Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 08:30
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Kad Latvijā ieradīsies patvēruma meklētāju – ģimenes ar bērniem, viņiem būs nepieciešams nodrošināt arī izglītošanās iespējas. Bet jau patlaban Latvijā vairākas skolas māca bēgļu bērnus. Izglītības un zinātnes ministrija ir noslēgusi līgumu ar astoņām skolām par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Viena no tām ir Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola. Te jau trešo nedēļu mācās 15 gadus vecais afgāņu jaunietis Kamrāns Aijubī. Viņš ieskaitīts 1. klasē, jo nemāk ne lasīt, ne rakstīt pat dzimtajā – persiešu – valodā. Skolotāja Ieva Utināne ar Kamrānu strādā individuāli. Rāda burtus, uzdod rakstīt burtus un risināt aritmētikas uzdevumus. Paredzams, ka jau pēc dažiem mēnešiem Latvijā varētu ierasties simtiem patvēruma meklētāju. Ja tās būs ģimenes ar bērniem, būs nepieciešams viņiem nodrošināt izglītošanās iespējas.
Patvēruma meklētāji Latvijā ieradušies arī iepriekš, taču tas nav noticis masveidā. Lai noteiktu kārtību, kādā patvēruma meklētāji var izglītoties, valdība jau 2010. gadā pieņēma attiecīgus noteikumus. Tie paredz, ka izglītošanās nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošināta no piecu gadu vecuma. Izglītošanās jāsāk trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai patvēruma meklētāju statusa piešķiršanu. Ja nepieciešams, iespējams nodrošināt arī speciālo izglītību. Vispārējo izglītību nodrošina pēc iespējas tuvāk patvēruma meklētāja dzīvesvietai, taču to, tieši kurām skolām patvēruma meklētājus uzticēt, izlemj Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vienojoties ar skolas dibinātāju, tātad visbiežāk – pašvaldību. Ar skolām tiek slēgts īpašs līgums.
Valdības rīcības plāns jauno bēgļu uzņemšanai paredz, ka pirmos trīs mēnešus visiem, arī skolas vecuma bērniem, tiks mācīta tikai latviešu valoda. Kad bēgļu bērni nonāks skolā, viņiem piedāvās individuālu apmācības plānu. Ja vienā skolā būs vairāki bēgļi, viņiem tiks izstrādāta īpaša izglītības programma. Skolotāju, kuri skolos patvēruma meklētājus, iecerēts īpaši apmācīt. Pedagogu apmācībai paredzēti 15 800 eiro 2016. gadā un vēl 7000 eiro 2017. gadā.
Vai Latvijas skolas ir gatavas uzņemt bēgļu bērnus?
Jāmāca arī analfabēts
Jau trešo nedēļu Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola skolo afgāņu puisi Kamrānu Aijubī. Kaut jaunietim ir 15 gadu, viņš ieskaitīts 1. klasē, jo atklājies, ka Kamrāns nemāk ne lasīt, ne rakstīt pat dzimtajā – persiešu – valodā. Komunikāciju apgrūtina arī tas, ka runā puisis tikai dzimtajā valodā, angliski saprot vien dažas frāzes. Nu jau šo to gan iemācījies arī latviešu valodā. Kaut skaitās pirmklasnieks, jaunietis vienā klasē ar mazuļiem nesēž. Skolotāja Ieva Utināne ar Kamrānu strādā individuāli. Rāda burtu, nosauc vārdus latviešu valodā, kas sākas ar šo burtu, uzdod rakstīt burtus un risināt aritmētikas uzdevumus tāpat kā īstiem pirmklasniekiem. Redzams, ka Kamrānam grūti izrunāt vairākas skaņas latviešu valodā, arī ar aritmētiku ne pārāk veicas, taču burtus gan raksta glīti un centīgi. Dažkārt saziņā palīdz persiešu valodas tulks, pēc izcelsmes tadžiks. Skolas direktors Pēteris Ševčenko stāsta, ka tieši šī skola puisim piedāvāta tāpēc, ka tajā var salīdzinoši ērti nokļūt no patvēruma meklētāju centra "Muceniekos". Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izteicis "obligāti izpildāmu lūgumu" jaunieti uzņemt. Par Kamrāna skološanu valsts skolai piešķirs vien 567 eiro pusgadam. Tā ir tikpat liela summa, cik no valsts maka seko parastam skolēnam. Reālās izmaksas, kas rodas, strādājot ar skolēnu individuāli, šie 567 eiro nevar segt. Tāpat nav iespējams samaksāt tulkam. Tomēr Kamrāns saņem visu to, kas pienākas parastam skolēnam: pusdieno skolas ēdnīcā, kaut arī atsakās no gaļas, un sabiedriskajā transportā brauc ar skolēna etalonu.
Šķiet, ka šī ģimnāzija saskārusies ar smagāko bēgļa apmācības pieredzi, kāda līdz šim bijusi Latvijā. Pirms teju desmit gadiem neliela skola ārpus Rīgas – Rāmuļu pamatskola – uzņēma trīs somāliešu bēgļus. Taču viņi labi runāja angliski un dzīvoja ģimenē, kur ātri iemācījās latviešu valodu, kā arī nebija analfabēti. Rāmuļu pamatskolas direktore Ija Brammane var teikt: "Mūsu pieredze ar bēgļu izglītošanu bija pozitīva. Skolotājiem gan nācās uzlabot savas angļu valodas zināšanas, taču tieši tas, ka mūsu skolēniem no Somālijas šīs zināšanas bija, bija liels pluss
Pašvaldība apmaksāja papildu skolotāja darba stundas, lai viņiem varētu mācīt latviešu valodu, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju. Somāliešiem nebija tik labas matemātikas zināšanas, kā vajadzētu būt, tāpēc viņi mācījās vienu klasi zemāk nekā citi šā vecuma bērni.
Ilgi nepaliek
Rīgā vislielākā pieredze patvēruma meklētāju uzņemšanā ir 15. vidusskolai. Tās direktore Nataļja Kubasova nevēlas komentēt valdošās koalīcijas ieceri turpmāk bēgļu bērnus skolot tikai latviešu skolās, tomēr sarunā vairākkārt norāda: patvēruma meklētājiem vieglāk mācīties mazākumtautību skolās. Tie, kuri nāk no bijušās Padomju Savienības teritorijas, visi māk krievu valodu, savukārt afgāņiem, kurdiem, ēģiptiešiem, ķīniešiem, kuri arī mācās vai mācījušies šajā skolā, te vieglāk apgūt latviešu valodu, jo te to māca pēc svešvalodas apguves metodikas un arī iebraucējiem tā ir svešvaloda. Jāpiebilst gan, ka arī latviešu skolās vismaz sākotnēji valsts valodu, visticamāk, bēgļiem mācīs atsevišķi, nevis pēc tādas pašas metodikas kā pārējiem skolēniem.
N. Kubasova stāsta, ka darbs ar ārvalstniekiem nav viegls, tomēr līdz šim viņas skolā nonākuši bērni, kuri jau iepriekš guvuši gana augsta līmeņa izglītību. Viņas līdzšinējā pieredze arī liecina: parasti šādi bērni Latvijas skolā ir vien uz īsu laiku.
Ir skolas, kas uzņēmušas ārvalstniekus, kuru vecāki te strādā vai ieguvuši uzturēšanās atļaujas, iegādājoties nekustamos īpašumus. Piemēram, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija tādējādi tikusi pie bērniem gan no Indijas, gan Ķīnas. Ģimnāzijas direktoram Andrim Priekulim plaša pieredze darbā ar ārvalstu bērniem radusies, skolā uzņemot skolēnu apmaiņas programmu dalībniekus. Tomēr viņš uzsver: viena lieta ir skolā uzņemt bērnus uz semestri vai vienu mācību gadu, cita – mācīt ārvalstnieku pastāvīgi, turklāt tādā līmenī, lai viņam varētu piešķirt Latvijas diplomu. "Ķīnieši, piemēram, ļoti respektē un klausa skolotāju. Lielās konkurences dēļ, kas valda Ķīnā, viņi pieraduši ļoti čakli strādāt. Taizemieši ļoti izceļas ar savām zināšanām matemātikā un dabaszinībās," tā par dažādu tautību skolēnu atšķirībām stāsta A. Priekulis. Viņš atzīst, ka paša vadītajā skolā uzņemtu arī bēgļu bērnus, ja vien viņi spēs nolikt iestājeksāmenu matemātikā. Skolotāji būtu gatavi strādāt ar bēgļu bērniem, jo darbam multikulturālā vidē viņi sagatavoti, strādājot ar apmaiņas skolēniem. A. Priekulis spriež: gan bēgļiem, gan citiem ārvalstniekiem pirmajā gadā būtu jāmācās latviešu valoda, Latvijas vēsture un ģeogrāfija un tikai pēc tam viņi varētu mācīties kopā ar visiem nu jau visus mācību priekšmetus. Patlaban ģimnāzijā uzņemtie ārvalstnieki latviešu valodu nemācās kopā ar citiem skolēniem. Ārzemniekiem latviešu valodu māca atsevišķi trīs reizes nedēļā. Taču A. Priekulis bažījas, ka jaunajā skolotāju algošanas modelī ģimnāzijai vairs nebūs tik daudz naudas, lai varētu apmaksāt šādas stundas.
***
Fakti
Skolas, ar kurām IZM slēgusi līgumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu
Rīgas 93. vidusskola (izglītības programma ar latviešu mācībvalodu).
Dobeles Kristīgā pamatskola (izglītības programma ar latviešu mācībvalodu) – šobrīd tajā mācās viens patvēruma meklētājs.
Rīgas 15. vidusskola (mazākumtautību izglītības programma) – šobrīd tajā mācās deviņi patvēruma meklētāji, katrā no iepriekšējiem diviem mācību gadiem – astoņi.
Rīgas Ukraiņu vidusskola (mazākumtautību izglītības programma) – šobrīd tajā mācās pieci patvēruma meklētāji, katrā no iepriekšējiem diviem mācību gadiem – divi.
Jelgavas 5. vidusskola (mazākumtautību izglītības programma) – šobrīd tajā mācās viens patvēruma meklētājs.
Rīgas Speciālā internātpamatskola (speciālās izglītības programma).
Rīgas stila un modes profesionālā vidusskola (profesionālās izglītības programma).
N. Draudziņas vidusskola (izglītības programma ar latviešu mācībvalodu) – saskaņā ar IZM datiem šobrīd tajā mācās divi patvēruma meklētāji, tomēr pagaidām mācību gadu uzsācis tikai viens.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
