Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 00:06
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Valdības lēmums liks skolām vairāk domāt par skolēnu skaitu, mazāk par labu izglītību
No 26 līdz tikai pieciem – tik dažāds ir bijis Pilsrundāles vidusskolas 12. klases absolventu skaits pēdējos piecos gados. Taču nemainīgi ir tas, ka pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem tā ir turējusies labāko lauku skolu pirmajā desmitniekā un bieži vien pārspējusi arī pilsētu ģimnāzijas.
Pilsrundāles vidusskola pierāda, ka mazs skolēnu skaits ne vienmēr nozīmē arī zemus mācību sasniegumus. Šogad skola atkal aicināta uz "Draudzīgā aicinājuma" fonda balvu pasniegšanu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā eksāmenu rezultātus, tā atkal nokļuvusi labāko skaitā, kaut gan šovasar Pilsrundāles vidusskolu absolvēja tikai pieci jaunieši. Fonds "Draudzīgais aicinājums", kas apkopo skolu absolventu sniegumu centralizētajos eksāmenos, šā gada datus vēl nav publiskojis. Taču pēc iepriekšējo gadu datiem ir redzams, ka labākās lauku vidusskolas, arī tad, ja tajās ir neliels absolventu skaits, parasti ir tikpat augstā līmenī kā ģimnāzijas. Diemžēl ir arī labas vidusskolas, kurās drīz, visticamāk, vidējo izglītību vairs nevarēs iegūt. Piemēram, vienā no "Draudzīgā aicinājuma" balvai nominētajām skolām – Jaungulbenes novada Gulbīša vidusskolā – šogad bija tikai četri absolventi, bet šajā mācību gadā skolā vairs nav ne 10., ne 11., ne arī 12. klases. Vidusskola palikusi tikai nosaukumā, kaut arī tā bija starp labākajām lauku skolām arī pagājušajā mācību gadā.
Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska uzsver: viņas vadītajā skolā skolēnu sasniegumi ir augsti neatkarīgi no tā, vai klasē ir 30 vai pieci skolēni. "Izglītības kvalitāte nav atkarīga no bērnu skaita klasē, bet no skolotāja," viņa ir pārliecināta. "Mums ir ļoti jauki skolotāji, no kuriem daudzi visu mūžu mācījuši šajā skolā. Viņi māk iemācīt, lai cik skolēnu arī klasē būtu. Mums ir raksturīgi, ka mūsējie pēc 9. klases neiet mācīties uz ģimnāzijām vai citām vidusskolām. Ja viņi vēlas mācīties vidusskolā, paliek pie mums. Viņi redz, ka arī šeit var iegūt ļoti labu vidējo izglītību. Mūsējie centralizētos eksāmenus kārto ģimnāziju līmenī. Aizskar, ja dzirdam apgalvojumus: ja skola ir maza un atrodas laukos, tad izglītība tur ir slikta." Skolas direktore rāda datu apkopojumu par to, kā bijušā Bauskas rajona skolēniem veicies pēdējos centralizētajos eksāmenos. Bauskas apkaimē vislabāk eksāmenos veicies tieši Pilsrundāles vidusskolas skolēniem. Pat Bauskas Valsts ģimnāzijas absolventi nedaudz atpaliek. Valstī vidējais skolēnu sasniegumu līmenis centralizētajos eksāmenos šogad bija 50,17 procenti, taču Pilsrundāles vidusskolas absolventu vidējais rādītājs bija 69,6, kamēr ģimnāzijā – 69,5 procenti.
Taču darba grupā par skolotāju darba samaksas modeli pie premjeres Laimdotas Straujumas A. Liškauska sev par lielu pārsteigumu ieraudzīja citus datus par mācību sasniegumiem Rundāles novadā. Tie esot zem valstī vidējā. Izrādās, Pilsrundāles vidusskolas absolventu rezultātiem pieskaitīts šajā pašā novadā esošās Saulaines profesionālās skolas absolventu sniegums un iegūtais cipars sadalīts uz pusēm. Arī tā top statistika par izglītības kvalitāti lauku skolās...
Jautāju Izglītības un zinātnes ministrijai, vai darba grupā, kur sprieda par vidusskolu tīklu, klātesošie netika maldināti, ceļot priekšā datus par centralizēto eksāmenu rezultātiem visā Rundāles novadā, nevis katrā skolā atsevišķi? Ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Zariņa atbild: "Nekādas maldināšanas nebija. Neteica taču, ka šādi centralizēto eksāmenu rezultāti ir Pilsrundāles vidusskolā, runa bija par visu novadu. Visās novada skolās – gan profesionālās, gan vispārējās – kārto vienādus centralizētos eksāmenus. Šāda informācija – par centralizēto eksāmenu rezultātiem novadā kopumā – tika sagatavota par katru novadu."
Zobus negriež
Kā Pilsrundāles vidusskolas skolotājiem izdodas jau gadiem ilgi noturēt augstu kvalitātes latiņu? Matemātikas skolotājai Annai Vasiļevskai skaidras atbildes nav: "Nedomāju, ka daru kaut ko citādi nekā citi skolotāji. Neteiktu arī, ka skolēniem ļoti patiktu matemātika. Nav tā, ka stundās viņiem acis zibētu no laimes. Tomēr arī zobus negriež. Tā nu strādājam. Ļoti apmeklētas ir individuālās konsultācijas." Pilsrundāles vidusskolā viņa strādā jau 35 gadus.
A. Liškauska stāsta: Pilsrundāles vidusskolā daudziem skolotājiem ir jau 30 gadu darba stāžs. Skolas ēka celta 1979. gadā, un kopš tā laika daudzi skolotāji te arī strādā. Toties diezgan daudz jaunāku skolotāju savulaik paši te mācījušies un vēlāk savā skolā atgriezušies jau kā pedagogi.
Jācīnās par katru skolēnu
Direktore A. Liškauska atzīst: kaut gan šogad būs vairāk absolventu nekā pērn un arī turpmākie gadi izskatās cerīgāki nekā iepriekšējie, pēc valdības noteikumu par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs pieņemšanas skolas iespējas arī turpmāk saglabāt vidusskolas statusu balansē uz naža asmens. Kā zināms, valdība šoruden pieņēma noteikumus, kas ierobežo skolu tiesības atvērt 10. klasi. Lauku skolās, lai valsts finansētu 10. klasi, no 2018. gada 1. septembra tajā vajadzēs vismaz 12 skolēnus vai visās vidusskolas klasēs – no 10. līdz 12. klasei vismaz 32 skolēnus.
Pilsrundāles vidusskolā trijās vidusskolas klasēs kopā patlaban mācās 33 jaunieši: pa 12 skolēniem 10. un 12. klasē, bet deviņi – 11. klasē. "Mums ir jācīnās par katru bērnu," teic skolas direktore. Jau laikus tiek aptaujāti, piemēram, septītklasnieki, lai noskaidrotu, vai viņi plāno mācīties vidusskolā. Ar cerīgu skatu jāskatās pat uz kaimiņu skolu iespējamo likvidāciju: ja nu kāds bez skolas palicis skolēns atnāk pie mums...
A. Liškauska stāsta: skolēnu skaits pēdējos gados vidusskolas klasēs bija ļoti svārstīgs. Vienu gadu 10. klasei piesakās tikai septiņi bērni, bet nākamajā – jau 16. Tāpēc direktore saka: labi, ka, lemjot par 10. klases atvēršanu, ņems vērā arī to, cik skolēnu ir visās vidusskolas klasēs kopā.
9. klasi ik gadu absolvē līdzīgs skolēnu skaits, taču gadās klases, kurās lielākā daļa jauniešu pēc pamatskolas absolvēšanas dodas uz profesionālajām izglītības iestādēm, jo vēlas apgūt kādu amatu. Vai skola 9. klases absolventus neatrunā no došanās uz profesionālajām izglītības iestādēm, ja jau jācīnās par katru bērnu? "Mēs necenšamies tādā veidā pārliecināt bērnus. Turklāt, ja redzams, ka mācības vidusskolā viņam būs par grūtu, pierunāt palikt nebūtu nekādas jēgas. Ir gan gadījumi, kad redzam: bērnam noderīgāk būtu doties apgūt profesiju, bet ģimene finansiālu apsvērumu dēļ viņu nevar palaist uz Rīgu un atstāj tepat, mūsu vidusskolā," atbild direktore.
Viņa uzsver: šī ir vienīgā vidusskola visā Pilsrundāles novadā. "Noteikumos par vidusskolas klašu atvēršanu tomēr bija jāņem vērā ne tikai skolēnu skaits, bet arī tas, vai vidusskola ir vienīgā novadā, un arī tas, kādi ir absolventu sasniegumi centralizētajos eksāmenos," spriež skolas direktore. "Protams, ja te nebūtu vidusskolas, skolēni bez izglītības nepaliktu – aizbrauktu mācīties uz Bausku. Taču nav saprotams, kāpēc skola, kas ir laba, būtu jālikvidē tāpēc vien, ka kādu gadu ir nepietiekams skolēnu skaits?" Zīmīgi, ka patlaban katrā vidusskolas klasē ir divi vai trīs skolēni, kuri, gluži otrādi, šurp braukā no 14 kilometru attālās Bauskas.
Stipendijas labākajiem skolēniem
Iespējams, skolēnus mācībām Pilsrundāles vidusskolā piesaista arī iespēja saņemt pašvaldības maksāto stipendiju, kāda pilsētu skolās parasti nav pieejama. Stipendijas var saņemt, sākot no 9. klases, un tās saņem visi vecāko klašu skolēni, kuru vidējā atzīme ir vismaz 6,5. Stipendijas ir no 20 līdz pat 50 eiro mēnesī. Lielāko summu saņem tie, kuru vidējā atzīme ir 9,5. Tik izcilas sekmes patlaban ir četriem skolēniem. Viens no izcilniekiem – 10. klases skolēns Mārtiņš Čerļenoks – atzīst, ka stipendija, protams, ir patīkama un noder kā kabatas nauda, tomēr vidusskolā te palicis gan augstās izglītības kvalitātes, ne jau stipendijas dēļ.
Vēl viens bonuss ir brīvpusdienas. Kā zināms, līdz 4. klasei brīvpusdienas apmaksā valsts, bet par visu pārējo skolēnu pusdienām gādā pašvaldība. Skolēni pat var izvēlēties, kurus ēdienus no diviem piedāvātajiem variantiem ēdīs.
Jāpiebilst, ka sākumskolas un pamatskolas klasēs skolēnu netrūkst. Ir pat klases ar 30 bērniem, ir paralēlklases.
Būs vai nebūs?
Lauku skolām par sliktu nākot arī nemitīgā ažiotāža par iespējamo skolu slēgšanu, nepārtrauktā minēšana, kura tad būs tā skola, kuru slēgs vai reorganizēs nākamo. Ja vecākiem ir bažas, ka skolu vai daļu klašu drīz slēgs, viņi savu bērnu tādā skolā, iespējams, nelaidīs.
Pilsrundāles novadā pirms vairākiem gadiem jau notikusi skolu reorganizācija. Toreiz Pilsrundāles vidusskolai kā filiāles pievienoja Bērsteles un Svitenes pamatskolas (katra apmēram astoņu kilometru attālumā no Pilsrundāles), kur nu varēja mācīties tikai līdz 6. klasei. Tagad tās faktiski pilda tikai bērnudārza funkcijas, Svitenē gan palikusi arī viena apvienotā klase. A. Liškauska secinājusi: filiālēs skolu likvidējuši paši vecāki, nolemjot laist bērnus tālākās skolās. Skolu reorganizācija novadā naidu neesot radījusi. "Centāmies vidusskolā pārņemt visus skolotājus, kas palika bez darba reorganizācijas dēļ," saka A. Liškauska.
Lauku skolu skolēni biežāk ir no mazturīgākām ģimenēm nekā pilsētnieki. Vai Pilsrundālē var novērot, ka skolēnu sekmes iespaido ģimenes materiālie apstākļi? "Bērna sekmes nevar būt atkarīgas tikai no tā, kāda ir viņa ģimene. Protams, ir ģimenes, kas dzīvo no pabalstiem, ir alkoholiķi. Tas atstāj iespaidu uz bērniem, ar viņiem strādāt ir grūtāk. Taču arī laukos ir gana daudz inteliģentu vecāku un mācībās ļoti ieinteresētu bērnu," atbild direktore.
Pilsrundāles vidusskolā darbojas arī Mūzikas un mākslas skola, jo pēc šādām nodarbībām bijis gana liels pieprasījums. Skolā strādā pedagogi, kuri uzaicināti no Rīgas un Bauskas. Tepat var apgūt gan klavierspēli, gan ģitārspēli. "Attīstības iespējas ir arī bērniem no lauku skolām," ir pārliecināta A. Liškauska. Skolā ir interaktīvās tāfeles, dabaszinātņu kabineti ir gana moderni aprīkoti. Darbojas pieci deju kolektīvi, jaunsardze, dambretes un vieglatlētikas pulciņi, kā arī koris. Skola sadarbojas ar citām skolām ārvalstīs, dodas pieredzes apmaiņas braucienos, ko apmaksā pašvaldība.
Kā Pilsrundāles skolu ietekmēs jaunais pedagogu algošanas modelis? Aprēķini liecina, ka skola algām saņems par 60 eiro mēnesī vairāk, taču no valsts finansējuma vairs nevarēs nodrošināt pilnu slodzi ne logopēdam, ne arī psihologam. Patlaban skolā šie speciālisti strādā pilnu slodzi. Jaunais modelis pilnu slodzi logopēdam un psihologam paredz katriem 500 bērniem. Pilsrundāles vidusskolā, ieskaitot arī pirmsskolēnus un skolēnus filiālēs, ir vien 320 bērnu. "Bet bez logopēda mēs nevarēsim iztikt. Mums taču ir piecas pirmsskolas grupas!" saka A. Liškauska.
Kāda Pilsrundāles vidusskolā ir pēdējā laikā daudz piesauktā skolēnu un skolotāju proporcija? Direktore atbild, ka parasti tā tiek nekorekti rēķināta: izdalot skolēnu skaitu ar visu skolā nodarbināto skolotāju skaitu, taču daļa no pedagogiem vada tikai dažas stundas nedēļā. Piemēram, tagadējā 11. un 12. klase izvēlējusies nevis vispārizglītojošo, bet profesionāli orientēto izglītības programmu un divreiz nedēļā mācās projektu vadību. Pedagogs, kas māca šo priekšmetu, skolā strādā tikai četras stundas nedēļā, bet tāpat tiek ieskaitīts kopīgajā skolotāju skaitā. Kopumā skolā ir ap 50 skolotāju.
***
Fakti
Absolventu skaits "Draudzīgā aicinājuma balvai" nominētajās* lauku skolās 2014./2015. mācību gadā (skolas nosauktas alfabētiskā secībā)
Ādažu vidusskola 19
Aglonas vidusskola 10
Andreja Upīša
Skrīveru vidusskola 19
Babītes vidusskola 11
Baltinavas vidusskola 7
Gulbīša vidusskola 4
Maltas vidusskola 31
Misas vidusskola 11
Nītaures vidusskola 5
Ojāra Vācieša
Gaujienas vidusskola 7
Pilsrundāles vidusskola 5
Rugāju novada
vidusskola 12
Salas vidusskola 6
Špoģu vidusskola 17
Zvejniekciema
vidusskola 16
* Sarakstā ir gan skolas, kas bijušas labākās kopvērtējumā, gan kādā konkrētā mācību priekšmetā, gan nominētas par straujāko izaugsmi pēdējā mācību gada laikā.
Dati: "Draudzīgā
aicinājuma" fonds
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003