Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 08:58
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš kopš otrdienas kļuvis slavens visā Latvijā
Ostaps Benders, afērists, prātā jukušais, jokdaris – šādus apzīmējumus pēdējās dienās paspējis iemantot nu jau bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. Pēc tam kad gaismā nāca viņa iecerētais darījums ar investoru "Riverside HK.Ltd" no Lihtenšteinas par 200 miljoniem eiro lielu aizņēmumu pašvaldības vajadzībām (novada gada budžets ir 11 miljoni eiro), viņš otrdien pats atkāpās no amata, taču turpinās pildīt deputāta pienākumus.
"Neesmu nodarījis nekādus materiālos zaudējumus, bet par to, ka savu lēmumu par 200 miljoniem eiro nesaskaņoju ar domi, esmu samaksājis, atstājot amatu," man vakar sacīja Āboliņš. Viņš ir sarūgtināts, ka Finanšu ministrija viņa iesniegto un vienpersoniski parakstīto vienošanos ar pieminēto investoru ir nodēvējusi par vekseli. "Tas nav nekāds vekselis, kas uzliek parādsaistības, bet gan naudas investīcijas, kas bija paredzētas, lai novadā sakārtotu ceļus, siltumtrases un ieguldītu citās vajadzībās," skaidro Āboliņš. Kad vaicāju, kāda interese Lihtenšteinas ieguldītājam ir savu naudu tērēt vienas Latvijas pašvaldības vajadzībām, bijušais Lielvārdes saimnieks mani lūdz vērsties pie konsultanta Jāņa Čakstiņa, kurš uzturot sakarus ar "Riverside HK.Ltd".
"Tas ir naudas fonds, kas vēl nav atvērts, jo to liedz konfidencialitātes līgums, tāpēc par projektiem nekādu sīkāku informāciju nesniegšu. Vai tad Latvijā investorus drīkst meklēt tikai "Prudentia", nevienam citam tas nav ļauts?" retoriski vaicā Čakstiņš. Jāpiebilst gan, ka ne "Riverside HK.Ltd", ne dokumentā minētais šā uzņēmuma direktors un valdes loceklis Stīvens Jance nešķiet nopietns, vērā ņemams uzņēmums un uzņēmējs, jo globālajā tīmeklī par to nav atrodamas nekādas ziņas.
Vienpersoniski parakstītajā finanšu dokumenta otrajā punktā angļu valodā rakstīts, ka 200 miljoni ir jāatmaksā līdz 2016. gada 396. dienai decembrī". Tas rada pamatotas šaubas par Lihtenšteinas investora un deputāta Āboliņa labas gribas žestu pret Lielvārdes novada iedzīvotājiem.
Izlasot Valsts kasē iesniegto "Promissory Note", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē īstermiņa parādzīme, pirmais, kas krīt acīs, ir zemais šā finanšu dokumenta sagatavošanas līmenis. J. Āboliņš ir jurists, kuram vajadzētu zināt, kā šādi dokumenti jānoformē, ka tajos nedrīkst būt nevienas kļūdas. Bet jau pašā ievadā ir trīs aplamības, kas liecina, ka to rakstījusi persona ar ne visai labām angļu valodas un juridiskajām zināšanām. Āboliņš neslēpj, ka tas neesot viņš, taču neatklāj savu līdzdalībnieku, vien piebilst, ka autors neesot latviešu izcelsmes. Un nupat bijušais domes priekšsēdētājs esot saņēmis Lihtenšteinas investora parakstītu vēstuli, kas apliecinot, ka darījums starp abām pusēm nav noticis. Vēstuli nosūtīšot gan Finanšu ministrijai, gan Lielvārdes novada domei, lai kliedētu viņu aizdomas, ka Āboliņa afērai varētu būt kādas sekas (Finanšu ministrija otrdien aicināja Lielvārdes pašvaldības kontus pārreģistrēt uz Valsts kasi, lai kase varētu sekot līdzi pašvaldības kontos notiekošajam. Tas esot nepieciešams, lai nepieļautu iespēju, ka tiek apmaksāti kādi nepamatoti rēķini). Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis: "Galvenais uzdevums ir konstatēt, vai Āboliņa parakstītie dokumenti nevar apdraudēt nodokļu maksātāju naudu." Bet tikmēr ministrija arī gatavo vēstuli Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ar lūgumu izvērtēt, vai bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja rīcībā nav saskatāmas kriminālnozieguma pazīmes un vai viņš nav ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli.
No Vidzemes partijas ievēlētā deputāta Āboliņa kolēģi viņu raksturo kā izmanīgu jaunu cilvēku, kurš pēc ievēlēšanas par domes priekšsēdētāju iemantojis simpātijas kā cīnītājs par taisnību. Bet nekad nav aizmirsis arī savas intereses. Iepriekš viņš naski pārmetās pie opozīcijas, rosinot ārkārtas sēdē no amata uz izmeklēšanas laiku atstādināt izpilddirektoru juristu ar maģistra grādu Jāni Mazitānu (Vidzemes partija), jo viņš, kā pastāstīja Āboliņš, esot atļāvis pie katoļu baznīcas nocirst trīspadsmit kokus, tādējādi nodarot pašvaldībai 1300 eiro lielus zaudējumus.
Tikpat naski pēc Āboliņa ierosinājuma no amata tika atcelts priekšsēdētāja vietnieks Imants Balodis ("Vienotība"), lai vietā ieliktu skolotāju un psiholoģi Vitu Volonti ("Reģionu alianse"), pret kuru Āboliņš iepriekš, būdams taisnības cīnītājs, bija vērsies tiesībsargājošajās iestādēs par kolēģes iespējami ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.
"Atgadījums ar Volonti ir līdzvērtīgs bijušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Vinetas Muižnieces nelikumīgajām darbībām, viltojot sēdes protokolu," saka šonedēļ no amata atstādinātais Balodis. Volonte, būdama priekšsēdētāja vietniece Aivara Troskas valdīšanas laikā, pierakstīja pāris teikumus klāt jau pieņemtajam domes lēmumam par Troskas atstādināšanu no amata, lai atļautu viņam strādāt vēl piecas dienas. Kaut gan lieta ar viltoto protokolu vēl nav beigusies, Volonte ir ieguvusi Āboliņa simpātijas un, iespējams, ne bez iemesla, kas plašākai publikai nav zināms. Tiek baumots, ka daļa deputātu, kas bija Āboliņa pusē, zinājuši par 200 miljoniem. Āboliņš savu rīcību tagad skaidro šādi: "Balodis, pretēji Volontei, nepiekrita lēmumam atstādināt Mazitānu, tāpēc zaudējis amatu."
Jāpiebilst, ka Vita Volonte patlaban ir Lielvārdes domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja. Volonte medijiem apgalvojusi, ka par Āboliņa darījumu iepriekš neesot ticis informēts neviens domes darbinieks vai deputāts.
Balodis bija viens no tiem deputātiem, kas jūlijā palīdzēja Āboliņam iegūt priekšsēdētāja portfeli, jo jaunais deputāts bijis enerģijas pilns un atstājis godīga cilvēka iespaidu. "Kamēr viņš mani kā vecāku un pieredzējušāku kolēģi (Balodis četrus gadus bija domes priekšsēdētājs. – M. L.) klausīja, kopīgi izdarījām daudz labu lietu – dažos mēnešos pat vairāk, nekā cits izdarītu divos gados. Tagad es nevaru saprast, vai deputāts Āboliņš ir superafērists vai arī viņam kaut kas nav kārtībā ar garīgo veselību," saka bijušais priekšsēdētāja vietnieks.
Pats maksātnespējīgs
Āboliņš kādu laiku strādājis par ceļu policistu, bet tas, kā viņš pats saka, bijis ļoti sen. Bet plašāk viņš zināms kā Kredītņēmēju asociācijas dibinātājs. Jūlijā Ogres tiesa pieņēma lēmumu par viņa maksātnespējas procesa sākšanu – kredītņēmēju konsultāciju centra vadošā jurista parādsaistības ir vairāk nekā 300 tūkstoši eiro. Aģentūras LETA arhīva informācija rāda, ka Āboliņš bija pirmā persona Latvijā, pret kuru sākts fiziskās personas maksātnespējas process. Toreiz gan Āboliņš nepildīja maksājuma grafikus un tāpēc Ogres rajona tiesa izbeidza tiesvedību šajā lietā, bet neatbrīvoja viņu no nedzēstajām saistībām.
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) atkārtoti iesniegs priekšlikumu likumā par maksātnespēju ieviest noteiktu amatu ieņemšanas ierobežojumus fiziskām personām, kas tiesas ceļā atzītas par maksātnespējīgām, ziņo LETA. "LKA priekšlikumi izmaiņām maksātnespējas likumā paredzēja ieviest amatu ierobežojumus maksātnespējīgām fiziskām personām, kas noteica, ka cilvēki, kas nav spējuši sabalansēti vadīt savas finanses, nedrīkst ieņemt vadošus amatus, kuros jāpārvalda publiskās finanses," informē LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis. Priekšlikumus LKA bija izstrādājusi un iesniegusi maksātnespējas likuma grozījumu apspriešanas gaitā Saeimā 2013. – 2014. gadā, taču parlamentā tie netika atbalstīti. LKA nolēmusi atkārtoti iesniegt amatu ieņemšanas ierobežojumus maksātnespējīgām personām. Ierobežojumus varētu attiecināt uz augstākajiem politiskajiem, valsts pārvaldes, tieslietu sistēmas un pašvaldību amatiem.
Aktīvs publicists
Politikā Āboliņš ienāca, pateicoties viņa "blogošanas" spējai internetā. Kaut gan viņš ir lielvārdietis, tomēr ar autoritāti nav izcēlies, taču spējis piesaistīt jauniešu uzmanību internetā. "Pirms pašvaldību vēlēšanām spriedām, ka domē vajadzētu jaunas asinis. Skumji, ka vidējais domes deputātu vecums ir virs piecdesmit gadiem," saka Āboliņa skolas biedrs Armands Troska (Aivara Troskas dēls), kurš nevēlējās neko vairāk stāstīt, vien piebilda, ka par cilvēkiem runā labu vai nesaka neko.
Kad Āboliņš kļuva par novada domes deputātu, viņš izveidoja biedrību "Lielnovads", un domes aizkulisēs baumoja, ka Āboliņš vēlas plašāku publicitāti, lai kandidētu Saeimas vēlēšanās. Parādījās arī viņa pirmās publikācijas par domes lēmumiem interneta portālā "TVNET" un citur. Biedrības pārstāvji bija sajūsmā, ka Āboliņš, būdams biedrības valdes loceklis, rosināja apspriest pašvaldības budžeta projektu un citus ar domi saistītus jautājumus. Pašvaldības deputāti par to nepriecājās, jo radusies sajūta, ka lēmumi tiek sagatavoti nevis domē, bet gan biedrībā.
Kaut gan biedrības pārstāvji ir apvainojušies uz Āboliņu, ka viņš savu darījumu par miljoniem nav saskaņojis ar biedrību, tomēr viņu no biedrības neizmeta, vien atstādināja no valdes locekļa amata.
Āboliņš cer, ka viņam tomēr izdosies pārliecināt pašvaldību par viņa labajiem nodomiem.
Līdzīgus piedāvājumus saņēmuši arī citi
"Līdzīgus piedāvājumus no šādām kompānijām Lihtenšteinā, Šveicē, es domāju, ir saņēmusi lielākā daļa pašvaldību. Ir pasaulē valstis un pašvaldības, kuras līdzīgas shēmas izmanto. Balstoties uz vekseli, izmantojot multiplikatora efektu, ir iespējams iegūt lielākus līdzekļus rīcībai. Pieļauju, ka Lielvārdes bijušajam mēram Jānim Āboliņam līdzīgi piemēri tika parādīti un tādēļ viņš kaut ko tādu ir parakstījis. Skaidrs, ka to noslēpt nekādā veidā nevarēja, jo viņš pats devās uz Valsts kasi," aģentūrai LETA pavēstīja Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Viņš uzskata, ka Latvijas problēma ir tā, ka nav iespēju šos piedāvājumus pārbaudīt, vai tā ir krāpniecība vai tiešām reāli īstenojams modelis.
"Domāju, ka vainīgs ir arī Āboliņa pieredzes trūkums. Jo skaidrs, ka Latvijā šādas lietas nav iespējamas. Parasti jebkurā pašvaldībā ir nolikums, kas paredz, par cik lieliem līdzekļiem mērs, neziņojot un nesaņemot domes apstiprinājumu, var parakstīt kaut kādus dokumentus. Parasti tie ir apmēram 10 000 eiro. Āboliņš ir pārkāpis visus pašvaldības iekšējās kārtības noteikumus. Tas ir ļoti smags pārkāpums, nevis vienkārši kļūda. Šajā gadījumā bija pilnīgi pamatoti mēru atstādināt, jo viņš tā nedrīkst rīkoties," teica partijas priekšsēdētājs.
Ja šāds piedāvājums no kādas kompānijas ir saņemts, vispirms tas jāvērtē finanšu komitejā. Ja tā uzskata, ka piedāvājumā ir kaut kāda problēma, būtu jāveic konsultācijas ar Finanšu ministriju. Zinot Latvijas situāciju, process tur būtu apstājies.
Krauklis norādīja, ka Āboliņš nav Vidzemes partijas biedrs, bet gan tikai startēja tās vēlēšanu sarakstā. Viņš bija Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs ar diezgan labām zināšanām par maksātnespējas lietām un atpazīstamību. To pierādījušas arī vēlēšanas – Āboliņš vēlēšanu kampaņas laikā bija veicis individuālu kampaņu un tika ievēlēts. Taču kopš tā laika sadarbība ar viņu esot bijusi diezgan problemātiska.
***
Fakti
Finanšu ministrija informē, ka visas Latvijas pašvaldības kopumā šobrīd ir aizņēmušās aptuveni 170 miljonus eiro.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis norādīja, ka aizņēmuma ņemšanai pašvaldībām nepieciešams Valsts kases akcepts. Pašvaldības var aizņemties gan Valsts kasē, gan arī citos tirgos, taču citos tirgos tās drīkst aizņemties tikai tad, ja piedāvājums ir izdevīgāks nekā Valsts kases nosacījumi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003