Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 22:14
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Uz izstādi apmeklētāji nāk arī dzērumā, bruņojušies ar nazi vai pat šaujamieroci
Incidents Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijas izstādē "Salvadors Dalī un Pablo Pikaso", kur agresīvi noskaņots apmeklētājs sabojāja 50 000 eiro vērtu skulptūru, rada jautājumu, cik aizsargāti mūsu izstāžu zālēs un muzejos ir vērtīgie mākslas darbi.
Vienos peldšortos tērpies izstādes apmeklētājs pēkšņi metās virsū Dalī bronzas skulptūrai "Eņģeļa parādīšanās", nogrūžot to no podesta un nolaužot tai kāju. Valsts policijā informē, ka par 16. septembrī LMS galerijā notikušo incidentu turpinās izmeklēšana, tāpēc nekādus komentārus par iespējamiem 1985. gadā dzimušā vandaļa rīcības motīviem pagaidām nesniedz. Jāpiebilst, ka vīrietis pamanījās pabojāt arī vēl citus izstādītos darbus un izsist logus, līdz viņu apturēja LMS darbinieki. Pēc tam ieradās policija.
Dalī bez kājas
"Pēc šā gadījuma mēs nepārvērtīsimies par bruņotu iestādi ar restēm," teic LMS prezidents Igors Dobičins, uzsverot, ka izstāde bijusi pienācīgi pieskatīta. "Neko drošības ziņā nemainīsim. Šis negadījums bija izņēmums, jo cilvēks bija neadekvāts. Bruņotu apsardzi tāpēc mēs neturēsim."
I. Dobičins arī paskaidro, ka LMS galerija ir orientēta uz kultūras mērķauditoriju, kamēr muzeji un izstāžu zāles orientējas uz plašāku apmeklētāju loku, tāpēc jārēķinās ar lielākiem riskiem.
Runājot par mākslas darbu apdrošināšanu, LMS kā privāta iestāde ar to nenodarbojas. Taču sabojātais Dalī darbs bijis apdrošināts, jo par to gādājis Krievijas mākslas kolekcionārs Aleksandrs Šadrins, no kura kolekcijas ir šis darbs. Kā aģentūrai LETA pastāstījis izstādes kurators Jaroslavs Šadrins, darbs bijis apdrošināts kādā Krievijas kompānijā, ar kuru tālāk arī notiks vienošanās par skulptūras restaurāciju, kas pēc pirmajām aplēsēm varētu izmaksāt līdz 9000 eiro.
I. Dobičins spriež, ka, iespējams, nākotnē tomēr būtu jādomā par visu mākslas darbu apdrošināšanu, bet te svarīga būtu arī apdrošināšanas kompāniju pretimnākšana: "Valsts muzejiem ir citādāk, bet privātajiem ir jāiztiek ar to, ko privātā biedrība nopelna."
Aiz deviņām atslēgām
Piemēram, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā par drošību domāts jo īpaši, novēršot starpgadījumu iespēju izstāžu telpās un pašā mākslas centrā. "Diennakts fiziskā apsardze; ugunsdzēsības sistēma ar gāzi telpās, kur atrodas gleznas; signalizācija visā mākslas centrā un katram mākslas darbam atsevišķi; apdrošināšana," uzskaita mākslas centra vadītājs Aleksejs Burunovs. Viņš piebilst, ka visiem uzraugiem ir trauksmes pogas, kā arī rācijas, lai nekavējoties izsauktu operatīvo grupu. Bet mākslas darbu apdrošināšana vien ik gadu izmaksā teju 30 000 eiro.
Rotko mākslas centrs aprīkots arī ar metāla detektoru, kur katrs apmeklētājs tiek pārbaudīts. "Ir bijuši gadījumi, kad apmeklētāji centušies ienākt izstāžu centrā, līdzi nesot nazi vai pat šaujamieroci. Ja arī šiem cilvēkiem ir ieroča nēsāšanas atļauja, viņiem nav tiesību to ienest izstādē," teic A. Burunovs. Viņš arī piebilst, ka, piemēram, Muzeju naktī lielākā problēma ir tā, ka nāk iereibuši apmeklētāji, kas mēģina mākslas centrā ienest pudeles ar dažādiem dzērieniem. Tad vienmēr tiekot piesaistīta policija, lai kontrolētu situāciju.
Apsardze un trauksmes pogas
"Pašam sevi jāsargā. Bet no maniakiem neviens nav pasargāts," spriež Rīgā esošās galerijas "MANS'S" direktors, mākslinieks Uldis Čamans. Viņa vadīto galeriju uzrauga apsargs. 25 gadu darbības laikā nekādu starpgadījumu neesot bijis. U. Čamans atzīst, ka vandalisms LMS galerijā licis pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai. Arī klasiskās mākslas galerijas "Antonija" direktors Norberts Sarmulis teic, ka nav nācies saskarties ar mākslas darbu bojāšanu. Galerijā esošie darbi esot apdrošināti, ir arī apsardze un trauksmes poga gadījumā, ja izsaucami papildspēki. "Taču jāsaprot, ka apsardze var arī tik ātri nenoreaģēt. Ja vandalisma nolūkā pāris sekunžu laikā tiek sadauzīts mākslas darbs, tad tas ir sadauzīts," spriež N. Sarmulis. Viņš arī piebilst, ka, par spīti apsardzei, daži darbi galerijā tikuši nozagti, piemēram, nelielas bronzas skulptūriņas.
"Rīgas galerijas" direktore Inese Riņķe vērtē, ka izdarījuši visu iespējamo, lai gādātu par vērtīgo mākslas darbu drošību: "Izstāžu zālē atrodas uzraugs, kas nepārtraukti uzmana situāciju. Ir arī signalizācija. Ja kāds no apmeklētājiem kļūst nekontrolējams, jāmēģina viņu izraidīt no telpas. Cilvēkiem vispār nav jāpietuvojas mākslas darbiem par tuvu, jāievēro distance." Tikmēr Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce drošības apsvērumu dēļ atteicās sniegt jebkādu informāciju par mākslas darbu apsargāšanu. "Mēs par to esam rūpīgi padomājuši. No starpgadījumiem jau neviens nevar izvairīties, bet jāzina, kā rīkoties, ja tā notiek," viņa piebilst.
Apdrošināšana nav garantija
"Mākslas darbi ir nozīmīga Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa. Publisko muzeju pienākums ir garantēt Nacionālā muzeju krājuma saglabātību un drošību. Ministru kabineta (MK) noteikumos definēto drošības pamatprasību īstenošana regulāri tiek analizēta muzeju akreditācijas procesā. Gadījumos, kad muzeju krājumu priekšmeti ir nozagti, sabojāti vai kā citādi apdraudēti, muzeju pienākums ir informēt par to Kultūras ministriju, kura tad aicina attiecīgo gadījumu analizēt Latvijas Muzeju padomē," pastāstīja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Baiba Kauliņa. Saskaņā ar MK noteikumiem obligāta prasība ir apdrošināt tos priekšmetus, kurus muzejs izdod eksponēšanai ārzemēs. Citos gadījumos muzejs lemj, vērtējot katru konkrēto situāciju. "Par prioritāti tiek uzskatīta tādu infrastruktūras apstākļu radīšana, kas maksimāli aizsargā un garantē muzeja priekšmetu drošību un saglabātību," uzsver B. Kauliņa. Drošības apsvērumi tiekot maksimāli respektēti, veicot muzeju ēku rekonstrukciju, piemēram, mākslas muzejā "Rīgas birža", Nacionālajā mākslas muzejā un citos. "Apdrošināšana ir tikai papildu instruments, kas nevar kalpot par garantu muzeja priekšmetu drošībai. Piemēram, izstāde "Stūra mājā", kur notika Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma priekšmetu zādzība, bija apdrošināta, taču no apdrošinātāja saņemtais finansējums neļauj aizvietot unikālos muzeja krājuma priekšmetus," teic Kauliņa.
KM pārstāve, taujāta par ministrijas izdarītajiem secinājumiem pēc Dalī bronzas skulptūras sabojāšanas LMS, atzina: "Secinājums ir, ka drošības un aizsardzības prasības, ko paredz "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu", ir pilnīgi pamatotas. LMS kā privāts muzejs, kurš nav akreditēts, acīmredzot ir pievērsis nepietiekamu uzmanību šiem aspektiem."
***
UZZIŅA
2015. gada 1. janvārī Nacionālajā muzeju krājumā bija seši miljoni muzeja priekšmetu.
Pēdējo divu gadu laikā nav ziņu par bojātiem priekšmetiem, tomēr zādzību dēļ zuduši četri muzeju priekšmeti.
2014. un 2015. gadā Kultūras ministrija saņēmusi informāciju par diviem zādzību gadījumiem: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izstādē "Stūra mājā" tika nozagti trīs muzeja priekšmeti; no ekspozīcijas Mencendorfa namā nozagts viens priekšmets.
2014. gadā Nacionālā muzeju krājuma apsardzes vajadzībām izlietoti 408 310 eiro, tajā skaitā: valsts muzejos – 332 010 eiro; pašvaldību muzejos – 67 784 eiro, autonomajos un privātajos muzejos – 8516 eiro.
Avots: Kultūras ministrija
***
Viedokļi
Vai māksla var pamudināt uz agresiju?
Mākslas terapeite Ilze Dzilna Šilova: "Protams, mākslai ir ietekme uz cilvēku. Tā var iespaidot dažādos veidos. Taču, lai cik lielā mērā mēs rīkojamies tieši no mākslas gūto iespaidu rezultātā, tas nav saistīts ar pašu mākslu, bet gan ar konkrēto cilvēku un viņa veselības stāvokli."
Mākslas terapeite Anda Upmale: "Pacientiem stāstu, ka varam bagātināties no citu cilvēku radītiem mākslas darbiem. Tomēr jāņem arī vērā, ka katrs cilvēks savā darbā var ielikt atšķirīgas emocijas un pārdzīvojumus, kas var būt arī negatīvas. Cilvēkam, raugoties uz mākslas darbu, rodas noteiktas sajūtas – tās var būt arī bailes vai skumjas, jo katram ir atšķirīga emocionālā uztvere. Lai gan autors savā darbā ir ielicis savu pasaules redzējumu, katrs cilvēks to var nolasīt citādi, arī atšķirīgi no autora ieceres."
***
Ieskats mākslas darbu vandalisma vēsturē
1845. gadā students Viljams Loids pēc nedēļu ilgas žūpošanas ieradās Britu muzejā Londonā un smalkās drumslās sadauzīja tā saukto Portlendas vāzi, ko uzskata par izcilāko antīkās stikla mākslas paraugu. No tumši zila un balta necaurspīdīga stikla darinātais 25 cm augstais un 56 cm diametra trauks izgatavots Romā laikā starp mūsu ēras 5. un 25. gadu. Uz vāzes attēlotas dievu un cilvēku figūras. Restauratori antīko vērtību dažos gados atkal salīmēja, taču pēc tam Portlendas vāzi vajadzēja atkārtoti restaurēt 1948. un 1987. gadā.
1913. gadā 29 gadus vecs vecticībnieku ikonu gleznotājs Ābrams Balaševs Tretjakova galerijā Maskavā ar nazi sagraizīja Iļjas Repina darbu "Ivans Bargais un viņa dēls Ivans 1581. gada 16. novembrī", kurā nežēlīgais cars redzams apskaujam paša nogalināto dēlu. Balaševu atzina par psihiski slimu, bet Tretjakova galerijas pārzinis Hruslovs, uzzinājis par uzbrukumu, metās zem vilciena. Mākslas darbu izdevās atjaunot nedēļas laikā.
1914. gadā agresīvā britu sieviešu tiesību aizstāve Mērija Ričardsone Nacionālajā galerijā Londonā ar gaļas cērtamo nazi septiņas reizes iecirta 17. gadsimta spāņu mākslinieka Djego Velaskesa slavenajai gleznai "Venera ar spoguli". Ričardsone paziņoja, ka protestē pret domubiedres Emelīnas Pankhērstas arestu iepriekšējā dienā, jo kā Venera bijusi skaistākā sieviete antīkajā pasaulē, tā "Pankhērsta ir skaistākais tēls modernajā vēsturē", bet valdība to gribot iznīcināt. Uzbrucēju sodīja ar tolaik maksimālo sodu, kāds pienācās par mākslas darba sabojāšanu, – sešu mēnešu arestu. Gleznu drīz atjaunoja.
1956. gadā kāda persona Luvrā meta ar akmeni renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči "Monai Lizai". Tajā pašā gadā gleznu aplēja ar skābi. "Mona Liza" ir iemīļots vandaļu uzbrukuma objekts, turklāt 20. gadsimta sākumā tā tikusi arī nozagta. Lai gan kopš 1974. gada mākslas darbu sargā ložu drošs stikls, regulāri atrodas kāds, kas vēlas tai ar kaut ko mest vai apliet to ar krāsu.
1964. gadā kreisi radikāli noskaņoti mākslinieki no tā sauktās situacionistu kustības nozāģēja galvu tūristu iecienītās Nāriņas bronzas figūrai Kopenhāgenas ostā. Galvu neatrada, un to izgatavoja no jauna. 1998. gadā vandalisms atkārtojās. Vainīgos neatklāja, taču Nāriņas galvu atdeva kāds anonīms atradējs. 2003. gadā figūru sabojāja sprādzienā. Tēlnieka Edvarda Ēriksena radītā figūra vairākkārt tikusi aplieta arī ar krāsu.
1972. gadā Austrālijas pilsonis Lāslo Tots ar ģeologa āmuru metās dauzīt Sv. Marijas tēlu Mikelandželo kompozīcijā "Pieta" Vatikāna Sv. Pētera bazilikā. Psihiski slimais uzbrucējs turklāt saucis: "Es esmu Jēzus Kristus!" Atdauzītos marmora gabalus salasīja un "Pietu" atjaunoja, taču paslēpa aiz ložu droša stikla. Totu atzina par sociāli bīstamu, ieslodzīja psihiatriskā iestādē, bet vēlāk izdeva Austrālijai.
1975. gadā bez darba palikušais skolotājs Viliams de Reiks Amsterdamas "Rijksmuseum" ar nazi sagraizīja Rembranta 1642. gadā uzgleznoto "Naktssardzi". De Reiku bija saniknojusi apsardzes rīcība iepriekšējā dienā, kad viņu neielaida muzejā, jo tā darba laiks bija beidzies. Uzbrucēju atzina par psihiski slimu un ievietoja psihiatriskajā slimnīcā, kur viņš pēc gada izdarīja pašnāvību. Gleznas restaurācija ilga pusgadu, bet 1990. gadā kāda persona tai atkal uzlēja skābi. Postījumi, par laimi, nebija lieli.
1985. gada 15. jūnijā 48 gadus vecais ekskursants no Lietuvas PSR Broņs Maiģis Ermitāžas muzejā Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) aplēja ar sērskābi un vairākas reizes iegrieza ar nazi Rembranta šedevrā "Danaja", kas attēlo gultā gulošu kailu dievi. Maiģis pirms uzbrukuma bija apjautājies gidam, kura glezna zālē ir visvērtīgākā. Lietuvietis savu akciju skaidroja ar politiskiem motīviem, taču padomju psihiatri viņu atzina par garīgi slimu. "Danaju" izdevās atjaunot tikai 1997. gadā.
2015. gada augustā reliģiski noskaņoti vandaļi Sanktpēterburgā nokala no 20. gadsimta sākumā celta daudzstāvu īres nama bareljefu, kurā attēlots Mefistofelis. Dekors, kas bija novietots virs ēkas jumta, nogāzās uz ielas un sašķīda. Krievijas policija ierosinājusi krimināllietu, tomēr atjaunot cilni pilsētas varas iestādes negrasās.
VIESTURS SPRŪDE
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003