Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 16:13
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Islāmu pieņēmušie eiropieši apņēmības dēļ var būt vieglāk radikalizējami
Bijušais Latvijas Islāma kultūras centra vadītājs Imrans Oļegs Petrovs pametis Latviju un internetā izplatītā video apsveic teroristu uzbrukumus Francijai. Drošības policija sākusi kriminālprocesus pret divām personām par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Šī nav pirmā reize, kad izpaužas islāmu pieņēmušo Latvijas iedzīvotāju jeb konvertītu radikālisms. Viens no pirmajiem Latvijas islāma konvertītiem bija socioloģijas students Ahmeds Māris Bergholds, kurš Irākas konflikta laikā bija devies ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem, pievērsies islāmam un vēlāk pametis Latviju. Pēc mediju ziņām, viņš, visticamāk, gājis bojā islāma kaujinieku rindās.
Latvijas Drošības policija (DP) vakar izplatīja informāciju, ka sākts kriminālprocess pret divām personām par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā, un O. Petrovs ir viens no šīm personām.
Latvijā un pārējā Eiropā pamatiedzīvotāji, kas pāriet islāmticībā, ir jauns fenomens. Zinātnieki vērtē, ka konvertīti savās izpausmēs ir radikālāki un vieglāk aizsniedzami teroristiskām organizācijām, piemēram, "Islāma valstij" (ISIS). ISIS savos propagandas vēstījumos labprāt izmanto šādus cilvēkus, piemēram, divus zilacainus dvīņubrāļus, vācu izcelsmes konvertītus, no kuriem viens savulaik dienējis arī bundesvērā, bet abi miruši ISIS rindās kā teroristi pašnāvnieki, lai demonstrētu savas idejas spēku. Tomēr kāpēc cilvēki Eiropā no tradicionālās kristietības vai ateistiskiem uzskatiem izvēlas pievērsties islāmam? Tiek lēsts, ka Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē katrā vien dzīvo ap 100 000 islāma konvertītu.
Cietumos izskan pirmā šahāda
Lai sevi atzītu par musulmani, cilvēkam atliek godprātīgi noskaitīt šahādu jeb musulmaņa ticības apliecību: "Es apliecinu, ka nav cita dieva kā Dievs un [es apliecinu, ka] Muhameds ir Dieva ziņnesis." Tomēr, lai to atzītu par spēkā esošu, ir jāievēro septiņi nosacījumi, piemēram, šahādas izteicējam jābūt izpratnei par tās jēgu, jāpauž patiesa ticība, prieks par šahādu un tās ziņu, kā arī jāpieņem tā, nepieļaujot atteikšanos no tās. Lielbritānijā, Francijā un Vācijā ir vienas no lielākajām islāmticīgo kopienām. Katru gadu islāmticībā Britānijā pāriet 5200 tās pilsoņu. Tomēr precīzi dati nav pieejami, jo, piemēram, mošejas Britānijā neveic šāda veida uzskaiti. Divas trešdaļas no Lielbritānijā islāmticībā pārgājušajiem ir sievietes, kuras apprecas ar musulmaņiem. Tomēr pāriešanai islāmticībā ir arī citi iemesli. Kā raksta britu laikraksts "The Economist", viens no iemesliem, kādēļ cilvēki izvēlas islāmu, esot tas, ka viņi esot noguruši no britu sabiedrības "neķītrības". No šā apgalvojuma var secināt, ka islāms šajā ziņā ir morālais glābiņš, turklāt islāms savās izpausmēs ir reglamentējošs un spēj pateikt, kas ir balts un kas melns. "The Economist" uzsver, ka cilvēki islāmā meklējot piederības sajūtu un auglīgākā vieta, kur notiek pāriešana islāmā, ir vīriešu cietumi. "Daži uztraucas, ka tie, kas pāriet islāmā cietumā, savu ticību balsta uz radikālajiem islāma celmiem, bet citi uzskata, ka islāma disciplīna un struktūra, ar atbalstu, ko tie saņem no pārējiem islāmticīgajiem, palīdzējusi viņiem sadzīvot ar cietuma dzīvi," skaidro laikraksts.
Līdzīga tendence ir vērojama ASV – arī tur vīriešu cietumi ir ierastākā vieta, kurā cilvēki pieņem islāmu. Kopumā ASV lielākā daļa konvertītu ir afroamerikāņi, un viņi šajā ticībā atrod piederības sajūtu un komforta zonu, sevišķi gadījumos, kad viņi ir cietuši no rasisma izpausmēm. No ASV 3,3 miljoniem musulmaņu ceturtdaļu veido konvertīti. Tikmēr Vācijā dzīvojot 100 000 konvertītu, un, pēc Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas (LSE) asociētās profesores Ezras Ēzjurekas teiktā, līdzīgs konvertītu skaits ir arī Francijā un Apvienotajā Karalistē.
Konvertīti Eiropā nereti nonāk specdienestu uzmanības lokā, jo tiek uzskatīts, ka viņi savās ticības izpausmēs ir radikālāki nekā musulmaņi, kuriem ticības tradīcija nāk no ģimenes. Tiek pieļauts, ka jaunpienācēji ir vieglāk radikalizējami un vieglāk pierunājami doties karot "Islāma valsts" rindās. Vācijas Satversmes aizsardzības biroja (Latvijas Drošības policijas līdzinieks) ZiemeļreinasVestfālenes federālās zemes nodaļa norāda, ka 2007. gadā tā sauktajā "Zauerlandes grupā" – teroristu šūniņā, kas plānoja terora aktus Vācijā, – bija pārstāvēti divi vācu izcelsmes konvertīti. Vācijas drošības iestāde savā 2011. gada ziņojumā norāda, ka starp konvertītiem var novērot vienu īpatnību: "Kad konvertīti nonāk islāmiskā vidē, viņi bieži darbojas sevišķi ambiciozi, aktīvi un dažreiz arī agresīvi." Iesaistīšanās izpaužas ne tikai kā ticības pieņemšana, bet arī semināru un priekšlasījumu par islāmu apmeklēšana, bet vēlāk arī "valodu skolas" islāma valstīs, bieži vien Ēģiptē. "Par dažām no šīm valodu skolām ir zināms, ka tajās ne tikai notiek arābu valodas un islāmticības mācības, bet šajās vietās apgrozās arī radikalizētas personas, kuras mērķtiecīgi mēģina sev piesaistīt jaunpienācējus. Kad no turienes atgriežas indoktrinēts konvertīts, nav reti gadījumi, kad viņš pilnībā iegrimst islāmistiskajā vai salāfistu vidē," ziņojumā uzsver Vācijas dienests.
Apsūdz kā Eiropas kultūras nodevējus
Pērn Vācijas medijos parādījās ziņas par kādu 23 gadus vecu "Islāma valsts" kaujinieku no Freiburgas, kurā eksperti redzēja spilgtu piemēru tam, kā cilvēks no konvertīta īsā laikā pārvērties par radikāli. Toreiz tika pieļauts, ka jaunais vīrietis sevi uzspridzinājis Irākā kādā teroraktā, laupot dzīvību ne tikai sev, bet arī citiem cilvēkiem. Vācijas sabiedriskās televīzijas ARD terorisma eksperts Holgers Šmits uzsvēra: "Atkal parādās jauni cilvēki, kurus tā aizrāvusi šī ideoloģija. Viņi tajā iesūcas, un šo procesu pastiprina propagandas video un ziņojumi, kurus var atrast internetā." H. Šmits norāda, ka konvertīti bieži rīkojas sevišķi ekstrēmi salīdzinājumā ar cilvēkiem, kas uzauguši šajā reliģijā. "Viņa sniegums būs par 150 procentiem," uzsver eksperts. Līdz ar to viņi ir pateicīgs materiāls teroristiskām organizācijām.
Francijas antropoloģe, Islāma sektantisma prevencijas centra dibinātāja un direktore Dunija Buzāra seminārā Eiropas Parlamentā arī atzina, ka konvertīti ir motivētāki un vieglāk pakļaujas radikalizācijai. Pamatā radikalizācija notiek, komunicējot ar radikālajiem imāmiem, kurus, piemēram, Vācijā sauc par naida sprediķotājiem (Hassprediger). Tāpat mūsdienās ir liela iespēja gūt informāciju par islāmu un tā dažādajām izpausmēm internetā, ko aktīvi savu ideju izplatīšanai izmanto "Islāma valsts".
Liverpūles universitātes eksperts islāma konvertītu jautājumos Leons Mossavi laikrakstam "The Economist" stāsta, ka konvertīti saskaroties ar atbalsta trūkumu – no viņiem novēršoties ģimenes. Arī E. Ēzjureka norāda, ka Vācijas sabiedrība nav atsaucīga konvertītiem, tiek uzskatīts, ka cilvēks vienlaikus nevar būt vācietis un musulmanis: "Islāma konvertītus apsūdz kā Eiropas kultūras nodevējus, iekšējos ienaidniekus, kuri jāpieskata, un kā potenciālos teroristus." Konvertītiem ir problēma atrast savu kopienu – viņus noraida tradicionālā Eiropas sabiedrība, taču ne vienmēr pieņem arī musulmaņi no imigrantu kopienām.
Vācu izcelsmes konvertīte Tatjana Rogaļska stāsta, ka sākumā konvertīti informāciju par islāmu parasti smeļoties interneta resursos. Arī viņa sākumā uzdūrusies tā sauktajiem naida sludinātājiem, jo tuvumā neesot bijis cita piedāvājuma. Viņa aicina musulmaņus parūpēties, lai konvertīti nenonāk nepareizajās rokās. "Informācijas par islāmu vācu valodā trūkst. Šajā ziņā Anglija un ASV vienmēr ir bijušās priekšā. Mēs Vācijā esam nabadzīgāki zināšanās. Turki sprediķo turciski, arābi – arābiski, bosnieši – bosniešu valodā. Ir ļoti maz autentisku vācu sprediķotāju. Tas ir liels caurums, kas būtu jāaizpilda, lai varētu īstenot integrāciju, sapratni un novērst aizspriedumus," uzskata blogere.
Latvijas konvertīti
Pašlaik Latvijas sabiedrībā pazīstamākais konvertīts ir Ahmeds Roberts Klimovičs, kurš ir Latvijas Islāma kultūras centra preses sekretārs un bieži nāk klajā ar provokatīviem paziņojumiem, kas ieturēti sazvērestības teoriju manierē. Piemēram, komentējot terora aktus Parīzē, izteicies, ka to patiesie īstenotāji varētu būt specdienesti, kas vēlas nomelnot islāmu. Tāpat viņš izteicies, ka Latvija pēc 50 gadiem būšot islāma valsts. Viņš islāmam pievērsās 2013. gadā un apgalvo, kas tas noticis pēc ilga garīgo meklējumu ceļa. Vēl 2013. gada janvārī viņš medijos teica, ka savu garīgo līdzsvaru ir atradis vēdās. 2013. gadā Islāma kultūras centrā satiku arī kādu jaunu puisi Didzi Melgalvi, kurš bija pieņēmis musulmaņu vārdu Dāvids Abu Džibraēls. Iepriekš viņš 15 gadus bijis adventists. "Islāms man atvēra prātu, tagad ir sajūta, ka pirms tam staigāju pa dzīvi, it kā būtu sapīpējies zāli. Man bija problēmas dzīvē – izjuka ģimene un uzņēmums, beidzās nauda. Draugi arī skatījās greizi. Man nebija ko zaudēt, un galu galā nonācu pie islāma," teica Dāvids Abu Džibraēls. Pēc O. Petrova aizbraukšanas Latvijas Islāma kultūras centra vadītājs arī ir konvertīts Hamza Jānis Luciņš, kurš islāmu pieņēmis pirms 17 gadiem. Telekanālam TV3 viņš stāstījis par islamofobiju, kuras iemesls esot bailes no nezināmā: "Kaut vai komentāros internetā to var novērot, palasiet un paši spriediet. Cilvēki apsaukā reliģiju bez jebkādām zināšanām, runā dažādas muļķības, vaino reliģiju dažādās lietās." No sievietēm konvertītēm uzmanību Latvijas sabiedrībā ieguvusi 27 gadus vecā Fatima, kura kādreiz bijusi Līga un pilsētas ielās redzama valkājam nikābu. Fatima par islāmu sākusi interesēties jau pusaudzes gados, taču viņas ceļš līdz pirmajai šahādai bijis pakāpenisks. Viņas vīrs arī esot kļuvis par musulmani viņas dēļ.
"Islāma valsts" prasa īpašu uzticību
Daudzi ar aizrautību Latvijā un pasaulē vēro seriālu "Svešais starp savējiem" ("Homeland" – nosaukums angļu valodā), kas pirmajās sezonās arī vēsta par konvertītu – ASV kontingenta karavīru Nikolasu Broudiju, kurš gūsta laikā pieņem islāmu, un viņu savervē islāmista teroristi, kas vēlas, lai viņš veic terora aktus dzimtenē. 2014. gadā britu laikraksts "Daily Mail" ziņoja par ASV pilsoni Pīteru Kesigu, kurš nonācis "Islāma valsts" gūstā, tur pieņēmis islāmu un mainījis savu vārdu pret Abduls Rahmans. Viņa draugi gan apgalvo, ka P. Kesigam interese par islāmu bijusi jau iepriekš. Tomēr par P. Kesigu "Islāma valsts" neapžēlojās – 2014. gada beigās kaujinieki viņu nogalināja, nošaujot un nocērtot galvu. "Islāma valsts" izpratne par islāmu ir radikāla – tie, kas nepiekrīt tā nostādnēm, ir lemti nāvei. Londonas Karaļa koledžas profesors Andreass Krīgs norāda, ka šajā gadījumā pāriešana islāmā nevar glābt cilvēku no nāves. Tikai tie, kuri pielūdz viņu ideoloģiju, tiek saudzēti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003