Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 17:14
Vārda dienas: Gints, Uvis
Policija mierina – pazudušo cilvēku skaits nepalielinās
Kāds pastaigā izvests suns Dzintaros netālu no Lielupes pagājušajā nedēļā atrada cilvēka kāju. Tā tika nodota policijai. Radās aizdomas, ka tā varētu būt pērn 22. jūnijā pazudušās Innas kāja. Viņa izgāja pastaigāties un nepārnāca. Radi domāja, ka sirmgalve noklīdusi Jūrmalā pie jūras. Astoņdesmit gadus veco sievieti toreiz nesekmīgi meklēja piederīgie, policija, "Bezvests.lv" ļaudis. Pagājšnedēļ saziņā ar policiju un radiem organizācijas "Bezvests.lv" astoņi cilvēki ar diviem suņiem un vēl diviem pazudušās radiniekiem atkal ķērās pie darba. Vajadzēja tikai 40 minūtes, lai garajās niedrēs pašā upes malā atrastu mirstīgās atliekas, ko Innas piederīgie atpazina. Turpat atradās arī soma ar dokumentiem, kas liek domāt, ka nav notikusi laupīšana.
Pagājušo ceturtdien, 14. aprīlī, policija ziņoja par Gulbenes novadā pazudušo 13 gadus veco Ketiju, Ropažos izgaisušo 14 gadus veco Viktoriju (abas nākamajā dienā atradās), par 77 gadus vecās pensionāres Fanijas meklēšanu Olainē, iesaistot helikopteru. Lasot šīs ziņas, var rasties jautājums – kas notiek!? Cilvēku pazušana, meklēšana, atrašana (dzīvā vai mirušā veidā) vai neatrašana vienmēr satraukusi sabiedrību, īpaši periodos, kad paziņojumi par pazušanu izskan bieži. Policija gan mierina, ka vismaz pēdējos 30 gados nav vērojama pieaugoša tendence. Sabiedrībai tā gan varētu likties, jo pieaug cilvēku aktivitāte sociālajos tīklos, arī mediji vairāk ziņo un apraksta notikumus, kas saistās ar cilvēku pazušanu un viņu meklēšanu.
Policijas izsludināto bezvēsts pazudušu personu skaits pēdējos sešos gados svārstās no 701 līdz 870 personām gadā. Pērn meklēja 730 personas, no kurām 577 atrada. Uz 2016. gada 1. janvāri meklēšanā atrodas 454 cilvēki, tas ir, kopā no pēdējos desmit gados neatrastajiem (pēc 10 gadu meklēšanas cilvēku uzskata par mirušu). Pie bezvēsts pazudušajiem neskaita cilvēkus, kurus meklē kā apsūdzētos vai tiesājamos: 2016. gada aprīļa sākumā meklēšanā tādu bija 2001.
Lielākā daļa jeb 60 – 70% no pazudušajiem tiek atrasti dzīvi, liecina policijas dati. Pazušanas iemesli ir visdažādākie. Pieaugušie mēdz mukt uz ārzemēm vai tepat Latvijā, cenšoties aizbēgt no dzīves problēmām vai arī cerot šādi tās atrisināt. Savukārt jaunieši visbiežāk vēlas izbaudīt brīvību. Īpaša kategorija ir bērnunamu audzēkņi – klaiņotāji. No tiem bezvēsts pazudušajiem, kurus atrod mirušus, vairāk nekā 90% gadījumu runa ir par nelaimes gadījumiem, pašnāvībām un slimībām.
Valsts policijas Galvenās kriminālmeklēšanas pārvaldes meklēšanas nodaļas priekšnieka Ruslana Dervana padotībā ir astoņi darbinieki, kas nodarbojas ar cilvēku meklēšanu. Kad viņam vaicāju, vai situācija ir normāla, viņš atbild: "Dakteri teic, ka ir nenormāli, ja slimnīcā viens cilvēks nomirst. Es saku, ka ir jau nenormāli, ja viens cilvēks pazūd. Gadi iet, bet cilvēku pazušanas iemesli nemainās: slimības, mīlestība, strīdi, brīvības alkas, parādi un citas problēmas. Visbiežāk cilvēki pazūd, kad mainās gadalaiki: rudens pāriet ziemā, ziema – pavasarī."
Ar R. Dervanu tiekos 6. aprīlī, kad tikko saņemta ziņa, ka Rīgas ostā uzpeldējis 24 gadus vecā Andreja Mastenica līķis, vīrietis pēdējoreiz bija redzēts 5. janvāra vēlā vakarā it kā iepretim Vecrīgai uz Daugavas ledus. Bet divi nodaļas cilvēki todien devušies uz Preiļiem, kur pazudis gados jauns apsargs, paņemot uz parāda grādīgā pudeli. Viņš joprojām nav atrasts.
Pirmais cilvēks, kas kontaktējas ar pazuduša cilvēka piederīgajiem, parasti ir Valsts policijas iecirkņa dežurants. Meklēšanu uzsāk policijas iecirkņa cilvēki, tad pieslēdzas reģiona pārvaldes darbinieki, ja nepieciešams – rīdzinieki. Arī Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir nodaļas, kas nodarbojas ar cilvēku meklēšanu.
"Ik rītu caurskatām kopsavilkumu par pazudušiem cilvēkiem Latvijā. Vērtējam, kas noticis, kā rit darbi. Ja ir jautājumi, prasām atbildes. Ja ir neskaidrības, braucam uz vietas, meklējam. Sākam ar slimnīcām, morgiem, radiem, draugiem, paziņām, pētām videokameru ierakstus, medijos lūdzam sabiedrības atbalstu. Ja nepieciešams, piesaistām zemessardzi, armijas helikopterus, robežsardzi, citus valsts dienestus," stāsta R. Dervans.
Cilvēki gan nereti ir neapmierināti ar policijas darbu. Piemēram, kā "LA" jau savulaik rakstīja, 68 gadus vecā Ojāra Pinstera radinieki bija ļoti sašutuši par, viņuprāt, neieinteresēto un nekompetento policijas darbu. O. Pinsteru atrada mirušu 2014. gada decembrī nepilnu kilometru no Liepājas slimnīcas vairākas dienas pēc pazušanas. Tiesa, tajā pašā mēnesī Salacgrīvā pazudušās un eglītēs atrastās 84 gadus vecās Veras Tomsones ģimene vietējā laikrakstā ielika pateicību visiem meklēšanā iesaistītajiem, pirmkārt, policijai, kaut gan pensionāri atrada cilvēks, kas bija devies pēc Jaungada eglītes. Tā paša gada Ziemassvētkos kādu aizdzērušos jaunieti ieklīdušu purvā netālu no Lielplatones ar termovīzeru atrada armijas helikopters, kuru palīgā aicināja policisti.
"Pazudusī" dodas uz randiņu ar hokejistu
15 gadus vecās rīdzinieces Samantas atrašanā pērn zināmi lauri pienākas pazīstamajam hokeja vārtsargam Ervīnam Muštukovam. "Sēdējām ar draugiem kompānijā un skatījāmies internetā bezvests.lv paziņojumu, ka ir pazudusi Samanta. Es viņu nepazinu, bet manu draugu draugi gan. Nodomājām, ka tas nav normāli, ka bērns jau divas nedēļas pazudis, tāpēc nolēmu palīdzēt viņu atrast. Tas bija 27. martā, ap desmitiem vakarā. Samanta tajā laikā bija tiešsaistē portālā Draugiem.lv, tātad nemaz nebija īsti pazudusi. Es, uzdodoties par viņas pielūdzēju, Samantu uzaicināju uz "aklo randiņu" nākamajā dienā Pārdaugavā pie Mārupītes netālu no "Zelta boulinga". Es uz turieni neaizgāju, jo nedzīvoju Rīgā, bet par to paziņoju policijai, kura tur arī meiteni sastapa. Protams, nejautāju viņai, kāpēc viņa bija aizgājusi no mājām, zvanīju viņai no nepazīstama numura, lai viņa man "uzticētos"," portālam Kasjauns.lv pastāstīja Muštukovs.
Var, protams, pārmest, ka policija un piederīgie nebija tik atjautīgi kā hokejists, taču meklēšana jau notika, turklāt bija pazīmes, ka ar meiteni nekas slikts nav noticis.
"Samantas māte, protams, bija šokā. Īsziņas no meitas saņēma – viņa solījās katru dienu nākt mājās, bet nenāca. Protams, varēja jau būt, ka tās īsziņas sūta kāds cits. Es viņai mēģināju piezvanīt. Samanta atzvanīja un šķita iereibusi," stāsta kāda ģimenes draudzene. "Meitene pēc atrašanās nav diez cik runīga, nestāsta īsti, kur bijusi un ko darījusi, bet man liekas, ka šīs divas nedēļas notusējusi. Tagad sola laboties, iet uz skolu un paliek pa nakti mājās. Tā ir jaunība... Man jau arī gadījās savulaik kaut kur aizķerties, bet uz kādu dienu, ne jau divām nedēļām."
Sūdzieties par policistu!
"Kad policija labi pastrādā, to sabiedrība uztver kā pašu par sevi saprotamu, kad neveicas – gadās kļūdas vai neveiklības –, mūs kritizē. Muštukovs neizdarīja varoņdarbu, bet rīkojās kā krietns pilsonis. Kad pazūd cilvēki, meklēšanā jāiesaistās sabiedrībai. Tas ir normāli. Laba sadarbība mums ir ar sabiedrisko organizāciju "Bezvests.lv". Ja tiek dabā meklēts cilvēks, tur ierodas desmit policisti un piebrauc 30 – 40 "Bezvests.lv" cilvēki ar savu tehniku, tas ir tikai lieliski. Kopā plānojam darbus. Kad man saka kaut ko sliktu par policistu, tad atbildu: sūdzieties! Jo katram policistam ir priekšnieks, kurš var sodīt, ja cilvēks tiešām pienācīgi nepilda savus pienākumus," aicina Dervans. Viņš piebilst, ka labu kadru trūkst – cilvēku meklēšanā var sākt strādāt, ja ir vismaz piecu gadu pieredze kriminālpolicijas darbā.
Divējādas domas par policijas darbu ir 20 gadus vecā Kristiāna Kārkliņa vecākiem: jauneklis no mājām Rīgā, Mežciemā, izgāja pagājušā gada 3. decembrī, bet viņu atrada noslīkušu netālajā Gaiļezerā tikai 15. decembrī. "It kā jau policisti bija un strādāja, bet tad viņi nevar to vai to, citu atkal nav tiesīgi darīt. Tad kopmītnes dežurantam pašam jāmeklē cilvēks, kas bija video redzams ejam kopā ar dēlu. Bet varbūt uz emociju pamata mums tikai likās, ka policija maz dara..." spriež Kristiāna tēvs. Dēla pēdas aizvedušas līdz Gaiļezeram. Ūdenslīdēji to pārmeklējuši, bet bez rezultāta. Ezers liels, ar bedrēm, tādām kā kabatām. Tomēr "Bezvests.lv" vadītājs Aleksandrs Faminskis nelikās mierā un ezeru pārmeklēja ar robotu, un atrada vienu aizdomīgu vietu. Tur arī policijas ūdenslīdējs dēlu atrada.
Nobēdzina bez pēdām
Gadās, kad arī liels pazudušā meklēšanā iesaistīto cilvēku skaits rezultātu nedod. Dažreiz mirstīgās atliekas pēc kāda laika atrod nejauši. Vai arī neatrod vispār…
Policijas meklēšanas nodaļas darbinieks, kurš nav tiesīgs izpaust savu vārdu, stāsta par bezvēsts pazušanām, ko par naudu inscenē noziedzīgas grupas, kurās darbojas bijušie armijas un policijas speciālo vienību darbinieki. Latvijā tādas grupas neesot, bet, pēc krievu kolēģu sniegtās informācijas, Krievijā šādas grupas darbojas. Iespējams, tās sniedz pakalpojumus arī Latvijas klientiem. Latvijas policijai par to pierādījumu neesot, tikai pieņēmumi. Tā kā pēdu nav vispār, tad nevar atrast ne pazušanas izpildītājus, ne pasūtītājus. Piemēram, pagājušā gada 13. jūlijā pusdesmitos no rīta Jūrmalā, Promenādes ielā, bez pēdām pazuda 47 gadus vecais uzņēmējs Oļegs Mitrofanovs. Noslēpumaina ir arī slavenā advokāta Aināra Platača pazušana 2010. gada 25. maijā Mucenieku ciema rajonā. Īsi pirms izčibēšanas advokāts zvanījis radiem, ka viņu aizturējuši policisti...
Nevar izslēgt, ka kāds no ilgstoši pazudušajiem pēc gadiem tomēr atrodas – bijis nolaupīts vai pats slēpies. Latvijā par tādiem gadījumiem pēdējos gados nav dzirdēts daudz, pasaulē – pietiekami. Populārākais šajā ziņā ir Latvijas uzņēmējs un baņķieris Boriss Osipovs, kurš 90. gadu vidū izgaisa ārzemēs. Viņu tikai 2011. gadā kādā Malaizijas psihiatriskajā slimnīcā uzgāja Interpols.
Nesen Polijā fiksēts, ka izmantoti dokumenti, kas piederējuši pirms desmit gadiem pazudušam Latvijas tālbraucējam. No Polijas policistiem tagad tiek gaidīta atbilde: ir tikai dokumenti vai arī pats cilvēks? Bet pavisam skaidrs ir tas, ka tikko Parīzē kā reģistrēts bezpajumtnieks atradies Rēzeknes novada iedzīvotājs Nazarijs Kučerovs, ko māte meklējusi trīs gadus un kurš bijis izsludināts meklēšanā. Mātei Valsts policijas nosūtītajā vēstulē norādīta adrese, kurā vīrietis mitinās, un paziņojums, ka viņa meklēšana tiek pārtraukta. Vīrieti Parīzē uzmeklēšot tās "Bezvests.lv" brīvprātīgie dalībnieki Francijā, lai palīdzētu mātei sazināties ar dēlu, ja vien viņš to vēlēsies.
Kurzemes Romeo un Džuljeta
Ir atrašanās stāsti, kas īpaši aizkustina sabiedrību. Piemēram, gadījums ar sociālajos tīklos un medijos par Romeo un Džuljetu iesauktajiem deviņpadsmit gadus veco liepājnieku Mārtiņu un septiņpadsmitgadīgo ventspilnieci Vanesu, kuri nozuda šāgada 12. februārī. Kaut arī bija nojaušams, ka abu pazušana saistīta ar romantiskām jūtām un nekas traks nav noticis, Vanesas māte Kristīne lūdza policiju izsludināt abu meklēšanu, aicināja palīgā sabiedrību un pati sociālajos tīklos Mārtiņam draudēja ar tiesu. Abi mājās pārradās 20. martā. Tagad Vanesas māte vairs ar sabiedrību runāt nevēlas, arī Mārtiņa māte lūgusi likt mieru savam dēlam. Dusmīga par manu interesi ir Liepājas teātra administratore (Mārtiņš teātrī strādāja par garderobistu): "Nebojājiet puikam dzīvi ar savu interesi! Cilvēks jau tā pārdzīvo, ka viņu meklē, tāpēc vairs nestrādā pie mums un mainījis telefona numuru. Rakstiet taču par labām lietām." Iznāk tā – kad vajadzīga palīdzība pazudušā atrašanā, žurnālistu un sabiedrības interese tiek ļoti meklēta, bet, kad mediji vēlas noskaidrot notikušā cēloņus, tad tie ir ļaunie...
Nebūs arī nekādas tiesas pilngadīgajam Mārtiņam par nepilngadīgās Vanesas aizvilināšanu no mājām, ar ko draudēja meitenes māte. Kā paskaidro policijā, neviens no piederīgajiem neesot uzstājis uz kriminālprocesa sākšanu. Kāds advokāts gan atminas gadījumu, kad policija uz iesnieguma pamata ierosināja kriminālprocesu par pilngadīgā seksuālām attiecībām ar nepilngadīgu meiteni, neskatoties uz to, ka ne meitene, ne abu jauno cilvēku vecāki nevēlējas tiesu, un asarām acīs lūdza kriminālprocesu izbeigt. Beigās puisim pat piesprieda nosacītu sodu. Iespējams, Mārtiņa un Vanesas starpā bija tikai draudzība… Tomēr policijas resursi abu meklēšanā tika tērēti un sabiedrība satraukta.
***
Bezvēsts pazudušo skaits
Gads Pazudušās personas Šobrīd atrastas
2010 851 822
2011 870 842
2012 731 707
2013 814 781
2014 701 665
2015 730 577
Avots: Valsts policija
***
"Bezvests.lv" pieredze. Gan gandarījums, gan neveiksmes
Uzņēmējam Aleksandram Faminskim ideja par organizācijas "Bezvests.lv" dibināšanu dzima pirms astoņiem gadiem. "Bija pazudusi meitene, un es piezvanīju policijai, lai piedāvātu palīdzību. Man atbildēja, ka to ņems vērā, bet tālākas reakcijas nebija. Pēc tam cita pazīstama meitene no Jaunmārupes pazuda. Tad es redzēju, kā viņu meklē, cik liels ir mežs un cik maz policistu un citu cilvēku. Meiteni atrada nosistu un apraktu, bet sapratu, ka nepieciešama sabiedriska organizācija, kas var palīdzēt meklēšanas darbos," saka A. Faminskis.
Sabiedriskajā organizācijā "Bezvests.lv", kas dibināta 2009. gada 8. oktobrī, šobrīd darbojas ap 150 cilvēku. Ļoti aktīvi ir ap 20 biedru, bet meklēšanas darbiem uzreiz var mobilizēt ap 40 cilvēku. Ļaudis ir visdažādākie – baņķieri, grāmatveži, kinologi, ugunsdzēsēji, strādnieki, studenti, tulki utt. Cilvēki meklēšanas darbos iesaistās par saviem un saziedotiem līdzekļiem. Nesen VAS "Latvijas valsts meži" ziedoja 14 000 eiro paraplānam, un viens no organizācijas – Guntis Skrodelis – iemācījies ar to lidot. No kāda uzņēmuma, kurš nevēlas nosaukuma publiskošanu, nepieciešamības gadījumā tiek izīrēts zemūdens robots. Tagad tiek meklētas iespējas tikt pie bezpilota lidaparāta.
"Meklēšanā iesaistāmies tikai tajos gadījumos, kam nav saistības ar noziedzību, jo negribam traucēt policijai veikt operatīvo darbu. Lai saņemtu mūsu palīdzību, piederīgajiem obligāti ir jāuzraksta iesniegums par pazušanu policijai, jāizpilda mūsu mājaslapā pieejamā anketa. Tikai tad sākam darboties. Sazvanāmies ar piederīgajiem, apkopojam, kur ko darīt: iet, skriet, braukt, peldēt, lidot. Nepieciešamības gadījumā veidojam meklētāju grupas ar vadītājiem, sadarbojamies ar policiju," skaidro G. Skrodelis, kuram sieva ir kinoloģe.
Sākumā sadarbība ar policiju neesot bijusi īpaši veiksmīga, toties tagad to varot uzskatīt par labu. "Policisti ir tādi paši cilvēki kā mēs, kas dara, ko var savu resursu robežās. Viņiem jau daudz laika paņem kriminālie," nosaka A. Faminskis.
Par atrastajiem cilvēkiem ir gandarījums. Ja miris – piederīgajiem beidzot ir mierinājums, ja dzīvs – tad patiešām lieli prieki, arī tad, ja meklēšana notikusi ar sociālo tīklu, sazvanīšanās palīdzību, izmantota "Bezvests.lv" mājas lapa.
Krīzes situācijās uz āru iznāk arī cilvēka dabas ne tās gaišākās puses. Kādai jaunai sievietei bija pazudusi māte, lūdza palīdzību, "Bezvests.lv" cilvēki piekrituši un aicinājuši sievieti uz viņas mātes pazušanas vietu 120 km attālumā, bet sieviete attraukusi, ka nevarot: esot zemeņu laiks un tās jāvācot. "Zemenes cilvēkam patiešām bija svarīgākas par miesīgo māti! Nu, ja tā, tad mēs arī nebraucam. Tad sieviete sāka kliegt, draudēt, ka aiztaisīs ciet mūsu organizāciju," atceras A. Faminskis. "Kādā citā gadījumā znots lūdza mežā pārtraukt sievasmātes meklēšanu, jo tūlīt sākšoties futbols, bet meitai bija kauns kliegt megafonā. Pēc nedēļas sirmgalvi policija atrada mirušu purvā." "Kādai bankai lūdzām atbalstu, bet tā atteica, bet pēc mēneša bankas darbiniecei pazuda tēvs un tieši mēs viņu atradām. Arī tā gadās..." piebilst G. Skrodelis.
Arī "Bezvests.lv" meklētājiem gadoties neveiksmes. Sāpīgs gadījums bija pirms četriem gadiem, kad 54 gadus vecais fotogrāfs Valdis Lavrinovičs pēc ārstu apmeklējuma mēnesi nogulēja padziļinājumā pie kādas ēkas Stradiņa slimnīcā, kuras teritorijā viņu meklēja arī organizācijas brīvprātīgie.
"Gūstam pieredzi un mācības. Piemēram, ekstrasensi ne reizi nav palīdzējuši, ne reizi norādes nav bijušas precīzas. Par kādu meiteni ekstrasenss reiz bija pārliecināts, ka viņa izvarota un mirusi, bet izrādījās, ka viņu vienkārši bez pateikšanas bija paņēmis tēvs. Un vēl, kad sirmgalvji pazūd, visbiežāk viņi dodas uz saulainām bērnības un jaunības vietām," secina A. Faminskis.
"Bezvests.lv" cilvēkiem meklēšanas darbos vidēji iznāk iesaistīties aptuveni reizi mēnesī. Visas savas pastāvēšanas un darbības laikā organizācija atradusi 75 cilvēkus, pēdējo nupat – 16. aprīlī.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003