Rīga 12°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 07:15
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Tiesa politiski represētā ekonomiskās un sociālās tiesības nevis atjauno, bet atņem
Represijām neesot nozīmes...
Vladislavs Staris tiesā gan iebildis, teikdams, ka mājas tomēr ir un ka viņš tur pastāvīgi dzīvo, šā gada maijā viņam apritēs 87 gadi. Padomju okupācijas varas laikā par darbošanos Latgales nacionālo partizānu vienībā vienreiz jau ticis represēts, bet pēc šāda sprieduma būtībā tiks represēts otrreiz.
Bet tiesnese šos iebildumus neņēma vērā. Kā atzīts spriedumā, tiesa neapšauba Vladislava Stara teikto, ka viņš tur ir deklarēts un dzīvo pastāvīgi. Tomēr tie nevarot ietekmēt lietas izskatīšanu, jo dzīvošana patvaļīgi uzceltā ēkā un dzīvesvietas deklarēšana, pēc spriedumā rakstītā, nerada civiltiesiskas sekas...
Neesot nozīmes arī tam, ka Vladislavs Staris bijis represēts, jo nevienā likumā represētajiem neesot noteikts izņēmuma stāvoklis...
Vecumdienās spiests tiesāties
Kā pirms pieciem gadiem "LA" jau rakstīju, represētā nacionālā partizāna likstas sākās pirms desmit gadiem, kad Centrālā zemes komisija atjaunoja īpašuma tiesības uz aptuveni 19 hektāriem zemes Rīgas nomalē, Kleistu rajonā tās bijušajam īpašniekam, kādam Čikāgā dzīvojošam mūsu tautietim. Radās kopīpašums, kur zeme pieder vienam, bet uz šīs zemes uzceltās ēkas otram īpašniekam.
Amerikas latvietim zemi nevajadzēja. Dažus mēnešus pēc īpašuma tiesību atgūšanas viņš to pārdeva Kārlim Vaičusam un Aigaram Lazdiņam, kuri plānoja sadalīt 19 hektārus privātmāju apbūves gabalos, kurus tolaik Rīgā, strauji ceļoties zemes vērtībai, varētu izdevīgi pārdot. Bet šī plāna īstenošanai traucēja padomju laikā apmaiņā pret uztura līgumu iegūtā Vladislava Stara mājiņa ar divām nelielām istabiņām, virtuvi un saimniecības ēkām.
Kopš 2005. gada Vladislavs Staris spiests staigāt no vienas tiesas uz otru, mēģinot atspēkot zemes īpašnieka pret viņu celtās prasības.
Cīniņš desmit gadu garumā
Var, protams, pieļaut, ka sirmais vīrs varēja kaut ko nokavēt vai sajaukt gadu nastas, izsūtījumā iedragātās veselības vai kādu piecreiz pārgrozītu likuma pantu dēļ. Bet gluži rokas klēpī salicis sirmais vīrs nav sēdējis, vairākkārt mēģinādams sakārtot īpašuma tiesības.
Zemes reformas sākumā Rīgas domē prasījis piešķirt par samaksu ap 2500 kvadrātmetrus zemes ēku uzturēšanai. Taču pašvaldība lūgumu noraidījusi tāpēc, ka ēkas nebija reģistrētas zemesgrāmatā, kaut arī dabā tās bija, padomju laikā izdotajās tehniskās inventarizācijas lietās bija iezīmētas, un viņš tur bija nodzīvojis jau ap 30 gadu.
Mēģinājis apstrīdēt tiesā Centrālās zemes komisijas lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajam īpašniekam, prasot zemi mājas uzturēšanai. Taču tiesa viņa prasību noraidījusi.
Gribējis noslēgt ar zemes īpašnieku zemes nomas līgumu. Taču zemes īpašnieks atteicies. Bet tiesā, kurā Staris vērsies ar šo lūgumu, lietas izskatīšana ilgst kopš 2010. gada, zemes īpašniekam tīšām to novilcinot.
Balstoties uz savulaik noslēgto uztura līgumu, Staris gan paguva reģistrēt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju un vienu palīgēku. Gribēdams reģistrēt arī pārējās laika gaitā pie mājas uzbūvētās vai pārbūvētās, Valsts zemes dienestā (VZD) pasūtīja šo ēku tehnisko inventarizāciju. Bet, lai to nepieļautu, Vaičuss iesūdzēja tiesā VZD, kurš bija pieņēmis no Vladislava Stara šo pasūtījumu un reģistrējis tās Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.
Savulaik notikušajā sarunā ar Kārli Vaičusu zemes īpašnieks nemaz neslēpa, ka grib dabūt prom Stari ar visām viņa būdām.
Administratīvā rajona tiesas tiesnese E. Apīne šo prasību apmierināja, atzīstot tās par nelikumīgi uzceltām, tādējādi izdzēšamām no visiem valsts reģistriem. Pirms tiesas Vladislavs Staris gan bija lūdzis atlikt lietas skatīšanu tāpēc, ka ārstējās slimnīcā. Bet tiesnese nolēma skatīt bez viņa klātbūtnes, jo, viņasprāt, Staris savu sakāmo jau pateicis rakstiskajos paskaidrojumos.
Metri svarīgāki par cilvēku
Stara k–gam par sliktu runā tas, ka pagājušā gadsimta 70. gados pēc uztura līguma iegūtā mājiņa nodegusi. Uz tās pamatiem viņš drīz uzcēlis nodegušajai līdzīgu. Taču savulaik īpašumā iegūto un zemesgrāmatā reģistrēto ēku izmēri, kas mūslaiku tiesnešiem likušies svarīgāki par cilvēku, atšķīrušies no tiem, kas tagad ir redzami dabā.
Tādējādi tiesneši, balstoties uz būvvaldes inspektoru un tiesu izpildītāju apsekojumiem, ēkas vairs neatzīst par tām, kuras Vladislavs Staris ieguvis pēc minētā uztura līguma. Pēc tiesnešu spriedumiem, šo ēku dabā nemaz nav. Bet tās, kuras ir un kurās Stara ģimene pastāvīgi dzīvo, uzceltas nelikumīgi, tātad ir nojaucamas.
Punkts vēl nav pielikts
Ja pagājušā gada decembrī pasludinātais Rīgas apgabaltiesas spriedums stātos spēkā, nākamajā tiesā zemes īpašnieks jau varētu prasīt viņa izlikšanu.
Par spīti iedragātajai veselībai izsūtījumā un pārdzīvojumiem mūslaiku tiesās, pūloties aizstāvēt savas tiesības uz pajumti, Vladislavs Staris nepadodas. Kaut arī vecais vīrs kārtējo reizi nokļuvis slimnīcā, Rīgas apgabaltiesas spriedumu viņš pārsūdzējis, tātad tiesāšanās turpināsies arī šogad. Un ir cerība, ka šajā lietā pēdējais punkts vēl netiks pielikts.
Līdz šim desmit gadu laikā gan neko panākt nav izdevies. Ne tiesneši, ne valsts iestāžu ierēdņi savā vienaldzībā un pašapmierinātībā neiedziļinās apstākļos, kādos Vladislavs Staris nokļuvis nevis labprātīgi, bet nemākulīgi īstenotās zemes reformas un samudžināto likumu dēļ.
Izpildot šo pagājušā gada decembrī pieņemto Rīgas apgabaltiesas spriedumu, viņš būtībā tiktu represēts otrreiz – šoreiz ar Latvijas valsts varas iestāžu formālajiem lēmumiem.
1995. gadā Saeimā pieņemtajā likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" teikts, ka "valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību sfērā atbilstoši likumam". Pēc Rīgas apgabaltiesas pasludinātā sprieduma iznāk, ka taisni otrādi – nevis atjauno, bet atņem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003