Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 20:58
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
"Bēgļiem nav brīvības izvēlēties, uz kuru valsti doties, viņus var nosūtīt piespiedu kārtā."
Bēgļu pārdale Eiropas Savienībā ir sākusies. Pirmie bēgļi – 19 eritrejiešu imigranti no Itālijas – saskaņā ar sadales mehānismu nogādāti Zviedrijā. Kā veiksies ar pārējo gandrīz 160 000 bēgļu sadali ES patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros? Izskatās, ka skaidras atbildes uz šo jautājumu nav ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu amatpersonām. Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane iepriekš izteikusies, ka neviens no bēgļiem ar varu uz Latviju netiks vests. Vaicāta par iespējamo situāciju, ja bēgļi pēc informācijas saņemšanas par Latvijas sociālās dzīves aspektiem tomēr atteiksies doties uz Latviju, ministrijas pārstāve atzina, ka viņai nav atbildes uz "tik retorisku jautājumu, kas notiks".
Osnabrukas (Vācija) universitātes migrācijas pētnieks, jaunāko laiku migrācijas vēstures profesors Johens Oltmers intervijā "LA" žurnālistam Tomam Ancītim stāsta, ka Eiropas Savienībai konkrēta praktiska plāna bēgļu sadalei nav, mehānisms balstās uz Itālijas un Grieķijas priekšlikumiem. Viņš arī uzsver, ka radinieku un paziņu tīkli nosaka to, kurās valstīs bēgļi cenšas nokļūt. "Taču bēgļiem nav brīvības izvēlēties, uz kuru valsti un vai vispār doties, un ES var nosūtīt viņus piespiedu kārtā." Tāpēc var izveidoties situācija – ja patvēruma meklētāji uz kādu valsti tiek aizvesti pret viņu gribu un turklāt šajā valstī ir naidīga attieksme pret imigrantiem, tad neizbēgami ir konflikti, secina pētnieks.
Saruna ar Osnabrukas universitātes migrācijas pētnieku, jaunāko laiku migrācijas vēstures profesoru JOHENU OLTMERU.
– Vai mēs zinām, vai paši bēgļi vispār vēlas tikt pārdalīti?
– To mēs nezinām. Taču šāds jautājums šīs diskusijas kontekstā nekad arī nav ticis uzdots. Vienošanās paredz, ka bēgļi no Grieķijas un Itālijas ir jāpārdala un jārada struktūras, kas noteiks, kuri būs tie bēgļi, kurus pārdalīs. Sadalē jāņem vērā, kādas ir bēgļu radnieciskās saites konkrētajās valstīs, arī valodas zināšanas un profesionālās kvalifikācijas. Šiem aspektiem jāpievērš uzmanība. Taču sadales mehānisms neparedz, ka bēgļi paši varēs izlemt, uz kurieni doties.
– Sagaidāms, ka bēgļi noteikti nelabprāt dosies uz zemēm, kurās valda naidīga attieksme pret svešajiem, kuras nav piekritušas sadales mehānismam vai arī vienkārši ir nabadzīgas. Ja neviens nevēlēsies braukt, piemēram, uz Rumāniju, vai tomēr varēs cilvēkus piespiest?
– Principā tas ir iespējams. Patvēruma meklētāji Eiropas Savienībā nebauda pārvietošanās brīvību. Saskaņā ar Šengenas un Dublinas noteikumiem viņi ir piesaistīti konkrētai valstij. Un to sadales mehānisms arī pasaka skaidri: patvēruma meklētāji, kas nosūtīti uz noteiktu valsti, būs šai valstij piederīgi. Ja kāds ir nosūtīts uz Rumāniju un to patvaļīgi pamet, tad viņš atkal ir jāsūta atpakaļ. Uz cik ilgu laiku saglabājas piesaiste, nav skaidri noregulēts. Kurā brīdī katra valsts bēgļiem piešķirs tādu statusu, kas ļaus tiem izceļot arī uz citām valstīm, acīmredzot būs pašu valstu ziņā. Taču vismaz sākumā ir paredzēta piesaiste bēgļu uzņēmējvalstij.
– Cik augsts ir risks, ka cilvēki, kas kaut kur aizvesti pret viņu pašu gribu, būs grūti integrējami un mēģinās doties prom nelegāli?
– Tāds risks pastāv. Tieši tādēļ ir tik svarīgi, lai sadalē tiktu ņemtas vērā radnieciskās, jelkādas iespējamās saites ar kādu no ES valstīm. Ir skaidrs, ka migrācija vispār kā process – toskait arī bēgšanas kontekstā – ir lielā mērā balstīta uz radnieciskām un pazīšanās attiecībām. Radinieku un paziņu tīkli nosaka to, kurās valstīs bēgļi cenšas nokļūt. Turklāt šādu tīklu esamība ir būtiska, lai varētu notikt integrācija. Ja ir tīkli, tad uz vietas būs arī cilvēki, kas varēs iebraucējiem palīdzēt darba, dzīvesvietas un citos meklējumos: radinieki, tautieši, paziņas. Tādēļ man šķiet ļoti svarīgi, ka šis aspekts sadales mehānismā ir iestrādāts. Vai to ievēros arī praksē, nav zināms. Tā ir problēma, un norāda uz kopējo problēmu ar šo mehānismu. Proti, īsta procedūra, kā notiks bēgļu pārdale, nav izstrādāta. Itālijai, Grieķijai un Ungārijai ir jāsniedz savi priekšlikumi, kā lai to paveic. Šīs valstis ir, tā teikt, "atbildīgās". Taču praktiska plāna nav. Paliek jautājums, vai nebūtu bijis jēdzīgāk sadalīt nevis cilvēkus, bet naudu. Valstīm varētu dot iespēju samaksāt naudu tā vietā, lai uzņemtu bēgļus. Naudu ir vieglāk pārskaitīt. Cilvēkus vadāt šurpu turpu daudz grūtāk.
– Tad ir jautājums, vai valstis, kurās šobrīd ir visvairāk bēgļu, ar tādu risinājumu būtu mierā.
– Protams. Taču kā papildu elements šajā modelī tas būtu bijis vērtīgs. Vai par to būtu iespēja vienoties, būtu atkarīgs pirmkārt no naudas summas lieluma. Taču tad mehānismā būtu mazāk cietsirdības. Protams, vienošanās paredz, ka tiek ņemtas vērā bēgļu saiknes ar noteiktām zemēm. Tomēr virsuzdevums ir izpildīt kvotas. Tāpēc nav izslēgts, ka tie beigās paliks tikai vārdi uz papīra.
– Baltijas valstis un, vēl konkrētāk, Latvija, negribīgi piekritusi uzņemt vairāk nekā 700 bēgļu. Ir skaidrs, ka radniecisko tīklu bēgļiem no Sīrijas vai Eritrejas šajā zemē nav. Tā ir arī samērā nabadzīga. Ko jūs teiktu – kas ir gaidāms?
– Tā kā bēgļiem nav brīvības izvēlēties, uz kuru valsti un vai vispār doties, jo tā darbojas mehānisms, tad no ES puses ir iespējams nosūtīt šos 700 cilvēkus turp piespiedu kārtā. Ja viņi valsti pamet, tad tas ir noteikumu pārkāpums. Bēgļu viedoklis šeit netiek prasīts. Taču problēmas ir skaidras. Vienošanās procesā vairākas valstis izrādīja pretestību. Mēs arī zinām, ka valstīs ir ļoti atšķirīgi dzīves standarti. Pastāv gan minimālie standarti, kurus regulē ES, taču tie ir ļoti zemā līmenī. Tāpēc gaidāms, ka cilvēki, kuri kaut kur negribot tiks nosūtīti, nebūs ar to apmierināti. Tas ir līdzīgi kā loterijā. Daži, nonākot valstī, kas piedāvā samērā labus nosacījumus, sacīs: "Jauki, esmu izvilcis laimīgo lozi." Citiem loterijā nebūs paveicies. Un, protams, tas var novest pie konfliktiem.
Vairākās valstīs vienošanās par bēgļu pārvietošanu uztverta ļoti negatīvi, un šī negatīvā attieksme var tikt pārnesta arī uz bēgļiem. Beigās noskaņojums var būt tāds: ak tā, šie cilvēki brauc, bet mēs nepiekritām, ka viņi brauc. Tad kāpēc mums viņu labā kaut kas jādara? Kāpēc jābūt viesmīlīgiem? Turpmākajos mēnešos mēs droši vien redzēsim šādus konfliktus. Jau līdz šim esam redzējuši, ka vairākās zemēs arī paši bēgļi nav ievērojuši noteikumus. Viņi vienkārši ir braukuši tālāk. Viņi ir protestējuši. Nav izslēgts, ka sadales procesā var izraisīties līdzīgas sadursmes, kas tādā gadījumā visu mehānismu noliek zem jautājuma zīmes.
– No politiķu izteikumiem Latvijā dažkārt rodas iespaids, it kā Grieķijā un Itālijā gaidītu cilvēku pūļi, kuri to vien vēlas kā nonākt Latvijā. Varēs izvēlēties labākos un gudrākos. Taču varbūt būs tā, ka valstīm, kuras šobrīd negribīgi piekritušas bēgļu uzņemšanai, beigās būs jāpierunā uz tām doties?
– Tā var būt, taču nevajadzētu aizmirst, ka ir runa par cilvēkiem, kuriem tiešām nepieciešama aizsardzība. Viņi ir ieradušies Eiropā, lai to saņemtu. Viņi cer uz dzīvi drošībā, kas nav iespējama viņu dzimtenē. Un daudzi no tiem, kam nav nekādas saiknes ne ar vienu Eiropas valsti, būs vienkārši priecīgi un pateicīgi saņemt aizsardzību jebkur Eiropā. Nav jāpieņem, ka neapmierināto noteikti būs ļoti daudz. Mēs to nezinām. Ja politiķi centīsies savu valsti vismaz nedaudz reklamēt, vienlaikus mēģinot panākt arī pozitīvu attieksmi savā sabiedrībā, tad ir labi priekšnosacījumi tam, ka šis mehānisms darbosies. Ja valstis jau pašā sākumā izrādīs pretestību un neieinteresētību, tad iecere var arī neizdoties.
***
Atziņas
Johens Oltmers:
"Jārēķinās, ka bēgļu integrācijai vajadzēs apmēram 30 – 40 gadus. Ātra integrācija ir mīts." ("Deutschlandradio Kultur")
"Lietot apzīmējumu "tautu staigāšana" šodienas bēgļu krīzes kontekstā ir nevietā. Tolaik grupas, kas pārvietojās, bija bruņotas. Sīrijas bēgļi tādi nav." ("FOCUS")
"Migrācijas pētniecība Vācijā ir katastrofa. Ir viens institūts vienā mazā universitātē, kas pēta migrācijas jautājumus, proti, mūsējais – un tas valstī ar 80 miljoniem iedzīvotāju, kurā migrācija ir ikdiena." ("Osnabruecker Zeitung")
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003