Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 11:48
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Valsts piespiedīšot, lai pašvaldības maksā vairāk un algo aukles
.
Tikai pašvaldību pienākums
Patlaban pašvaldības, kuras nespēj nodrošināt visiem gribētājiem vietas pašvaldību pirmsskolas iestādēs, jau līdzfinansē privātos bērnudārzus. Tās aprēķinājušas, cik izmaksā viens bērns pašvaldību bērnudārzā, un tikpat piešķir par vienu bērnu privātajiem bērnudārziem. Pēdējos trīs gados savu atbalstu pirmsskolas aprūpes nodrošināšanai sniedz arī valsts. Piemēram, Rīgā pašvaldība maksā 132,33 eiro, bet valsts piemaksā 95,67 eiro. Kopējais valsts un pašvaldību atbalsta apjoms nedrīkstēja pārsniegt 228 eiro mēnesī Rīgas reģionā un 185 eiro pārējā Latvijā. No nākamā gada valsts savu atbalstu pārtrauks, jo jau sākotnēji bija paredzēts, ka valsts bērnu aprūpi ārpus pašvaldību bērnudārziem līdzfinansēs vien trīs gadus, un pašvaldībām šajā laikā bija jārod risinājums, kā pašām nodrošināt bērnus ar pirmsskolas aprūpi. Diemžēl nācies secināt, ka risinājums lielākajā daļā gadījumu nav rasts un rindas uz bērnudārziem šo trīs gadu laikā nav būtiski samazinājušās.
Valsts atbalsta pārtraukšana satraukusi vecākus, kuri bažījas, ka nu nāksies vairāk maksāt par privātajiem bērnudārziem. Vecāku dusmas vērstas uz valsti, bet pašvaldības izskatās labākas, jo tās sola turpināt līdzfinansēt privātos bērnudārzus. Taisnības labad gan jāteic, ka Izglītības likums un likums "Par pašvaldībām" paredz: pirmsskolas izglītību nodrošina pašvaldības un, ja tās nespēj bērniem piedāvāt vietu pašvaldības bērnudārzā, tām jāpiešķir finansējums bērna skološanai privātā pirmsskolas iestādē tādā pašā apjomā, cik tās tērē par bērnu uzturēšanos pašvaldību bērnudārzos. Taču privātie bērnudārzi prasa daudz lielāku mācību maksu, nekā sedz pašvaldība. Vai no 1. janvāra, kad valsts pārtrauks savu atbalstu, šī starpība – no 130 līdz 200 eiro mēnesī – būs jāsedz vecākiem, kuru bērni iet privātajā bērnudārzā? I. Parādnieks sola, ka ne.
Top jauni noteikumi
Mēneša laikā tikšot pieņemti valdības noteikumi, kas paredz jaunu kārtību, kādā pašvaldībām jāaprēķina, cik tām izmaksā viens bērnudārznieks pašvaldību dārziņā. Jaunie noteikumi top Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Tā plāno bērnudārza apmeklēšanas izmaksās iekļaut arī, piemēram, kapitālos ieguldījumus ēkās, ko līdz šim pašvaldības izmaksās neiekļāva. Pašvaldības taisnojas, ka iekļauj izmaksās tikai to, ko prasa pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi. Patlaban izmaksas viena bērna pirmsskolas izglītības programmas apguvei dažādās pašvaldībās atšķiras pat vairāk nekā divas reizes, savukārt vidējās izmaksas ir 166 eiro. Tās neesot reālās izmaksas. Jaunie noteikumi panākšot izmaksu pieaugumu, tad arī pašvaldībām maks būs jāatver plašāk, lai bērniem uz privātajiem bērnudārziem sekotu vairāk naudas.
VARAM informatīvajā ziņojumā par bērnudārzu pieejamību minēti vairāki veidi vietējo varu ietekmēšanai: atbildīgais ministrs var prasīt paskaidrojumus, ja pašvaldība nepilda normatīvos aktus, un var pat atstādināt domes priekšsēdētāju. Ministrs Kaspars Gerhards jau norādījis, ka pašvaldības saņem pietiekami lielu daļu nodokļu maksātāju naudas, lai spētu pildīt savus pienākumus.
Pašvaldības šādas nākotnes izredzes nesajūsmina. Tās uzskata, ka valsts pati vainīga, uzgrūžot tām pārāk daudz pienākumu. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis norādīja: iepriekš pašvaldību pienākums bija nodrošināt bērnu aprūpi tikai no trīs gadu vecuma. Pēc tam Saeima noteica, ka obligāti jāaprūpē bērni jau no pusotra gada vecuma, taču finansējumu, lai pašvaldības varētu šo pienākumu veikt, nepiešķīra. Saeima arī noteikusi jaunu pašvaldības finanšu izlīdzināšanas kārtību, kurā visvairāk naudas zaudēs tieši tās vietējās varas, kur ir visgarākās rindas uz bērnudārziem.
Šobrīd vairāk nesola
Pagaidām pašvaldības gatavojas līdzfinansēt privātos bērnudārzus līdzšinējā apjomā. Rīgā tie būs jau minētie 132,33 eiro, 132,24 eiro maksās Liepāja, bet Mārupes novads – 188 eiro. Rīgas domes pārstāve Laila Īvāna teic: palielināt līdzfinansējumu privāto bērnudārzu apmeklētājiem nebūtu godīgi pret tiem, kuri apmeklē pašvaldību bērnudārzus. Ja pieaugs izmaksas par pašvaldības bērnudārziem, vairāk naudas sekos arī privāto bērnudārzu apmeklētājiem. Patlaban Rīga nodrošina līdzfinansējumu 5477 bērniem, tērējot tam gadā 7,7 miljonus eiro.
Pašvaldību pārstāvji taisnojas, ka nav spējuši visus bērnus ar pirmsskolas aprūpi pilnībā nodrošināt tāpēc, ka audzis mazuļu skaits. Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa skaidro: Mārupē pieaudzis ne tikai bērnudārznieku, bet arī skolēnu skaits, tāpēc veikti ieguldījumi, paplašinot skolu ēkas. Pēdējos piecos gados palielināts arī vietu skaits bērnudārzos – tajās nu ir par 436 vietām vairāk, taču joprojām mazie mārupieši vairāk iet privātajos nekā pašvaldību bērnudārzos. Proporcija ir 769 pret 756 par labu privātajiem bērnudārziem. Patlaban tiek būvēts jauns pašvaldības bērnudārzs ar 280 vietām. Rīgā pēdējos divos gados vietu skaits bērnudārzos audzis par 670.
Rinda nav objektīvs rādītājs
Pašvaldībās turklāt norāda: rinda nav objektīvs rādītājs. Tajā iekļauti arī bērni, kuri vēl nav sasnieguši pusotra gada vecumu. Piemēram, Liepājā rindā ir 1400 bērni, no kuriem tikai 200 jau sasnieguši bērnudārza apmeklēšanas vecumu. Tāpat rindās ir bērni, kuri apmeklē privātos bērnudārzus un nemaz negrasās pāriet uz pašvaldības bērnudārziem. Rindā viņiem jāatrodas, lai pašvaldība un arī valsts varētu līdzfinansēt privātā bērnudārza apmeklēšanu. Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāve Gunta Jākobsone stāsta: dažos nomales bērnudārzos ir arī brīvas vietas, neviens pēc tām nekāro. Lielākās rindas ir uz pilsētas centra bērnudārziem. Līdzīga situācija ir Rīgā. Ārpus centra pašvaldību bērnudārzos ir pat kopumā ap 100 brīvu vietu. Biežāk brīvas vietas gan ir mazākumtautību bērnudārzos. VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits toties atzinis: ir pašvaldības, kurām, pat aktīvi rīkojoties, diez vai tuvākajos gados izdosies novērst rindas uz bērnudārziem. Aprēķināts, ka Rīgā un jo sevišķi Pierīgā iedzīvotāju skaits joprojām augs. Līdz ar to vajadzēs aizvien vairāk vietu bērnudārzos.
Jāpiebilst, ka vecāki, kuru bērni iet privātajos bērnudārzos, jau līdz šim vismaz Rīgā spiesti arī paši līdzfinansēt bērna pirmsskolas izglītību. Tas tāpēc, ka privātie bērnudārzi (neskaitot ēdināšanu) izmaksā no 260 līdz pat 300 un vairāk eiro mēnesī. Demogrāfijas apakškomisijas sēdē izskanēja pārmetumi arī privātajām pirmsskolām – tās nepamatoti cēlušas cenas. Privāto pirmsskolu biedrības priekšsēdētāja Daina Kājiņa gan saka: cenas cēlās, jo auga minimālā un pedagogu alga. Savukārt Rīgā privātie bērnudārzi ir dārgāki nekā citviet, jo vairāk izmaksā telpu noma.
Valsts finansē arī tā saukto aukļu programmu, palīdzot vecākiem segt izmaksas par aukles darbu. Pašvaldības aukles parasti nefinansē, un likums no vietējām varām aukļu algošanu arī neprasa. Taču nu iecerēts grozīt Izglītības likumu tā, lai pašvaldībām turpmāk būtu jāfinansē arī aukļu darbs.
***
Viedoklis
Andrejs Ence, Babītes novada domes priekšsēdētājs: "Mūsu novadā rindā ir tikai tie bērni, kam vēl nav pusotra gada. Visiem citiem vietas pirmsskolas iestādēs ir nodrošinātas. Esam paši uzbūvējuši jaunas ēkas bērnudārzu vajadzībām. Esam arī secinājuši, ka ļoti labs veids problēmas risināšanai ir moduļveida ēkas. Ap 300 bērnu gan apmeklē privātos bērnudārzus, bet mēs par šo pakalpojumu maksājam pilnu cenu – 256 eiro. Tikpat mums izmaksā viens bērns pašvaldības bērnudārzā. Mums šīs izmaksas ir augstākas, jo maksājam lielākas algas pirmsskolas pedagogiem. Uzskatu, ka pirmsskolas aprūpe ir tikai pašvaldību atbildība. Pārmest valstij, ka tā neturpina savu atbalstu, ir nekorekti. Vienīgais, ko pašvaldībām attiecībā uz pirmsskolas izglītību būtu jāprasa – lai valsts algo visus pirmsskolas pedagogus, nevis tikai tos, kuri strādā ar piecgadniekiem un sešgadniekiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003