Profesors Kaščejevs: "Šobrīd veiksmīgi vadīt Zinātņu akadēmiju nespētu pat ģēnijs."
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta amatā uz nākamo četru gadu termiņu vakar ievēlēts līdzšinējais LZA prezidents Ojārs Spārītis. Viņš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu un tika ievēlēts ar 138 balsīm, piedaloties 164 balsotājiem.
Vai O. Spārītis tik labi vadījis LZA, ka pārmaiņas nav nepieciešamas, vai arī LZA prezidenta amatu šobrīd neviens cits neiekāro? Akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš atbild: "Gan tā, gan tā. Šajos apstākļos, kad zinātnei ir pārāk mazs finansējums un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) labprāt tiktu vaļā gan no LZA, gan Latvijas zinātnes padomes, lai būtu pēc iespējas mazāk to institūciju, ar kurām jāsaskaņo lēmumi, Spārīša kungs ir darbojies gluži labi. Taču konkurentu viņam nav arī tāpēc, ka katrai maizītei ir sava garoziņa un šajā amatā tā varētu būt pat biezāka par mīkstumu. Turklāt zinātnieki lielākoties pēc savas dabas ir slikti menedžeri, kā arī nevēlas pamest zinātni, lai pārietu administratīvā darbā." Viņaprāt, akadēmijas darbu varētu uzlabot, taču tad tās prezidentam būtu jābūt "ar ļoti stingru mugurkaulu". I. Kalviņš neslēpj: ir zinātnieki, kuri uzskata, ka LZA būtu vajadzīgs cits prezidents, un aicinājuši I. Kalviņu kandidēt uz šo amatu. Viņš atteicies, jo nevēlas pamest zinātni. Pats O. Spārīša kritiķu pulkam viņš nepievienojas: ja kāds spētu strādāt labāk, lai kandidē un pierāda sevi. Līdzīgi teic Latvijas Universitātes (LU) profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs: "Vai nu dari pats, vai paklusē!"
Viens no O. Spārīša kritiķiem ir bijušais Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, inženierzinātņu doktors Egils Stalidzāns. Pirms gada viņa vadībā tapa jauno zinātnieku atklātā vēstule, kurā gan nebija atklāti kritizēts O. Spārītis, taču E. Stalidzāns neslēpa, ka viens no impulsiem šādas vēstules rakstīšanai bija LZA prezidenta pozitīvie izteikumi par Vidusāzijas autoritāro režīmu atbalstu savu valstu zinātnei.
Vēstulē zinātnieku saime tika aicināta novērtēt demokrātisku iekārtu un tās iespējas, ko tai piešķir Latvijas dalība Eiropas Savienībā un iekļaušanās attīstīto valstu zinātnieku saimē. "Jā, valsts piešķirtais finansējums zinātnei ir pārāk mazs, taču, neraugoties uz to, zinātniekiem tagad ir vairāk iespēju iesaistīties globālajā zinātnē, nekā bija PSRS un ir tagadējās autoritārajās valstis," teic E. Stalidzāns. Pamazām tomēr LZA jāapvieno aizvien vairāk tādu zinātnieku, kuri būs gatavi strādāt, lai Latvijas zinātne būtu "pasaules zinātnes konkurētspējīga sastāvdaļa".
Viņš uzskata, ka konkurences trūkums norāda uz to, ka LZA prezidenta amats nav gana ietekmīgs. "Ja būtu izsludināts konkurss uz izglītības un zinātnes ministra amatu, pretendentu būtu daudz vairāk," spriež E. Stalidzāns. Viņš arī atzīst: LZA nav viegli vadīt. Akadēmijā ir grūti pieņemt lēmumus, jo tās sastāvs ir neviendabīgs. Piemēram, daļa zinātnieku uzskatot, ka sabiedrībai jābūt gatavai finansēt zinātni "tikai pateicībā par to, ka tādi zinātnieki ir", bet citi iebilst, ka "tāpat vien mums nekas nepienākas". LZA nav viegli vadīt arī tāpēc, ka daudz laika aizņem saimniecisko problēmu risināšana. Arī I. Kalviņš piebilst: diemžēl situāciju ar koncertzāli "Rīga", kas atrodas LZA ēkā, akadēmijas vadība nav atrisinājusi veiksmīgi.
To, ka saimnieciskie jautājumi, jo sevišķi lielās ēkas pārvaldīšana, novērš LZA vadības uzmanību no būtiskiem zinātnes jautājumiem, uzsver arī V. Kaščejevs. Turklāt valsts sniegtais finansējums LZA esot nepietiekams. Šādos apstākļos veiksmīgi vadīt LZA varbūt nespētu pat ģēnijs.
Aktīvs komunikācijā
LU rektors Indriķis Muižnieks jo sevišķi novērtē to, ka LZA pēdējo gadu laikā kļuvusi "par aktīvu un vērā ņemamu spēlētāju zinātnes politikas veidošanā", jo O. Spārītis vienmēr gatavs paust viedokli – pat tad, ja tas ir diskutabls.
Arī I. Kalviņš novērtē to, ko O. Spārītis panācis: zinātnes politikas galvenie veidotāji – IZM ierēdņi – spiesti vairāk ieklausīties LZA nekā agrāk. E. Stalidzāns teic: normatīvajos aktos gan LZA atvēlēta būtiska loma, taču tas neliedz politiķiem un ierēdņiem tik un tā neņemt vērā LZA viedokli, ja viņi tam nepiekrīt. Tomēr arī kritiķis atzīst: O. Spārītis bijis veiksmīgs komunikācijā ar sabiedrību, kas līdz šim bijusi vājā LZA vieta. Turklāt viņš personīgi ļoti atbalstot jaunos zinātniekus.
Pats O. Spārītis jau atklājis, ka nākamajos četros gados centīsies palielināt LZA lomu zinātnes administrēšanā. LZA prezidenta amatā viena un tā pati persona var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpēc pēc četriem gadiem LZA gan nāksies meklēt jaunu prezidentu.
Jauni viceprezidenti
Sanāksmē tika ievēlēti arī divi jauni LZA viceprezidenti: kardiologs un LU profesors Andrejs Ērglis (ar 130 balsīm), kā arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors inženierzinātņu doktors Andrejs Krasņikovs (ar 115 balsīm).
A. Ērglis uzsver: viņš jau pēdējos divus gadus līdzdarbojies zinātnes politikas veidošanā, vadot biedrību "BIRTI", kurā apvienojušās Latvijas lielākās universitātes, institūti, slimnīcas un inovatīvie uzņēmumi. Ērglis pauž, ka jāizstrādā pilnvērtīgs plāns uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidei un attīstībai. Jābūt arī skaidri iezīmētai finanšu plūsmai. A. Ērglis piebilst: iespēja nonākt LZA viceprezidenta amatā viņam ir pagodinājums. Būdams ilggadējā LZA prezidenta Jāņa Stradiņa mātesbrālis, kardiologs akadēmijas darbībai sekojis jau daudzus gadus.
A. Krasņikovs aicina LZA veidot iniciatīvas grupu, kas veiktu pārrunas ar arodbiedrībām, rūpniecisko uzņēmumu asociācijām, lieliem uzņēmumiem un partijām, skaidrojot pētniecības nozīmi, deleģētu zinātniekus, kas gatavi aizstāvēt LZA intereses dažādās struktūrās, panāktu nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas saistīti ar zinātniski inovatīvas produkcijas izstrādi. Jāpiebilst, ka A. Krasņikovs kandidējis pēdējās Saeimas vēlēšanās partijas "No sirds Latvijai" sarakstā kopā ar I. Sudrabu.
Gan A. Ērgli, gan A. Krasņikovu aptaujātie zinātnieki vērtē lielākoties pozitīvi. Viens no līdzšinējiem viceprezidentiem Tālavs Jundzis turpmāk būs LZA ārlietu sekretārs. Savukārt LZA ģenerālsekretāra amatā ievēlēts Latvijas zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš.