Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:34
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Politiķu un sabiedrības vērtēšanai – premjera kandidāts Māris Kučinskis
Māris Kučinskis politikā ir piesardzīgi taktisks spēlētājs un kompromisu meklētājs, uzskata premjera kandidāta pazinēji. Šīs īpašības viņam var palīdzēt nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu. Taču šo pašu īpašību dēļ viņa vadītā valdība diez vai būs enerģiskāka un izlēmīgāka par Laimdotas Straujumas vadīto.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar pēc tikšanās ar abiem premjerministra amata kandidātiem – M. Kučinski (ZZS) un Kārli Šadurski ("Vienotība") – paziņoja, ka jaunās valdības veidošanu uztic Mārim Kučinskim, bet nevēlējās sīkāk pamatot savu izvēli. Savukārt Kučinskis pauda viedokli, ka valdībai jābūt kā vienai komandai, kas strādā Latvijas labā un sekmē valsts attīstību. Tuvākajās dienās viņam paredzētas tikšanās ar Nacionālo apvienību un "Vienotību", lai vienotos par kopīgu strādāšanu valdībā, darāmajiem darbiem un atbildības jomu sadalījumu. Ar NA vienoties, visticamāk, būs viegli. Pēc neoficiālas informācijas, NA jau norunājusi ar Kučinski, ka viņa valdības deklarācijā būs iekļauts punkts par pāreju uz izglītību latviešu valodā. Nekādi precīzi termiņi vai mehānismi nav minēti, bet nacionāļiem tas ļaus nākt ar savām iniciatīvām. Līdzšinējās valdības deklarācijā šāda punkta nebija.
Tāpat NA panākuši, ka deklarācijā tiks iekļauts stingrs punkts pret bēgļu uzņemšanu. Proti, ka Latvija neuzņems vairāk par noteiktajiem 776 bēgļiem un iestājas pret obligātām kvotām. NA varēšot saglabāt gan pašreizējos ministru posteņus, gan Saeimas priekšsēdētāja amatu. Līdz ar to oficiālā tikšanās ar Kučinski un partijas valdes lēmums būs tikai formalitāte.
Grūtākas sarunas Kučinskim pirmdien gaidāmas ar "Vienotību". Ilggadējā varas partija nevēlas palikt opozīcijā, bet samierināties ar premjera portfeļa zaudēšanu tai arī būs grūti. Reizē ar premjera amatu "Vienotība" zaudētu arī finanšu ministra portfeli, ko Kučinskis vēloties nodot pašreizējai ekonomikas ministrei Danai ReiznieceiOzolai. Tā ir ierasta prakse, ka finanšu ministrs un premjers ir no vienas partijas. Taču ZZS vēlas iegūt arī naudīgo Satiksmes ministriju, uzticot tās vadību labklājības ministram Uldim Augulim, kā arī saglabāt ietekmi Aizsardzības, Veselības un Zemkopības ministrijā, kuras turpinātu vadīt līdzšinējie ministri – Raimonds Bergmanis, Guntis Belēvičs un Jānis Dūklavs. Savukārt "Vienotība" varētu saglabāt Ārlietu, Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministriju. Iespējams, tā varētu iegūt arī Ekonomikas un Labklājības ministriju.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, žurnālistu taujāta, vai piekristu šādam piedāvājumam, atbildēja: "Mēs neuzskatām, ka šādā veidā pēc kaut kāda atlikuma vai drupaču salasīšanas no galda principa var veidot valdību." "Vienotība" vēloties nopietnu sarunu par to, kāda būs iespēja īstenot konkrētus politiskus uzstādījumus arī tajās ministrijās, par kurām neatbildēs šis politiskais spēks, ziņo LETA. Partijas arī vēloties dzirdēt premjera amatam nominētā Māra Kučinska piedāvājumu. Ja ZZS piesaka pretenzijas uz Satiksmes ministriju, svarīgi, kā šī nozare tiktu pārvaldīta, vai ZZS to varētu darīt labāk nekā "Vienotība". Saeimas deputāte Ilze Viņķele ("Vienotība") aģentūrai LETA sacījusi, ka vispirms jāpanāk vienošanās par darāmajiem darbiem un principiem, uz kuriem tiek veidota valdība, un tad būtu redzams, vai ''Vienotība'' var strādāt šādā valdībā.
Pelēcīgs, bet izdarīgs
"Kučinskis visiem patiks – lielāku populistu un izdaboni neesmu dzīvē saticis. Un visas žurnālistes viņam ir "mīļās meitenes". Labs aktieris. Bailīgs, protams, ļoti. Bezmugurkaulnieks, raustīs visi, būs nelaimīgs – "meitenes" mīlēs cietēju. Var ilgi nostrādāt," vēl pirms Valsts prezidenta lēmuma sociālajā tīklā "Twitter" prognozēja kādreizējais Andra Šķēles premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks. Arī telefonsarunā, lūgts novērtēt Kučinska personību, Liepnieks bija tikpat nesaudzīgi skarbs: "No cilvēciskā viedokļa Kučinska īpašības ir ļoti simpātiskas – viņš ir tāds krietns, tīrs, godīgs un lādzīgs. Katrs bērns varētu vēlēties tādu opīti. Taču Latvijas valdības vadībā šobrīd nav īstais brīdis opīšiem. Kā politiķis viņš ir pelēcība, bez jebkādas harismas un līdera prasmēm. Drīzāk viņu raksturotu konformisms, pielīšana un populisms. Kučinskis izdabā politiskajai domai, bet spējīgi politiķi paši veido sabiedrisko domu." Tādēļ Liepnieks prognozēja, ka Kučinska valdība būs bez stingras vīzijas, nespēs īstenot būtiskas reformas un ne uz ko nevirzīsies. "Drīz vien cilvēki sāks jautāt – kāda bija jēga atlaist Laimdotu Straujumu, ja vietā izveidota tieši tikpat pelēcīga un nevarīga valdība," teica "polittehnologs".
Pretējās domās ir Saeimas deputāts Inesis Boķis ("Vienotība"), kurš savulaik ar Kučinski kopā strādājis Valmieras domē un vēlāk pārņēmis pilsētas vadīšanu. "No pašvaldības laikiem viņu atceros kā aktīvu uzņēmēju, kurš enerģiski iesaistījās politikā. Tieši viņa laikā tika sākts Vidzemes olimpiskā centra projekts, veikti lieli remontdarbi un citi projekti. Turklāt jāņem vērā, ka tolaik nebija iespēju iegūt Eiropas finansējumu," sprieda bijušais Valmieras mērs. Tomēr arī Boķis diplomātiski atzina, ka Kučinskis neraujas būt līderis, bet drīzāk vērtējams kā komandas spēlētājs.
Jātrenē līdera stāja un runa
Par vienu no Kučinska politiskajiem krusttēviem varētu uzskatīt bijušo izglītības ministru, pašreizējo Burtnieku novada domes vadītāju Kārli Greiškalnu. Viņš 1992. gadā Valmierā veidoja vēlēšanu apvienību "Ozols", ar kuru aizsākās Kučinska politiskā karjera. "Es Māri atceros vēl kā mazu skolas puiku, vēlāk kā uzņēmēju, ekonomisku, reģionāla un nacionāla mēroga politiķi. Viņš ir ļoti stabili un mierīgi kāpis pa karjeras kāpnēm un premjera amatam būtu daudz piemērotāks nekā viens otrs cits kandidāts, kurš uzreiz tiktu iecelts tik augstā amatā," sprieda Greiškalns. Politikas veterāns arī izmanto iespēju ar avīzes starpniecību nodot dažus padomus premjera kandidātam. "Vispirms jau Mārim jāpiestrādā pie līdera stājas. Tāpat arī jāizkopj prasme pārliecinoši izteikties. Viņam ir dziļas zināšanas un izpratne par lietām, bet grūtības šo informāciju pārliecinoši novadīt līdz klausītājam. Treškārt, jāuztrenē politiskā reakcija un izlēmība – izšķirīgos brīžos Māris tomēr pārāk ilgi konsultējas. Premjeram jāspēj reaģēt ātri." Greiškalns noraida Liepnieka pārmetumus par Kučinska iztapību: "Es Māri redzēju kā pilsētas vadītāju trakākajā privatizācijas buma laikā. Viņam ir liels nopelns pie tā, ka mūsu pilsētā izdevās saglabāt lielos uzņēmumus. Iztapoņam nekas tāds nebūtu izdevies. Taču viņš nav arī agresīvi uzbrūkošā tipa spēlētājs – drīzāk tāds taktiski nogaidošs."
Pēdējos gados gan Kučinskim profesionālā sadarbība vairāk bijusi ar Liepāju, nevis dzimto Valmieru. Viņš ir Liepājas partijas biedrs un vadījis "vēju pilsētas" pārstāvniecību Rīgā. Liepājas mērs Uldis Sesks šo sadarbību vērtē kā veiksmīgu. "Pazīstu viņu kā ļoti saimniecisku, praktisku un uz iznākumu orientētu cilvēku. Māra ieliktie pamati Valmierā jūtami vēl šodien. Tas dod pamatu cerēt, ka viņš ieliks tikpat stabilus pamatus arī valstiskā līmenī. Mēs bieži sev par piemēru piesaucam Igauniju. Iespējams, arī mūsu ziemeļu kaimiņu sasniegumu pamatā ir tieši tas fakts, ka viņi vairākkārt uzticējuši valdības vadīšanu bijušajiem mēriem," sprieda U. Sesks.
"Kompromisu cilvēks", nevis "Lemberga cilvēks"
Vēl pirms premjera kandidātu izvirzīšanas vairākas ievērojamas personas kritizējušas ZZS kandidātus par pārāk ciešām saitēm ar Aivaru Lembergu. "Ja nākamais premjers nāks no ZZS, tad varēs teikt, ka ZZS patrons un krusttēvs pārņēmis varu Latvijā visos svarīgākajos līmeņos," decembrī brīdināja eksprezidente Vaira VīķeFreiberga. Ventspils mērs telefonsarunā noraidīja pieņēmumus, ka viņam būtu kāda īpaša ietekme uz Kučinski. "Mūsu ceļi, protams, ir krustojušies, gan pašvaldībās strādājot, gan tad, kad viņš vadīja Reģionālās attīstības ministriju. Turklāt tolaik mums bija stipras viedokļu atšķirības par administratīvi teritoriālo reformu. Taču Kučinska kungs ir gatavs diskusijai un vēlas panākt rezultātu caur kompromisu, kas demokrātijā ir pareizākais ceļš. Freibergas kundze un citi ZZS nīdēji, kas viņu apsaukā par "Lemberga cilvēku", lai nāk ar kādiem pierādījumiem. Pretējā gadījumā viņi rīkojas kā tādi "Islāma valsts" teroristi, kas sev netīkamus cilvēkus nomētā ar akmeņiem. Tikai te akmeņu vietā tiek mētāts epitets "Lemberga cilvēks". Viņš taču premjera amatā pat minūti nav nostrādājis, bet dažiem spriedums jau gatavs," pukojās Ventspils mērs.
Zemniekiem un uzņēmējiem patīk
Prezidenta izvēli par labu esam atzinušas arī uzņēmēju un lauksaimnieku organizācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinīgi vērtēja Kučinska skatījumu uz ekonomikas attīstību. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs Kučinska nominēšanu sauc par labu ziņu lauksaimniekiem. "Kučinskis daudz zina par pašvaldībām, to darbību, līdz ar to – arī par laukiem un reģionālo attīstību. Pieņemot lēmumus saistībā ar lauksaimniecības aspektu, tas nāks par labu Latvijas lauku un lauksaimniecības attīstībai," sacīja Treibergs.
***
Vizītkarte
MĀRIS KUČINSKIS
Dzimis 1961. gada 28. novembrī Valmierā
Precējies, sieva Laine Kučinska (bijusī Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta direktore)
1980. gadā beidzis Valmieras 4. vidusskolu, bet 1988. gadā Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.
Politisko darbību sācis 1994. gadā, kad ievēlēts Valmieras pilsētas domē. No 1998. gada līdz 2003. gadam bijis Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs. Paralēli vairākus gadus bijis arī Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs.
2002. gadā viņš no Tautas partijas saraksta nesekmīgi startēja 8. Saeimas vēlēšanās, bet ieguva deputāta mandātu, kad Andris Šķēle pameta politiku. Turklāt 2004. gada decembrī kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša valdībā. Bijis arī 9. Saeimas deputāts, kā arī TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un TP valdes loceklis. 2010. gada oktobrī ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par labu Latviju" saraksta. 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās M. Kučinskis kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta (kā Liepājas partijas pārstāvis), bet netika ievēlēts un pievērsās darbam Latvijas Lielo pilsētu asociācijā. Pēc Ivetas Grigules ievēlēšanas Eiropas Parlamentā M. Kučinskis saņēma deputāta mandātu. 12. Saeimas vēlēšanās ievēlēts parlamentā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
***
VIEDOKLIS
"Latvijas Avīze" pērn 22. decembrī publicēja interviju ar Māri Kučinski, kura kandidatūra jau tad tika minēta kā iespējamā premjera amatam. Toreiz viņš sacīja: "Mana intuīcija saka – valdību apstiprinās 28. janvārī." Fragmenti no intervijas:
"Neraujos pēc premjera krēsla. Zinu, ko tas nozīmē. Nezaudēt sevi, iziet no komforta zonas un iekļūt cīņu krustugunīs. Tomēr neesmu radis atteikties no izaicinājumiem, ja tie ir reāli. Jautājumā par valsts attīstību, domāju, man ir pietiekami liela saprašana, kā to panākt un kā atbrīvoties no ceļā stāvošiem traucēkļiem. To var izdarīt, pareizi saliekot akcentus un spēlētājus, cementējot komandu, jo viens nav karotājs.
Ministram ir jābūt ar vadītāja dotībām un nozari pārzinošam. Lai viņš spēj kļūt par līderi. Ja tā neizdodas, gadās, ka ministrs, nejuzdamies droši, atlaiž stiprākos ierēdņus un vietā saliek politiski uzticamos. Otrs ministram izvirzāmais noteikums – spēja būt par komandas locekli. Jābūt ļoti nopietnai sarunai par personālijām uz amatu vietām, un valdības vadītājiem pirms nominēšanas jābūt ar veto tiesībām pateikt nē kandidātam, kurš viņu neapmierina. Tālākā darbā man nav pieņemamas slēptas spēles. Lēmumi jāpieņem tur, kur tiem jābūt pieņemtiem, – partijā, frakcijā, Ministru kabinetā. It kā viss jau notiek atklāti, taču reizēm cilvēkiem rodas sajūta, ka priekšā spēlē teātri, bet patiesībā lemts kaut kur mežā, šaurā lokā.
Valdībai atlikuši trīs gadi strādāšanai, un, lai paveiktu lielus darbus, prioritātes nevar būt vairāk par četrām piecām. Ar to klibojam, ka ailē "prioritātes" katrs sevi cienošs politiskais spēks un ministrs cenšas pievilkt sev būtiskas lietas. Tas ir gribēt piepildīt kasti ar mantām, kas tur paliek neizņemtas. Jānosauc piecas vissvarīgākās "mantas". No tām ekonomikā jākoncentrē uzmanība uz diviem jautājumiem: 1) kā valstij pelnīt, 2) cik efektīvi pārvaldām resursus. Lai tiktu pie ieņēmumiem, jācaurlūko, kā valsts apsaimnieko savus aktīvus. Naudu izšķaida kaut tādējādi, ka granti ceļudarbiem ved no Latgales uz Liepāju. Jāanalizē kapitālsabiedrību darbs. Jāvērtē, cik racionāli izmanto budžeta naudu, īpaši iepirkumus. Protams, prioritātes ir daudzkārt nosauktās – izglītība un veselības aizsardzība.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003