Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 19:23
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Robežsardzei baltā ziemā strādāt vieglāk, jo sniegā viegli pamanīt robežpārkāpēju pēdas.Uz Latvijas robežas ar Krieviju noteiktās vietās ir sākta žoga būvniecība – tas paredzēts problemātiskās vietās kā papildu šķērslis robežpārkāpējiem. Nesen "LA" viesojās Lavošnieku robežapsardzības nodaļā Latvijas ziemeļaustrumos, kur jau šovasar būs uzsliets viens no žoga posmiem. Sākotnēji robežjoslas labiekārtošana bija iecerēta, lai cīnītos pret preču kontrabandistiem, bet pēdējo divu gadu notikumi liecina, ka galvenais mērķis tagad ir aizkavēt un noķert nelegālos imigrantus.
Lavošniekos Latvijas puses robeža izskatās labāk iekārtota, lai gan arī Krievijas pusē rosās strādnieki. Žoga vēl nav, tas iecerēts četru metru attālumā no robežlīnijas – divus metrus augsts metināts žoga siets, kam pa virsu uzvītas dzeloņdrātis. Kopumā Latvijas–Krievijas robežas labiekārtošana valstij izmaksās 21 168 410 miljonus eiro. Paredzēta arī robežjoslas sakārtošana un attīrīšana. Lavošniekos 12 metrus platā apsekotā posmā robežjosla jau ir attīrīta – robežsargiem iespējams gan noteikt pēdas, gan pārvietoties ar kvadricikliem un sniega motocikliem. Pie robežas ir izbūvēta arī noteka, lai robežsargiem būtu vieglāk veikt patruļas un būtu mazāk šķēršļu.
Plašsaziņas līdzekļos pērnruden izskanēja informācija, ka ik pēc viena kilometra žoga posmos būs 100 metru pārrāvumi, lai varētu nodrošināt savvaļas dzīvnieku migrāciju. Taču dzīvnieku pazinēji teica, ka tik bieži atstātiem caurumiem robežā nav zinātniska pamatojuma. Sabiedrībā ironizēja, ka pa tiem mierīgi ienāktu gan dzīvnieki, gan migranti. Tagad iestādes skaidro, ka būvniekiem būšot iespēja variēt, kuros posmos atstāt pārrāvumus žogā.
Bet kā tad dokumentos radās šī iecere par 100 metru pārrāvumiem? Tehnisko projektu robežjoslas labiekārtošanai izstrādājusi SIA "Pk 19+93". Nodrošināt vietas dzīvnieku migrācijai esot bijusi prasība no Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes puses, un tā bijusi pamatota ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuros gan nav minēts, cik gari pārrāvumi nepieciešami.
"Projekta izstrādes laikā "Pk 19+93" mums prasīja, kādi noteikumi jāievēro, un, atsaucoties uz attiecīgajiem MK noteikumiem, norādījām uz prasībām. Tolaik vēl nebija runa par iespējamām imigrantu plūsmām, bet gan par robežas sakārtošanu, lai robežsargi varētu normāli strādāt. Vecumu mežu dabas liegumā atrodas biotopi, arī īpaši aizsargājamu putnu mikroliegumi," stāsta Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietniece Rita Eiduka. Viņa aicina vērtējumu par to, vai tiešām caurumi žogos nepieciešami, prasīt vides ekspertiem.
"Man tas šķiet pārāk dāsni," saka Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Viņš uzsver, ka notiekošo uz Latvijas robežas nevar saukt par īstu dzīvnieku migrāciju, bet gan par pārvietošanos, taču dzīvniekiem žoga uzsliešanas gadījumā būs jāmaina savi pārvietošanās ceļi. Kā optimālu variantu viņš min iespēju paredzēt šādus pārrāvumus dzīvniekiem ik pēc pieciem vai desmit kilometriem.
"Žogs faktiski varētu ietekmēt vilkus, lūšus, lāčus, aļņus. Tad būs jautājums, cik daudz mēs Latvijā vēlamies īstenot vilku un lūšu medības, jo Latvijā tie vairs nevarēs ienākt tik lielā skaitā kā iepriekš. Lāči arī var ienākt no Krievijas, taču tie galvenokārt pārvietojas starp Latvijas un Igaunijas robežu. Protams, pārrāvums uz katru kilometru ir pārspīlēta ideja," piebilda J. Ozoliņš.
Nav "iecirsts akmenī"
Projektētāju – SIA "PK 19+93" – valdes priekšsēdētājs Guntars Lapainis "LA" uzsver, ka tehniskajā projektā minētie pārrāvumi nav "iecirsti akmenī" un par to izvietojumu un skaitu Valsts robežsardze projekta būvniecības laikā varēs spriest – kur šādus pārrāvumus pieļaut. "Ne jau žogs būs tas, kas pasargās Latvijas robežu no pārkāpējiem, jo tas ir domāts kā palīgelements, lai atvieglotu patrulēšanas procesu robežsargiem. Žogs jau nebūs kā mūris. Gar to vijas pēdu kontroles zona. Žogs nav nepārvarams šķērslis, bet gan apgrūtinošs elements, kas nevis pasargā, bet novirza un aizkavē nelegālos robežšķērsotājus. Tāpat atcerēsimies, ka puse no apmēram 270 kilometru garās Latvijas–Krievijas robežas atrodas purvainā vidē," skaidroja G. Lapainis.
Par robežjoslas labiekārtošanas tehniskā projekta izstrādi SIA "Pk 19+93" uzvarējusi valsts iepirkuma konkursā un projektu izstrādājusi par aptuveni 50 000 latiem (71 143 eiro). Konkursā firma uzvarējusi vēl 2012. gadā, kad Latvijā nebija aktuāls jautājums saistībā ar ekonomisko migrantu pieplūdumu, kuri robežu šķērso no Krievijas puses. "Labi, ka beidzot lietas ir izkustējušās no vietas, jo iepriekš tam nebija atvēlēti līdzekļi," piebilda G. Lapainis.
Kas attiecas uz projektā ieplānoto pārāk biežo caurumu samazināšanu, acīmredzot nepieciešama aktīvāka valsts rīcība, jo pagaidām projektā viss palicis pa vecam.
Jaunatklātais rūpals kontrabandistiem
Uz robežas jūt pieaugošo cilvēku nelegālo migrāciju – tikpat kā pazuduši cigarešu un alkohola kontrabandisti, jo vietējie blēži atraduši krietni ienesīgāku veidu, kā nopelnīt – palīdzēt pārvietot pāri robežai nelegālos imigrantus un saņemt par to brangāku "atalgojumu". Pērn Valsts robežsardzes Viļakas pārvalde aizturējusi 104 personas saistībā ar robežpārkāpumiem, no kuriem lielākā daļa – 80 – esot bijuši nelegālie imigranti un pārējie bija pārkāpuma līdzzinātāji. "Lielākoties tie bija vjetnamieši, bet aiz viņiem sekoja pakistānieši, sīrieši un afgāņi. Cilvēku kontrabanda ir otrs ienesīgākais nelegālais rūpals aiz narkotiku tirdzniecības," stāsta Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes nodrošinājuma dienesta priekšnieks Juris Dmitrijevs. Viņš uzsver, ka vjetnamieši parasti ielidojot Maskavā ar reisiem no Hanojas un tālāk dodas uz Eiropas Savienību – lai tur nokļūtu, viens no ceļiem ir šķērsot Latvijas robežu. "Vjetnamiešu migrantu galamērķis pārsvarā ir Polija un Vācija, kur viņiem paredzēts nelegāls vai puslegāls darbs rūpnīcās. Mums ir ziņas, ka par nogādāšanu Eiropā no viena vjetnamieša tiekot prasīti apmēram 8000 eiro. Parasti viņi ir vairāku cilvēku grupās. Kā pārvadātājus esam aizturējuši Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, Igaunijas pilsoņus, kā arī Krievijas pilsoņus, pārsvarā čečenu izcelsmes," saka J. Dmitrijevs. Viņš stāsta, ka reizēm naktīs pierobežā parādoties dīvaini "tūristi" – cilvēki ar īrētiem mikroautobusiem ar Vācijas un Polijas numurzīmēm. "Atbraukt uz dziļo Vidzemi no tik tālām vietām un ložņāt apkārt vēlās vakara stundās, nebūt neliecina par tūrismu," piebilst J. Dmitrijevs. Turklāt atšķiroties arī uzvedība, kā rīkojas vjetnamiešu, irākiešu, pakistāniešu vai sīriešu nelegālie imigranti. "Irākiešiem, pakistāniešiem un sīriešiem ir tas pats ceļš, tomēr citi galamērķi – Vācija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Viņi ir noķerti mazākās grupās, kas liecina, ka viņu nelegālā robežšķērsošana ir labāk sagatavota. Viņi parasti iet pa diviem vai trim. Pērn pat vienu sīrieti atradām nosalušu mežā. Vjetnamieši vairāk ir bara cilvēki – ja kāds no grupas noklīst, tad pārējie viņu sazvana vai meklē. Pēc savas dabas vjetnamieši ir mierīgāki un nav agresīvi. Ar irākiešiem ir citādi, taču ieročus pie aizturētajiem neesam atraduši. Jebkurā gadījumā varam situācijas risināšanai izsaukt Valsts robežsardzes specvienību no Ludzas vai izmantot ķeršanai helikopterus. Vjetnamieši fiziski ir smalkāki. Kad robežpārkāpēji nonāk mūsu rokās, uzreiz uzliekam rokudzelžus, lai viņi saprastu, kur atrodas, un apzinās, ka veikuši likumpārkāpumu," skaidro J. Dmitrijevs.
Maksimāla kriminālvajāšana
Robežsardzes pārstāvis atzīst, ka ziemā uz robežjoslas esot vieglāk, jo sniegā viegli pamanīt robežpārkāpēju pēdas. Atskatoties uz pieredzi, J. Dmitrijevs spriež: lai arī darbojas personu atpakaļuzņemšanas līgums ar Krieviju, tomēr atpakaļuzņemšanas gadījumi esot reti – apmēram desmit. Lielākoties problēmas rada tas, ka pagaidām nav sakārtota robežjosla, tādēļ esot grūti pierādīt Krievijas robežsargiem, ka notikusi robežas šķērsošana. Bet viena Vjetnamas pilsoņa nogādāšana konvoja pavadībā Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 2500 eiro.
Kā uzsver J. Dmitrijevs, esot arī robežpārkāpēji, kuri prasot patvērumu, bet tie, kuri to nepieprasa, nonāk Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un pret viņiem tiek uzsākta kriminālvajāšana par nelikumīgu robežas šķērsošanu. "Mūsu pārvaldes nostāja – veikt maksimālu kriminālvajāšanu. Pērn par nelikumīgu robežšķērsošanu ierosinājām 46 kriminālprocesus. Lai arī tiesāšana prasa lielākus izdevumus nekā izraidīšana, mums tas ir jādara, lai viņus iebiedētu, jo informācija tālāk izplatās radu vidū viņu mītnes zemēs – ka šeit nekāda medusmaize nav gaidāma. Tad cilvēki vairākas reizes padomās, vai ir vērts mērot tālo ceļu un mēģināt pārkāpt robežu," saka J. Dmitrijevs.
Parasti viņiem prokuratūra piespriež trīs mēnešus cietumā un pēc tam izraida uz mītnes zemi, kas izmaksā dārgi Latvijas nodokļu maksātājiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
