Rīga 13°C, apmācies, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 20:26
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Rīgas pilī būs simt tūkstošus vērts flīģelis. Iepirkuma procedūrā atklājas dīvainības
Kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārvāksies no Melngalvju nama uz Rīgas pili, viņš tur ieraudzīs ne tikai skaisti restaurētas telpas, bet arī īpašu aprīkojumu un mēbeles, kas nodokļu maksātājiem izmaksājis ap pieciem miljoniem eiro. Piemēram, Sūtņu akreditācijas zālē paredzētais paklājs vien ir gandrīz 78 tūkstošus eiro dārgs. Tā kā šīs zāles interjers ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā un oriģinālais paklājs ir gājis bojā, tad paklāju rekonstruēs pēc melnbaltiem fotouzņēmumiem un Anša Cīruļa tekstilmākslas paraugiem, mezglojot to ar rokām. Savukārt pils Baltajā zālē būs 99 166 eiro vērts flīģelis (ar PVN – ap 126 000 eiro). Kad pagājšnedēļ žurnālisti preses konferencē prezidentam vaicāja, vai tā nav pārlieku liela šķiešanās ar nodokļu maksātāju naudu, viņš atbildēja, ka "tas jāprasa Valsts prezidenta kancelejai". "Rīgas pilī ir veikta rekonstrukcija, tā ir reprezentācijas vieta, kur es pieņemu ārvalstu vēstniekus un delegācijas, un tai jābūt atbilstoši aprīkotai. Līdz ar to ir nepieciešamas gan gleznas, gan paklāji, gan klavieres, ko spēlēt pieņemšanās, gan trauki... Tas ir paredzēts budžetā, un notiek iepirkumi," teica Vējonis.
Prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme, "LA" skaidrojot dārgos iepirkumus, sāk ar atkāpi: "Kā zināms, Rīgas pils ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums un šobrīd pēc vērienīgiem atjaunošanas darbiem tiek veikti nepieciešamie darbi, lai Rīgas pili iekārtotu. Rīgas pils Baltā zāle ir paredzēta mūsu valsts augsta līmeņa reprezentācijas pasākumu noturēšanai. Flīģelis ir Baltās zāles būtiska interjera sastāvdaļa, un tas veido vienotu māksliniecisku ansambli ar pārējo interjeru. Lēmums par flīģeļa iegādi Baltajai zālei tika pieņemts jau 2014. gada novembrī, kad valdība lēma par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves izdevumu segšanai un Priekšpils iekārtošanai. Piešķirtais finansējums attiecās arī uz izdevumiem reprezentācijas telpu iekārtošanai, un flīģelis bija to vidū. Rīgas pils atjaunošanas padome, kas uzrauga Rīgas pils atjaunošanas projekta īstenošanu un ir lēmusi par flīģeļa iegādi, ir uzsvērusi, ka flīģelis šajā telpā ir viens no centrālajiem elementiem, tam jāiederas Baltās zāles interjerā un jānodrošina augstvērtīgs muzikālais skanējums. Flīģelis netiek iegādāts Valsts prezidenta personiskām vajadzībām un tam nav saistības ar esošo vai nākamajiem mūsu Valsts prezidentiem vai viņu klavierspēles prasmēm. Atjaunotās Latvijas laikā, arī iepriekšējo prezidentu laikā Rīgas pilī atradās flīģelis. Tas bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieka Raimonda Paula aizdots personiskais flīģelis."
Iespējams, ka flīģelis Rīgas pilī tiešām ir vajadzīgs. Lai gan rodas jautājums, vai prezidenta rezidencē, kur koncerti nenotiek un plašāka publika netiek vesta, tas drīzāk nebūs kā dizaina elements, nevis mūzikas radītājs. Pārdomas raisa arī šāds fakts: Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas laikā šopavasar no Operas skatuves, sakot savu pateicības runu par balvu, pianists Georgijs Osokins minēja – brīnišķīgi, ka koncertzālēs Liepājā "Lielais Dzintars" un Rēzeknē "Gors" ir augstvērtīgi flīģeļi, bet žēl, ka valsts nav sagādājusi tikpat lielisku instrumentu Lielajā ģildē… Kā tad tā – Rīgas lielākajā klasiskās mūzikas koncertzālē, kur koncertu klausās visa sabiedrība, nav atbilstošas klavieres, bet Rīgas pilī, kur paretam pamuzicēs īpašai publikai, būs simt tūkstoš eiro vērts instruments?!
Koncertzālēs – vēl dārgākas klavieres
Vispirms jānoskaidro, cik tad maksā kvalitatīvi flīģeļi, kādus iegādājas Latvijas koncertzāles. Kā pastāstīja "Lielā Dzintara" direktore Baiba Bože, Liepājas pilsētas dome iegādājās divus "Steinway&Sons" firmas koncertflīģeļus. Lielais koncertflīģelis (modelis D-274) izmaksāja 147 335,73 eiro (bez PVN; ar PVN – ap
187 000 eiro). Mazais koncertflīģelis (modelis C-227) – 114 825,42 eiro (bez PVN; ar PVN – ap 145 000 eiro).
Latgales vēstniecībā "Gors" ir iegādāti divi "Steinway&Sons" koncertflīģeļi "Piano Concert Grand D-271". Konkrētu flīģeļu cenu direktore Diāna Zirniņa nevar nosaukt, jo tie iegādāti kopējā līguma ietvaros līdz ar citu aprīkojumu. Tomēr katra instrumenta vērtība varētu būt lēšama
100 000 eiro apmērā. Kā viņa teic, "Gorā" ir izcils koncertinstruments, bez kura nav iedomājama mūsdienu koncertzāle. Vispirms tas ir svarīgi, jo šo instrumentu izmanto pasaules līmeņa mākslinieki. Starp citu, flīģeli palīdzējis izvēlēties Vestards Šimkus, kuru saucot par flīģeļu krusttēvu.
Diāna Zirniņa uzskata, ka tas ir cēli un atbalstāmi, ka Rīgas pilī iegādāts flīģelis, bet piebilst: "Taču interesanti, kāpēc izvēlēta austriešu firma, es būtu ņēmusi "Steinway"…"
Kāpēc "Bösendorfer", nevis "Steinway&Sons"?
Kā izvēlēts Rīgas pils Baltajai zālei atbilstošākais flīģeļa modelis? Valsts prezidenta kanceleja esot ņēmusi vērā Rīgas pils atjaunošanas padomes (padomes priekšsēdētājs ir Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis) viedokli, kā arī aptaujājusi mūzikas jomas ekspertus. ""Bösendorfer" flīģelis ir Eiropas mūzikas tradīcijas nesējs. Austriešu klavieru fabrika "Bösendorfer" (pašreiz pieder "Yamaha Music Europe GmbH") ir ar ļoti senām tradīcijām, tā dibināta 1812. gadā," saka prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme. "Tika saņemti Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītāja profesora Jura Kalnciema, Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultātes docenta, pianista, klavierspēles pasniedzēja un koncertmeistara Gļeba Beļajeva, komponista un pianista Ulda Marhilēviča ieteikumi Rīgas pils Baltajai zālei iegādāties tieši "Bösendorfer" flīģeli, modeli 225."
Izvēloties flīģeli, nav sludināts konkurss, bet izvēlēta sarunu procedūra, jo "preci var nodrošināt tikai konkrēts pretendents māksliniecisku iemeslu dēļ". Interesējoties par šo sarunu procedūru, atklājas gan dažādas dīvainības, kas liecina par pircēju paviršību vai arī "atrakstīšanos" – respektīvi, mēs zinām, kas jāpērk, bet papīrus pieskaņosim… Kā viens no ieteicējiem oficiālajos dokumentos Iepirkuma uzraudzības biroja mājaslapā nosaukts Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultātes docents, pianists, klavierspēles pasniedzējs un koncertmeistars Gļebs Panteļejevs (sākotnēji prezidenta kanceleja arī "LA" nosauc šo uzvārdu, vēlāk kļūdu noveļot uz juristiem), lai gan patiesībā šajā amatā strādā Gļebs Beļajevs, viņš arī devis atsauksmi par instrumentu.
Un izrādās, nevis Prezidenta kanceleja, bet tieši pašu firmu dīleri Latvijā meklējuši mūzikas speciālistu atzinumus. Tā, piemēram, pie Gļeba Beļajeva vērsies "Bösendorfer" dīlera Latvijā SIA "RDL" pārstāvis Gints Dobermanis un saņēmis gaidīto ieteikuma vēstuli flīģelim. Abi iepazinušies, kad pirms pāris gadiem braukuši uz Vīni izvēlēties jaunu minētās austriešu firmas flīģeli Daugavpils Universitātes atjaunotajai koncertzālei. "Pirmoreiz šo instrumentu iepazinu, vēl studējot Vīnē," saka G. Beļajevs. "Latvijā varbūt ne tik pazīstamais instruments ir Austrijas lepnums. Tagad tāds tas ir arī mūsu universitātē, lielisks skanējums, bauda pianistam un klausītājiem. Tāpēc, protams, devu ieteikuma vēstuli, kad vajadzēja izvēlēties flīģeli prezidenta pilij."
Imanta Lancmaņa vadītā padome esot izvērtējusi arī citu firmu piedāvājumus, tostarp "Steinway& Sons".
Pianists, JVLMA Klavieru katedras vadītājs Juris Kalnciems "LA" sākotnēji apgalvoja, ka viņa viedokli par "Bösendorfer" instrumenta iegādi neviens nav lūdzis un ieteikuma vēstuli viņš devis citas firmas – "Steinway&Sons" – pārstāvjiem. Vēlāk gan viņš atcerējās, ka tomēr arī "Bösendorfer" viņam lūguši rekomendāciju. "Mani vēl pirms iepirkuma uzrunāja firmas "Steinway&Sons" pārstāvji, un, tā kā esmu priecīgs par katru jaunu, labu instrumentu Latvijā, es viņiem uzrakstīju rekomendāciju, bet Valsts prezidenta kanceleja manu viedokli par instrumenta iegādi nav jautājusi. Cik zinu, "Bösendorfer 225" ir augstākās klases instruments. Tomēr nevaru komentēt tā pielietojamību Rīgas pilī: vai tam būs tikai dekoratīva funkcija, vai arī tas tiks spēlēts? Varbūt tiks iedibināta līdzīga tradīcija kā ASV, kad prezidents Hūvers uzaicināja slaveno Vladimiru Horovicu spēlēt viņam Baltajā namā?"
Vajadzēja tieši baltu
Lai nu kā, Valsts prezidenta kanceleja izlēma, ka jāpērk "Bösendorfer" flīģelis. Un, ņemot vērā situāciju tirgū, to varot nodrošināt tikai viens piegādātājs – SIA "RDL". Patlaban Latvijā neesot citu piegādātāju, kas pārdod "Yamaha Music Europe GmbH" pārstāvētos instrumentus.
Firmas "RDL" īpašnieki ir akadēmiskās mūzikas pārstāvji, tajā skaitā diriģents Romāns Vanags. Viņš skaidro, ka Prezidenta kancelejas izvēlētais instruments ir aristokrātisks, pēc sava dizaina un veidola piemērots tieši pilīm un ir baltā krāsā, tas arī bijis viens no izvēles kritērijiem. Kā apliecina otrs firmas "RDL" līdzīpašnieks un veikala direktors Dainis Voicišs, pilij izraudzītais instruments nebūt neesot dārgākais, veikalā nopērkami pat līdz 200 tūkstošiem eiro dārgi flīģeļi. Taču būtiskā atšķirība ir tā, ka flīģeļus melnā krāsā var nopirkt uzreiz, bet baltus krāso tikai pēc īpaša pasūtījuma. Un, tā kā Rīgas pils vēlējusies baltu flīģeli, patlaban Austrijas rūpnīcā instruments iegūst šo aristokrātisko toni. Pēc līguma līdz 1. maijam flīģelis nogādājams Rīgas pilī, kad par to tiks saņemta arī samaksa. "Flīģeļa cena ir adekvāta tā kvalitātei," vēlreiz uzsver D. Voicišs.
Ģildē – nav ideāls, bet nav arī katastrofāls
Bet kā tad ar pianista Osokina pieminētajām klavierēm Lielajā ģildē, ko izmanto Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO)?
"Ja prezidenta pilij pērk jaunu, kvalitatīvu instrumentu, tas ir tikai apsveicami," uzreiz saka LNSO direktore Indra Lūkina. "Tur varēs notikt augsta līmeņa koncerti, kas reprezentēs mūsu valsti."
LNSO instrumentus iegādājas ar īpašu Kultūras ministrijas (KM) piešķīrumu. Koncertflīģeli "Steinway" LNSO iegādājies 2008. gadā par 107 574,29 eiro. "Situācija ar flīģeli nav ideāla, taču nav arī katastrofāla, jo ir daudz instrumentu, kuru orķestrim vispār trūkst vai arī kuru kvalitāte ir zem pieļaujamās robežas, piemēram, čelesta un klavesīns," uzsver I. Lūkina. "Kopumā mūsu vajadzību saraksts attiecībā uz jaunu instrumentu iegādi un esošo restaurāciju ir ļoti garš un finansiāli ietilpīgs, kopsummā ap 0,5 milj. eiro. Šajā sarakstā ir arī flīģelis. Katru gadu LNSO iesniedz ministrijai akūti nepieciešamo instrumentu iegādes pieprasījumu un KM atbilstoši savām iespējām piešķir finansējumu, kuru tad sadalām prioritāšu kārtībā. Šogad kopumā piešķirti 30 000 eiro. Dārgākie instrumenti, ko LNSO iegādāsies, ir viens mežrags par 10 000 eiro un zvani par 10 000 eiro."
Vai ieguldījums būs tā vērts
Iepirkuma procedūras pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja raksta, ka "Rīgas pils Baltajā zālē ir paredzēts noturēt augsta līmeņa reprezentablos pasākumus un flīģelis šajā telpā ir viens no centrālajiem elementiem, līdz ar to ir ļoti būtiski iegādāties un uzstādīt atbilstoša līmeņa flīģeli".
Vaicāts, vai prezidenta pilij vajadzīgs tik augsta līmeņa un, protams, atbilstošas cenas flīģelis, G. Beļajevs saka: "Viss atkarīgs no instrumenta izmantošanas. Ja pils Baltajā zālē notiks augstvērtīgi koncerti, ja arī šī zāle papildinās mūzikas dzīvi, ja reprezentācijas sarīkojumos tiks uzaicināti sniegt koncertu mūsu labākie pianisti, tad ieguldījums flīģeļa iegādei ir tā vērts. Taču, ja instruments stāvēs kādā stūrī un pieņemšanās kalpos tikai par paliktni šampanieša glāzei, tad, protams, ne."
Tātad atklāts paliek jautājums – kam vairāk vajag jaunu flīģeli? Rīgas pils Baltajai zālei, kur šad tad notiks reprezentācijas koncerti, vai Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kas muzicē ikdienā? Vai šis kolektīvs pie jauna instrumenta tiks tikai tad, kad "stāvoklis būs katastrofāls"? Jo finanšu avots abos gadījumos – kā LNSO, tā Rīgas pils flīģelim – viens un tas pats: valsts budžets, tātad nodokļu maksātāju nauda.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003