Ir ierasts, ka iekšējās cīņās par varas un portfeļu dalīšanu pārsvarā aizņemtie Latvijas vadošie spēki un lēmumu pieņēmēji sāk pievērsties valstij stratēģiski svarīgām jomām vienīgi krīzes situācijās: valsts aizsardzības stiprināšanai pēc tam, kad pieaug apdraudējums, mediju politikai – pēc tam, kad informācijas telpa jau ir pārsātināta ar agresīvu, no ārienes nākošu propagandu, un tagad varbūt nāksies nopietni ķerties pie imigrācijas politikas.