Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 00:26
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Noteikumi par veselīgu ēdināšanu skolās sagatavoti pavirši, tos labos
Zemkopības ministrija (ZM) oficiāli aicinās Veselības ministriju (VM) gādāt, lai tiktu laboti noteikumi par uztura normām skolās, slimnīcās un sociālās aprūpes centros. Par to pagājušās nedēļas sanāksmē vienojās abu minēto ministriju, Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī skolu ēdinātāju pārstāvji. Vēl nesen veselības ministrs Guntis Belēvičs pauda, ka šie noteikumi ir liela uzvara, pateicoties kuriem bērni ēdīs veselīgāk. Nu VM jau ir samiernieciski noskaņota un atzīst: noteikumus nāksies precizēt. VM pārstāvis Oskars Šneiders pieļauj: pārtikas preču saraksts, kuras saskaņā ar noteikumiem drīkst tirgot skolu kafejnīcās, iespējams, kļūs atkal garāks.
"Abas iesaistītās ministrijas gatavo normatīvo aktu, ar kuru plānots atcelt jaunos noteikumus. Dokumenta pieņemšana plānota vai nu nākamajā, vai aiznākamajā valdības sēdē. Pēc tam abu ministriju eksperti kopīgi strādās, lai izstrādātu jaunu kārtību, kas ļaus gan ražot, gan skolās tirgot veselīgus produktus," sacīja ZM pārstāve Dagnija Muceniece.
Veselības ministrija gan noraida iespēju kopumā atcelt jauno kārtību par uztura normām skolās. O. Šneiders informē, ka ministrija strādās pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos. Taču līdz brīdim, kamēr veiks grozījumus, neesot paredzēts atgriezties pie kārtības, kas bija pirms 1. janvāra.
Viens no absurdajiem aizliegumiem, pret kuru protestē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, ir tāds, ka izglītības iestādēs ēdinātāji nedrīkst izmantot tādus produktus, kuru sastāvā ir arī dabiskās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm. "Latvijas Avīze" par to jau rakstīja ("LA" 14. janvāra raksts "Aizliegts dzeltens siers!"), minot, ka dietologi iebilduši pret sieru ar mākslīgām krāsvielām, bet noteikumu saskaņošanas gaitā Veselības ministrijā vārds "mākslīgās" kaut kur esot pazudis… Savukārt Veselības ministrijā toreiz "LA" žurnālistam atzina – iespējams, ka formulējums par šīm krāsvielām "ir paslīdējis garām".
Taču ne jau tikai krāsvielas pārtikas produktos uztrauc skolēnu ēdinātājus. Pašās skolās lielākus uztraukumus raisījis tā sauktais "bulciņu aizliegums". Kopš 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas noteikumos, skolās atļauto preču saraksts ir gaužām īss un vislielākās kaislības izraisījis fakts, ka skolu kafejnīcās vairs nevar tirgot bērnu iecienītās uzkodas: smalkmaizītes un picas. Vēl vairāk: kafejnīcās aizliegti teju visi miltu izstrādājumi.
No vienas puses iemesli, kāpēc skarbie noteikumi būtu jāmaina, ir acīmredzami: daļā skolu kafejnīcas slēgtas, jo, skolu ēdinātāju ieskatā, tajās vairs neesot ko tirgot, vēl daļā skolu tās gan darbojas, bet plaukti un letes ir pustukšas. Vēl citur aizliegtie produkti joprojām tiek tirgoti – vai nu apzināti pārkāpjot noteikumus, vai arī tāpēc, ka ēdinātāji tos interpretē citādi nekā VM.
No otras puses: esošie noteikumi tomēr joprojām skolu kafejnīcās ļauj tirgot pietiekami daudz produktu, lai kafejnīcās nebūtu jātur demonstratīvi tukši plaukti un jātirgo tikai minerālūdens un burtnīcas. Ir skolu kafejnīcas, kas plauktus piepildījušas, piemēram, ar augļiem un no tiem gatavotiem salātiem. Par to, ka arī jauno noteikumu ietvaros kafejnīcas bērnus var pamielot, pārliecinājāmies Rīgas Valda Zālīša sākumskolā. Kafejnīcā bez minerālūdens un sulām nopērkami kokteiļi no augļiem un atļautajiem piena produktiem, biezpiens, rīsu galetes, sukādes, dārzeņi ar krējuma mērci. Vienīgā jaunās ēdienkartes ēnas puse: daļa no šiem produktiem ir dārgāki nekā ierastās smalkmaizītes. Sukādes maksā 2 eiro, veselīgie kokteiļi – 80 centus, dārzeņi – 65 centus.
Ilze Kuzmina
Zemkopības ministrija (ZM) oficiāli aicinās Veselības ministriju (VM) gādāt, lai tiktu laboti noteikumi par uztura normām skolās, slimnīcās un sociālās aprūpes centros. Par to pagājušās nedēļas sanāksmē vienojās abu minēto ministriju, Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī skolu ēdinātāju pārstāvji. Vēl nesen veselības ministrs Guntis Belēvičs pauda, ka šie noteikumi ir liela uzvara, pateicoties kuriem bērni ēdīs veselīgāk. Nu VM jau ir samiernieciski noskaņota un atzīst: noteikumus nāksies precizēt. VM pārstāvis Oskars Šneiders pieļauj: pārtikas preču saraksts, kuras saskaņā ar noteikumiem drīkst tirgot skolu kafejnīcās, iespējams, kļūs atkal garāks.
"Abas iesaistītās ministrijas gatavo normatīvo aktu, ar kuru plānots atcelt jaunos noteikumus. Dokumenta pieņemšana plānota vai nu nākamajā, vai aiznākamajā valdības sēdē. Pēc tam abu ministriju eksperti kopīgi strādās, lai izstrādātu jaunu kārtību, kas ļaus gan ražot, gan skolās tirgot veselīgus produktus," sacīja ZM pārstāve Dagnija Muceniece.
Veselības ministrija gan noraida iespēju kopumā atcelt jauno kārtību par uztura normām skolās. O. Šneiders informē, ka ministrija strādās pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos. Taču līdz brīdim, kamēr veiks grozījumus, neesot paredzēts atgriezties pie kārtības, kas bija pirms 1. janvāra.
Viens no absurdajiem aizliegumiem, pret kuru protestē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, ir tāds, ka izglītības iestādēs ēdinātāji nedrīkst izmantot tādus produktus, kuru sastāvā ir arī dabiskās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm. "Latvijas Avīze" par to jau rakstīja ("LA" 14. janvāra raksts "Aizliegts dzeltens siers!"), minot, ka dietologi iebilduši pret sieru ar mākslīgām krāsvielām, bet noteikumu saskaņošanas gaitā Veselības ministrijā vārds "mākslīgās" kaut kur esot pazudis… Savukārt Veselības ministrijā toreiz "LA" žurnālistam atzina – iespējams, ka formulējums par šīm krāsvielām "ir paslīdējis garām".
Taču ne jau tikai krāsvielas pārtikas produktos uztrauc skolēnu ēdinātājus. Pašās skolās lielākus uztraukumus raisījis tā sauktais "bulciņu aizliegums". Kopš 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas noteikumos, skolās atļauto preču saraksts ir gaužām īss un vislielākās kaislības izraisījis fakts, ka skolu kafejnīcās vairs nevar tirgot bērnu iecienītās uzkodas: smalkmaizītes un picas. Vēl vairāk: kafejnīcās aizliegti teju visi miltu izstrādājumi.
No vienas puses iemesli, kāpēc skarbie noteikumi būtu jāmaina, ir acīmredzami: daļā skolu kafejnīcas slēgtas, jo, skolu ēdinātāju ieskatā, tajās vairs neesot ko tirgot, vēl daļā skolu tās gan darbojas, bet plaukti un letes ir pustukšas. Vēl citur aizliegtie produkti joprojām tiek tirgoti – vai nu apzināti pārkāpjot noteikumus, vai arī tāpēc, ka ēdinātāji tos interpretē citādi nekā VM.
No otras puses: esošie noteikumi tomēr joprojām skolu kafejnīcās ļauj tirgot pietiekami daudz produktu, lai kafejnīcās nebūtu jātur demonstratīvi tukši plaukti un jātirgo tikai minerālūdens un burtnīcas. Ir skolu kafejnīcas, kas plauktus piepildījušas, piemēram, ar augļiem un no tiem gatavotiem salātiem. Par to, ka arī jauno noteikumu ietvaros kafejnīcas bērnus var pamielot, pārliecinājāmies Rīgas Valda Zālīša sākumskolā. Kafejnīcā bez minerālūdens un sulām nopērkami kokteiļi no augļiem un atļautajiem piena produktiem, biezpiens, rīsu galetes, sukādes, dārzeņi ar krējuma mērci. Vienīgā jaunās ēdienkartes ēnas puse: daļa no šiem produktiem ir dārgāki nekā ierastās smalkmaizītes. Sukādes maksā 2 eiro, veselīgie kokteiļi – 80 centus, dārzeņi – 65 centus.
Daļa no rindā stāvošajiem bērniem atzīst: tagad vecāki dod lielāku kabatas naudu, lai varētu pirkt veselīgākos ēdienus. Taču par sortimenta maiņu kafejnīcā neviens nežēlojas.
Tātad ir skolas, kur, pateicoties jaunajai kārtībai, bērni tiešām sākuši našķēties veselīgāk. Tāpēc cerams, ka plānotā noteikumu maiņa skolu kafejnīcas no veselīgā ceļa nenovirzīs.
Ēdnīcās smalkmaizītes atļautas, kafejnīcās – ne
Taču noteikumi jāmaina, lai labotu neprecizitātes. Piemēram, jau minēto aizliegumu skolēniem piedāvāt produktus, kam pievienotas arī dabiskās krāsvielas, kā arī aizliegumu skolās un sociālās aprūpes iestādēs iekļaut ēdienkartē jebko, kam pievienoti konservanti, pat marinētus gurķus.
Noteikumos jānovērš arī citas pretrunas. Piemēram, tās pašas smalkmaizītes, kam jāpazūd no skolu kafejnīcām, skolu ēdnīcās gan joprojām drīkst pārdot, jo tās var iekļaut pusdienu ēdienkartē. Tāpēc skolās, kur atsevišķas kafejnīcas nekad nav bijušas, nekas pēc noteikumu ieviešanas nav mainījies, ēdnīcā tirgo smalkmaizītes tāpat kā agrāk, un šajā gadījumā noteikumi nav pārkāpti. Tad kāda jēga no aizlieguma smalkmaizītes tirgot kafejnīcās? VM Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vadītāja Inga Birzniece skaidro, ka ēdnīcās bērniem pie bulciņām parasti neesot iespējas tikt pirms pusdienām. Līdz ar to nerodas situācijas, kad bērns kafejnīcā iepriekš saēdies smalkmaizītes un tāpēc vairs neēd pusdienas. Turklāt ēdnīcā pēc bulciņām esot jāstāv garākā rindā.
Bet kāpēc skolēniem kafejnīcās liedz nopirkt pat sviestmaizes, kurām var izmantot arī rupjmaizi vai pilngraudu maizi un kuras skolēniem varētu piedāvāt pēcpusdienās, kad ēdnīca ir slēgta?
I. Birzniece atbild: visu veidu maize no kafejnīcu sortimenta izslēgta tāpēc, ka ražotāji tai mēdz pievienot pārāk daudz sāls. Kad maiznieki cepšot veselīgāku maizi, noteikumus varēšot mīkstināt.
Taču interesanti, ka pieņemtie stingrie noteikumi neattiecas uz visām iestādēm, kur regulāri ikdienā uzturas bērni. Piemēram, mākslas un mūzikas skolās, interešu centros arī šobrīd brīvi var tirgot ne tikai smalkmaizītes, bet pat ledenes, no kurām nokrāsojas sarkana mute, un citus saldumus ar ķīmiskām piedevām. I. Birzniece skaidro: noteikt stingrākas prasības skolēnu ēdināšanai skolās bijusi prioritāte, jo tur skolēni uzturas ilgāku laiku nekā manis minētajās iestādēs. "Mūzikas skolā bērns uz kafejnīcu varbūt aizies vienreiz dienā, taču vispārizglītojošā skolā bērni var katru starpbrīdi iet uz kafejnīcu," klāsta VM pārstāve.
Pagaidām vēl nesoda
Televīzijas raidījumā "Bez tabu" žurnālistu nofilmētās joprojām smalkmaizīšu pilnās skolu kafejnīcu letes gan liek jautāt: vai vispār vērts noteikt stingras prasības pārtikai, ko drīkst izplatīt skolās, ja šos noteikumus, kā redzams, var arī nepildīt? Tas, vai skolu ēdnīcas un kafejnīcas ņem vērā visas prasības, kas tām izvirzītas, jāuzrauga Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa gan teic: pārbaudes skolās notiek. Piemēram, pērnā gada laikā pamata un vispārējās izglītības iestādēs kopumā bijušas 2877 pārbaudes. Aptuveni pussimts gadījumos piemēroti sodi gan par noteikumiem neatbilstošu pārtikas produktu izmantošanu, gan par sanitāro un higiēnas normu pārkāpšanu. Piespriesto soda naudu kopējais apjoms – 4300 eiro.
Taču šogad pārbaudes PVD tikai pamazām uzsāk. Dati par to, cik skolas janvārī pārbaudītas un kādi ir secinājumi par jauno noteikumu ievērošanu tajās, tiks apkopoti vien tad, kad gada pirmais mēnesis jau būs pagājis.
Šobrīd, atklājot pārkāpumus skolu kafejnīcās, nekādas soda sankcijas netiek piemērotas, jo "ēdinātājiem vēl ļaujam piemēroties jaunajiem noteikumiem, pārskatīt sortimentu; ja nepieciešams, nomainīt piegādātāju", skaidro I. Zepa. Starp citu, nomainīt piegādātāju, ja ar to noslēgts ilgtermiņa līgums, nav nemaz tik vienkārši. VM attieksme pret skolēnu ēdinātājiem gan nav tik saprotoša. I. Birzniece norāda: jaunie noteikumi valdībā apstiprināti jau vasaras vidū. Tātad skolu ēdinātājiem un piegādātājiem bijis pusgads laika, lai sagatavotos izmaiņām un mainītu kafejnīcu sortimentu.
I. Zepa piebilst: ēdinātājiem joprojām ir daudz neskaidrību par to, kādus ēdienus drīkst vai nedrīkst piedāvāt skolēniem. Tāpēc pārkāpumi varot rasties neapzināti. Par nejaušiem pārkāpumiem skolēnu ēdināšanā parasti nesoda. Soda sankcijas piemēro, ja pārkāpumi ir tīši vai atkārtoti. "Mērķis nav sodīt, bet gan panākt, lai noteikumi tiktu ievēroti," uzsver I. Zepa. Interesanti, ka nav arī viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, kurš tad tiek sodīts tad, kad vadzis ir lūzis: skolas direktors vai skolēnu ēdinātāji? Kā zināms, lielākajā daļā izglītības iestāžu, kaut arī ēdināšana un pārtikas preču tirdzniecība notiek skolas telpās, to veic uzņēmums, ar kuru skola noslēgusi līgumu. Ja vien līgumā iekļauts punkts par to, ka ēdinātājs apņemas nodrošināt noteikumiem atbilstošu skolēnu barošanu, atbildīgs par prasību ievērošanu būs uzņēmums, nevis skolas direktors.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs gan uzskata, ka tieši iestādes direktoram jāseko, lai normatīvie akti skolās netiktu pārkāpti.
Jaudas maz
Vai, atklājot "aizliegtus produktus" skolu kafejnīcās un ēdnīcās, PVD inspektors tos konfiscē? "Inspektors izvērtē situāciju. Ja tas ir produkts, kas nepieciešams ēdiena pagatavošanai un alternatīvas tajā brīdī nav rodamas, tad tikai brīdina par neatbilstību, bet to virtuvē tomēr atstāj. Savukārt, ja kafejnīcā atklāj, piemēram, ledenes, tad, protams, šā produkta tirdzniecību tūlīt pārtrauc," paskaidro I. Zepa.
Daļa reidu skolās notiek, reaģējot uz sūdzībām par to, ka noteikumi netiek ievēroti un, piemēram, bulciņas tomēr tiek tirgotas. Sūdzības saņem gan no skolēniem, gan viņu vecākiem, gan reaģē uz ziņām par noteikumu neievērošanu sociālajos tīklos un medijos. "Protams, jautājums ir par mūsu jaudu," atzīst PVD pārstāve. Par to, vai PVD pietiks jaudas pārbaudīt, kas patiesībā notiek skolu ēdnīcās, šaubīties liek tas, ka dienestam šogad nav piešķirts prasītais finansējums papildu pārbaužu veikšanai saistībā ar jaunajiem noteikumiem. Nākamajā gadā PVD varētu saņemt papildu finansējumu šādām pārbaudēm teju 400 000 eiro, bet, pieņemot šā gada budžetu, valdība lēma, ka 2016. gadā PVD jāiztiek bez šāda papildu finansējuma.
***
UZZIŅA
Ko drīkst tirgot skolu kafejnīcās, uzkodu un dzērienu automātos?
MK noteikumi paredz, ka vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs un to teritorijā papildus kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei drīkst izplatīt šādus pārtikas produktus:
svaigus un žāvētus augļus, ogas un dārzeņus, kā arī sukādes bez pārtikas piedevām
negrauzdētus riekstus un sēklas bez pievienotā cukura, sāls un pārtikas piedevām
pienu un raudzētus piena produktus, kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5%, un biezpienu, kurā tauku saturs nepārsniedz 5%
saliktus piena produktus, kuros kopējais tauku saturs nepārsniedz 2,5%, un saliktus piena produktus, kuru sastāvā ir biezpiens un kopējais tauku saturs nepārsniedz 5%. Tie drīkst saturēt ne vairāk kā 5 g pievienotā cukura un ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g vai 100 ml produkta. Nedrīkst saturēt pārtikas piedevas un mākslīgos aromatizatorus
sieru, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45%
dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabīgos minerālūdeņus ar ierobežotu minerālsāļu daudzumu
augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls
augļu nektārus, kuros kopējais ogļhidrātu daudzumus nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez glikozes, glikozesfruktozes un fruktozesglikozes sīrupa un bez pārtikas piedevām
zaļo, melno un augu tēju, izņemot šķīstošo tēju
dabisko vai cigoriņu kafiju
kakao ar samazinātu tauku saturu, bez pārtikas piedevām
tumšo šokolādi
sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas, kurās nav daļēji hidrogenētu augu tauku un nav pārtikas piedevu, kurās ir ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 g produkta.
Ēdnīcās – svaigus, dabīgus produktus
Noteikumi paredz, ka skolās jānodrošina pasniegšanas dienā svaigi pagatavoti ēdieni no dabiskiem pārtikas produktiem. Tie ir neapstrādāti pārtikas produkti (piemēram, gaļa, zivis, olas, graudaugi, augļi, dārzeņi, kartupeļi), kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus un nesastāv no tiem. Papildus ēdienkartē iekļauj apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus (piemēram, maizi, jogurtu, sieru, gaļas produktus), kas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus.
***
viedokļi
Kā vērtējat stingrās prasības skolu kafejnīcām?
Guntars Jirgensons, Rīgas 28. vidusskolas direktors: "Mūsu skolā kafejnīca likvidēta. No 4. janvāra durvis ir slēgtas. Suliņa, ūdentiņš – to var nopirkt tagad ēdnīcā, bet vairāk jau neko nevar tirgot. Bērni, protams, nav sajūsmā, taču viņi atradīs iespēju nopirkt to kaut kur citur. Jaunie noteikumi veicinās apgrozījumu tādiem uzņēmumiem kā "Narvesen" vai "Mcdonald"."
Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskola: "Mūsu skolā kafejnīca ir ciet. Ēdinātāji saka: nav ko tirgot. Situācija ir absurda, jo bērni var pārskriet pār ielu uz veikalu "Maxima" un nopirkt visu, ko grib. Kafejnīcas telpā gan esam uzsākuši remontu, jo ēdinātāji saka: ja tur varēs ielikt aukstuma vitrīnu, tad tomēr varētu kaut ko tirgot, piemēram, salātus. Jāsaka, ka kolas un čipsus mūsu skolā netirgoja jau sen. Pagaidām ēdnīca pagarinājusi darba laiku, jo bērniem, kas paliek uz pēcpusdienas nodarbībām, gribas ēst arī pēc pusdienām."
Andris Priekulis, Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktore: "Mums joprojām ir kafejnīca, bet tā ir gandrīz tukša. Tajā tirgo ūdeni un burtnīcas. Savukārt ēdnīcā palielinājies pārdoto desertu skaits, jo bērniem acīmredzot vajag ogļhidrātus. Es, protams, arī uzskatu, ka skolēniem jāpiedāvā veselīgs ēdiens. Tomēr uz neveselīga ēdiena problēmu jāraugās kompleksi. Skolēni joprojām var nopirkt neveselīgu pārtiku ārpus skolas."
Elita Rītere, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore: "Skolas kafejnīca joprojām darbojas pilnā sparā. Manuprāt, noteikumu maiņa bija nepieciešama. Protams, var diskutēt, vai tai bija jābūt tik krasai un noteikumiem bija jāmainās mācību gada vidū. Taču pareizi ir tas, ka bērniem skolā jāmācās veselīga uztura pamatprincipi. Domāju, ka skolu kafejnīcas saskaras tikai ar īslaicīgām grūtībām un ar laiku spēs sagādāt prasībām atbilstošu sortimentu. Mēs saviem ēdinātājiem laikus teicām: domājiet, ko varēsiet tirgot pēc jaunā gada. Pagaidām ēdinātāji pat gaida pirmo PVD pārbaudi, lai skaidri saprastu, ko drīkst un nedrīkst tirgot. Protams, bērni gribētu kādu pīrādziņu. Tas ir sātīgāks nekā mandarīns.".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003