Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 18:48
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Noziegumu vilnis Vācijā uzkurina debates par sekām, kādas būs pēc 1,1 miljona patvēruma meklētāju ierašanās
Joprojām nav skaidrs, kas slēpjas aiz uzbrukumiem sievietēm Jaungada naktī Ķelnē – seksuāli uzbrucēji vai kabatzagļi ar jaunām metodēm, tikko ieradušies patvēruma meklētāji vai Vācijas pilsoņi ar "migrācijas pagātni". Nedēļu pēc šiem notikumiem joprojām ir pieejams maz konkrētas informācijas. Iesniegumu skaits policijai par uzbrukumiem un laupīšanām pie stacijas Ķelnē pēdējās dienās pieaudzis līdz 121. Tāda paša rakstura uzbrukumi notikuši arī Hamburgā, Štutgartē un Diseldorfā. Taču to sociālais efekts ir līdzīgs kā Parīzes slaktiņiem: bailes un nedrošības sajūta. Tas Vācijā izskan gan intervijās, gan sociālajos medijos. Turklāt nedrošības sajūtu vēl lielāku dara tas, ka par šiem noziegumiem, visticamāk, sodīt nevienu neizdosies, tā pretēji politiķu bravūrīgajiem izteikumiem pieļauj tiesību eksperti.
Petardes Jaungada naktī sprāgst un līksmība sit augstu vilni arī Rīgā – Zolitūdē, Ziepniekkalnā vai 11. novembra krastmalā. Taču salīdzinājumā ar to, kā vecais gads tiek pavadīts Vācijas lielajās pilsētās, Rīgā pat uz atsevišķu starpgadījumu fona valda apbrīnojama kārtība. Kamēr ikdienā Vācijā nav nekas neparasts, ka uz šķietami sīku atgadījumu ierodas trīs policijas automašīnas vai nelielu demonstrāciju apsargā divreiz vairāk likumsargu nekā pašu demonstrantu, tādos svētkos kā Jaungada sagaidīšana ko tādu var redzēt reti. Ierastie sabiedriskās kārtības noteikumi šķiet kā atcelti vai vismaz krietni mīkstināti.
Uguņošana, ko simtiem tūkstošu cilvēku pirms pusnakts bija sapulcējušies skatīties uz Ķelnes tiltiem un upmalā, nebija liels "organizēts salūts" kā Rīgā. Tas sastāvēja no tūkstošiem nelielu amatiersalūtu, izšautiem upes abos krastos, uz tiltiem un citviet. Iespējams, šāda uguņošana izskatās estētiski TV ekrānos, taču vietās, kur tiek uguņots, sprādzieni, ugunis un dūmi drīzāk atgādina ainas no kara filmām.
Jau vairākas stundas pirms pusnakts gājējam centrālajās ielās bija jābūt modram kā mīnu laukā, nezinot, no kuras puses parādīsies petarde. Jau vēlāk naktī netraucēti jutās gan tie, kas urinē ielas vidū, plēš pudeles vai, pūlī dodoties pāri ielai pie sarkanās gaismas, bloķē satiksmi vai bariņos lec pāri metro sliedēm. Un starp viņiem nevis kādas acīmredzamas "migrantu grupas", bet gan visdažādāko vecumu un nacionālas piederības cilvēki.
Policija visus sīkos pārkāpumus nespēj fiksēt, pirmkārt, tādēļ, ka tas vienkārši nav iespējams: Ķelnes ielās Vecgada vakarā atrodas simtiem tūkstošu iereibušu svinētāju. Otrkārt, kā nerakstīts likums, šī nav parasta, bet svētku nakts. Ir pieļaujams vairāk vaļību nekā ikdienā. Tas nav galvenais, tomēr arī viens no iemesliem, kādēļ policija pret uzbrukumiem sievietēm Jaungada naktī bija bezspēcīga. Kautiņi, pārmērīgi iereibuši cilvēki, huligānisms, pat terora draudi – tas bija gaidāms. Bet ne šādi noziegumi.
Stacijas laukumā, kur jau no plkst. 21 vakarā bija sapulcējies jauno vīriešu pūlis, situācija jau pirms pusnakts izskatījās draudīgāka nekā citviet. Raķetes lidoja pat garāmgājēju virzienā. Ap plkst. 23 vakarā nekādas plašākas nekārtības par bīstamo uguņošanu gan vēl nenotika. Tomēr jau tobrīd, lai izsprauktos caur pūli un izkļūtu no stacijas, vajadzēja pielikt fizisku spēku, jo pie ieejas stāvošie vīrieši uz lūgumiem nereaģēja. Netālu stāvošos policistus, kamēr uguņošana nebija pārāk bīstama, tas neuztrauca – kas tamlīdzīgs norisinājās neskaitāmās vietās pilsētā.
"Dārgie pasažieri! Pirmkārt, laimīgu jauno gadu!" tā pusstundu pēc pusnakts pasažieriem skaļrunī jautri ziņoja vilciena mašīnists pieturā Reinas otrā krastā, pāris minūšu brauciena attālumā no centrālās stacijas: "Mēs diemžēl nevaram doties ceļā. Satiksme slēgta, jo uz sliedēm pie centrālās stacijas atrodas jaunieši." Desmitiem vilcienu aizkavējās uz divām stundām. Kavēšanās nav nekas neparasts, taču tas, ka pa sliedēm staigā jaunieši, nav ikdienišķi. Tomēr Jaungada naktī pat vilciena vadītājs nebija par to izbrīnījies.
Uzbrūk burzmas aizsegā
Taču otrpus Reinas, Ķelnes centrālajā stacijā un Doma laukumā, kā vēlāk kļuva zināms, tobrīd bija daudz cilvēku, kas jutās ne vien izbrīnījušies, bet satriekti. Kustība pie stacijas tobrīd bija daudz masīvāka nekā pirms jaunā gada iestāšanās. Tūkstošiem cilvēku devās mājup vai pārvietojās uz citām svinību vietām. Laupīšanas un seksuālie uzbrukumi sievietēm notika šīs burzmas un haosa aizsegā.
Jau pirms tam policija it kā bija izklīdinājusi ap tūkstoti vīriešu, kas bija sapulcējušies stacijas laukumā un uz trepēm. Taču viņi nedevās prom, bet gan, sadalījušies mazākās grupās, lielākoties pārvietojās uz staciju. Kamēr stacijas laukums ir pārredzams no augšas ar novērošanas kamerām vai kaut vai Doma kāpnēm, pārredzēt visu stāvgrūdām pilnajā stacijā nebija iespējams, tā medijiem skaidrojuši policijas pārstāvji. Turklāt stacija ir citas – federālās, nevis Ķelnes – policijas pārziņā. Kā atklājies, abu policiju darbinieki nav spējuši kopīgi koordinēt savu rīcību.
Tagad, nedēļu pēc šiem notikumiem, joprojām ir pieejams maz konkrētas informācijas. Iesniegumu skaits policijai par uzbrukumiem un laupīšanām pie stacijas Ķelnē pēdējās dienās pieaudzis līdz 121. Hamburgā reģistrēti vairāk nekā 50 līdzīgi noziegumi. Mazākā skaitā tāda paša rakstura uzbrukumi notikuši arī Štutgartē un Diseldorfā.
Trīs ceturtdaļās no iesniegumiem Ķelnē cietušās sievietes minējušas, ka piedzīvojušas arī seksuālu vardarbību. Vēl divos gadījumos tiek izmeklēta "izvarošana". Par kāda tipa seksuālo noziegumu šajos izvarošanas gadījumos ir runa, pagaidām netiek atklāts. Vācijas likumu izpratnē par izvarošanu var tikt uzskatīts ne tikai dzimumkontakts, bet arī uzbrukums, kura laikā varmāka cietušā ķermenī ievada, piemēram, pirkstus. Policija paziņojusi jau par 16 aizdomās turētajiem. Viņu identitāte netiek atklāta.
Seksuālie uzbrukumi – māņu manevrs?
Ir dažādas versijas par to, kas vispār bijis noziegumu motīvs. Uzbrukumi, kuru seksuālais raksturs it kā ir acīmredzams, iespējams, varētu būt arī māņu manevrs, bet galvenais motīvs ir laupīšana, tā Vācijas sabiedriskajai televīzijai pieļāvusi kriminoloģe Rita Stefesena.
Uzbrukumi pēc metodes ir ļoti līdzīgi tiem, kādi policijai jau ir pazīstami un kādus ziemeļafrikāņu kabatzagļu bandas jau agrāk veikušas ne tikai Ķelnē, bet arī citviet Vācijā. Tā ir tā dēvētā "piedejošanas" metode. To izmanto gan diskotēkās, gan arī uz ielas, un tas nozīmē, ka zagļu grupa pārsteidz upuri, tam jautri apdejojot apkārt, un pamanās izzagt personīgās lietas no somas vai kabatām. "Šajā gadījumā sieviete ir aizņemta, aizsargājoties pret seksuālo uzbrukumu – un tieši tobrīd viņa tiek stratēģiski apzagta. Šī kombinācija liek man domāt, ka seksuālais elements tiek instrumentalizēts," uzskata Stefesena. Vienlaikus viņa pieļauj, ka starp uzbrukumiem ir bijuši arī tādi, kas ir tikai seksuāli motivēti.
Ko darīja un kur tajā laikā bija sieviešu draugi un dzīvesbiedri vīrieši – tā tiek jautāts sociālajos tīklos Latvijā. Kā laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung" stāstījusi kāda aculieciniece, kura pati cietusi no uzbrukumiem: "Briesmīgākais bija tas, ka nebija neviena, kam lūgt palīdzību. Tur stāvēja tikai vīrieši, kuri paši bija totāli šokēti un centās aizsargāt savas draudzenes, vai arī vīrieši, kuri acīmredzami piederēja pie tās pašas grupas."
Bailes un nedrošības sajūta
Šīs neskaidrības vēl arvien neļauj izdarīt vispārīgus secinājumus – kas bija šie cilvēki, vai viņu vidū bija arī patvēruma meklētāji. Saskaņā ar liecībām, tie bijuši "ārzemnieki", "migranti", "no dienvidu zemēm", afrikāņu vai arābu izcelsmes.
Piemēram, kāds policijas pārstāvis Ķelnes lokālajam laikrakstam "Express" minējis, ka vīrieši uz Doma laukuma kāpnēm "nesaprata ne vārda vāciski". Savukārt cietušās sievietes gan Ķelnē, gan Hamburgā medijiem stāstījušas par apvainojumiem un izsmējīgajām piezīmēm, kuras izteikuši uzbrucēji vācu valodā.
Pirmajās dienās pēc tam, kad atklātībā nāca pirmā informācija par notikušo, sociālajos un klasiskajos medijos uzmanības centrā nonāca uzbrucēju izcelsme. Lielākā daļa klasisko mediju steidzās dot pretsparu baumām un naida uzliesmojumiem sociālajos medijos, argumentējot: daži imigranti nav visi imigranti un nekas nav skaidri zināms. Arī politiķu atbildes reakcija lielākoties bija līdzīga: noziedznieki stingri jāsoda, bet nav pieļaujama šo gadījumu sasaistīšana ar bēgļu uzņemšanas politiku.
Pēdējās dienās uzsvari ir mainījušies, nosveroties uz kritiku policijas virzienā. Ķelnes policija tiek vainota nespējā nodrošināt kārtību, tai tiek pieminētas jau agrāk pieļautās kļūdas, un nav izslēgts, ka tiek gatavota arī policijas šefa atlaišana. Taču mulsinošs ir fakts, ka noziegumi ar vienādu raksturu vienlaikus notika vairākās pilsētās.
Taču neatkarīgi no tā, kas ir bijuši uzbrucēji – kabatzagļi vai seksuāli varmākas, tikko ieradušies patvēruma meklētāji vai Vācijas pilsoņi ar "migrācijas pagātni" –, šo notikumu efekts ir līdzīgs kā Parīzes slaktiņam: tas ir radījis bailes. Tās izskan gan intervijās, gan sociālajos medijos. Lai gan neviens nav nogalināts, cietušos uzbrucēji ir pārsteiguši ļoti līdzīgā situācijā. Tad, kad viņi to gaida vismazāk: atbrīvotā, eiforiskā noskaņojumā un alkohola reibumā. "Ko es darīšu? Protams, centīšos turpmāk izvairīties no jebkādiem svešiniekiem," tā raidstacijai WDR atbild kāda uz ielas uzrunāta sieviete Ķelnē.
Turklāt nedrošības sajūtu vēl lielāku dara tas, ka par šiem noziegumiem, visticamāk, sodīt nevienu neizdosies, tā pretēji politiķu bravūrīgajiem izteikumiem pieļauj tiesību eksperti. Tie pārsvarā nav kvalificējami kā seksuāli noziegumi. Ja to mēģinātu, tiesā nāktos precīzi pierādīt, kurš tieši un kurā vietā pieskāries sievietēm, kas grupveida rakstura un pašu upuru reibuma stāvokļa dēļ vairs nebūs precīzi pierādāms.
***
Citi raksta
Policija baidījās, mediji noklusēja
Nepietiekamais policistu skaits un ekipējums Jaungada nakts vardarbīgajos notikumos Ķelnē radījis dinamiku, kas darbojas pēc principa "izdzīvo spēcīgākais" un kurā pūlis – pamatā ārzemju vīrieši – policijai nav ļāvis sniegt palīdzību cietušajām sievietēm, teikts policijas ziņojumā, kas noplūdināts žurnālam "Spiegel".
Ziņojumā, kas datēts ar 4. janvāri, aprakstīts Jaungada nakts haoss Ķelnē, kur "ziemeļafrikāņu un arābu izcelsmes" vīriešu grupas pie Ķelnes centrālās stacijas ielenkušas daudzas sievietes, seksuāli viņām uzbrukušas un tās aplaupījušas. Varmāku skaits grupās bijis līdz 30.
Kaut arī amatpersonas iepriekš apgalvojušas, ka nav nekādu norāžu, ka uzbrucēji būtu bijuši bēgļi, ziņojumā teikts, ka stipri apreibušie vīrieši policiju izsmējuši, sakot, ka viņi ir patvēruma lūdzēji. "Spiegel" publikācijā ceturtdien norādīts, ka policija "baidījusies no nāves briesmām", tomēr tuvāk nekas par šo tēmu rakstā nav atklāts.
Šis noziegumu vilnis no jauna uzkurinājis debates par sekām, kādas būs tam, ka valdība gada laikā Vācijā ļāvusi ierasties 1,1 miljonam patvēruma meklētāju. Eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" ("AfD") uzbrukumus raksturo kā "katastrofālās patvēruma un migrācijas politikas šaušalīgās sekas".
Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ZDF trešdien atvainojusies par to, ka vilcinājusies ziņot par notikumiem Ķelnē gadumijā. Vācijā valsts mēroga mediji par Ķelnē notikušo vardarbības vilni sāka ziņot tikai pirmdien pēcpusdienā, bet policija sākotnēji par šiem noziegumiem neziņoja vispār.
Komentārā Vācijas mediju industrijas vietnē norādīts, ka vardarbība Ķelnē, kā arī neveiklā amatpersonu un mediju reakcija uz to nāk par labu tādām organizācijām kā islamizācijas pretinieku kustība PEGIDA, kas apgalvo, ka Vācijas politiķi un mediji ir slepeni vienojušies, lai sabiedrību maldinātu par imigrācijas politiku.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003