Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 05:34
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Irākas kurdu ģimene pēc alternatīvā statusa saņemšanas devusies uz Nīderlandi
Jūtas "uzmests"
Irākas kurdu ģimene ar bērniem bija ieradusies Latvijā no Suleimānījas pilsētas Irākā, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bija lēmusi, ka bēgļa vai alternatīvā statuss viņiem nepienākas un viņi no Latvijas būtu jāizraida. Tiesā netika konstatēts, ka viņi Irāku pametuši, bēgot no terorisma vai kara draudiem, kā paši iepriekš apgalvoja, tomēr tiesa kā būtisku argumentu ņēma vērā to, ka ģimenē ir bērni. Līdz ar to viņiem piešķīra alternatīvo statusu. Usmāns (pilnā vārdā – Otmans Fake Mohameds Ahmeds) stāstīja medijiem, ka Irākas Kurdistānu viņš pametis, jo kādā darījumā esot piekrāpts un viņam izteikti draudi. Dzimtenē viņš nodarbojies ar auto tirdzniecību. Rudenī, kad pēc tiesas sprieduma tikos ar Usmānu un Taliju, viņi apgalvoja, ka ar savu ģimeni paliks Latvijā, kur bija nokļuvuši no Krievijas, izmantojot cilvēku kontrabandistu pakalpojumus, kas izmaksājuši 36 tūkstošus ASV dolāru. "Mēs nevēlamies gaidīt, kamēr Latvijas valdība kaut ko dos. Mēs esam pieraduši paši nopelnīt sev naudu un nodrošināt sevi," oktobrī "LA" sacīja Talija. Usmāns piebilda, ka viņš varētu atkal darboties ar automašīnām, strādāt par metinātāju vai arī gatavot ēdienus, bet Talija izteica cerības, ka kādreiz Latvijā viņai būs savs skaistumkopšanas salons. Abi dēli mācījās Rīgas 15. vidusskolā.
Taču, iegūstot kāroto alternatīvo statusu, ģimene drīz vien devusies labākas dzīves meklējumos uz Nīderlandi. To "LA" apstiprināja Irākas biedrības Latvijā valdes priekšsēdētājs Hiva Abdallahs, kurš teic, ka Usmāns esot viņu "uzmetis". "Cik zinu, Usmāns un Talija Nīderlandē strādā kādā restorānā," piebilda Hiva. Viņš uzsver, ka savulaik uzskatījis par pienākumu palīdzēt irākiešiem, kuri nonākuši Latvijā kā bēgļi – bieži sniedzis tulka pakalpojumus, bet tagad viņam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Drošības policija esot aizliegusi kontaktēties ar bēgļiem. "Palīdzēju viņiem Latvijā arī ar dzīvesvietas atrašanu, samaksāju viņu vietā drošības naudu dzīvoklim, bet pagāja kāds laiks un atklājās, ka viņi devušies prom," stāsta Hiva un piebilst, ka dzīvokļa saimniece esot ļāvusi Usmāna ģimenei deklarēties viņai piederošajā dzīvoklī. Jautāts, ko viņš zina par citām irākiešu ģimenēm, kuras Latvijā ieradušās kā patvēruma meklētāji, viņš atbild: "Esmu atgājis no šiem jautājumiem atstatu. Mana reputācija ir iedragāta. Kā es tagad pēc notikušā varu iet palīdzēt kārtot dokumentus dzīvokļa īrei kādai ģimenei?"
Brīvas pārvietošanās tiesības
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte sacīja, ka PMLP nevācot datus par patvēruma meklētājiem, kuri pametuši Latviju, jo tas esot sarežģīti. Viņa uzsvēra, ka cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu ir brīvas pārvietošanās tiesības Šengenas zonā, tomēr cilvēkiem ar alternatīvo statusu jābūt ieinteresētiem palikt Latvijā, jo to pārskata ik pēc gada. Tomēr, kas notiks, ja Usmāna ģimene, piemēram, "aizmirsīs" atjaunot statusu Latvijā? No Patvēruma likuma izriet, ka alternatīvo statusu personai var atņemt, ja tā sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kam bijusi izšķiroša nozīme statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus. Alternatīvais statuss personai tiek piešķirts uz gadu, un ik pēc gada to pārskata, tomēr, ja valstī, no kuras patvēruma meklētājs ir ieradies, joprojām pastāv iekšējs vai ārējs bruņots konflikts vai dzīvības draudi, tas netiek anulēts. Latvijas tiesa, lemjot par alternatīvā statusa piešķiršanu, argumentāciju balstīja uz to, ka pārim ir divi bērni un nav iespējams zināt, kā situācija Irākā attīstīsies pēc vairākiem gadiem.
Kur brīvi mājokļi, tur nav darba
Būtisks jautājums, ar kuru Latvijai nāksies saskarties tuvākajā laikā – kur bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvušie dzīvos un strādās? S. Jonāte uzsver, ka pašlaik patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" uzturoties 16 personas, kas ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu un kam drīzumā būs jāmeklē dzīvesvieta, jo līdz ar statusa saņemšanu attiecībā uz šiem cilvēkiem jau stājas spēkā citi noteikumi. Saskaņā ar valdībā apstiprināto rīcības plānu palīdzība dzīvesvietas meklējumos ir jāsniedz uzņemšanas procesā iesaistītajam mentoram sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Labklājības ministrijai uzdots nodrošināt informāciju par darba iespējām.
Par pieejamo mājokļu fondu Ekonomikas ministrija pērn bija veikusi aptauju, kurā informāciju par brīvajām platībām no 119 pašvaldībām bija sniegušas 79. Aptaujā 47 pašvaldības bija norādījušas, ka brīva dzīvojamā fonda to rīcībā nav, bet pārējās uzsvērušas, ka kopumā to rīcībā ir 140 dzīvošanai derīgi dzīvokļi. Kas būtiski – aptauja liecina, ka brīvu dzīvojamo platību tikpat kā nav vairākumā lielo pilsētu. "Tur, kur varētu būt darbs, nav kur dzīvot, bet tur, kur ir mājokļi, nav darba," situāciju raksturo Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Viņa norāda, ka no valsts puses būtu jārīkojas, lai tiktu veidoti mājokļi. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredzējusi līdz vasarai sagatavot ziņojumu par to, kāda ir bēgļu un cilvēku ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekme uz pašvaldību budžetiem. Šos pašvaldību izdevumus iecerēts kompensēt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ušakovs: ne vairāk un ne mazāk kā rīdziniekiem
Tikmēr pašvaldību vadītāji uzskata – ja viņu pašvaldībās būs jāuzņem bēgļi, izdevumi jāsedz valstij. Lielākoties viņu vidū valda skeptiska attieksme pret valdības īstenoto bēgļu uzņemšanas politiku. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsver, ka domes pozīcija esot – neko vairāk un neko mazāk, kā pienākas rīdziniekiem. "Ja runājam par mājokļiem, tad bēgļi, iegūstot legālu statusu, varēs deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, ja viņiem tas pienākas. Tikai pēc piecu gadu nodzīvošanas Rīgā viņi varēs iestāties dzīvokļu rindā, protams, aiz visiem tiem rīdziniekiem, kuri tajā jau atrodas. Ja runa ir par ģimenēm ar bērniem, tad, ja tā atbildīs attiecīgajiem kritērijiem, mēs piedāvāsim pabalstus. Savukārt, ja ir runa par drošības un kārtības jautājumiem, tad varu teikt – mūsu policija šobrīd tam gatavojas, katram gadījumam iepērkam papildu aprīkojumu. Turklāt mums ir krīzes centri, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem, un patversmes, kuras šobrīd gatavojam gadījumiem, ja nāksies izvietot bēgļus," saka N. Ušakovs. Rīgas dome veidošot arī struktūrvienību, kas nepieciešamības gadījumā koordinēs patvēruma meklētāju uzņemšanu Rīgā. Galvaspilsētas vadība lēš, ka bēgļi, visticamāk, nedosies uz attāliem lauku rajoniem un loģiski gaidīt, ka viņu galamērķis būs Rīga.
Jelgavas mērs Andris Rāviņš pauž līdzīgu attieksmi – patvēruma meklētājiem būs iespēja iestāties pašvaldības dzīvokļu rindās. Jelgavā esot iespējas strādāt arī mazkvalificētu darbu, taču viņš nezinot, vai iebraucēji būs gatavi to darīt. Jelgavā darbojas Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs, kurā cilvēki var apgūt latviešu valodu un papildu prasmes. "Mums bija ķīnieši, kas izgāja apmācību, kā arī arhitekts no Afganistānas. Cilvēki meklē sev darbu. Būtiskākais ir vēlme iegūt prasmes un strādāt. Ja par sadzīvi – tad viņiem ir jāsaprot, ka atrodas Latvijā un kāda mums ir kultūra, ja viņi ir gatavi tajā integrēties, tad problēmu nebūs," piebilst A. Rāviņš.
Mērsragā darbs ir, Jēkabpilī – nav
Starp tām pašvaldībām, kurās nav dzīvošanai derīgu telpu, ir Mērsraga novads. Jautāts par iespējamo bēgļu uzņemšanu savā pašvaldībā, Mērsraga domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons atjoko: "Mēs nekur nebēgsim, bet dzīvosim Mērsragā. Nevajag pārbaudīt mūsu nervus, nav jātausta, ko nevajag. Tas nav mūsu jautājums. Ja atbrauks bēgļi, kuri māk uzvesties, tad tiksim galā. Mērsragā mēs esam iemācījušies cienīt māksliniekus, kuri dodas spirdzināt savas dvēseles un apmetas uz dzīvi pie mums." L. Karlsons norāda, ka darbs Mērsragā cilvēkiem atrastos, piemēram, esot brīvas vakances apkalpojošajā sfērā un zivju pārstrādes uzņēmumos, kā arī sezonas darbos pie lauksaimniekiem.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas aptaujā Jēkabpils norādījusi, ka tās rīcībā ir dzīvošanai nederīgas telpas. "Mēs nevaram neko piedāvāt bēgļiem, mums ir garas rindas uz dzīvokļiem. Esam paredzējuši īpašus dzīvokļus labos mikrorajonos ārstiem un citiem speciālistiem, kas varētu strādāt pie mums," teica Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Ja arī bēgļi izvēlēsies Jēkabpili, priekšroka tiks dota ģimenēm ar bērniem. Tomēr domes priekšsēdētājs norāda, ka nodarbinātības situācija Jēkabpilī pašlaik neesot spoža. Jēkabpils pazīstama kā būvnieku pilsēta, tomēr pašlaik uzņēmumiem neesot pasūtījumu un būvuzņēmēji gaidot vasaru, kad situācija varētu mainīties. Viņš uzsver, ka par bēgļu bērnu skološanu finansiālie izdevumi būtu jāuzņemas valstij.
Gulbenes novada pašvaldība bija norādījusi, ka tās rīcībā ir dzīvojamais fonds. Domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis uzsver – lai arī novadā ir rinda pēc dzīvokļiem, esot iespējas pielāgot dzīvošanai kādu pamestu skolu. Tomēr tam būtu nepieciešams papildu finansējums. A. Caunītis arī vērtē, ka Gulbenes novadā nav tā labākā situācija ar darba vietām.
***
UZZIŅA
Kurām pašvaldībām ir brīvas dzīvojamās platības
47 pašvaldības norādījušas, ka tām nav brīvu dzīvojamo platību.
Kopā aptuveni 140 brīvi, dzīvošanai derīgi (nepieciešams tikai kosmētiskais remonts) dzīvokļi ir: Naukšēnu novadā, Gulbenes novadā, Jelgavas pilsētā, Riebiņu novadā, Tērvetes novadā, Balvu novadā, Alsungas novadā, Dagdas novadā, Skrundas novadā, Talsu novadā, Lielvārdes novadā, Aizkraukles novadā, Vecumnieku novadā, Kandavas novadā, Jaunjelgavas novadā, Alūksnes novadā un Kuldīgas novadā. Jāņem gan vērā, ka vairumā gadījumu norādītie dzīvokļi saskaņā ar likumu ir piešķirami personām, kas reģistrētas palīdzības reģistrā uz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanu.
Kopā aptuveni 386 brīvas dzīvojamās telpas, kas pašlaik nav dzīvošanai derīgas, ir: Alojas novadā, Jēkabpils novadā, Olaines novadā, Gulbenes novadā, Riebiņu novadā, Apes novadā, Balvu novadā, Ozolnieku novadā, Alsungas novadā, Raunas novadā, Dagdas novadā, Skrundas novadā, Talsu novadā, Lielvārdes novadā, Lubānas novadā, Vaiņodes novadā, Aizkraukles novadā, Vecumnieku novadā, Ventspils novadā, Mērsraga novadā, Jaunjelgavas novadā, Auces novadā, Alūksnes novadā, Varakļānu novadā un Jēkabpils pilsētā.
Kā papildu iespējas patvēruma meklētāju izmitināšanai minēti: hostelis Ānes jauniešu centra telpās, Sēlpils pagasta bāreņu nams, bijusī robežsargu bāze Viesītes novadā, likvidētās Apes arodvidusskolas dienesta viesnīca, vairākas juridiskām personām piederošās dzīvojamās telpas.
Avots: Ekonomikas ministrijas veikta aptauja, atbildes sniegušas 79 no 119 pašvaldībām
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003