Raundaps uz galda un urīnā

Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti uzskata, ka Latvijas zemnieki herbicīdus izmanto ļoti atbildīgi un instrukcijām atbilstoši. Lai strādātu ar augu aizsardzības līdzekļiem, zemniekiem jāiegādājas speciāls aizsargtērps.

Kamēr Latvijā uzskata, ka cilvēku runas par viņu indēšanu ar glifosātu ir pārspīlētas, tikmēr citur to aizliedz un notiek tiesas procesi par kaitējumu veselībai

"Briesmīgas ir tās indes, ko zemnieki smidzina uz laukiem. Dzīvojam lauka austrumu pusē, un valdošie rietumu vēji atnes nepatīkamu smaku, kad pirms un pēc labības novākšanas lauks kārtējo reizi tiek apsmidzināts ar raundapu. Šī darbošanās izraisa alerģijas un citas veselības problēmas, mēs pret to esam bezspēcīgi, jo māju neaiznesīsi un nenoliksi citā vietā. Zemnieki domā, kā iegūt lielāku ražu un vairāk naudas, bet, kas notiek ar zemi, gruntsūdeņiem un visām dzīvām radībām, viņus neinteresē. Viņi pat nesaprot, par ko tiek runāts. Nebrīdina, ka lauki tiks migloti, arī vēja stiprumu neievēro. Kaimiņiene iebēga mājās, jo nevarēja elpot. Stirnas nāca un ēda saindēto zāli, sāpīgi bija uz to raudzīties," tā raksta Iveta, kuras saimniecība robežojas ar lielsaimnieka tīrumiem. Šis nav vienīgais izmisuma sauciens, ko redakcija saņēmusi rudens pusē, kad nokulta labība un rugaines pēc apstrādes ar ķimikālijām kļuvušas brūngani rudas.

Zemnieki ir pārliecināti, ka, iznīcinot nezāles ar glifosātu saturošajiem preparātiem jeb tautā tā dēvēto raundapu (uzņēmuma "Monsanto" ražotais raundaps, kas satur glifosātu, ir viens no populārākajiem preparātiem, tāpēc šis nosaukums iegājies kā apzīmējums visiem augu aizsardzības līdzekļiem), nekādu ļaunumu apkārtējai videi nenodara, ja tos lieto atļautajās devās.

"Te aug ziemas kvieši un ar laiku savairosies nezāles, kas būs jāiznīcina," man rāda zemnieks Guntars Gremzde un piebilst, ka viņa tēvs, arī zemnieks, ir pabeidzis kursus un saņēmis sertifikātu, kas ļauj nodarboties ar miglošanu. "Ja mēs nebūtu ievērojuši miglošanas noteikumus, arī privātmāju zālieni un ābeles būtu brūnas. Piekrītu, ka preparāta smaka ir specifiska, bet bez smakas taču nevar, arī gāzei tā ir. Neesam tik bagāti, lai šķiestu naudu lieliem glifosāta daudzumiem, tāpēc iztiekam ar vidējo, nevis maksimālo devu un arī tā nav lēta – hektāram 15 eiro," viņš stāsta un ir pārliecināts, ka daudzgadīgo nezāļu nīdētājas ķimikālijas nekādu ļaunumu nenodara, jo tad jau dzīvnieki un putni neēstu uz lauka izbirušos graudus un stirnas nenāktu mieloties ar zāli pēc nokultā lauka nomiglošanas. "Uz citiem maniem laukiem pavasarī nolaidās simtiem zosu, likām pat putnu biedēkļus. Tas ir rādītājs, ka lauku miglošana pret nezālēm nav kaitīga dzīvībai," secina Guntars.

Savukārt Andris Bārzdiņš, zemnieku kooperatīva "LATRAPS" biedrs un Salas novada 400 hektāru lielās zemnieku saimniecības "Strēlnieki" īpašnieks, kuru kopā ar dēlu un sievu satiku pie zemnieku padomdevējas kooperatīva agronomes Zanes Liepiņas, pamato: "Augsne ir ļoti piesārņota ar nezālēm, tāpēc bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas tās nenīdē ar glifosātiem, ir ļoti grūti iegūt labu ražu."

"Inde paliek inde, kas tur labs var būt," tomēr iestarpina "Strēlnieku" saimniece. Andris: "Mazās devās inde ir kā zāles." Sieva: "Mazās devās arī šņabis nav kaitīgs." Andris: "Smidzinām samērā nelielas devas, jo esam tie lielākie nabagi Eiropas Savienībā. Salas novada cilvēki sūdzējās par dāņu zemnieku, kurš audzē kviešus un savus laukus bija tā apstrādājis, ka zeme kļuva balta. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori viņu pārbaudīja un uzlika naudas sodu, un arī mums, kas dzīvojam turpat netālu, gan noliktavu apskatīja, gan dokumentus studēja, lai pārliecinātos, ka glifosāta lietošana ir precīzi uzskaitīta speciālā žurnālā..."

Bīstieties no nezāļu indētājiem pagalmā!

Agronome Zane Liepiņa, kurai ir vispusīgs priekšstats par daudzgadīgo nezāļu iznīdēšanu ar raundapu, jo viņa regulāri viesojas pie zemniekiem, uzskata, ka tiem cilvēkiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, šķiet, ka visa ķīmija ir slikta. "Bet paņemsim tos pašus trauku mazgājamos līdzekļus, veļas pulverus – vai mēs traukus un drēbes skalojam tik ilgi, lai tur nebūtu ķīmijas atlieku? Vai, pērkot importētos augļus, domājam, ka tie taču arī ir apstrādāti ar ķīmiskām vielām?" vaicā Zane un piebilst, ka Latvijā zemnieki lielākoties lieto glifosātu minimālo devu, lai cīnītos ar nezālēm, kas iesakņojušās vēl no padomju laikiem.

Mūsu sarunā klausās arī Igors Ribinskis, kurš ir kooperatīva "LATRAPS" nodaļas vadītājs Aizkrauklē. "Raundapu mazākās koncentrācijās, nekā to izmanto zemnieki, var iegādāties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Viņus neviens nepārbauda – ielej divus korķīšus uz litru ūdens un nīdē nezāles pagalmā. Tas ir daudz bīstamāk nekā lielo lauku apmiglošana, ko nedrīkst darīt kurš katrs," atzīst Igors, un viņam piekrīt arī bioloģe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, habilitētā zinātņu doktore agronomijā Ināra Turka. Viņa secina, ka tā ir liela kļūda, ka raundapu pārdod privātpersonām dārzkopības veikalos. Teju katrs augu aizsardzības līdzekļu tirgotājs piedāvā iegādāties kādu glifosātu saturošu preparātu. 19 no tiem ir tā sauktajā 3. reģistrācijas klasē, proti, tos atļauts pirkt un izmantot neprofesionāļiem – piemājas dārziņu īpašniekiem.

Profesore I. Turka neuzskata, ka graudaugu tīrumu (atļauts apstrādāt septiņas dienas pirms ražas novākšanas) un rapšu lauku (14 dienas pirms kulšanas) apstrāde ar glifosātiem, kaut arī ievērotas visas instrukcijas, būtu kaut kas labs un nekaitīgs. "Īsti lauksaimnieki ar pieredzi tomēr atzīst, ka tā ir vienkārši slinkuma pazīme – ja esi to lauku tik tālu nolaidis, ka viss ir nezāļains, tad jācieš zaudējumi, nevis jālieto raundaps. Šīs ķīmijas būtība ir tā, ka augā tiek pārtraukta fotosintēze, tas kļūst sauss, bet raundapa atliekas, kaut niecīgās devās, uz grauda apvalka tomēr saglabājas. Vislielākā bīstamība veselībai ir tad, ja glifosātu atliekas nokļūst rapšu eļļā, jo tieši eļļā šī ķīmiskā viela saglabājas vislabāk," saka profesore Turka un neslēpj, ka pati izvairās iegādāties gan kliju, gan pilngraudu maizi, jo nav pārliecināta, ka šie produkti ir absolūti bez glifosātu atliekām, bet no eļļas veidiem izvēlas olīveļļu, jo olīvu laukus ar šīm ķimikālijām tikpat kā neapstrādā.

Analīzes nav lētas, naudas trūkst

Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ir jābūt tai modrajai acij, kas noņem graudaugu un rapšu ražas paraugus pirms ražas novākšanas, lai pārbaudītu, vai darbīgā viela glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas. Testēšana tiek veikta kopš 2008. gada, un tikai šogad ir atklājies viens pārkāpums, par kuru zemnieku saimniecība sodīta ar 300 eiro naudas sodu.

"Mēs ņemam paraugus arī tad, ja tiek saņemtas sūdzības. 2015. gadā bija 38 sūdzības par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, 11 gadījumos bija lietots glifosātu saturošs herbicīds. Tikai piecos gadījumos konstatējām pārkāpumu un vainīgā persona saņēma administratīvo sodu. Cilvēkam šķiet, ka zemnieks lauku apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem, bet izrādās, ka tie ir minerālmēsli. Ļoti izplatīta ir arī kaimiņu savstarpējo attiecību skaidrošana," saka VAAD Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers. Tajos retajos gadījumos atklājies, ka netiek ievērota aizsargjosla līdz ūdenskrātuvei vai arī nav ievērotas citas vides aizsardzības prasības, piemēram, miglošanu veic, kad ir vējš, kaut gan tas jādara gandrīz bezvējā.

Valstī ir 23 253 saimniecības, kurās audzē graudaugus, un uz visām ir tikai 15 dienesta inspektori, kas strādā piecos reģionos. Pagājušajā gadā, lai pārliecinātos, vai nav pārsniegtas raundapa un tā "radinieku" devas, no zemnieku laukiem pirms ražas novākšanas ir noņemti vien 100 paraugi, bet šogad 150, no kuriem vienā bija pārsniegts pieļaujamo atliekvielu līmenis. Vai paraugi ņemti arī no dāņu un vācu zemnieku laukiem Latvijā, nav zināms, jo tāda uzskaite netiekot veikta. Analīzes nav lētas (viena maksā ap 100 eiro), un naudas trūkums neļauj izvērsties plašāk.

Arī VAAD valda uzskats, ka cilvēku runas par viņu indēšanu esot pārspīlētas. "Varbūt sabiedrība neizprot glifosāta lietojumu – redz to smidzinātāju uz lauka un domā, ka notiek indēšana, bet tie lielākoties ir mīti," secina departamenta direktors V. Ezers. VAAD Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande no analīzēs iegūtajiem rezultātiem esot pārliecinājusies, ka zemnieki herbicīdus izmantojot ļoti atbildīgi un instrukcijām atbilstoši.

Milti ar glifosātu

Tomēr ne tik spoža situācija kā Valsts augu aizsardzības dienestā ir atklājusies Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ņemtajos pārtikas produktu paraugos. Pagājušajā gadā kopumā tika noņemti 26 kviešu miltu paraugi un četros paraugos atrada glifosātu, bet 12 paraugos – citu pesticīdu atliekas. PVD gan aizbildinās, ka tas nav nekas briesmīgs, jo netiekot pārsniegta produktā atļautā pieļaujamā pesticīdu norma, bet lauksaimnieki – ka bez glifosātiem nevarot iztikt, lai nebūtu ražas zaudējumu.

Saskaņā ar kontroles programmām šogad pesticīdu atliekas tiks pārbaudītas 32 kviešu un sešos miežu paraugos, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistare.

"Pasauli ļoti uztrauc ģenētiski modificētie augi – soja, kukurūza, rapši, arī cukurbietes –, kas ir izturīgi pret raundapa tipa preparātiem, tāpēc tos regulāri apsmidzina, bet no tiem ražotie produkti nokļūst veikalu plauktos, kā arī tos izmanto lopbarībai," saka profesore Turka.

Arī citi fakti liek šaubīties par preparātu atbildīgu izmantošanu. Pētījumos konstatētas glifosātu pēdas to cilvēku urīnā, kam nav bijis pat tiešs sakars ar lauksaimniecību un kas dzīvo pilsētās. Starptautiskā vides organizācija "Zemes draugi" no 2013. gada marta līdz maijam savāca urīna paraugus no cilvēkiem 18 valstīs Eiropā un nodeva tos testēšanai medicīnas laboratorijā Brēmenē. Kopumā tika analizēti 182 paraugi, tajā skaitā 11, kas ņemti no Latvijas iedzīvotājiem. Analīzes uzrādīja, ka kopumā 80 paraugos glifosāts atstājis savas pēdas. Tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju urīnā glifosāta atliekas tika atrastas sešos paraugos. Protams, var apšaubīt, cik šis pētījums ir reprezantatīvs, ja no visas Latvijas iedzīvotājiem pētījumam izraudzīti tikai 11, tomēr bez ievērības šādu informāciju nedrīkst atstāt. Starp citu, no šejienes arī radies skaitlis, ko šad tad izmanto vides organizācijas Latvijā, proti, ka 55% Latvijas iedzīvotāju organismā atrastas glifosāta atliekas un ka Latvija ir piektajā vietā Eiropā pēc šī ļaužu daudzuma.

Aizliedz un izņem no veikalu plauktiem

ASV izdotajā ķīmijas novirziena žurnāla "CEN.ACS.ORG" 21. septembra numurā var uzzināt, ka šī gada sākumā Pasaules veselības organizācija (PVO) ir publicējusi pretrunīgu ziņojumu, kurā ir uzdoti jautājumi un paustas bažas, vai valstu valdības ir pietiekami izvērtējušas šo daudz lietoto ķīmikāliju – glifosātu. Martā PVO struktūrvienība Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra klasificēja glifosātu saturošos preparātus kā "iespējami kancerogēnus". Nekavējoties uz šo paziņojumu reaģēja Kalifornijas štats ASV, paziņojot, ka plāno glifosātus ierakstīt to herbicīdu sarakstā, kas izraisa vēzi. Savukārt Francijas valdība jūnijā aizliedza vairumtirgotājiem pārdot uz glifosātiem bāzētus herbicīdus, balstoties uz bažām par riskiem veselībai. Vācijā bez jebkādiem valdības rīkojumiem brīvprātīgi sāk izņemt glifosātu produktus no veikalu plauktiem, savukārt Nīderlandē parlamentārieši diskutē par aizliegumu tirgot šo preparātu, jo glifosātu atliekas vairs nav retums šīs kanāliem bagātās valsts gruntsūdeņos. Arī Kolumbijas valdība uz laiku pārtraukusi glifosātu izmantošanu kafijas plantācijās un citur.

Tiesu procesi par kaitējumu veselībai

Arī herbicīdu ražotājs "Monsanto" neguļ uz lauriem un savā pārskatā ir secinājis, ka glifosāti "nerada kancerogēnu risku cilvēkiem". Tomēr, juzdams pamatīgu pretestību šādam paziņojumam, vēlreiz to vēlas apliecināt, piesaistot ekspertus, kas sniegs savu atzinumu par pretrunīgo Starptautiskā vēža pētniecības aģentūras ziņojumu.

Pie sava izvērtējuma par glifosātu saturošo preparātu radītajiem riskiem uz cilvēku veselību un vidi strādā arī ASV Vides aizsardzības aģentūra. Bet jau sagatavotajā ASV ģeoloģijas pārskatā var uzzināt, ka, apkopojot rezultātus, kas deviņu gadu laikā, sākot no 2001. gada, iegūti no 3732 augsnes, ūdens un nogulšņu paraugiem 38 štatos, glifosātu atliekas atrastas vairāk nekā pusē paraugu.

Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras ziņojumu izvērtēs arī ES institūcijas, kuras kopā ar ASV plāno pabeigt šo darbu līdz gada beigām. Jautājums par pesticīdu klātbūtni produktos tiek skarts, arī gatavojot ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu, apliecināja Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš strādā starptautiskajā tirdzniecības komitejā un norādīja, ka ES nav gatava pazemināt savu drošības līmeni ķimikāliju lietojumā lauksaimniecībā.

Kamēr top jauni ziņojumi par glifosāta preparātiem, tajā skaitā raundapu, kamēr tiek pārvērtēts PVO ziņojums par šīm ķimikālijām kā iespējami kancerogēnām cilvēkiem, tikmēr, kā vēsta aģentūra "Reuters", jau notiek tiesu procesi. Trīs fiziskā kaitējuma apdrošināšanas firmas ir iesniegušas prasības Delavēras Augstākajā tiesā ASV par populārā nezāļu nīdētāja raundapa kaitējumu cilvēku veselībai. Tiesas procesā tiek izskatīti konkrēti gadījumi, kad, iespējams, šis herbicīds ir veicinājis vēža paveida Nehodžkina limfomas attīstību. Prasību iesniedzēji norāda, ka "Monsanto" esot falsificējis datus un ilgstoši vadījis maldinošu informatīvo kampaņu.

Bet Latvijā pagaidām prioritāte ir veselīgs uzturs bez palielināta sāls un cukura daudzuma, kā arī kaitīgajām taukskābēm, bet par glifosātu atliekām pārtikas produktos neviens pat neieminas. Naudas pētījumiem nav, tāpēc nav arī problēmu.

***

SODI

Sodi par pārkāpumiem

Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts naudas sods par nepareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu:

fiziskām personām – no 7 līdz 350 eiro un no 350 līdz 700 eiro, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti;

juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro (konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas) un 700 līdz 4300 eiro (konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas), ja pārkāpums izdarīts atkārtoti.

Ja redzat, ka tiek pārkāpti glifosātu lietošanas noteikumi, zvaniet Valsts augu aizsardzības dienestam pa uzticības tālruni 67550944.

***

Fakti

Latvijā augu aizsardzības līdzekļu reģistrā šobrīd lietošanai mūsu valstī atļauts 41 preparāts, kas satur glifosātu.

To ražotāji nav tikai raundapu ražojošā firma "Monsanto". Teju katrs augu aizsardzības līdzekļu tirgotājs piedāvā iegādāties kādu glifosātu saturošu preparātu.

19 no preparātiem ir tā sauktajā 3. reģistrācijas klasē, proti, tos atļauts iegādāties un izmantot neprofesionāļiem – piemājas dārziņu īpašniekiem.

***

UZZIŅA

Ko nodara glifosāts

Toksikoloģijas dati, kurus sniedz neatkarīgie zinātnieki Francijā, ASV u. c.

Glifosāta preparāti negatīvi ietekmē: aknu šūnas, embrija un placentas šūnas – pat mazākās devās, nekā lieto lauksaimniecībā, degradē šūnu membrānas, kavē šūnu elpošanu, ietekmē hormonālo sistēmu.

Toksikoloģiskie dati, kurus sniedz industrija, bet nav uzrādīti lietotājiem.

Glifosāta palielinātas devas eksperimenta dzīvniekiem izraisa: caureju, iekšējo orgānu sāpes, kaulu veidošanās attīstības traucējumus, skeleta anomālijas, svara samazināšanos.

Speciālistu ieteikumi

Ko darīt Latvijā, līdz tiek pieņemts izsvērtāks lēmums:

nepieļaut glifosātu preparātus lietot pirms ražas novākšanas kviešos un rapšos;

veikt sabiedrības informēšanu;

nepārdot mazos fasējumus ar glifosāta preparātiem jebkuram sabiedrības loceklim;

plašāk pārbaudīt glifosāta atliekas importētajā dzīvnieku barībā un ģenētiski modificētajos sojas un kukurūzas pārtikas produktos;

pārbaudīt ūdenskrātuves un artēziskās akas.

Avots: LLU Augsnes un augu zinātņu institūts, profesore Ināra Turka