaunijas lēmumu uztveru kā politisku žestu. Tā ir norobežošanās no Krievijas. Komunikācija nenotiek tikai caur medijiem, bet to raksturo arī tas, ko darām vai nedarām. Igaunija parāda, ka vēlas ierobežot Krieviju, un pateikt, ka kaimiņvalsts nav tās svarīgākais partneris. Tāpat igauņiem ir vēlme nostiprināt savu robežu, lai nebūtu iespējams no tās teritorijas nolaupīt Igaunijas pilsoņus, kā tas bija Estona Kohvera gadījumā. Igaunija ar žoga celtniecību signalizē, ka tā ir ES un NATO dalībvalsts un tās robežas nedrīkst pārkāpt. Signāls ir ļoti skaidrs," rezumēja J. Bērziņš.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003