Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 17:18
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Dvīņumāsas Sintija Zapelsone un Santa Mušinka ar smago automobili izmalušas vai visu Eiropu. Vienai tas esot bijis sapnis, otra viņai sekojusi. Blondās šoferītes smagā auto vadīšanu apguva uzņēmuma "Kreiss" "Tālbraucēju akadēmijā". "Kreiss" kā darbavieta internetā noskatīts tieši jaunās tehnikas dēļ. Pagājušais gads noslēdzās ar rekordu – nekad tik liela sabiedrības daļa nav strādājusi. Otrā pusgadā ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars vecumā no 15 līdz 74 gadiem sasniedza vēsturisko maksimumu. Vai tiešām visiem, kas vēlējušies un varējuši, darbs ir bijis pieejams?
Kas noticis? Vairāk darbavietu? Nē, to vēsturiskais maksimums, kas treknajā 2008. gadā vēl bija pāri miljonam (1 038 285) nav sasniegts. Pērn Latvijā bija 890 212 darbavietu. Šis skaits gadu no gada kopš 2011. gada pakāpeniski aug par kādiem 30 tūkstošiem ik gadus.
Lielākas algas? Jā, 2015. gada beigās bruto darba samaksa sasniedza 844 eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija par 7,4% augstāka. Gada vidējā darba samaksa bija 818 eiro, pieaugot par 6,8% jeb 52 eiro.
Mazāk iedzīvotāju? Jā, jo darbu neatradušie to sameklējuši ārpus Latvijas. Statistiski veidojas strādīgas Latvijas iespaids. Patiess vai mānīgs, "LA" centīsies noskaidrot šai mikroekonomikas rubrikā "Darbs&Vieta", žurnālistiem dodoties uz uzņēmumiem, novadiem, ļaužu apdzīvotām vietām.
Ja reiz nulles inflācijas apstākļos uzņēmēji spiesti palielināt algas katru gadu par šiem 5 – 7%, acīmredzot palielinās nepieciešamība pēc darbiniekiem. Algu pielikums ir darījis savu – pamudinājis mājās sēdētājus vairāk iesaistīties darba tirgū. Krīzes laikā valdīja darba devēju tirgus, tagad situācija ir mainījusies – sāk valdīt darba ņēmēju tirgus. Ko spiesti izdomāt un darīt tie, kam visvairāk vajadzīgi darbinieki un kam tos pērn arī izdevās piesaistīt visvairāk – tirgotājiem un autopārvadātājiem – par to šodienas rubrikā "Darbs&Vieta".
Krīzes laikā valdīja darba devēju tirgus, tagad situācija ir mainījusies – sāk valdīt darba ņēmēju tirgus
Latvijas ekonomika aug, nodarbinātības rādītāji uzlabojas, tāpat palielinās arī algas, un tas savukārt nozīmē papildu izaicinājumus darba devējiem, komplektējot darbinieku komandu.
"CVOnline Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš teic, ka, pēc uzņēmuma ikgadējās darba tirgus aptaujas datiem, šajā gadā visaktīvāk jaunus darbiniekus meklēs mazumtirdzniecības, finanšu, IT&T, ražošanas un pakalpojumu jomas uzņēmumi. Lielākais pieprasījums ir pēc pārdošanas, tirdzniecības un klientu apkalpošanas speciālistiem (30% no visām vakancēm), IT speciālistiem (9%), administratīvajiem darbiniekiem un asistentiem (7%), finansistiem un grāmatvežiem (5%), kā arī vadītājiem (5%). Attiecībā par darbaspēka pieejamību vissliktākā situācija ir IT jomā, kur ir visgrūtāk aizpildīt vakances, jo trūkst atbilstošu kandidātu. Tāpat arī darba devēji saskaras ar grūtībām piesaistīt atbilstošus kandidātus citās profesijās, īpaši tad, ja papildus tiek pieprasīta kāda specifiska prasme, piemēram, skandināvu valodas zināšanas.
Visvairāk tirdzniecībā
Jāatzīmē, ka Latvijā ir gandrīz 900 tūkstoši darbavietu. Nozares ar vislielāko nodarbināto skaitu ir tirdzniecība – gandrīz 150 tūkstoši, un ražošana – nedaudz virs 110 tūkstošiem, gandrīz 100 tūkstoši tiek nodarbināti dažādās izglītības iestādēs. Tā, piemēram, lielākais darba devējs Latvijā jau vairākus gadus ir mazumtirdzniecības uzņēmums "Maxima Latvija", liecina "crediweb.lv" apkopotie dati, turklāt trijos gados uzņēmumā ļoti ievērojami audzēts darbinieku skaits.
SIA "Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris teic, ka darbinieku skaita pieaugums pārsvarā skaidrojams tieši ar jaunu veikalu atvēršanu. Līdz ar to pērn darbinieku skaita ziņā, salīdzinot ar 2014. gadu, izmaiņas bijušas nelielas, jo netika īstenota strauja veikalu tīkla attīstība.
Arī mazumtirgotājs "Rimi Latvia" ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī, turklāt pagājušā gada beigās darbinieku skaits pieaudzis par vēl 400 strādājošajiem, sasniedzot vairāk nekā 5,8 tūkstošu lielu darbinieku skaitu. "Rimi Latvia" personāla vadītāja Līga Stabulniece prognozē, ka darbinieku skaits arī šogad turpinās nelielu izaugsmi.
Lai arī kopumā veselības un sociālās aprūpes nozarē darba vietu skaits aug, lielās slimnīcas vienlaikus meklē iespējas optimizēt procesus. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kas ir darba devējs apmēram 4,8 tūkstošiem strādājošo, veic iekšējo procesu optimizāciju, nodod ārpakalpojumā ar slimnīcas pamatfunkcijām nesaistītus servisus. Pagājušajā gadā tā bija uzkopšanas funkciju nodošana ārpakalpojumā, līdz ar to 2015. gadā slimnīcas kopējais darbinieku skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu samazinājās par 5,8%, tādējādi slimnīca spēja ieekonomēt uz atbrīvoto darbavietu rēķina. Tā kā 2016. gadā darbaspēka pieaugums netiek prognozēts, slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova stāsta, ka tiks strādāts pie esošo darbinieku noturēšanas, samazinot darbaspēka mainību.
Darbinieki mainīs darbavietas
Darbinieki staigās, īpaši no tiem uzņēmumiem, kuri piekopj konservatīvu politiku attiecībā uz atalgojuma palielināšanu, darba apstākļu uzlabošanu un citu labumu piešķiršanu. Zema bezdarba un liela brīvo vakanču skaita apstākļos uzņēmumi neizbēgami jau tagad saskaras ar to, ka darbinieki saņem darba piedāvājumus no citiem darba devējiem, tādējādi cenšoties tos pārvilināt, atzīst A. Brodiņš.
Šo procesu efektu jau var izteiksmīgi sajust veselības aprūpes nozarē. Tas jau sen nav noslēpums, ka medicīnas nozarē kopumā ir vērojams māsu trūkums. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vēl nesen kā universitātes slimnīca bija zināmā mērā labākā situācijā salīdzinājumā ar reģionālajām slimnīcām, jo speciālisti, lemjot par darbavietu, priekšroku deva lielai slimnīcai, kurā tiek risināti profesionāli sarežģītākie un interesantākie gadījumi, norit arī zinātniskais darbs.
Ārstu speciālistu trūkumu slimnīcā ļoti neizjuta, 2013. un 2014. gadā ārstu skaits bija pietiekams, bet, sākot ar 2015. gada trešo ceturksni, ir vairākas neaizpildītas ārstu vakances, piemēram, kardiologi, ginekologi, un, protams, slimnīcā izjūt medicīnas māsu trūkumu. "Diemžēl mums ir grūti konkurēt ar privātās ārstniecības iestādēm, kur darbs ir mazāk intensīvs, situācijas vairākumā gadījumu nav tik sarežģītas, bet apmaksa par padarīto tiek veikta 100% apmērā, kamēr valsts ar mums joprojām par padarīto nenorēķinās pilnībā. Mūsu aprēķini rāda, ka faktiskās pacientu ārstēšanas izmaksas ir par 10 – 15% lielākas nekā pašreizējais valsts piešķirtais finansējums," norāda I. Potetinova.
Visbiežāk darbavietas maiņu izvēlas gan stāža, gan vecuma ziņā jaunākie darbinieki, kuru pieredze nepārsniedz viena gada robežu, un jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. 2015. gadā kopumā par stabiliem un uzņēmumam uzticīgiem var saukt apmēram 70% no "Rimi" darbiniekiem, tostarp gan cilvēki, kas strādā ilgāk nekā vienu gadu, gan tādi, kas nostrādājuši jau vairāk nekā 21 gadu.
Vislielākā darbinieku mainība novērojama Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās, piemēram, Jelgavā un Liepājā.
Pilsētās sarežģītāk
Nav noslēpums, ka bezdarba līmenis diezgan krasi atšķiras dažādos Latvijas reģionos un pilsētās. Rīga var lepoties ar samērā zemu bezdarba līmeni – 4,9% (Nodarbinātības valsts aģentūras pagājušā gada novembra dati), kamēr valstī vidējais bezdarba līmenis ir 8,4%. Tajā pašā laikā Daugavpilī bezdarba līmenis ir 10,8%, Rēzeknē – 16,0%, Ventspilī – 7,7% u.tml. Līdz ar to Rīgā ierasti darbinieku mainība ir augstāka, savukārt reģioni šajā ziņā ir stabilāki un tur darbinieku mainība ir salīdzinoši mazāka (atkarībā no reģiona).
L. Stabulniece apstiprina, ka vissarežģītāk darbiniekus ir atrast Rīgā, tādēļ arvien biežāk darbam Rīgā tiek mēģināts piesaistīt arī darbiniekus no reģioniem.
Izaicinājumu netrūks
Šajā gadā Latvijā tiek prognozēta nedaudz straujāka ekonomiskā izaugsme nekā pērn, tāpēc salīdzinoši vairāk uzņēmumu plāno pieņemt jaunus darbiniekus, lai sekmētu sava uzņēmuma darbības apjomu palielināšanos. Kopumā var sagaidīt mērenu nodarbinātības pieaugumu un bezdarba samazināšanos, bet to kavēs atbilstošu darbinieku trūkums, ko savukārt ietekmēs pastāvīgā darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās demogrāfijas un emigrācijas problēmu dēļ, uzskata A. Brodiņš. Tāpat arī, lai noturētu un piesaistītu kvalificētu darbaspēku, uzņēmumi šogad turpinās vēl lielāku uzmanību pievērst algu pieauguma jautājumiem, tajā pašā laikā pievēršot lielu uzmanību arī darbinieku efektivitātei.
***
Uzņēmumi ar lielāko darbinieku skaita pieaugumu
Uzņēmums Darbības joma Darbinieku sk. pieaug. 2014/2012 Darbin. sk. 2014. Darbin. sk. 2013 Darbin. sk. 2012 Apgrozījums 2014, milj. € Pilsēta/
novads
Maxima Latvija, SIA Mazumtirdzniecība 1 100 8 537 7 749 7 437 674,35 Ķekavas nov.
Kreiss, SIA Kravu pārvadājumi pa autoceļiem 793 1 947 1 588 1 154 121,14 Mārupes nov.
Veselības centru apvienība, AS Vispārējā ārstu prakse 572 985 582 413 16,14 Rīga
Evolution Latvia, SIA Azartspēles 343 1 062 1 026 719 26,78 Rīga
Firma Madara 89, SIA Mazumtirdzniecība 285 866 605 581 n.d. Smiltenes nov.
Rimi Latvia, SIA Mazumtirdzniecība 282 5 306 4 816 5 024 740,97 Rīga
Samskip, SIA Transporta pakalpojumi, loģistika 259 265 5 6 4,31 Rīga
Rīgas 1. slimnīca, SIA Slimnīcu darbība 249 666 659 417 12,27 Rīga
Euro Live Technologies, SIA Azartspēles 245 502 358 257 9,45 Rīga
Daugavpils satiksme, AS Pasažieru sauszemes pārvadājumi 243 539 287 296 2,67 Daugavpils
Avots: crediweb.lv (Uzņēmumu reģistra dati)
***
ALGAS KALKULATORS
Vidējais atalgojums (pēc nodokļu samaksas)
2015. gada vidēji Latvijā 603 eiro (par 7,6% augstāka nekā 2014. gadā).
SIA "Kreiss"
Autovadītājiem 800 – 1500 eiro
Dispečeriem no 700 eiro
SIA "Maxima Latvija"
Pārdevējām, kasierēm ap 360 – 400 eiro
***
Uzziņa
Lielākais darbaspēka pieprasījums (pēc NVA reģistrēto vakanču skaita) 2015. gadā bija apstrādes rūpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais vakanču kritums vērojams operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē. Savukārt lielākais pieaugums valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.
Lielākais NVA filiālēs reģistrēto vakanču skaita pieaugums vērojams smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāju, veikalu pārdevēju un pārdevēju palīgu, metāla konstrukciju sagatavotāju un montētāju, kā arī metinātāju un griezēju profesiju grupās.
Lielākais skaita kritums noticis šādu profesiju grupās: bankas kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki, pasta piegādes un šķirošanas darbinieki, apmetēji, apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas darbinieki, ēku būvnieki. Tāpat vērojams, ka pieaug vakanču īpatsvars ar augstu un vidējas kvalifikācijas profesiju, bet samazinās vienkāršo darbu veicēju attiecība.
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra
***
DIAGNOZE
1. Šogad gaidāms mērens nodarbinātības pieaugums un bezdarba mazināšanās, bet to kavē atbilstošu darbinieku trūkums.
2. Darbinieki mainīs darbavietas – ies prom no tiem uzņēmumiem, kuri kavējas ar atalgojuma palielināšanu, darba apstākļu uzlabošanu un citu labumu piešķiršanu.
3. Uzņēmēji algas nepalielinās vairāk kā pērn, tātad pieaugums ap 6%, bet vairāk uzmanības pievērsīs darbinieku atdevei.
4. Vissarežģītāk darbiniekus ir atrast Rīgā, tādēļ arvien biežāk darbam Rīgā tiek mēģināts piesaistīt arī darbiniekus no reģioniem.
5. Grūtības ar atbilstošas sagatavotības darbinieku piesaistīšanu uzņēmumus piespiež pašiem ķerties pie darbinieku apmācīšanas – kā "Kreisa" autokursi "Tālbraucēju akadēmija".
6. Līdzās atalgojumam darba meklētājiem ne mazāk svarīga ir kompānijas slava un izaugsmes iespējas, ko tā piedāvā. Reputāciju grūti nopelnīt, bet viegli sabojāt.
***
Vakanču skaits 2016. gada janvārī TOP-10
Vakance Skaits
Apstrādes rūpniecība 881
Tirdzniecība, autoremonts 573
Valsts pārvalde un aizsardzība 407
Veselības un sociālā aprūpe 308
Administratīvie un apkalpojošie dienesti 234
Izmitināšana un ēdināšana 148
Izglītība 147
Transports un uzglabāšana 143
Citi pakalpojumi 134
Profesionālie un zinātniskie pakalpojumi 115
Pavisam janvārī brīvas darbavietas 5085
Dati: NVA
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
