Rīga 28°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 28. maijs 09:17
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
No "ak vai, mums brauks pāri!" līdz valstiskā svarīguma sapratnei
Februārī sākās ātrgaitas vilciena trases "Rail Baltica" sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Nupat kā novados beidzās sabiedriskās apspriešanas otrā tūre, kurā tika piedāvātas visas iespējamās alternatīvas, kā arī rekomendējamais trases variants. Cik tas atšķiras no sākotnējā? Kādi secinājumi pēc šī gada garā apspriešanas maratona? "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis "LA" redakcijā atbild uz Ivara Bušmaņa jautājumiem.
– Kad gada sākumā iepazīstinājāt ar paredzamo "Rail Baltica" trasi, Mārupē, Ķekavā un Rīgā, Āgenskalnā, saņēmāt pilnīgu noraidījumu, arī citur iedzīvotāji protestēja. Tagad visās piecpadsmit pašvaldībās ir bijusi detalizētāka apspriešana un skaļus protestus nemana. Kas mainījies?
– Kad februārī pirmoreiz satikāmies ar iedzīvotājiem, tad pretī saņēmām: "ak, vai, kas nu būs!" un "mums brauks pāri!". Pusgada laikā esam sasnieguši trīs nozīmīgas pārmaiņas.
Pirmā, strādājot kopā ar pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, kurās apvienojās 220 iedzīvotāji, esam ieguvuši daudz skaidrāku priekšstatu par trases novietojumu. No 300 metru platās aptuvenās joslas esam precizējuši, kur ies 60 metru platā trase. Otrā, neesam projektējuši kabinetā vien, bet 130 izbraukumos uz paredzamo trases vietu un, tiekoties ar iedzīvotājiem individuāli, precizējuši trases novietojumu. Šī bija reāla iedzīvotāju līdzdalība. Un laikam tieši tāpēc sabiedrisko apspriešanu zāles šoruden bija tik mierpilnas, bez liekiem satraukumiem. Trešais un pats būtiskākais, iedzīvotāji guvuši pārliecību, ka var ietekmēt rezultātu. Sākumā pat zīmēja karikatūras, ka labāk "Rail Baltica" pārnest aiz Latvijas robežām vai rakt tuneli zem Latvijas. Tagad tas vairs nav aktuāli, jo esam atraduši to kompromisa novietojumu, no kura visiem maksimālais labums. Domāju, var teikt, ka sabiedriskā apspriešana ieguvusi optimālo formātu.
Mēs uztvērām – nevar visu izrunāt zālē, klātesot četrsimt dalībniekiem, kā sākumā darījām. Šoruden divas stundas pirms sapulces bija zemes īpašnieku individuālās konsultācijas pie 15 dažādiem speciālistiem – sākot ar trokšņu slāpēšanas ekspertu un beidzot ar nekustamā īpašuma konsultantu. Sabiedriskās apspriešanas jēga ir ne tai sapulcē, kur viens runā un pārējie klausās, turklāt ne visi var to uzreiz izprast. Sapulcē var izstāstīt kopējās lietas, bet vislabāk ir izskaidrot katram individuāli, ko tagad otrajā apspriešanas tūrē darījām visvairāk. Un tiešām – nāca tie, kuru intereses šī trase skar, kopā ar kaimiņiem, grupās.
– Tagad trasei noraidījumu no kādas pašvaldības vai īpašnieka vairs nav?
– Tāda pilnīga noraidījuma "šeit, nekad!" tik tiešām nav. Ļaudis ar sapratni uztver dzelzceļa trases nepieciešamību un skatās uz savu īpašumu valstiskā kontekstā.
– Vai ļaudis tik tiešām to izprot vai padevušies neizbēgamā priekšā, sak, atņems tik un tā? Likumā taču ir iestrādāta norma, kas ļauj atsavināt bez pašvaldību piekrišanas...
– Manuprāt, ir kopējā svarīguma sapratne: dzelzceļa savienojums ar Eiropu, ilgtermiņa un nozīmīgs. Pretējā gadījumā saņemtu klaju noraidījumu. Troksnis? Vibrācija? Attālums? Pēc apjomīgā izpētes darba, kas tagad apkopots 900 lappušu garā ziņojumā, mēs tagad varam precīzi atbildēt, cik liels katram
skārums.
– Ko tomēr esat bijuši spiesti pārskatīt sabiedrības spiediena ietekmē? Trases novietojums taču mainīts.
– Pirmkārt, mēs jau no paša sākuma piedāvājām alternatīvas. Rīgā tuneli zem Āgenskalna vai trase zem esošās dzelzceļa līnijas. Iespējamie tehniskie risinājumi zem esošās, projektu izmaksas un iedzīvotāju nostāja lika mums atteikties no tuneļa būves.
Jā, darba procesā mums radās arī jaunas alternatīvas. Salacgrīvā bija būtiski rast dabas aizsargājamās teritorijas "Natura" šķērsojumu, jo Sējas novadā mēs to apbraucam. Vitrupei nepārbraukt ir neiespējami, tāpēc mēs kopā ar ekspertiem atradām to vietu, kur šķērsot upi, lai ietekmi uz vidi minimizētu. Un otrs jautājums, kas bija jāatbild: Salacgrīvai tuvāk vai tālāk. Ja trase Salacgrīvas attīstībai nākotnē nekā nedod, tad liekam mežā. Bet tad mežā, prom no apdzīvotām vietām trase jāizvieto visā Latvijā!
– Tas bija jūsu uzspiestais princips: trasi un staciju būvēt apdzīvotās vietās vai mežā?
– Mēs pieļāvām abus variantus, bet pašvaldībām bija jāizšķiras par vienu, bet vienu visām. Ādažu mērs ļoti gribēja, lai dzelzceļš iziet cauri Ādažiem, bet tad nāktos šķērsot savrupmāju apbūvi pie Mazā Baltezera. Rekomendējamais variants bija tuvu apdzīvotai vietai, bet neiebraucot iekšā, neejot cauri apdzīvotiem kvartāliem. Pie šī principa diskusijās arī nonācām: iespējami tuvāk, bet ne pāri.
– Tomēr Mārupē, liekas, nebija neviena varianta, kas kādam būtu pa prātam...
– Jā, Mārupe ir spilgtākā un kategoriskākā pašvaldība ar nostāju "tikai ne šeit!", "tikai ne Vētras ciemu!". Kartē otrajā alternatīvā ir nedaudz mainīta trases ģeometrija, jo, vilcienam pienākot pie lidostas, nav nepieciešams attīstīt maksimālo ātrumu. Interesanti, ka tajā variantā, kas tagad pieņemamāks iedzīvotājiem, esam par pārsimt metriem pienākuši tuvāk Jaunmārupei, kur dzīvo vairāk cilvēku nekā Vētras ciemā...
– Šo panāca paši iedzīvotāji?
– Jā, jo abi pārējie piedāvātie varianti – cauri purvam un no lidostas otras puses, lidostā ienākot caur tuneli, – ir neattaisnojami dārgi. Pieņemtais variants ir iespējami labākais gan mums, gan mārupiešiem. Bet vēl arī Ķekavā, Bauskā un Sējā, bija jāmeklē citi risinājumi, lai iespējami mazāk sagraizītu lauksaimniecības
zemes.
– Par cik kilometriem trase ir salīkumota un attiecīgi pagarinājusies?
– Lielākais līkums salīdzinājumā ar sākotnējo plānojumu ir "Natura" teritorijas apbraukšana Sējas novadā. Turpretim Baldones novadā trase iztaisnojusies. Kopumā trase izlīdzināsies.
Un konkrētu trases garumu varēsim pateikt pēc tam, kad pašvaldības pieņems lēmumu, kā trase šķērsos konkrēto novadu.
– Minējāt par konceptuālo izšķiršanos par stacijām – tuvāk vai tālāk no apdzīvotās vietas. Bet pašvaldības prasīja stacijas arī tajās vietās, kur, skaidri zināms, ka vilciens neapstāsies. Tūjā, Vangažos, Ķekavā un citur.
– Ko liecina Latvijas dzelzceļa vēsture? Kad uzbūvēja Rīgas–Daugavpils dzelzceļu, bija Krustpils pietura, bet nebija Ikšķiles un Salaspils...
Šai līnijai mērķis ir savienot Tallinu, Rīgu, Kauņu un Viļņu, radot pasažieru plūsmu un aktivizējot biznesu. Izbūvēt starptautisko savienojumu un nodrošināt regularitāti deviņu elektrificētu vilcienu pāri dienā no septiņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā ir tikai sākums.
Pa sliedēm pārvadās arī kravu – lēšam, ka 20 – 25 sastāvi dienā. Lai tie būtu savietojami ar pasažieru vilcieniem, ik pa 50 km būs sliežu apmaiņas ceļi, kuros kravas vilcieni palaiž garām ātrvilcienu. Parādās iespēja arī vietējai satiksmei, it īpaši Pierīgā, bet arī tur, kur līdz šim vilcienu satiksme nav bijusi – uz dienvidiem no Rīgas visas ir jaunās iespējas. Nav ierobežojumu attīstīt nākotnes stacijas. Tāpēc sliežu apmaiņas ceļi ir ieplānoti vietās, kuras nākotnē varētu būt galamērķi.
Piemēram, Salacgrīva, Skulte, Bauska, kur jau tagad tiek plānota attiecīga infrastruktūra. Vangaži būs kā vilcienu apkalpes punkts un Acone kā depo. Pirmo būvēs Rīgas posmu ar divām starptautiskajām stacijām – lidostā un centrā, kurā mēs varam ieplānot 20 vilcienu dienā papildus starptautiskajiem reisiem. Cilvēki līdz lidostai varēs aizbraukt 10 minūšu laikā! Un izkāpt varēs Zolitūdē vai Torņakalnā, kur jaunā stacija būs netālu no Latvijas Universitātes jaunās ēkas. Savukārt nākamajā posmā var ieplānot arī reģionālās stacijas.
– Vai reģionālo staciju izbūve ir pieļaujama un iekļaujama "Rail Baltica" projektā?
– Sākotnējais uzstādījums bija ieplānot tikai sliežu apmaiņas vietas, rēķinoties ar iespēju pie tām kādreiz uzbūvēt stacijas. Tagad ir iespējams iekļaut stacijas jau šajā projektā, bet par to ir nepieciešama Baltijas valstu vienošanās. Mans personīgais viedoklis ir, ka no trases jāgūst maksimālais labums. Piemēram, Bauskas puses zemnieki, kuri sākotnēji bija negatīvi noskaņoti, tagad runā, ka varētu uzbūvēt graudu termināli pie stacijas.
– Pašvaldības vēlas stacijas tuvāk industriālajām zonām, plānojot, ko nākotnē tajās vēl saražos.
– Jā, Skultē, Salacgrīvā, Iecavā, Olainē, Bauskā. Te ir divi aspekti. Piemēram, Salaspils, precīzāk, Saulkalne, starp astoņām stacijām izvēlēta kā galvenais loģistikas centrs. Tā ir sausā osta, kur jau tuvākajā nākotnē divus miljonus tonnu gadā varētu pārkraut. Turpretī pārējās salīdzinoši mazākajās stacijās jaunā trase krustosies ar esošo dzelzceļu – Skultē, Vangažos, Olainē, Iecavā. Arī tas ir potenciāls, domājot ne tikai par pārkraušanu, bet arī par ražošanu. Ideāla vieta ir Skulte, kur dzelzceļa atzars iet caur Saulkrastiem, bet blakus ir "Via Baltica" šoseja un pašreizējais dzelzceļš, turpat osta – tas ir Vidzemē lielākais atbalsta punkts. Mazām vietām tā ir liela iespēja. Ar Rīgu kravu saikne nav tik liela. Rīgā jau ir attīstīta dzelzceļa infrastruktūra.
– Uz Krievu salu taču nupat atklāja jaunu atzaru, bet vecajā platumā
– 1520 mm...
– Jo tas ir domāts beramkravu tranzītam. Taču Ziemeļu–Dienvidu virzienā vairāk orientējamies uz konteinerkravām. Tām pietiek ar Salaspils loģistikas centru.
– Ar visiem tiem, kuru īpašumtiesības skar "Rail Baltica", esat runājuši, vienojušies. Vai tos pārējos, kuriem vilciens pabrauks garām vismaz 18 reizes dienā simt metru attālumā, ne troksnis, ne vibrācijas neietekmēs?
– 60 metru koridorā ir 15 metru platais sliežu ceļš. No malējās sliedes 20 m attālumā ir jūtama vibrācija. Krišjāņa Barona ielā no tramvaja sliedēm līdz mājām ir mazāks attālums. 30 metru attālumā no trases ir nedaudz māju, bet tās vibrāciju nesajutīs, bet troksni gan dzirdēs. Vilcienu troksni var samazināt trijos veidos: vai nu klusākas vilcienu riteņu uzlikas, var izbūvēt aizsargbarjeru – četru piecu metru augstu zemes valni kā Mežaparkā, grants valni vai arī meža stādījumiem. Trešais variants ir izbūvēt prettrokšņu sienas. Esam konstatējuši vietas, kurās šie prettrokšņu pasākumi nepieciešami, bet, cik un kādi, tas lemjams vēlāk.
– Barjeras, vaļņi. Kā īpašnieks tiks pie savas nošķērētās zemes?
– Mums ir racionāls piedāvājums. Piebraucamais ceļš ies gar sliedēm. Gar sliedēm un aiz grāvja katrā pusē ir apmēram četrus metrus plats apkalpojošais ceļš, kas ietilpst dzelzceļa aizsargjoslā – gana plats koridors. Sliežu šķērsojumi būs atstāti esošo ceļu tīklā. Būs arī lēzenas pārejas meža dzīvniekiem vietās, kuras noteikuši eksperti.
– Vai bez 60 m trases tiesas ir paredzamas kādas nopietnas īpašuma atsavināšanas?
– Jaunā rekomendējamā trase skar ap tūkstoti privātīpašumu, kaut gan pašā sākumā bija bažas, ka skars teju divus tūkstošus. Samazināt izdevies tāpēc, ka Skultē izmantojam vecā dzelzceļa (Rīga–Ipiķi) koridoru, arī Rīgā un Stopiņos.
Olaines novadā ir kāda māja, kuru no trim pusēm jau tagad ceļi norobežo. Ar dzelzceļu mēs viņu nogrieztu no ceturtās puses. Šis ir tas gadījums, kad loģiskāk būtu atsavināt īpašumu, nevis no visām pusēm norobežot ar prettrokšņu barjerām. Atsavināšana Rīgas posmā sāksies 2017. gadā, pārējā Latvijā – gadu vēlāk.
Ļoti novērtēju cilvēku attieksmi. Pašvaldību vadītāji ir ļoti konstruktīvi, ar skaidru redzējumu, kā, piemēram, Dagnis Straubergs Salacgrīvā, Raimonds Čudars Salaspilī un citi. Bez viņu izpratnes ātrvilciens nekustēs.
***
Pašvaldību intereses un to iestrāde "Rail Baltica" trases projektā
Pašvaldība Vēlējās Ieguva
Salacgrīvas Vedināja uz vienotu pieeju stacijas vietas izvēlei visās pašvaldībās (vai nu mežā, vai pilsētās) Sliežu apmaiņas ceļš
Stacija "Positivus" – trase tuvāk Salacgrīvai
Salacgrīvas stacija un pieslēgums industriālajai teritorijai, saikne ar Salacgrīvas ostu
Tūjas pietura
110 kV līnija – energoapgādes drošība un papildu jaudas
Limbažu Uzņēmēji vēlējās Skultes pieslēgumu industriālajai teritorijai (Saulkrastu pašvaldība arī)
Nevēlējās vilcienu gar Limbažu pilsētu Skultes stacija esošā 1520 mm dzelzceļa, "Via Baltica" un "Rail Baltica" krustpunktā veicinās industriālās teritorijas attīstību
Pasažieru savienojums ar piepilsētas dzelzceļu
Sējas Lai trase iet caur "Natura 2000" teritoriju (kas ir arī Ādažu militārā poligona (NATO) teritorija Trase novietota gar pašu "Natura 2000" teritorijas malu
Atsevišķu pieturas vietu nav
Nodrošināta piekļuve visiem īpašumiem
Inčukalna Tehniskās apkalpes stacijas izveidi
Gājēju tiltu pār Gauju – savienojumu ar Sējas novadu
Vangažu staciju ar "Park&Ride" iespējām Tehniskās apkalpes stacija Vangažos, blakus 1520 mm dzelzceļam
Vangažu stacijas vieta – "Meža miera" apkārtnē
Ropažu Savienojumu starp Silakrogu un Muceniekiem Savienojums (ceļa pārvads) izveidots
Stopiņu Acones depo
Maksimāli ievietoties esošajā dzelzceļa koridorā
Sauriešu staciju
Plānot kopā ar Kokneses ceļu
Gājēju savienojumus Acones depo – maksimāli tuvu Rīgai, lai novērstu caurbraukšanu
Savietots, iecentrēts kopā ar 1520 mm dzelzceļu
Dzīvnieku pāreja (arī velosipēdistiem un gājējiem)
Sauriešu stacija
Salaspils Sauso ostu Sausā osta
Mārupes Vienu transporta koridoru Viens transporta koridors
Starptautiskā stacija lidostā "Rīga" – kopā ar termināļa rekonstrukciju
Aviokravu pieslēgums
Jaunmārupes stacija pie A5
Risināms jautājums par savienojumu ar lidostu
Ķekavas Mazāk skarto savrupmāju
Vienu transporta koridoru Risinājums atrasts, mājas nenojauks
Ir viens transporta koridors
Ķekavas stacijas iespējas
Olaines Vienu transporta koridoru
Industriālās teritorijas pieslēgumu Plānots pieslēgums industriālajai teritorijai
Šķērsojums ar 1520 mm dzelzceļu
Baldones Tālāk no radona glabātavas
Mainīt lidostas pieslēguma vietu Ir pavirzīta tālāk no radona glabātavas
Lidostas pieslēguma vieta mainīta
Baldones stacija & industriālais pieslēgums – nav aktuāli
Iecavas Vienotu transporta koridoru un pieslēgumu Iecavas stacijai Šķērsojums ar 1520 mm dzelzceļu; savienojums ar Jelgavu
Esošās ražošanas teritorijas Iecavas stacijā
Bauskas Trases risinājumu, kas apmierinātu lauksaimniekus
Bauskas staciju
Pieslēgumu industriālajām teritorijām Risinājums atrasts, saglabātas auglīgās lauksaimniecības zemes
Bauskas stacija un pieslēgums industriālajām teritorijām Mēmeles dienvidu krastā
Rīgas Velo un gājēju ceļu pār Daugavu
Rīgas Centrālo staciju
Zolitūdes staciju
Torņakalna staciju
Sešus dzelzceļa šķērsojumus Velo un gājēju ceļš pār Daugavu
Rīgas Centrālā stacija
Zolitūdes stacija
Torņakalna stacija
Seši dzelzceļa šķērsojumi
Avots: pilnsabiedrība "RB Latvija"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003