Desas ēdiet mazāk

Pēc ekspertu domām, 50 grami gaļas izstrādājumu dienā zarnu vēža risku palielina par 18%.

Zinātnieki: jo vairāk gaļas ēd, jo lielāks risks saslimt ar vēzi

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) struktūrvienība Starptautiskais vēža izpētes institūts, kas atrodas Francijā, šonedēļ publiskoja secinājumu, ka, bieži ēdot tā saukto sarkano gaļu (ne vistas un ne zivs gaļu) un pārstrādātus gaļas produktus, var attīstīties zarnu audzējs, kas ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem. To konstatējusi darba grupa, kurā strādāja 22 eksperti no 10 valstīm. Ekspertu vidū bija gan zinātnieki no ASV, gan arī Itālijas, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, Zviedrijas un pat Japānas un Austrālijas pētniecības institūtiem un universitātēm.

Pētījumā konstatētais nav nekas jauns, kas pārsteigtu pasauli. Zinātnieki ir iepazinušies ar vairāk nekā 800 citiem zinātniskiem atklājumiem par vēzi, kā arī vairāk nekā 700 jau iepriekš veiktajiem epidemioloģiskajiem atklājumiem. Jāņem vērā arī tas, ka Eiropas Komisija ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai līdz 2020. gadam par 15% samazinātu saslimstību ar vēzi. Tāpēc pētnieciskiem nolūkiem tiek piešķirtas apjomīgas naudas summas.

No gaļas nav jāatsakās

Visā pasaulē cilvēki ēd gaļu un no tās ražotos produktus, bet vairāk nekā citur tos lieto valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, konstatējuši eksperti. Taču viņi neuzskata, ka gaļa un desas būtu vispār jāizslēdz no uztura, un tāpat kā Latvijā populārais gastroenterologs Anatolijs Danilāns atzīst, ka, ēdot šos produktus nelielos daudzumos un ne jau katru dienu, veselība necietīs.

"Risks saslimt ar vēzi kopumā palielinās līdz ar apēstās gaļas daudzumu. Desmit pētījumos iegūto datu analīze rāda, ka katra 50 gramu pārstrādātās gaļas porcija, ko apēd ik dienu, palielina risku saslimt ar kolorektālo audzēju par 18 procentiem. Nepārstrādātas gaļas vēža risku ir daudz grūtāk novērtēt, tāpēc ka pierādījumi nav tik stingri," secinājuši zinātnieki. Līdzīgos pētījumos ir konstatēts, ka saslimstība ar zarnu audzēju varētu pieaugt par 17 procentiem, apēdot katru dienu 100 gramus nepārstrādātas gaļas. Bet tajā pašā laikā darba grupa ir secinājusi, ka nav pietiekami daudz informācijas, lai varētu apgalvot, ka tā vai cita veida gaļa vai desas rada augstāku vai zemāku vēža risku.

Dažos pētījumos ir noskaidrots, ka liellopu un cūkas gaļa un atsevišķi pārstrādātās gaļas veidi, piemēram, žāvēts šķiņķis un hotdogi, var būt risks saslimstībai ar audzēju.

Pīpētājiem risks lielāks

Zinātnieki pagaidām nav novērtējuši gan to, vai audzēju attīstību ietekmē arī putnu gaļa un zivis, gan arī nav salīdzinājuši veģetārā uztura lietotājus un gaļēdāju veselības riskus. To esot grūti izdarīt, jo abas grupas var atšķirties citādā veidā, ne tikai ar gaļas patēriņu vien. Līdz galam nav arī izpētīts, vai gaļas cepšana palielina audzēju risku. Augstas temperatūras ietekmē izdalās karcinogēnas vielas (policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un heterocikliskie aromātiskie amīni). "Tomēr Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai nav pietiekami daudz datu, lai izdarītu secinājumus par to, ka veids, kā gaļa tiek pagatavota, rada risku saslimt ar vēzi," secinājuši pētījuma autori.

Globālajā slimību izcelšanās projektā ir secināts, ka augsts sarkanās gaļas patēriņš varētu būt cēlonis aptuveni 50 000 cilvēku mirstībai no vēža visā pasaulē gada laikā. Ja salīdzina, ka no smēķēšanas gadā nomirst apmēram miljons cilvēku, no pārmērīgas alkohola lietošanas – ap 600 000, bet no gaisa piesārņojuma – apmēram 200 000 cilvēku, tad mirstību no pārmērīgas gaļas ēšanas nevar uzskatīt par milzīgu problēmu. Tiesa, katra cilvēka dzīvībai ir vērtība, tāpēc to nedrīkst neņemt vērā.

Svarīgs ir apēstais daudzums

Inese Siksna, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" risku novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vecākā eksperte: "Esam secinājuši, ka Latvijā gaļas patēriņš ir diezgan zems – cilvēki šos produktus ēd reizi pa reizei, un nekāds kaitējums no tā nerodas. Gaļas patēriņa dati uzrāda, ka tiem cilvēkiem, kas vairāk ēd pārstrādātus gaļas produktus, ir arī citi slikti ieradumi. Piemēram, pēc mūsu novērtējuma atklājās, ka kūpināto gaļu lielākoties ēd vīrieši pusmūžā no 36 līdz 50 gadiem. Viņi smēķē un lieto alkoholu. Ja šo visu saliek kopā, tad pastāv liels risks saslimt ar vēzi. Lai no tā izvairītos, pietiekamā daudzumā būtu jāēd augļi un dārzeņi.

Tikpat kā neiespējami ir pateikt, ka viens atsevišķs pārtikas produkts izraisa audzēju. Kūpinātajā gaļā ir kancerogēnie savienojumi, un faktiski šī veida gaļu var uzskatīt par konservu, jo tā ir gaļa, kas nebojājas un ko var uzglabāt noteiktu laiku. Ja cilvēks šo konservēto pārtiku ēd katru dienu, tad, nenoliedzami, tā ietekmēs veselību. Savukārt, ja šos produktus izvēlas reizi pa reizei un lieto kopā ar dārzeņiem, tad tie nekaitēs.

Diemžēl desas salīdzinoši daudz ēd ne tikai tie pieaugušie, kuriem ēšanas paradumi nav tie labākie, bet arī bērni. Jāņem vērā, ka desas nav kaitīgas pēc būtības, svarīgs ir apēstais daudzums. Ja pārtiekam tikai no desām, balto miltu izstrādājumiem un saldinātajiem dzērieniem utt., tad tā buķete ir grandioza.

Cilvēkiem, kas smēķē, rekomendē vairāk lietot C vitamīnu vai šo vitamīnu saturošus produktus. Ja ir kāds slikts ieradums, tad iespējams rīkoties tā, lai samazinātu šī ieraduma ietekmi uz veselību. Piemēram, smēķētājiem iesaka vairāk lietot C vitamīnu vai šī vitamīna saturošus produktus."

I. Siksna uzskata, ka pašmāju gaļas kvalitāte ir pietiekami laba. Ņemot vērā pēdējā laika dažādas aktivitātes par un ap uzturu, Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši daudz uzmanīgāki, atzina eksperte.

Arī Slimību kontroles un profilakses centra veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume uzskata, ka gaļu nevajadzētu izslēgt no uztura, jo tā satur vērtīgas olbaltumvielas, bet šī produkta patēriņam ir jābūt samērīgam, nelielam, sabalansētam ar visu pārējo uzturu.

"Kardiologi iesaka samazināt desu, pastēšu un līdzīgu produktu patēriņu, lai ne tikai mazinātu vēža attīstības risku, bet arī nekaitētu sirds veselībai, jo gaļā ir gan sāls, gan arī piesātinātie tauki. Faktiski gaļai būtu jābūt kā piedevai, uz kuras balstīt savu uzturu. No rīta sviestmaize ar desu, pusdienās karbonāde, bet vakarā šašliks, tas ir par daudz," secina departamenta direktore.

***

UZZIŅAVeselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem

Vairākas reizes dienā ēdiet graudaugu produktus

(īpaši pilngraudu), kā arī kartupeļus. Ieteicamais daudzums 800 g vai 4 – 6 porcijas dienā.

Vairākas reizes dienā ēdiet dārzeņus, augļus un ogas, īpaši vietējos. Ieteicamais daudzums vismaz 400 g vai 5 porcijas dienā, no tiem puse – svaigā veidā.

Lietojiet uzturā pienu un piena produktus ar pazeminātu tauku saturu.

Ēdiet pākšaugus, zivis vai liesu gaļu. Ieteicamais liesas gaļas daudzums nedēļā 300 – 600 g, zivis vismaz divas reizes nedēļā.

Samaziniet margarīna, treknas gaļas, sviesta patēriņu. Lietojiet nedaudz eļļas.

Ierobežojiet uzturā sāli, cukuru un tos saturošos produktus.

Uzņemiet katru dienu 1,5 – 2 l šķidruma, tostarp ūdeni.

Avots: Veselības ministrija

***

viedoklis

Desas ēdiet mazāk vai retāk

Prof. Dace Baltiņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes galvenā speciāliste onkoloģijā: "Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC, International Agency for Research on Cancer) 26. oktobrī publiskotais ziņojums par "sarkanās" gaļas un tās izstrādājumu kancerogenitāti (spēju ierosināt vēža attīstību) izraisījis pamatīgu ažiotāžu, kaut arī domas par pārtikas, īpaši gaļas, lomu vēža izcelsmē pasaulē virmo jau sen.

Līdz pat mūsdienām uztura nozīmi audzēju attīstības iespējamā veicināšanā neviens nav apstrīdējis. Cita lieta, ka šādus apgalvojumus nereti ir grūti ticami pierādīt. 2014. gadā Starptautiska konsultatīva padome ierosināja Starptautisko vēža izpētes aģentūru prioritāri papētīt "sarkanās" gaļas un tās izstrādājumu ietekmi uz audzēju attīstības risku. Bija jau zināms, ka šo produktu lietošana ierosina citu slimību attīstību vai atkārtotus uzliesmojumus, taču attiecībā uz ļaundabīgiem audzējiem drošu pierādījumu tam nebija. Tad nu apvienojoties 22 ekspertu pūlēm no 10 valstīm un veicot pēdējos 20 gados vairāk nekā 800 publicētu pētījumu atkārtotu analīzi, IARC darba grupa nonāca pie šādiem secinājumiem:

1) "sarkanā" gaļa, balstoties uz ierobežotiem pierādījumiem, ir varbūtēji karcinogēna cilvēkam. Šī saistība pamatā tika novērota attiecībā uz zarnu vēzi, taču bija vērojumi arī attiecībā uz aizkuņģa dziedzera un prostatas vēzi. Jēdziens "varbūtēji karcinogēns" attiecināms ne tik daudz uz pašu substanci, kā tās patērēto daudzumu;

2) "gaļas izstrādājumi", balstoties uz pietiekamiem pierādījumiem, ir kancerogēni cilvēkam un var ierosināt zarnu vēža attīstību. Pēc ekspertu domām, 50 grami gaļas izstrādājumu dienā zarnu vēža risku palielina par 18%.

Latviešu valodā diemžēl nav veiksmīga "sarkanās" gaļas nosaukuma ekvivalenta. Parasti ar to saprot gaļu, kas ir zīdītāju muskuļaudi (liellopa, cūkas, kazas, aitas u.tml., medījumus ieskaitot), bet "baltā" gaļa – putni un zivis. Tiesa, pagaidām gan trūkst pārliecinošu pētījumu par to, kura no gaļām būtu tā vairāk vai mazāk riskantākā. Vēža riska saistība ar zivju un putnu gaļas lietošanu ir maz pētīta. Tas pats attiecas uz gaļas izstrādājumiem (desām, šķiņķiem, kūpinājumiem, sālījumiem, augstās temperatūrās apstrādātiem produktiem, žāvējumiem vai konserviem). Nav pētījumu, kas atbildētu, kurš tieši no sagataves veidiem ir potenciāli nevēlamākais.

Latvija nebūt nepieder pie gaļas un tās izstrādājumu lielēdājiem. Šajā ziņā daudzas Eiropas valstis un Amerika mūs apsteidz, nemaz nerunājot par Āziju. Turklāt atšķirīgs ir ne tikai gaļas patēriņš, bet arī sagatavošanas veids. Vislielāko vēža risku šobrīd saista tieši ar liellopu gaļu un tās izstrādājumiem, kamēr, piemēram, arābu valstīs, kur pamatā lieto jēra (aitas) un kazas gaļu, saslimstība ar zarnu vēzi ir salīdzinoši neliela.

IARC uzdevums nav sniegt diētas rekomendācijas. Tā pamatā ir pētnieciska organizācija, kura veic vēža risku ietekmējošu faktoru izpēti. Domāju, ka šo datu publiskošanai vajadzētu motivēt cilvēkus vēlreiz pārskatīt savus ēšanas paradumus un padomāt, vai būtu iespējams tik pierastās desas, kūpinājumus, šašliku un žāvējumus palaikam nomainīt uz citiem produktiem. Pilnībā izslēgt gaļu no uztura arī nevajadzētu, jo ar to mēs uzņemam organismam tik nepieciešamo dzelzi, cinku un B12 vitamīnu. Nav jau tā, ka tikai gaļēdāji slimo ar vēzi. Dažkārt pacients ir pārsteigts – viņš, lūk, piekopjot veselīgu dzīvesveidu – nesmēķē, alkoholu nelieto, gaļu arī tikpat kā nemaz, daudz kustas, bet saslimst ar vēzi!

Gribētos nomierināt – diez vai zarnu vēža pieaugums Latvijā patiešām būtu saistīts ar pārmērīgu gaļas un tās izstrādājumu lietošanu. Riska faktori šai slimībai ir daudz, un tie var savstarpēji mijiedarboties. Piemēram, pie zināmiem riska faktoriem zarnu vēzim min vēl arī mazkustīgu dzīvesveidu, hiperkalorisku, treknu un šķiedrvielām, svaigiem augļiem un dārzeņiem nabadzīgu uzturu, iekaisīgas zarnu slimības, iedzimtību. Te drīzāk darba lauks pavēries mūsu uztura speciālistiem, dietologiem, kulinārijas guru un plašsaziņas līdzekļos tik plaši sevi reklamējošiem šefpavāriem. Ko piedāvāt ierindas latvietim ar šauru rocību? Desas un dārgos kūpinājumus ēst mazāk vai retāk, uz maizītes likt mūsu pašu dienišķo reņģīti vai vairāk gurķu un tomātu ripiņas. Atceroties savu bērnību – mūsu uzturs bija daudz vienkāršāks, bet bijām paēduši.

Tādēļ šī ziņojuma sakarā vēlētos nomierināt mūsu iedzīvotājus un mudināt nevis atteikties no gaļas un tās pārstrādes produktu lietošanas vispār, bet gan ierobežot apjomu un lietošanas biežumu.