Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 08. maijs 05:37
Vārda dienas: Staņislava, Staņislavs, Stefānija
Valdības izveidošanu var aizkavēt strīdi starp Kozlovska un Āboltiņas atbalstītājiem
Laimdota Straujuma svētdienas vakarā nosūtīja īsziņu partijas valdes locekļiem un koalīcijas partneriem, ka viņa nolēmusi nolikt Ministru prezidentes portfeli. Sabiedrībai tas tika paziņots pirmdien pēc L. Straujumas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Vakar sasauktajā preses konferencē L. Straujuma neslēpa, ka viņai bijuši divi atskaites punkti, kad varētu doties projām, lai strādātu Saeimā, – prezidentūras pabeigšana un 2016. gada valsts budžeta pieņemšana. Tāpēc viņa esot pārsteigta par pēdējo divu nedēļu vērptajām intrigām ap viņu kā valdības vadītāju, bet uz žurnālistu jautājumu, vai "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nav galvenā šo intrigu vērpēja un tā persona, kura izdarījusi vislielāko spiedienu uz Straujumu, nu jau demisionējusī Ministru prezidente, ieturot pauzi un saminstinoties, atbildēja: "Nē, es teiktu nē, bet tas viss to nostādīja nevajadzīgā intrigu veidolā."
Tie, kas labi pazīst Straujumu, sacīja, ka viņa esot pārāk inteliģenta, lai sāktu publiski mazgāt partijas "netīro veļu", un, ja arī pie vainas būtu Āboltiņa, Straujuma nekad to neteiktu. Atvadoties viņa runāja tikai pozitīvo – valsts attīstība ir stabila, bezdarba līmenis samazinājies, vidējā bruto alga tautsaimniecībā turpina augt, vērojams investīciju un eksporta pieaugums, palikuši vēl daži darbi, kas jāizpilda, lai Latvija iestātos attīstīto valstu klubā OECD... Straujuma nosauca arī valdības trīs galvenās 2016. gada prioritātes: efektīva un ilgtspējīga nodokļu politika, izglītības un zinātnes finanšu sakārtošana, daļēja obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešana.
Ja jau tik labi darbi un tālejoši mērķi, rodas jautājums: kāds tad ir patiesais Straujumas demisijas iemesls?
"Tas, ka jānāk jauniem cilvēkiem ar jaunām idejām, man bija izkristalizējies jau sen," viņa atbild. Kas būs tie jaunie, kas nāks? Kā savu iespējamo pēcteci viņa nosauc iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kurš esot uzņēmīgs un neesot valdības vadītāju pievīlis. Spējot prasmīgi reaģēt neparedzētās situācijās – kad gada sākumā Parīzē notika terora akts laikraksta "Charlie Hebdo" redakcijā, Kozlovskis operatīvi ticis galā ar neplānotiem pasākumiem – sasaucis visus Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministrus un kopīgi pieņēmuši rīcības plānu pret terorismu. Būdams satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, palīdzējis atrisināt jautājumu par nacionālās aviokompānijas "Air Baltic" flotes papildināšanu nevis ar Krievijas kompānijas ražotajām lidmašīnām, bet gan Kanādas produkciju. Jauno cilvēku pulciņam tiek pieskaitīta arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kura gan līdz šim nav izcēlusies ar oriģinālām idejām. Arī viņas uzstāšanās aizvadītajā nedēļā rīkotajā "Vienotības" kongresa paneļu diskusijā bija diezgan vienmuļa un nepamanāma. Straujuma ar labiem vārdiem piemin arī Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kuram esot jāļauj iet uz priekšu.
Āboltiņa: "Mēs nedzīvojam monarhijā."
Vai Kozlovski kā rīcības cilvēku, kurš varētu vadīt valdību, redz arī "Vienotības" partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa? "Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus," tā Āboltiņa sacījusi ziņu aģentūrai LETA. Viņa nav atbildējusi uz jautājumu, vai pati varētu būt premjera kandidāte, jo, viņasprāt, dienas kārtības jautājums joprojām esot rīcībspējīga valdība, nevis Ministru prezidenta amata kandidāts.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pirms pāris mēnešiem aizgāja no "Vienotības" valdes, atgādināja, ka toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš un arī partijas valde lūgusi Āboltiņu uzņemties valdības vadīšanu pēc Valda Dombrovska demisijas. Viņa devusies uz ārzemēm apdomāt šo piedāvājumu, bet, kad atgriezās, paziņojusi, ka to nedarīšot, ar piebildi, ka esot ar mieru kļūt par Ministru prezidenti pēc Saeimas vēlēšanām. Diemžēl vēlēšanās Āboltiņa palika aiz svītras un parlamentā iekļuva tikai tad, kad viņas partijas biedrs Junkurs nolika mandātu. Tad Āboltiņa un ne tikai viņa lūdza Straujumu uzņemties šo atbildīgo darbu. Pēc ilgām pārdomām Straujuma piekrita vēlreiz.
"Vienotībai" nebūs viegli
"Tas, kas ir noticis, ir bezprecedenta gadījums," tā par iekšpartijiskām intrigām, kas vērstas pret Straujumu, saka Kalniete, kura "Vienotību" neesot pametusi, pateicoties tādiem domubiedriem kā Straujuma, Valdis Dombrovskis, Andris Piebalgs... "Ikviens premjera kandidāts, kurš nebūs pa prātam Solvitai Āboltiņai, nesaņems atbalstu. Diemžēl "Vienotība" ir iegājusi tādā stadijā. Premjers ir jāizraugās bez steigas, jo tas ir liels notikums. Valde apspriedīsies, bet jāatceras, ka kandidāts ir jāapstiprina partijas domei," atgādināja Kalniete.
Partijas valdes loceklis EP deputāts Artis Pabriks norādīja, ka viņš vēloties distancēties no personību cīņas. Viņš uzskata, ka, raugoties ilgtermiņā, premjeram vienlaikus jābūt arī partijas vadītājam. Lai nebūtu jāpiedzīvo divvaldība, valdības vadītājam jāspēj partiju veiksmīgi vest uz Saeimas vēlēšanām. "Ja to nespēj, tad jāmeklē starpposms. No šāda viedokļa raugoties, Straujumas demisija nav saprotama," sacīja Pabriks.
Savukārt partijas valdes pārstāvis Andrejs Judins uzsvēra, ka beznosacījumu atbalsts no viņa puses nebūšot ne Āboltiņai, ne Kozlovskim. "Vispirms jābūt pārliecībai, ka nākamā valdība spēs strādāt labāk nekā līdzšinējā," uzskata Judins.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sacīja, ka partija neatbalstīs Āboltiņas kandidatūru valdības vadītājas amatam, ka drīzāk varētu būt runa par iekšlietu ministru Kozlovski, kaut arī viņš neesot pati pilnība. Lielākā daļa NA biedru nostājušies pret Āboltiņu, tāpēc partijas valdes un frakcijas kopsēdē pieņemts lēmums. Argumentācija esot tāda, ka Latvijas sabiedrība jau tagad zemu vērtē pie varas esošos spēkus, un, ja šī neuzticība vēl vairāk palielinātos, Latvijai nedraudzīgie spēki to varētu izmantot, lai panāktu būtiskas izmaiņas valstī. Ja par valdības vadītāju kļūs persona ar tik zemu sabiedrības atbalstu, tad vēl lielākā mērā var degradēties pilsoņu un varas attiecības, uzskata Dzintars.
Savukārt Āboltiņa norādījusi, ka premjera kandidātam jābūt pārliecībai par to, ko viņš dara, jābūt komandas kapteinim. Viņasprāt, reitingi un reputācija nevarot būt galvenie kritēriji. Partijas priekšsēdētāja uzskata, ka, veidojot jauno valdību, būtu jāpaplašina koalīcija, jo, strādājot plašākā koalīcijā, "valstiskās intereses izlīdzsvarot ir daudz vieglāk". Sarunas organizēšot ar visām partijām, izņemot "Saskaņu".
Jauno valdību vajadzētu izveidot līdz gada beigām, tā uzskata Straujuma. Taču izskatās, ka process nebūs tik raits, kā gribētos, jo gaidāma Straujumas nosauktā pēcteča un "Vienotības" vadītājas atbalstītāju cīņa par valdības vadītāja portfeli. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka ZZS šajā procesā īpaši neiesaistīsies, drīzāk pavērošot, kā "Vienotība" tiek ar to galā. ZZS pret Kozlovski neesot iebildumu, viņš strādājis labi. Bet, ja "Vienotība" netiks galā, Brigmaņa pārstāvētais politiskais spēks nākšot ar savu piedāvājumu.
"Vispirms jārunā par darbiem."
Partija "Vienotība" uzņemsies nākamās valdības veidošanu, tomēr vispirms tiks pārrunāti jaunā Ministru kabineta darbi, un tikai pēc tam tiks nosaukts premjera amata kandidāts, vakar pēc "Vienotības" valdes sēdes žurnālistiem sacīja partijas līdere Solvita Āboltiņa, ziņo BNS.
"Valdes sēdē mēs vispirms pateicāmies Ministru prezidentei par darbu un runājām par situāciju, klasisko jautājumu, ko darīt tālāk. "Vienotības" valde izlēma, ka ir svarīgi demonstrēt citu pieeju, kāda līdz šim nav bijusi, veidojot valdību, mums vispirms ir jārunā par darāmajiem darbiem," viņa teica.
Partijas valde pirmdien izvirzījusi sarunu grupu, kas ceturtdien dosies pie prezidenta, lai pārrunātu jaunās valdības veidošanu. Tās sastāvā būs Āboltiņa, partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un 12. Saeimas deputāts Andrejs Judins. "Tā arī būs darba grupa, kas pēc tam uzsāks sarunas ar pārējiem potenciālajiem koalīcijas partneriem," piebilda Āboltiņa.
"Vienotības" valdes priekšsēdētāja informēja, ka partijas valde atbalstījusi lēmumu uzņemties nākamās valdības veidošanu. Partija plāno izvirzīt vienu premjera amata kandidātu, ko pirms izvirzīšanas izdiskutēs visās partijas institūcijās – valdē, frakcijā un domē.
Par nākamās valdības prioritātēm Āboltiņa nosauca iedzīvotāju labklājību un drošību.
"Valdībai jāvar izrādīt pietiekami dinamisku tempu un izlēmību, pieņemot lēmumus – gan kas attiecas uz drošību, gan ekonomisko attīstību, sociālo drošību," uzskata politiķe.
***
Fakti
Laimdota Straujuma, kurai nākamā gada 24. februārī apritēs 65 gadi, premjeres amatā kopumā kalpojusi jau 22 mēnešus. Viņas pirmā valdība, kas strādāja līdz Saeimas vēlēšanām 2014. gada rudenī, tika apstiprināta 2014. gada 22. janvārī, un Straujuma līdz ar to kļuva par pirmo sievieti Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.
L. Straujumas otro valdību Saeima apstiprināja 2014. gada 5. novembrī. Toreiz valdības pirmajā sēdē, uzrunājot ministrus, viņa teica: "Es nesolu vieglas dienas. Būs grūti, bet es ticu, ka mēs būsim komanda.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003