Rīga 14°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 16. maijs 00:53
Vārda dienas: Edijs, Edvīns
Stradiņa slimnīca varētu kļūt par valsts augstāko amatpersonu veselības aprūpes iestādi
P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca sadarbībā ar veselības ministru un Valsts prezidenta kanceleju sākusi sadarbības modeļa izstrādi par augstāko valsts amatpersonu īpašu veselības aprūpes programmu. Tas gan vēl esot tikai idejas līmenī. Ne visi mediķi to arī atbalsta, vērtējot, ka tas atgādina padomju laiku specpoliklīniku un ka visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt līdzīgiem veselības aprūpes principiem – sākot ar prezidentu un beidzot ar sētnieku.
Tomēr augstu amatpersonu veselība un psihiskais stāvoklis pasaulē ir bijis karstu pārrunu temats ik pa laikam. Un viena lieta ir, kad ārvalstu mediji ķidā savas valsts augstāko vadītāju darbaspējas pēc apendicīta vai citām ķirurģiskām operācijām, bet otra – kad žurnālisti un sabiedrība vaicā, vai viņu valsts galva ir pie pilna prāta…
"Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidenta veselība nav tikai viņu darīšana, bet skar visas tautas un valsts intereses, tāpēc ir nepieciešama atsevišķa augstāko valsts amatpersonu veselības aprūpes programma," tā uzskata viens no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ārstējošajiem ārstiem P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs Pēteris Stradiņš. Viņš arī uzskata, ka, pirms attiecīgās personas nokļūst augstākajos valsts amatos, tās vajadzētu iekļaut veselības programmā.
P. Stradiņš: "Mūsu slimnīca sadarbībā ar veselības ministru Gunti Belēviču un Valsts prezidenta kanceleju ir sākusi sadarbības modeļa izstrādi, kur Stradiņa slimnīca varētu uzņemties papildu atbildību par šīm valsts amatpersonām, proti, pirms tās stājas amatos, veikt attiecīgus izmeklējumus un, ja nepieciešams, arī atbilstošu ārstēšanu. Vai, piemēram, ja gaidāma valsts vizīte kādā tālā Āfrikas vai Āzijas valstī, noteikt, kādas vakcīnas būtu nepieciešams saņemt. Valsts augstākās amatpersonas strādā pastiprinātā stresā un dažādos apstākļos, pie kā iepriekš nav pierasts, tāpēc mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka ar viņu veselību viss ir kārtībā, bet, ja ir nepieciešams to koriģēt, viņiem tiek dota iespēja saņemt atbilstošu ārstēšanu."
Veselības ministrs uzskata, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pārciestās veselības problēmas skubina domāt, kā vajadzētu rūpēties par valsts augstāko amatpersonu veselību, bet tas vēl esot tikai idejas līmenī un neesot šī brīža prioritāte, taču jautājums tikšot apspriests.
Sirds defektam bija jāpievērš uzmanība
Ja šāda valsts augstāko amatpersonu veselības aprūpes programma jau būtu ieviesta, tad, visticamāk, Raimonda Vējoņa sirdskaitei – iedzimtam sirds priekškambaru starpsienas defektam – iepriekš būtu pievērsta lielāka uzmanība un sepse, visticamāk, viņu nebūtu skārusi tik smagā formā. Valsts prezidenta kancelejā noskaidroju, ka par iedzimtas sirdskaites esamību Valsts prezidents zina jau kopš bērnības un tā viņam neesot traucējusi ne karjerā, ne sportā, ne arī citās dzīves nodarbēs. "Neesmu izmantojis ģimenes ārsta pakalpojumus pietiekami ilgi," pagājšnedēļ žurnālistiem atklāja Vējonis un piebilda, ka viņam Rīgā nemaz neesot ģimenes ārsta, ka viņš esot reģistrējies pie ārsta Madonā.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgs Valts Ozoliņš, kurš gadā veic desmit piecpadsmit invazīvas operācijas, lai likvidētu bērniem priekškambaru starpsienas defektu, pastāstīja: "Ja defekts ir pavisam neliels, tad parasti sirds pārslodze neradīsies pat visa mūža garumā. Savukārt, ja defekts ir vidēji liels, tad sirds labās puses mazspēja var attīstīties mūža otrajā pusē. Pastāv teorija, ka sirds priekškambaru starpsienas defekti ir paaugstināts risks sirds vārstuļu iekaisumam." Ja ārsti Vējoņa sirds defektam laikus būtu pievērsuši uzmanība, tad, visticamāk, viņam jau agrīnā vecumā būtu ieteikta septiskā endokardīta profilakse, jo ārstēšanas vadlīnijas rekomendējot profilaktiski lietot antibiotikas, apmeklējot zobārstu vai veicot kādas ķirurģiskas manipulācijas.
Domāšanas kļūda
Arī psihoterapeits Arturs Utināns uzskata, ka valsts augstāko amatpersonu veselība nav viņu individuāla lieta un ka amatpersonām sava veselība ir maksimāli jāstiprina, izmantojot visus pieejamos profilakses pasākumus.
"Augstajos amatos ir jābūt atklātam par savu veselības stāvokli, īpaši par tiem aspektiem, kas varētu kaut kā traucēt pildīt pienākumus. Ja šīs personas par to nedomā, tad tām tāpat kā parastajiem pilsoņiem rodas dažāda attieksme pret savu veselību. Vieniem tā ir mačiska, sak, veselības traucējumi ir kaut kāds vājums un man tas nepiemīt, vai narcistiski traucējumi jeb noliegums pret veselības problēmām – esmu vesels un man slimības nelīp! Ir arī darbaholiķi, kas bažījas par savu veselību un domā, ka pie ārsta būtu jāiet, bet nav laika – gan jau aiziešu kaut kad vēlāk. Šāda domāšanas kļūda jeb īstermiņa risinājums noved pie nopietnām hroniskām veselības problēmām, un sākas to slēpšana no tautas. Katram cilvēkam ir noteikts līmenis, kādā viņu uztrauc aprunāšana. Bieži var redzēt, ka uz žurnālista jautājumu var mierīgi atbildēt, bet tas politiķis tur ņemas, izlokās, uzskatot, ja viņš atbildēs tiešāk, tad nezin kāpēc daudzi sāks viņu aprunāt.
Tauta vēlas, lai augstākās valsts amatpersonas būtu ideālas, lai nebūtu jāviļas, ka manis cienītais politiķis tomēr tāds nav un viņam ir tādas pašas problēmas kā citiem. Tendence idealizēt ir ielikta ļoti dziļi mūsu domāšanā. Uz šī pamata būvētas visas senās civilizācijas, kur imperators tika salīdzināts ar Dievu," saka A. Utināns
Noslēpumā turētās kaites
Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs augstākās valsts amatpersonas cenšas nerunāt par savām veselības problēmām, jo baidās, ka tās var izmantot, piemēram, opozīcijā esošie politiķi. Žurnāliste Sandra Veinberga atgādināja faktu no pagātnes, kad Vācijas sociāldemokrātiskās partijas līdera un arī Vācijas kanclera Vilija Branta apendicīta operācija, kas politiskajiem pretiniekiem bija nākusi gaismā, politiskajās cīņās tika izmantota kā iegansts, lai apšaubītu Branta spējas ieņemt augstus amatus, jo viņš, lūk, izskatoties arvien bālāks un neveselīgāks.
Savukārt Izraēlā diskusijas par premjerministra Bendžamina Netanjahu veselību sākās tad, kad viņa psihiatrs Mošē Jatoms izdarīja pašnāvību nošaujoties un pirmsnāves vēstulē bija atklājis, ka Netanjahu bijis viņa pacients pēdējos deviņus gadus, raksta Pakistānas "Daily Times" (2014. gada 24. oktobris). Jatoms bija kļuvis depresīvs, cieta no vairākiem insultiem, mēģinot izprast Netanjahu domāšanu, kuru ārsts vienā no savām dienasgrāmatām raksturoja kā "iekšējo pretrunu melno caurumu". Skeptiķi bažījās, ka šis ārsts gatavojas publicēt grāmatu par premjeru ar virsrakstu "No psihozēm sirgstošais steroīdu lietotājs".
"Mūsdienu pasaules vēstures kursu kritiski ļoti lielā mērā veido valstu galvu fiziskās un mentālās slimības, dažkārt sabiedrības pamanītas, bet parasti noslēpumā turētas. Tik atšķirīgi demokrātiskie politiķi kā Vudrovs Vilsons, Franklins Rūzvelts, Čērčils, Kenedijs, Niksons, Pompidū, Miterāns, Bleirs, Širaks, Šārons... visi viņi melojuši par savu veselību. Politisko līderu mentālās slimības ir grūti diagnosticēt, un bieži, ja arī tās tiek diagnosticētas, var būt neiespējami nodrošināt to ārstēšanu. Viens no neatlaidīgākajiem jautājumiem, kas skar līderus, kuri iesaistījušies nežēlīgajā politikā: vai viņi ir jukuši? Hitlers un nesenie Sadams Huseins, Miloševičs, Mugabe un Bendžamins Netanjahu bieži laikrakstos raksturoti kā nežēlīgi un bezjūtīgi, bet patiesībā nav bijuši tālu no tā, lai tiktu atzīti par nepieskaitāmiem," secina Pakistānas laikraksts "Daily Times".
Tautai ir jāzina
Latvijā valsts amatpersonu mentālās veselības stāvoklim uzmanību pievērš Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas uz šo jautājumu skatās tikai saistībā ar valsts noslēpuma pieejamību. "Atbilstoši likumam "Par valsts noslēpumu" pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību, kā arī personai, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā," informē SAB amatpersona Iveta Maura.
"Valsts prezidentam ir jābūt pie pilna prāta, lai viņš varētu pildīt savas funkcijas. Tautai ir jāzina, vai prezidents to spēj," saka eksprezidente Vaira VīķeFreiberga. "Pieņemsim, ka tiek ievēlēts prezidents, kas ir ratiņkrēslā. Pēc demokrātiskiem principiem tas nav nekas nosodāms, jo no cilvēktiesību viedokļa personai ar kustību traucējumiem nevar liegt ieņemt Valsts prezidenta amatu."
Tas ir svarīgs jautājums, vai demokrātisko valstu elektorātam ir tiesības uz neatkarīgu medicīnisko un psihiatrisko novērtējumu personām, kas kandidē uz valsts vadošajiem amatiem. "Ja cilvēks ir izgājis cauri partijas atlases un vēlēšanu sistēmai, kandidējot uz kādu no augstajiem valsts amatiem, tad vēlētājiem tomēr būtu jāzina, ka ievēlētā persona neradīs riskus saistībā ar savu veselības stāvokli. Tieši politiskā partija, kas šo cilvēku virza augstajam amatam, nes daļēju atbildību, lai šādi riski
nerastos," secina sociologs Aigars Freimanis.
Grībauskaitei – pat divi ārsti
Vai prezidentam ir nepieciešams savs ārsts, kurš pavada viņu ārvalstu vizītēs? Guntim Ulmanim tāds bija, un viņš secina, ka tas nav nekas peļams. Savukārt V. VīķeFreiberga uzskata – ja prezidents jūtas lieliski un viņam nekas nekait, savs ārsts nav nepieciešams. Andrim Bērziņam arī bija sava daktere – dzīvesbiedre Dace, bet Valdis Zatlers pats bija ārsts.
Pašreizējais Valsts prezidents Vējonis ir pārcietis nopietnas veselības problēmas un vēl nav izlēmis, vai viņam būs nepieciešams savs ārsts. Šis jautājums tikšot apspriests tad, kad tiks lemts par augstāko valsts amatpersonu veselības aprūpes programmu, noskaidroju Valsts prezidenta kancelejā.
Saskaņā ar likumu par valsts prezidentu Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei ir norīkoti divi ārsti. Prezidentes preses dienestā uzzināju, ka abi ir iecelti pēc veselības ministra un prezidentes oficiālās vienošanās. Te gan jāpiebilst, ka Lietuvas prezidentam ir plašākas pilnvaras nekā mūsu Valsts prezidentam.
Savukārt Igaunijas valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess pats rūpējoties par savu veselību, regulāri apmeklējot ārstus, informēja prezidenta preses sekretārs Tomass Sildams. "Tas nav pareizi un pieklājīgi iedomāties, ka Igaunijā vai jebkurā citā demokrātiskā valstī ir prasība pārbaudīt veselības stāvokli demokrātiski vēlētiem prezidenta vai ministru amata kandidātiem," norāda Igaunijas prezidenta kanceleja.
***
Viedokļi
Vai būtu nepieciešama valsts augstāko amatpersonu veselības aprūpes programma?
Juris Vidiņš, ārsts, Viļānu slimnīcas valdes priekšsēdētājs: "Šādu programma vajadzētu, jo Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents ir ļoti svarīgas personas. Ja jau tām ir miesassargi, tad vajadzētu izveidot pilnu komplektu – arī ārstus. Bet es nedomāju, ka viņiem vajadzētu savus personiskos ārstus, kuri šim mērķim speciāli tiktu algoti. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir problēmas ar sirdi, tātad viņam būtu nepieciešams kardiologs, kurš citstarp rūpētos arī par prezidenta sirds veselību. Ar ģimenes ārstu vien ir par maz, jo viņš nav tik universāls speciālists."
Andris Lasmanis, ģimenes ārsts: "Visiem vajadzētu būt līdzīgiem veselības aprūpes principiem – sākot ar prezidentu un beidzot ar sētnieku, un neatkarīgi no amata, reliģiskās piederības un tautības. Mums taču ir zināms, kādas veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta ikvienam ir tiesības saņemt, ievērojot parasto algoritmu. Ģimenes ārsts ir cilvēka vispārējā veselības stāvokļa speciālists, un, ja pacientam būs vajadzīgi papildu izmeklējumi, viņš uz tiem norīkos. Lielākajai daļai augstas klases politiķu jau ir savi ārsti, kas laika gaitā ir apzinājuši viņu veselības stāvokli, tāpēc man šķiet, ka nebūtu ētiski veidot kaut kādu atsevišķu veselības aprūpes programmu augstākajām valsts amatpersonām."
Ģirts Briģis, Rīgas Stradiņa universitātes profesors: "Atsevišķa veselības aprūpes programma man atgādina padomju laiku specpoliklīniku sistēmu, kad, ievērojot Orvela principu, daži bija vienlīdzīgāki par citiem. Būs izredzētie un pārējie cilvēki. Vai tas būs smuki?"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003