Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 18:28
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Dzintara uzpirkšanas vilnis Latvijā joprojām nerimst
"Pērkam visdārgāk no visiem dzintara krelles, brošas, akmeņus. Maksāju 3000 – 6000 eiro", "Dārgi pērkam dzintara krelles", "Pērku godīgi par augstu samaksu vecas dzintara krelles, kā arī brošas. Un visa veida akmeņus. Jūsu mantu novērtēsim visgodīgāk, naudu maksājam skaidrā, droši zvaniet, strādājam 24 stundas, izbraucam pie klienta bez maksas". Šādi un līdzīgi sludinājumi, kas lasāmi presē un internetā, liek domāt, ka ne tikai Baltijas jūras dzīlēs, bet arī Latvijas ļaužu rokās glabājas neaprakstāmi dārgumi. Un to īpašnieki sēž uz savām rotaslietu lādēm, gaidot labāko cenu piedāvājumu. Uzpircēji sola pat vairākus tūkstošus latu par krellēm, kādas es atceros, piemēram, no padomju kolhozu laikiem uz lauku sievu krūtīm dažādu svinīgu pasākumu vai teātra apmeklējumu laikā. Ņemot vērā, ka tiek piedāvāti pat 40 eiro par dzintara kreļļu gramu un vienas tādas krelles sver aptuveni simt gramu vai pat vairāk, kopā sanāk pieklājīga summiņa. Pētot situāciju, tā tomēr izrādījās tikai tāda sapņu bagātība, kurai līdz realitātei tālu. Tomēr dzintara uzpirkšana, kas Latvijā sevišķi aktīvi sākās pirms dažiem gadiem, joprojām nerimst.
Uzpircēji konkrētus dzintara ceļus nestāsta, bet īsumā ieskicē jau agrāk dzirdēto – saulesakmeni (vēlams – necaurspīdīgo) īpaši pieprasot Ķīnā un Arābu Emirātos. Pircēji gan sūrojas, ka lielākā daļa Latvijas kreļļu jau pārdota, bet priežu asaru lasītāji – ka Baltijas jūra kļūst arvien skopāka. Tomēr, tuvojoties vētru rudenim, dzintara smēlējiem atkal parādījusies maza cerība. Tikai dzintara viltotājiem vienalga, kādi jūras vēji pūš un ko jūra izskalo, zinātāji lēš, ka tirgū ir daudz viltojumu, pat 70 – 90%.
Darījums nojūk
Man dzintara nav, tāpēc, ciemodamies Liepājā, izmantoju drauga Ulda pakalpojumus. Viņam ir tēva atrasts dzintara gabals neliela ābola lielumā. Ņemam tās dienas vietējo laikrakstu un zvanām uz divu sludinājumu numuriem. Viens uzpircējs izrādās rīdzinieks, otrs gan ir liepājnieks un gatavs dzintara gabalu aplūkot. Puisis atbrauc ar saviem svariņiem – 96 grami. Kādus četrus eiro par gramu varot dot, bet vispirms tomēr gribot dzintara gabalu nofotografēt un aizsūtīt uz Rīgu. Esot tikai starpnieks. Vēlāk tomēr neatzvana. Kad pēc vairākām dienām izdodas uzpircēju sazvanīt, viņš saka, ka nevienam neesot intereses. Ja būtu krelles, būtu cita lieta. Tās grabēdamas aizejot uz Arābu Emirātiem un citām bagātām musulmaņu valstīm par 15 – 30 eiro gramā kā lūgšanu krelles. Pa kādiem konkrētiem ceļiem, puisis nestāsta. Tie vedot gan caur Lietuvu, gan Poliju, kāds mēģinot arī pa tiešo caur visvareno internetu.
Liepājas juvelieris Valdis Balcers zina teikt, ka gan ķīniešiem, gan poļiem esot speciālas dzintara apstrādes mašīnas, kas gatavojot lūgšanu krelles. Musulmaņiem visvērtīgākais esot necaurspīdīgais dzeltenais dzintars, ko latviešu juvelieri saucot par ziepju gabaliem. Tas latviešiem nekad īsti neesot paticis – mūs vairāk sajūsminot caurspīdīgie ar visādām mušām, smiltīm, citādiem gružiem iekšā.
Liepājas dzintara lasīšanas speciālists ir Aivars BeģisBegge, ko ikdienā bieži var redzēt pilsētas tirgū ar saviem atradumiem un to apstrādājumiem. Viņš dzintaru lasa visu mūžu, bet īpaši centīgi kopš aiziešanas pensijā. Diemžēl pēdējos gados jūra liekot vilties. Aivars domā, ka pie vainas vēji. Jūras zāles nākot no jūras bez gružiem, kuros esot visvairāk dzintaru. Šogad viņam lielākais atradums tikai 80 gramu smags.
Kā zināms, dzintara smēlējiem ražīgs darba lauks paveras arī Pāvilostā, tur lasītāju daudz. Pieredze ir arī Pāvilostas novada domes deputātam Aldim Barsukovam. Viņš pagājušogad par septiņiem eiro gramā notirgojis 336 gramus smagu dzintara gabalu (tātad par 2352 eiro), ko viņš pie Pāvilostas bija atradis 2009. gadā. "Pircējs bija romu tautības cilvēks, kurš teica, ka dzintaru vedīšot uz Viļņu un tad tālāk tas ceļošot uz Ķīnu. Pēdējos gados atradumi ir pavāji, ne lielāki par simt gramiem, jo retāk pūš ziemeļrietumu vējš, kas Pāvilostā iznes dzintaru. Ko atrodu, to sieva apstrādā rotaslietās," stāsta A. Barsukovs.
Bagātība garāžas atvilktnē
Stāsts, ko uzzināju no cita Liepājas drauga, neesot izdomāts un risinājies šopavasar Liepājā. Drauga paziņa aizgājis ciemos pie sava drauga un viņa garāžā starp eļļainām lupatām ieraudzījis netīras dzintara krelles. Aptuveni 100 gramu smagas. Draugs tās priecīgs atdevis par 25 eiro. Paziņa devies uz kādu Liepājas mākslas salonu. Tur par krellēm piedāvāti 85 eiro. Gandrīz jau pārdevis, ja vien nebūtu salona vadītājas acīs pamanījis dīvainu spīdumu. Nolēmis sameklēt uzpircēju. Tas atbraucis, nosvēris krelles, kaut ko saskaitījis un parādījis uz kalkulatora. 160... Laba summiņa, nopriecājies paziņa! Sarunājuši satikties nākamajā dienā, jo uzpircējam tik daudz naudas līdzi neesot bijis. Nākamajā dienā paziņa pārdzīvojis šoku. Atbraucis uzpircējs un tikai vilcis naudu no somas un vilcis. Neapstājies ne pie 160, ne 360, ne 600, bet tikai pie 1600 eiro. Paziņa sapratis, ka iepriekšējā dienā saulē vienu nulli kalkulatora ekrānā nebija pamanījis...
Tirgus realitāte
Iepriekšminētā stāsta apreibināts, atgriežoties Rīgā, aptaujāju draugus, radus un kaimiņus. Nekā īpaša. Izdevās sagrabināt trīs neapstrādātu dzintaru krelles (74, 42 un 16 gramu smagas), divas brošiņas (17 un 4 gramus smagas) un vienu kulonu (15 gramu smags). Sāku zvanīt pēc sludinājumiem. Visiem uzreiz vajadzēja krelles ar apaļiem bumbuļiem, daļa vispār atteicās kustēties, iekams viņiem neatsūtīšu pa internetu preces attēlu. Tikai kāds puisis no Ādažiem uz Rīgu attrauca vēja spārniem. Jo nedaudz biju pārspīlējis ar savu dzintaru izmēriem un veidolu. Dzirdēju skaļu nopūtu, jau kad izvilku pirmo savu gabaliņu. Puisi nespēja iedvesmot pat manis izdvestie: "Desmit, varbūt pieci eiro?" Draudzīgi šķīrāmies.
Puiša vilšanos sapratu jau Rīgas dzelzceļa stacijā, kur kādā kioskā glīti apstrādātas, pēc krāsas sakārtotas dzintara krelles varēja nopirkt par 15 – 70 eiro. Bet punktu visam pielika dzintara izstrādājumu stendi Vecrīgas Līvu laukumā, kas manā izpratnē varētu būt dārgākā tirgošanās vieta Latvijā. Tur tādas krellītes kā manējās var nopirkt par deviņiem eiro un pat lētāk, bet brošiņas – par 12 – 30 eiro. Nelielu, apaļu dzintaru krellīšu cena jau tuvojas 100 eiro un to pat pārsniedz.
Visbeidzot mākslinieces Benitas Rozentāles stendā ieraugu palielas apaļu dzintaru krelles. Lielākās no tām sver nedaudz virs 100 gramiem un maksā 2575 eiro, citas krietni lētākas – 550 eiro (75 grami), 490 eiro (70 grami). Pārdevēja laipni ļauj man ar krellēm ņemties un sūrojas, ka neviens tās nepērk. Par to brīnums, jo cena, ja neskaita tās vienas krelles, nav pat desmit eiro par gramu.
"Man tās resnās krelles stāv jau 15 gadus. Šogad nav nevienas nopirktas. Ķīnieši nāk un skatās, bet nepērk. Tikai sīkumus. Varbūt meklē vēl resnākas?" komentē B. Rozentāle, kas cenu 2575 eiro resnākām krellēm esot uzlikusi uz dullo.
Viens kolekcijai, cits uz Ķīnu
Latvijā lielākais senlaiku dzintara izstrādājumu kolekcionārs Dainis Grīnbergs, kurš arī liek avīzēs sludinājumus, lai papildinātu savu kolekciju (bet ne pārdotu uz ārzemēm), par augsto dzintara cenu ir visai skeptisks: "30 – 40 eiro par gramu ir ļoti daudz. Ja nu tiešām tie bumbuļi ir ļoti lieli un slavena mākslinieka darinājums. Bet katra lieta ir jāredz. Man jau liekas, ka uzpircēji vairāk cenšas ar lielajām cenām pievilināt dzintara īpašniekus un pēc tam cenu nosist. Jo pieprasījums ir liels, bet piedāvājums mazs. Tie, kas gribējuši, krelles sen pārdevuši. Tie, kas nav gribējuši, tās tur kā ģimenes relikviju."
Uzpircējs Mareks kolekcionāram negrib gluži piekrist: "Ja kreļļu lodītes ir 35 – 40 milimetru diametrā, necaurspīdīgas un krelles kopumā sver ap 200 gramiem, esmu gatavs par tām maksāt 6000 eiro. Jā, piedāvājums ir mazs, bet tādas krelles man ir bijušas. Tad sēžos lidmašīnā un vedu tās uz Ķīnu, kur man ir noņēmēji."
***
viedokļi
Harijs Jākobsons, dzintara apstrādes speciālists no Siguldas, tirgu raksturo kā sarežģītu. "Zinu gadījumu, kad par vairāk nekā 100 gramu smagām krellēm ķīniešu uzpircējs samaksājis 125 eiro par gramu (tātad par krellēm kopā – vairāk nekā 12 500 eiro). Ķīnā tirgus ir! Pie manis bija atbraukuši divi ķīniešu uzpircēji, un viņi gribēja vienoties par vairākām 50 kilogramu partijām... Kur to var dabūt? Viss dzintars viņiem nav vajadzīgs, piemēram, caurspīdīgu viņiem var nemaz nepiedāvāt. Vislabāk necaurspīdīgu, brūnu, un, ja tas jau ir apaļu gabalu krellēs, tad cena var būt ļoti liela. Diemžēl tirgū ir daudz viltojumu – es lēšu kādus 70%, viens mans kolēģis bija pastaigājis pa Rīgas saloniem un teica, ka vēl vairāk – 90%! Āfrikā aug tāds koks kopala, kura sulu vārot tā polimerizējas. Bērni saķer visādus lidoņus un rāpoņus, ko samet katlā, un iznāk skaisti "dzintara" gabaliņi ar dabiskām mušām, skudrām un spārēm iekšā. Ja jūs kaut ko tādu tirgū redzat, tad gandrīz 100% tā muša vēl vakar lidoja... Vēl Eiropa ir pilna ar organiskās sintēzes institūtiem, kuros dzintara biznesa haizivis pasūta produkciju. Viltoto jeb modificēto dzintaru arī legāli ražo rūpnīcās, bet tikai tad, kad prece nonāk tirgū, mazā šiltīte ar uzrakstu, ka dzintars ir modificēts, parasti jau pazudusi. Dzintara krājumi Kaļiņingradas raktuvēs iet uz beigām, tāpēc tirgū ir tik daudz viltojumu. Kā tos atšķirt no īsta dzintara? Pirmkārt, ultravioletā gaismā īsta dzintara krāsa ir neviendabīga, neīsta – viendabīga. Otrkārt, uztaisiet sālsūdeni, ņemot 130 gramus sāls uz litru ūdens, – īsts dzintars peldēs, neīsts nogrims."
Hosams Abu Meri, Arābu kultūras centra priekšsēdētājs: “Dzintars ir labs un dārgs materiāls, kurš iecienīts visās arābu valstīs, arī Turcijā. Sākotnēji dzintaru izmantoja musulmaņu lūgšanu krellēm, taču ar laiku šīs krelles sāka izmantot kā rotaslietas. Vīrieši sarunas laikā dzintara krelles virpina rokās un izmanto kā stresa noņēmēju. Dzintaru lieto ne tikai islāmticīgie, bet arī arābu kristieši. Kāds mans draugs no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kurš ieņem samērā augstu amatu, savulaik lūdza, lai es viņam atvedu no Latvijas dzintara krelles. Arī savam tēvam, kurš dzīvo Libānā, esmu dāvinājis dzintara krelles. Bagāti cilvēki arābu zemēs dzintaru savij krellēs ar zelta diegu. Tas ir arī statusa simbols – jo dārgākas krelles, jo bagātāks un ietekmīgāks cilvēks. Turklāt dzintars ir pateicīgs materiāls skaistumlietām, jo tam ir dažādas nokrāsas. Arī sievietes izmanto dzintara krelles un auskarus kā bižutēriju. Latvijā dzintara krelles maksā aptuveni 150 eiro, arābu zemēs to cena ir 400 – 500 eiro.".
***
FAKTI
Daži interesanti un daži dārgi piedāvājumi starptautiskajā sludinājumu portālā ebay.com. Ievadot meklētāja lodziņā vārdus "Baltijas dzintars", ieraudzīsit milzīgu klāstu ar krellēm un dzintara gabaliem par dažādu cenu (no 0,99 dolāriem līdz 30 tūkstošiem un vairāk dolāru). Pārdevēji no visdažādākajām pasaules malām. Cena ir pārdevēja nosaukta, katra paša ziņā, vai to maksāt.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003