Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 16:43
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Tukumā bēgļu nav (vismaz oficiāli). Tāpat Tukuma ielās nav musulmaņu. Tomēr tas netraucēja šai jaukajai Kurzemes pilsētiņai, kur gadsimtiem sadzīvojuši latvieši, čigāni, krievi, lietuvieši, ebreji, gada sākumā izcelties ar draudiem, kuri izteikti pret bēgļiem un noskanēja pār visu Latviju. Tika sacelta kājās policija un pret draudu izteicēju ierosināts kriminālprocess. Taču izrādās, ka pirms dažiem mēnešiem aicinājumu sociālajā tīklā pret "melnīšiem gatavot stroķus" izteicis arī Tukuma policists. Bet viņam par šo ierakstu nekas tamlīdzīgs nedraud kā iepriekšminētajam jaunietim. Attēlā: "Negribu celt paniku. Nedomāju, ka tukumnieki kādreiz varētu vērsties pret tiem, kas izskatās citādi, vai pret bēgļiem, kas te kādreiz var parādīties. Par Rīgu gan tik droši neteiktu," saka Tukumā dzīvojošais kubietis Joans, kas precējies ar Kandavā dzimušo Irinu. Konkrēti draudi
9. janvārī 24 gadus vecais tukumnieks Mareks sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja: "Eu Tukuma tauta, nav kādam velme iet un brutāli salauzt imigrantus pie pienotavas? vini dzīvo uz slocenes ielas tiesi blakus pienotavai!!!.. Man pie d, es sodien eju bombit logus utt."
Kā man stāsta Valsts policijas Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs, par šiem ierakstiem kļuva zināms pēc zvana no Rīgas policijas kolēģiem, kuri savukārt par ierakstu "Facebook" bija uzzinājuši no kāda galvaspilsētas ziņu portāla.
"Tā kā ieraksts saturēja konkrētus draudus konkrētā vietā, mēs uz turieni aizsūtījām policijas ekipāžu novērošanai. Visos dzīvokļos, kuru logos dega gaismas, iegāja policisti un pārbaudīja cilvēkiem dokumentus – kaut arī nebija zināms, ka Tukumā būtu patvēruma meklētāji, tomēr pārbaudījām. Nebija. Savukārt draudus izteikušo 24 gadus veco vīrieti uzaicinājām uz policiju un pēc konsultēšanās ar Drošības policiju un prokuratūru par aicināšanu izrēķināties ar bēgļiem tika ierosināts kriminālprocess, ko pārņēma Drošības policija. Jauno vīrieti, lai noskaidrotu situāciju, aizturējām uz pāris stundām. Viņš paskaidroja, ka bija lasījis par bēgļu izdarībām Jaungada naktī Vācijā, tāpēc kļuvis dusmīgs un uzrakstījis draudus. Tomēr reāli darīt neko neesot gribējis, tāpat vīrietim nav ziņu par bēgļiem Tukumā," skaidro J. Bahs. Šis esot pirmais gadījums Tukumā, kad par sociālajos tīklos izteiktu paziņojumu ierosināts kriminālprocess.
Jaunietim piemērots drošības līdzeklis – regulāra atzīmēšanās policijā. Pēc Krimināllikuma 78. panta pirmās daļas – par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, – paredzēts sods brīvības atņemšana līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai naudas sods.
Man izdevās sameklēt Mareku, bet viņš no intervijas atteicās, sacīdams, ka par viņu jau tā daudz slikta sarakstīts un viņa dēļ jau sākot tvarstīt arī citus cilvēkus, kas sociālos tīklos izsaka neapmierinātību par bēgļu uzvedību.
Tukumnieks no Kubas
Toties man Tukumā izdevās jauki parunāties ar cilvēku, kas visvairāk izskatās pēc ienācēja – tumšādaino kubieti Joanu, kurš apprecējies ar Kandavā dzimušo Irinu. Jau četrus gadus dzīvo Tukumā. Abi Tukumā vada nelielu valodu skolu, bet Rīgā – deju skolu. Joans uzreiz gan teic, ka viņš nav bēglis: Kubā viņam bijis labs darbs un dzīve, bet Latvijā ieprecējies un dzīvo legāli, ir Kubas pilsonis. Vīrietis smaidot stāsta, ka apzinās: šeit izskatās atšķirīgs no citiem, nedaudz pēc nigger (nēģera), kas, starp citu, Kubā neskaitoties slikts apzīmējums, bet līdz šim tas viņam nav radījis problēmu. Cilvēciski viņš saprot, ka uz viņu atskatās vai speciāli skatās.
"Negribu celt paniku. Nedomāju, ka tukumnieki kādreiz varētu vērsties pret tiem, kas izskatās citādi, vai pret bēgļiem, kas te kādreiz var parādīties. Par Rīgu gan tik droši neteiktu. Protams, daudz kas atkarīgs no pašu iebraucēju uzvedības. Es, piemēram, cenšos būt uzmanīgs, piedomāju vairāk nekā Kubā, ko daru un saku. Uz parastiem krogiem neeju: skaidrs, ka domstarpību gadījumā uzreiz norādīs uz manu ādas krāsu. Par bēgļiem arābiem man grūti ko teikt, jo nevienu nepazīstu. Starp viņiem ir gan labi, gan slikti ļaudis. Gribētos ticēt, ka vairāk ir labu," cerīgs ir Joans.
Irinai tēvs ir latvietis, māte – krieviete, bet ar to nekad Latvijā nav bijušas problēmas, ja nu vienīgi kādreiz ielu sarunās gadījies dzirdēt nepamatotu krievu aprunāšanu: "Dzīvojot Tukumā, es nejūtu, ka tāpēc, ka mana mamma ir krieviete, vīrs – kubietis, bet skolas administratore – čigāniete, pret mums būtu citāda attieksme."
Jāsadod pa nagiem citiem par mācību
Kāds Tukumā augsti stāvošs varas pārstāvis, kurš lūdza neminēt savu vārdu, pret mani ir ļoti atklāts: "Esmu pret bēgļiem Latvijā, bet tas nevar būt pamats, lai aicinātu uz naidu un vardarbību. Latvieši gadu simtiem sadzīvojuši ar dažādām tautām un nekad nav pret tām pauduši nacionālu naidu. To nedrīkst pieļaut arī tagad. Jāsadod pa nagiem pirmajiem, kas to mēģina. Nedrīkst pieļaut, ka Tukumā uz ielām sāk baidīties iznākt tie, kas neizskatās pēc latviešiem. Ceru, ka Mareks saņems reālu un nopietni sodu. Kā zināms, viens no soda mērķiem ir sodīt ne tikai vainīgo, bet lai arī visiem citiem ir mācība."
Varas pārstāvis norāda arī uz to, ka pēdējā laikā latvieši daudz runā un raksta par to, ko nesaprot, nespēj nošķirt bēgļus no noziedzniekiem.
"Nesen latvietis Anglijā nogalināja meiteni, Nīderlandē uzdarbojās latviešu pedofils. Vai mēs gribētu, ka angļi kliedz: latvieši ir slepkavas, nīderlandieši: latvieši ir pedofili, – un sāktu latviešu grautiņus savā zemēs?" jautā varas pārstāvis.
Policists aicina gatavot stroķus
Paradoksāli, bet pavisam nesen, pagājušā gada septembrī, tieši kāds varas pārstāvis, Tukuma ceļu policists Jānis Siliņš, reaģējot uz ziņu par Latgalē aizturētājiem nelegālajiem vjetnamiešu imigrantiem, savā "Facebook" lapā, kas dižojas ar paša bildi uz policijas trafaretā motocikla, uzrakstīja: "pirmie melnīši ir klāt... gatavojam stroķus...".
Šo ierakstu 30. septembrī pamanīja un par to vairākās iestādēs vērsās Tukuma uzņēmējs Juris Rozenbergs.
"Esmu pret bēgļu izmitināšanu Tukumā, bet es arī esmu pret naida kurināšanu. Un tagad esmu sašutis dubultā: kāds vienkāršs puika dabū kriminālprocesu, bet ceļu policists Siliņš – ne," sašutis J. Rozenbergs.
Valsts policija uzņēmējam atbildēja, ka informācija nodota paša iekšējam drošības birojam, Tiesībsargs atbildēja, ka "konkrētajā situācijā būtu pamats rūpīgi vērtēt konkrētās personas izteikumus, vēršot uzmanību uz naida runu un aicinājumu uz vardarbību elementiem", un ieteica vērsties Drošības policijā.
Drošības policija J. Rozenbergam neatbildēja, bet man atsūtīja ziņu: "DP atturēsies no komentāriem par citu institūciju pārstāvju publiskajiem izteikumiem."
Izrādās, ka J. Siliņš no Valsts policijas iekšējās drošības biroja par saviem izteikumiem saņēmis tikai aizrādījumu. J. Bahs, kura pārraudzībā strādā J. Siliņš, atzīst, ka kolēģis esot nobalansējis uz vārda brīvības robežas: "Viņš pauda savu attieksmi. Tie bija pietiekami vispārīgi draudi, viņš nedraudēja konkrētiem cilvēkiem. Otrajā gadījumā jau bija minētas konkrētas lietas un konkrēta vieta, tāpēc mums uzreiz vajadzēja sākt rīkoties, jo pasaules praksē ir bijuši pietiekami daudz gadījumu, kad šādi un pat daudz it kā nevainīgāki paziņojumi sociālajos tīklos rada bīstamas situācijas."
J. Bahs norāda, ka ir valstis, kurās drošības iestāžu cilvēkiem aizliegts atpazīstami, identificējoties ar savu darba vietu, komunicēt sociālajos tīklos. Latvijā tas ir atļauts, taču jāievēro ētikas kodekss. Kā secinājis policijas iekšējās drošības birojs, tad J. Siliņš arī pārkāpis šo kodeksu. J. Bahs savā pārraudzībā esošo ceļu policistu uz pārrunām neesot saucis, jo tas neesot viņa pienākums. Pats Siliņš uz manu telefonzvanu neatbild. Bet J. Bahs atvadoties man noteica: sakarā ar pēdējā laikā aktualizējušos sakarsušo bēgļu jautājumu J. Siliņam tagad būtu visprātīgāk paklusēt...
Kā uzmana?
Ņemot vērā policijas atšķirīgo attieksmi pret dažādiem naida runas gadījumiem, uzdevu vairākus jautājumus Drošības policijai. Uz tiem rakstiski atbildēja DP preses sekretāre Līga Pētersone. Jāteic – atbildes visai nekonkrētas.
Vai Drošības policija ir saņēmusi kādus vadošus norādījumus, ka tagad īpaši un vairāk – pēc pēdējiem notikumiem Eiropā – jāuzmana naida runas tieši pret bēgļiem imigrantiem?
Nekādi "vadošie norādījumi" saņemti neesot. Iestāde turpinot darboties, vadoties pēc Valsts drošības iestāžu likuma, kas paredz Drošības policijai vērsties pret draudiem nacionālajai drošībai, kā arī izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas apdraud nacionālo drošību.
Cik konkrēti darbinieku uzrauga notiekošo sociālajos tīklos, Drošības policija nepauž, bet darbs notiekot, tiek arī pārbaudīta iedzīvotāju piesūtītā informācija par ierakstiem, kas satur pazīmes, kuras var attiecināt uz Krimināllikuma 78. un 150. pantu par naida izraisīšanu pret nacionālām, etniskām, rasu, reliģiskām grupām, bēgļiem un migrantiem.
Vai tikpat veikli kā konkrēto tukumnieku notver arī citus kūdītājus, piemēram, vai tiek uzmanīti sociālie tīkli krievu valodā, piemēram, kad krievi aicina iet sist latviešus? Un latviešu sociālie tīkli: kad latviešus aicina iet sist krievus? Un vai tiek fiksēti izteicieni, kas ir naida pilni pret ebrejiem, čigāniem (romiem), cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu?
Tas, kā norāda Drošības policija, esot atkarīgs no dažādiem faktoriem, galvenokārt no tā, cik rūpīgi šī persona slēpj savas pēdas virtuālajā vidē. Ir gadījumi, kad aizdomās turamo izdodas identificēt ļoti īsā laikā, ir gadījumi, kad ir nepieciešams ilgāks laiks. Pēdējo gadu laikā Drošības policijas lietvedībā ir bijuši kriminālprocesi, kuros tiek izmeklēti naidu izraisoši izteikumi gan pret dažādu tautību pārstāvjiem, gan citu rasu pārstāvjiem.
***
UZZIŅA
2014. gadā par nacionālā, etniskā vai rasu naida izraisīšanu ierosināti 13 kriminālprocesi un trīs lietas nosūtītas kriminālvajāšanas sākšanai. 2015. gadā ierosināti 10 kriminālprocesi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
