Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 20:53
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
Čellists Sergejs Roldugins mācījies Dārziņskolā un joprojām brauc uz Latviju, viņa brālis, bijušais VDK darbinieks Jevgeņijs Roldugins Rīgā vada "Gazprom" biroju.
Čellista Sergeja Roldugina vārds 3. aprīlī vienā mirklī kļuva slavens visā pasaulē. Taču ne viņa muzicēšanas dēļ, bet gan pateicoties viņa vārda sasaistīšanai ar tā saukto Panamas dokumentu lietu – žurnālisti izpētījuši, ka viņš ir īpašnieks vairākām ārzonas kompānijām, uz kuru kontiem lieli Krievijas uzņēmumi pārskaitījuši simtiem miljonu eiro vērtas summas. Bet Latvijas mūziķu aprindās Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs, viņa meitas krusttēvs Sergejs Roldugins ir labi zināma persona jau sen. Viņš absolvējis E. Dārziņa mūzikas skolu, joprojām ir biežs viesis Latvijā (pēdējoreiz bijis pirms pāris mēnešiem), 30. aprīlī viņš atkal tiek gaidīts Kuldīgā. Mūziķis runā latviski, Rīgā apbedīti viņa vecāki. Taču izrādās, ka vēl ciešākas saites ar Latviju ir Sergeja vecākajam brālim Jevgeņijam Rolduginam – V. Putina draugam un kursabiedram Valsts drošības komitejas (VDK) skolā, bijušajam LPSR VDK darbiniekam, tagad "Gazprom" Latvijas pārstāvniecības vadītājam, kura darba vieta jau sešus gadus ir Mežaparka namā Rīgā. Par spīti oficiāla apstiprinājuma trūkumam, nepārprotamas sakritības Sergeja un Jevgeņija radniecību padara acīmredzamu, un arī Krievijas mediji to uzskata par faktu – abi ir Pavloviči, tas ir, Pāvela Roldugina dēli, abi Latvijā nonākuši no Sahalīnas.
Kopš aprīļa sākuma pasaulē lielu interesi izraisījuši noplūdinātie Panamā bāzētā juridiskā biroja "Mossack Fonseca" dokumenti, kurus gadu pētījuši vairāku valstu žurnālisti. Pētījuma rezultāti liecina, ka Panamas uzņēmums ārzonu firmās palīdzējis pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm. Aizdomas par negodprātīgu rīcību krīt pār 12 pasaules līderiem, dažādu valstu esošiem, bijušiem politiķiem un citām slavenībām, sarakstos tāpat ir vairāk nekā desmit Krievijas valsts prezidenta Vladimira Putina loka ļaužu.
Miljoni – mūzikas instrumentos
Izmeklējošo žurnālistu starptautiskais konsorcijs (ICIJ) ziņoja, ka pārskaitījumos par vismaz diviem miljardiem ASV dolāru ir iesaistīti cilvēki un uzņēmumi, kas ir saistīti ar Putinu. Tiek izteiktas aizdomas, ka vismaz daļa no iespaidīgajām summām patiesībā ir V. Putina kapitāls, kaut paša Kremļa saimnieka vārda dokumentos nav. Viņš pats žurnālistiem teicis: "Jūsu padevīgā kalpa tur nav, tātad šeit nav par ko runāt." Un neesot nekādu korupcijas elementu, kam būtu sakars ar pētījumā minētajiem "Krievijas prezidenta draugiem". Pasaules mediji gan uzskata citādi.
Kopš Panamas dokumentu skandāla sākuma visbiežāk tiek pieminēts V. Putina jaunības dienu draugs, čellists un mūzikas pedagogs Sergejs Roldugins, kura "ofšoru impērija" saņēmusi miljoniem dolāru lielus maksājumus no citiem ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem. Kad pētnieciskie žurnālisti par šiem darījumiem uzdevuši jautājumus pašam S. Rolduginam, viņš samulsis un teicis, ka viņam ir jāpārdomā, ko var atklāt. "Draugi, es godīgi saku, ka tagad nekādus komentārus nevaru sniegt. Man jāpaskatās, ko es varu teikt, ko nevaru. Es baidos sniegt interviju. Kad es vieniem vāciešiem atteicu, viņi uzrakstīja, ka Putins savus draugus iebiedējis. Tā mani parādīja. Es saprotu, ka šeit ir svarīgas lietas. Nodarbojies ar biznesu vai ne? No kurienes nauda? Kā nauda? Es to visu saprotu. Tās ir delikātas lietas," "Novaja gazeta" žurnālistiem teicis mūziķis. Izdevums "The Guardian", tagad rakstot par Panamas dokumentu skandālu, retoriski vaicā: "Kāpēc čellists agrāk tik pieticīgi izteicās par savām investīcijām? Varbūt nemaz nezināja, ka šādas iespaidīgas summas tiek glabātas zem viņa vārda? Vai darbojās kā pilnvarnieks citas personas interesēs?"
Tikmēr pats V. Putins dažādās pagājušās nedēļas intervijās teicis, ka lepojas ar tādiem cilvēkiem kā viņa draugs čellists Sergejs Roldugins. "Gandrīz visu naudu, ko viņš nopelnījis, viņš ir iztērējis, lai ārzemēs nopirktu mūzikas instrumentus un tos atvestu uz Krieviju." Arī vakar Krievijas TV tradicionālajā pārraidē "Tiešā līnija ar Vladimiru Putinu", kur Krievijas prezidents atbild uz valsts iedzīvotāju telefona zvaniem, Putins skaidroja, ka S. Rolduginam nekādas lielas naudas neesot, viņš pat esot parādnieks, jo iztērējot visu par instrumentiem. "Sergejs Roldugins visu nopelnīto naudu tērē instrumentu pirkšanai. Pie mums Krievijā vēl varētu iedomāties par dārgiem kucēniem kā kukuli, taču neesmu dzirdējis, ka kukulis varētu būt vijoles vai čelli. Sergejs Roldugins ir nopircis divas vijoles un divus čellus – tās ir unikālas lietas! Pēdējo viņš nopirka par 12 miljoniem dolāru. [..] Nesen Sergejs Roldugins uzstājās Maskavā un žurnālisti uzrakstīja, ka viņš spēlē uz paveca, lietota instrumenta. Jā, šis instruments ir lietots - kopš 1732. gada, un tas ir Stradivāri darbs. Un nevienam neienāk prātā, ka mums ir tādi cilvēki kā Sergejs Pavlovičs – viņš pat iedomājās nodot šo instrumentu valsts īpašumā," sava drauga Sergeja advokāta lomā vakar iejutās V. Putins.
Cienījams mūziķis
Krievijas žurnālistu aptaujātie S. Roldugina kolēģi un paziņas viņu raksturo kā pozitīvu cilvēku ar labu humora izjūtu. Par mūziķa biogrāfiju no intervijām var noskaidrot, ka viņš dzimis 1951. gadā padomju militārpersonas ģimenē Sahalīnā. Drīz pēc tam tēvs pārcelts dienēt uz Rīgu, kur puika nosūtīts mācīties latviešu skolā un iemācījies latviešu valodu. Šīs zināšanas S. Roldugins neesot zaudējis. Brāļu Rolduginu vecāki jau miruši un apglabāti Rīgā. S. Roldugins intervijās iepriekš stāstījis, ka Rīgā viņiem palikuši radinieki, kurus viņš šad tad apciemojot, taču netiek precizēts, vai ar radiem domāts brālis, "Gazprom" Latvijas nodaļas vadītājs J. Roldugins, un viņa ģimene vai vēl kāds cits.
Muzikālo izglītību nākotnē slavenais čellists ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolā laikā, kad tā vēl atradās konservatorijas paspārnē Raiņa bulvārī. Viņa kameransambļu klases pedagoģe bija pianiste Marina Baltere-Geringa. Liecība no šiem laikiem ir nelielā recenzija 1968. gada "Literatūrā un Mākslā" par "E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas entuziastu" sarīkoto Georgija Sviridova skaņdarbu koncertu VEF kultūras pilī: "Koncerta sākumā atskaņotais klavieru trio, ko spēlēja E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas audzēkņi J. Dinere, N. Sarkisjana un S. Roldugins, liecināja par pareizu pieeju autora domas atklāsmei. Jaunie mūziķi spēlēja labā ansamblī un tehniski droši." Skolu jaunais censonis absolvēja 1970. gadā, pēc tam iestājies Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) konservatorijā, ko pabeidzis 1975. gadā. Patlaban ir profesors Sanktpēterburgas konservatorijā. Viņam ir daudzi talantīgi un slaveni audzēkņi. Savulaik Sergejs Roldugins Sanktpēterburgas Filharmonijas simfoniskajā orķestrī spēlējis pie slavenā diriģenta Mravinska un vēlāk bijis čella grupas koncertmeistars Marijas teātrī pie Valērija Gergijeva. Kā solists Roldugins koncertējis daudzās ārvalstīs, pasniedzis meistarklases Vācijā un Somijā.
Gaidīts Kuldīgā
Kā izcils mūziķis S. Roldugins daudzkārt aicināts uz Latviju, lai piedalītos klasiskās mūzikas konkursu žūrijās, sniegtu koncertus un meistarklases jaunajiem čellistiem. Viņš regulāri ir Kuldīgā rīkotā Kārļa Davidova starptautiskā jauno čellistu konkursa žūrijas loceklis, un tāpat šogad profesora Sergeja Roldugina no Sanktpēterburgas vārds ierakstīts no 30. aprīļa līdz 8. maijam paredzētā konkursa žūrijas sastāvā. Šogad konkurss E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā notiks devīto reizi.
S. Roldugins bija žūrijā arī iepriekšējā konkursā pirms diviem gadiem. Kā stāsta skolas direktore Maruta Rozīte, Roldugina kungs zināms kā profesionāls čellists. "Ļoti vienkāršs, saprotošs cilvēks. Sirsnīgs un patīkams, runā arī latviski. Mums gan nekāda lielā runāšana nav sanākusi, tikai par praktiskām, ikdienišķām lietām sakarā ar konkursu. Iepriekšējo reizi uz Kuldīgu bija atbraukusi arī viņa kundze ar somā ieliekamu mazu, mīļu suņuku. Atklātībā nonākušās ziņas par Panamas ofšoriem man bija liels pārsteigums. Man ir sajūta, ka Roldugina kungs visā tajā lietā ir tikai butaforija."
Kuldīgas čellistu konkursa žūrija ir starptautiska. Latviju tajā pārstāv žūrijas veidotāja Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Eleonora Testeļeca. "Es neko nesaprotu no ofšoriem, taču par atklātībā nākušajām ziņām esmu sašutusi," viņa saka. "Neizpratnē ir arī mani kolēģi, čellisti, pianisti, jo situācija patiesi ir briesmīga, kaut arī visu īsti līdz galam saprast neviens no mums nav spējīgs. Taču es vados arī pēc principa – nenosodi, jo to var darīt tikai Dievs. Mēs taču nezinām ne konkrētos apstākļus, ne situāciju. Rolduginam pašam kā cilvēkam patlaban ir ārkārtīgi sāpīgi."
Kāpēc konkursam, kas notiks Kuldīgā, žūrijā vispār uzaicināts Sergejs Roldugins? Kuldīgā dzimušais čellists Kārlis Davidovs strādājis konservatorijā Sanktpēterburgā un no turienes pārcēlies uz Leipcigu. Tā kā Davidovs strādājis Sanktpēterburgā, licies loģiski, ka arī patlaban viņa vārdā nosauktā konkursa žūrijā vajadzētu būt mūziķim no Sanktpēterburgas konservatorijas. Tā uzaicināts Sergejs Roldugins, turklāt arī kā bijušais rīdzinieks.
Eleonora Testeļeca saka: "Sergejs Roldugins ir ārkārtīgi kulturāls, maigas dabas cilvēks, pat ar zālēm izlīdzējis. Ļoti sirsnīgs un sabiedrisks. Jo vairāk tādēļ atklātībā nākušais fakts ar tiem ofšoriem man ir briesmīgs pārsteigums. Nupat Sergejs man piezvanīja, sacīdams – Ella, piedod, es eju slimnīcā uz operāciju un nez vai konkursa žūrijā varēšu piedalīties. Taču, ja veselība atļaus, centīšos būt... Protams, mēs tagad varam zīlēt, vai viņu laidīs no Krievijas ārā vai ne, vai mūsējie laidīs iekšā..."
Mūzika kā "maigā vara"
Viena no jaunākajām intervijām ar S. Rolduginu publicēta šī gada 16. janvārī kāda Maskavā bāzēta labdarības fonda "sozidau.ru" vietnē. Kaut runa tajā notiek it kā par mākslu, bez politikas neiztiek. S. Roldugins ne pirmo reizi intervijā atzīst rietumvalstu pret Krieviju vērsto sankciju ietekmi uz Krievijas profesionālo mūziķu un mūzikas pedagogu darbu, tādējādi netieši apliecinot mecenātisma Krievijā ciešo saistību ar prezidentam Putinam tuvām uzņēmēju aprindām, kas taču ir galvenais sankciju mērķis: "Pedagogu darbībai naudu dod sponsori, bet šodien viņi visi ir pakļauti sankcijām. Taču viņi dod naudu, neskatoties ne uz ko, jo saprot, ka tās ir pārejošas grūtības. (..) Kad esam Rietumos, ļaudis par mums jūsmo un saka: cik jums viss brīnišķīgi! Bet es atbildu, ka mums vēl tikai sankcijas traucē, citādi mēs parādītu, ziniet ko! (..) Krievijas muzikantu audzināšanas skola faktiski ir pasaulē vadošā: Eiropas un vēl jo vairāk amerikāņu skolas lielā mērā ir veidotas uz mūsu bāzes."
Būdams kultūras cilvēks, S. Roldugins, skarot politiku, tomēr izsakās ierastajās propagandas klišejās. Proti, ka pasaules attieksme pret Krieviju esot "pārsvarā agresīva", ka Krievijai ir tikai divi sabiedrotie – armija un flote. Tomēr mūzika kā "maigā vara" varot paveikt daudz vairāk par diplomātiem un lielgabaliem: "Mūsu galvenais uzdevums ir aiznest līdz klausītāju sirdīm to, ar ko mēs mūsu valstī nodarbojamies un kādus panākumus esam sasnieguši." Tamdēļ Roldugins esot gatavs muzicēt gan "Hitlera dzimtenē Lincā", gan Stokholmā, "kur pie Krievijas vēstniecības staigā kaili demonstranti un kliedz, ka mūsu valstī gejus nogalina".
"Mēs ar Vovku"
Plašu publiski pieejamo materiālu apskatu par S. Roldugina draudzību ar V. Putinu ir apkopojis Krievijas ziņu portāls "RBK". Abi ir gandrīz vienaudži – pirmajam šobrīd ir 65, otrajam – 63 gadi. Tajā gadā, kad S. Roldugins Ļeņingradā beidza konservatoriju, nākamais Krievijas prezidents šajā pilsētā absolvēja universitāti. Tomēr abi iepazinušies vēlāk, pateicoties Sergeja vecākajam brālim, nākamajam LPSR VDK darbiniekam Jevgeņijam, kurš vienā kursā ar V. Putinu 80. gados studēja Sarkankarogotajā PSRS Valsts drošības komitejas institūtā. Obligātā militārā dienesta laikā, ko S. Roldugins pavadījis Ļeņingradā, viņš esot bēdzis brīvsolī un abi "ar Vovku" vizinājušies pa naksnīgo pilsētu sagrabējušā zaporožecā. Draudzība saglabājusies arī vēlāk. Taču, kamēr viens kāpa pa muzikālās karjeras kāpnēm, otrs attīstīja spējas pavisam citā virzienā. Mūsdienās jaunības dienu kontakti cita starpā atspoguļojas administratīvajos pienākumos, kādi S. Rolduginam tiek uzticēti dažādos Krievijas valdībai tuvos kultūras un sporta dzīvi atbalstošos fondos. Mecenāta pienākumi pār čellistu pēdējos desmit gados nākuši par spīti tam, ka vēl 2004. gadā, atstājot Sanktpēterburgas konservatorijas rektora vietu, viņš deklarēja, ka tagad vēlas vairāk pievērsties mūzikai.
Vēl viena lieta – kopš 90. gadiem S. Roldugina vārds uzņēmumu līdzdibinātāja statusā figurē vairākās firmās, kurās biznesu veidojuši V. Putina uzticības ļaudis. Viņš ir arī akcionārs bankā "Rossija", par kuru pats "The New York Times" 2014. gadā skaidrojis, ka tā ir "neliela banka, kuru vada viņa senajam draugam Vladimiram Putinam tuvi cilvēki". 2014. gadā S. Roldugins kļuva par V. Putina vecākās meitas Marijas krusttēvu.
Brālis, Putina kursabiedrs
Ziņas par Rīgā dzīvojošo mūziķa vecāko brāli, 1949. gadā dzimušo Jevgeņiju Rolduginu ir nesalīdzināmi skopākas. Pirms izvirzīšanās par "Gazprom" Latvijas pārstāvniecības direktoru 2009. gadā viņa vārds mediju vidē praktiski nefigurēja. Pat tas, ka viņi ir brāļi, kādu laiku bija tikai pieņēmums, jo "Gazprom" šajā sakarā medijiem komentārus nesniedza. Ieskatu agrīnajā biogrāfijā tomēr sniedz 1970. gada 29. oktobra RTU (tolaik RPI) laikraksta "Jaunais Inženieris" lasāmā informācija, ka Elektroenerģētikas fakultātes 4. kursa studentam Jevgeņijam Rolduginam piešķirta Ļeņina komjaunatnes stipendija.
Nākamais pieturas punkts ir 1989. gada Latvijas PSR VDK centrālā aparāta iekšējo telefonu grāmata, kur starp 564 tobrīd štatā esošajiem ir arī Jevgeņijs Roldugins un Raisa Roldugina, pēc visa spriežot, dzīvesbiedre. ASV latviešu avīze "Laiks" 1993. gadā ievēroja: "Centra lepnā hoteļa "De Rome" apsardzi noorganizējis un vada VDK 1. daļas darbinieks krievs Roldugins." Pēc PSRS sabrukuma daudzi bijušie Latvijas PSR VDK darbinieki ātri kļuva par "lādzīgiem biznesmeņiem". Tas nebija nekas unikāls, ja VDK darbinieki pārgāja strādāt privātstruktūru drošības dienestos, bija vērtīgākie kadri pat Latvijas valsts drošības orgānos. Tomēr avots, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, stāsta, ka "Laiks" kļūdījies, ierindojot J. Rolduginu ar ārējo izlūkošanu saistītajā LPSR VDK 1. daļā. Patiesībā šis vīrs skaitījies 3. daļā. Tās uzdevumos ietilpa "pretdarbība ārvalstu specdienestu interesei par padomju iekšlietu struktūrām", kā savā grāmatā "Čekas ģenerāļa piezīmes" skaidro pēdējais LPSR VDK priekšnieks Edmunds Johansons. Praksē šī daļa funkcionēja kā iekšējais drošības dienests, lūkojot novērst negodīgu VDK darbinieku sakarus ar kriminālo pasauli, organizēto noziedzību. "Nekāda košā figūra viņš kantorī nebija. Atmodas laikā viņš atradās VDK "impēristu" spārnā, iepretim "perestroiščiku" spārnam," "LA" pavēstīja anonīmais avots.
"Gazprom" Latvijas biroja vadītājs
Pēc "Hotel de Rome" apsardzes perioda J. Roldugins kādā brīdī parādās jau kā "Latvijas gāzes" tehniskās kontroles daļas vadītājs un atbildīgais par drošību (arhīvos gan arī rodamas ziņas par J. Rolduginam un viņa sievai Raisai kādreiz Latvijā piederējušām firmām). No šīm pozīcijām viņš 2009. gada pavasarī kļūst par jaunatvērtās "Gazprom" Latvijas nodaļas vadītāju, tātad publisku personu. Visai drīz sāka runāt, ka Latvija un J. Roldugina personība Kremlim tuvajai "Gazprom" vadībai ir īpašā statusā. Pirmkārt, Latvija bija pirmā Eiropas valsts, kurā Krievijas koncerns šādu pārstāvniecību atvēra, otrkārt, pat daudz pieredzējušos krievu žurnālistus 2010. gadā pārsteidza "Gazprom" gatavība tērēt trīs miljonus dolāru ekskluzīvas, vēsturiskas trīsstāvu ēkas iegādei Mežaparkā, Sudrabu Edžus ielā 1. Šī "dāvana" bija domāta tikai sešu cilvēku komandai, kamēr citviet NVS valstīs un Āzijā "Gazprom" pārstāvniecību ļaudis daudz lielākā skaitā mitinājās īrētos birojos. Teorētiski nav izslēdzams, ka starp agrākajiem kursabiedriem un kolēģiem S. Rolduginu un V. Putinu pastāvēja kādi kontakti arī pēc 1991. gada, tomēr vides pazinēji teic, ka tie varēja veidoties drīzāk komerciālu, ne profesionālu apsvērumu dēļ. Profesionālā ziņā Maskava agrākajiem LPSR čekistiem vairs nav uzticējusies un profesionālie kontakti tikuši aizliegti.
Vēl viena īpatnība – visās sniegtajās intervijās J. Roldugins runā tikai par biznesu, ne ar vārdu nepieminot ne savu pagātni, ne brāli, slavenu čellistu. "LA" šonedēļ neizdevās sazināties ar pašu Jevgeņiju Rolduginu. "Gazprom" Rīgas biroja darbiniece paskaidroja, ka Roldugina kungs šobrīd atrodas komandējumā Maskavā. Ja vēloties interviju, tad jautājumi viņam jāiesniedz jau iepriekš, lai tos saskaņotu ar augstāko priekšniecību Krievijā: "Būs jautājumi, uz kuriem viņš neatbildēs, un būs jautājumi, uz kuriem atbildēs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003