Rīga 9°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 06:34
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
NVA metalurgiem piedāvā īstermiņa spilvenu, prasmes un citu darbu. Ne visiem.
Liepājā pašlaik ir 290 vakances, bet citās specialitātēs. Arī pēc pārkvalificēšanās "KW Liepājas metalurgs" darbiniekus pieņem nelabprāt
Cilvēki jūtas piemānīti un vīlušies
Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) iesniegtajā atlaižamo sarakstā ir gan inženieri, ekonomisti un ražošanas vadītāji ar augstskolu diplomiem, gan elektriķi, atslēdznieki un mašīnisti ar vidējo un vidējo profesionālo izglītību, gan vienkārša darba strādnieki.
Kā zināms, masveida atlaišana sākusies tāpēc, ka jau kopš janvāra beigām pārtraukta ražošana, tādējādi strādnieki uzņēmumam vairs nav vajadzīgi.
Uzņēmuma strādnieki, kurus man izdevās uzrunāt, neslēpj savu vilšanos un sarūgtinājumu par šādu uzņēmuma vadītāju lēmumu.
Kopš marta vidus uzņēmumā darbu zaudējusī liepājniece, nu jau bijusī ilggadējā produkcijas kvalitātes kontroliere Rūta Orlova stāsta, ka marta vidū piekritusi uzrakstīt atlūgumu pēc savstarpējas vienošanās, tāpēc ka tā turpināt vairs neredzējusi jēgu. "Kopš februāra nebiju saņēmusi atalgojumu, nav arī kompensācijas par atlaišanu. Uzņēmumā strādāja arī mans dzīvesbiedrs, dēls, meita un znots. Mēs bijām to aptuveni 1300 darbinieku pulkā, kurus pirmoreiz atlaida 2013. gada novembrī, kad Liepājas tiesā pasludināja "Liepājas metalurga" maksātnespēju. Bet kopš šā gada marta vidus visi atkal esam bez pastāvīga darba. Kaut arī nemitīgi meklējam, atrast to līdz šim nevienam no mums nav izdevies. Man gan ir augstākā tehniskā izglītība un ap 20 gadu darba pieredze, bet Nodarbinātības valsts aģentūrā man skaidro, ka ar manu specialitāti nekur līdzvērtīgu darbu es nedabūšot."
Darbu meklē, bet neatrod
Celtņa vadītājs Jānis Cinis stāsta, ka pēdējoreiz gatavo produkciju esot uzkrāvuši 15. martā. Bet kopš tās dienas vairs nedarot neko, vien sēžot mājās. Aprīlī viņš saņēmis rakstisku brīdinājumu par darba attiecību pārtraukšanu no 2. maija. Arī celtņa vadītājs Jānis Cinis saka, ka bijis 2013. gadā atlaisto pulkā. Pēc ilgas slimošanas reģistrējies bezdarbniekos un izgājis autokāra vadītāja kursus. Bet 2015. gadā pasaukts atpakaļ darbā atjaunotajā uzņēmumā.
"Pēc pirmās atlaišanas darbu 2013. gada novembrī Liepājā nekur nevarēju dabūt," saka Jānis Cinis, "vairākos uzņēmumos, kuros pieteicos pats vai mani darbabiedri, viņiem atbildējuši skaidri un gaiši: vecākus par 50 gadiem darbā neņemam, mums vajadzīgi jaunāki un ar konkrētā darba pieredzi. Iznāk, ka tie īslaicīgie kursi, kurus piedāvā Nodarbinātības valsts dienestā, patiesībā ne velnam neder. Tā ir vien tāda valsts naudas izšķērdēšana. Ko iesākšu turpmāk, nezinu."
"Pēc pirmās atlaišanas aptuveni pusgadu strādāju par pārdevēju lielveikalā "Maxima", bet tagad esmu bezdarbniece," atklāj Rūta Orlova. "2015. gada sākumā, uzņēmumam atjaunojot ražošanu, mani uzaicināja atgriezties. Taču jau drīz sajutu, ka tas nebūs uz ilgu laiku. Pirmos mēnešus algas vēl maksāja laikā. Bet vēlāk ar kavēšanos un pārtraukumiem."
Strādnieki vairs netic
Kāds uzrunātais velmētavas ceha darbinieks man atklāj, ka pašlaik strādnieku vidū valda nomākts noskaņojums, tāpēc ka jau no februāra nav saņēmuši atalgojumu. Cilvēki ir neziņā, kad tās maksās un vai vispār kaut ko vairs samaksās. Visvairāk nobažījušies ir par to, kur turpmāk atradīs darbu. Cerējuši, ka pēc uzņēmuma īpašnieku maiņas un ražošanas atjaunošanas atkal būs pastāvīgs darbs. Bet tagad jūtas izmuļķoti un piemānīti.
Viņaprāt, pārdodot uzņēmumu Ukrainas akcionāriem Jevgēņijam Kazminam un Valērijam Krištalam, mūsu valdība esot smagi kļūdījusies. "Ja viņu vietā vēlreiz sameklēs citus, kas gribēs ieguldīt naudu uzņēmumā, būs lielas problēmas ar strādājošo atrašanu, jo cilvēki vairs netic ne akcionāriem, ne valdībai – nevienam," viņš paredz.
Ja tomēr neizdotos palikt uzņēmumā, mans vārdā nenosauktais uzņēmuma darbinieks domā, ka, visticamāk, pametīšot Latviju un meklēšot darbu ārzemēs. "Liepājā nav tādu uzņēmumu, kuriem es būtu vajadzīgs. Pēc pirmās lielās atlaišanas 95% atlaisto jau sēdēja mājās un bez darba, klusībā cerot uz atgriešanos rūpnīcā. Tolaik viņu vienīgais ienākumu avots bija bezdarbnieka pabalsti. Vien neliela daļa gan bija atraduši darbu celtniecības firmās Somijā, Zviedrijā un citās ārvalstīs," stāsta mans sarunu biedrs.
Arī Liepājas domes Attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas eksperte nodarbinātības lietās Aija Saldovere atzīst, ka visvairāk piemānīti jūtas tie cilvēki, kuri pirms gada noticēja un atgriezās uzņēmumā. Taču, viņasprāt, pašlaik nav citas izvēles kā pārvarēt šo vilšanos un meklēt citas darba iespējas.
Darbu vēl aktīvi nemeklē
Kā stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Dace Baumane, kad 2013. gada novembrī uzņēmums pirmoreiz pārtrauca darbību, atbrīvojot ap 1300 darbinieku, visi bija reģistrējušies NVA filiālē un saņēma bezdarbnieku pabalstus. Daļa apguva dažādus arodus kursos. Piemēram, ap 100 cilvēku ieguva metinātāja kvalifikāciju, ap 500 apguva valsts valodas zināšanas dažādos līmeņos. Tāpat kursos bija iespējams apgūt C, D un E kategorijas autovadītāja, elektrokāra vadītāja, traktorista, sociālās aprūpes darbinieka, santehniķa profesiju.
"Bet arī toreiz viņi pārāk nesteidzās meklēt jaunu darbu. No 1300 atlaistajiem ap 800 bijušo uzņēmuma darbinieku līdz 2014. gada beigām nekur nestrādāja, par iztikas avotu izmantojot bezdarbnieka pabalstu. 2015. gada sākumā, uzņēmumam atsākot ražošanu, viņi atgriezās vecajās darba vietās. Ap 500 bijušo darbinieku atrada citu darbu tepat Liepājā – ar metālapstrādi saistītajos, būvniecības un citos uzņēmumos. Bet kāda daļa strādāja citur, varbūt pat aiz Latvijas robežām. Kur konkrēti katrs atrada darbu, tādas uzskaites filiālē mums gan nav," piebilst NVA Liepājas filiāles vadītāja.
Uz jautājumu, kā no darba atlaistajiem pašvaldība vēl varētu palīdzēt, Aija Saldovere piemin sociālo palīdzību. "Kad pirms trim gadiem "Liepājas metalurgā" notika lielā atlaišana, pārskatījām sociālās palīdzības veidus, tostarp īpašus pabalstus cilvēkiem, kuri bija palikuši bez jebkādiem ienākumiem. Tāpat pārskatījām noteikumus maznodrošinātās un trūcīgās personas statusa piešķiršanai, kas savukārt paver iespējas saņemt pabalstu dzīvokļa uzturēšanā, bērniem brīvpusdienas skolās, samazināt biļešu cenu sabiedriskajā transportā un citas. Šī palīdzība gan nebija paredzēta tikai no darba šajā uzņēmumā atlaistajiem, bet visiem liepājniekiem vienādi."
Ap 200 brīvu darba vietu
Uz jautājumu, ko uzņēmumā darbu zaudējušajiem pašlaik spēj palīdzēt NVA, Dace Baumane stāsta, ka piedāvā brīvās darba vietas, aicina uz tikšanos ar potenciāliem darba devējiem, dod padomus, ko darīt turpmāk, ņemot vērā ikviena darba pieredzi, kā arī palīdz sagatavot CV. NVA reģistrētie tāpat varot izvēlēties apmācību programmas gan profesionālajā tālākizglītībā, gan jau pieminētajās neformālajās programmās (svešvalodas, valsts valoda, datorzinības, autotransporta un traktortehnikas vadības apguve u. c.).
Pašlaik NVA Liepājas filiālē pieprasīti dažādi speciālisti – metinātāji, elektriķi, būvnieki, autovadītāji, darbinieki pakalpojumu jomā, ražošanas iekārtu operatori, arī parasta darba strādnieki. Ik dienu vidēji piedāvājumā ir ap 200 brīvu darba vietu. Mēnesī vidēji ap 250 līdz 280 bezdarbnieku, kuri bijuši reģistrēti NVA Liepājas filiālē, iekārtojas darbā. Vasarā un rudenī – līdz 400 cilvēkiem mēnesī. Tomēr, viņasprāt, kādai daļai atlaisto uzņēmuma darbinieku lielākas iespējas atrast citu darbu būs pēc pārkvalificēšanās, jo visās līdz šim apgūtajās specialitātēs darbu atrast būs grūti.
Situācija neesot bezcerīga
"Situācija darba tirgū nav tik bezcerīga, kā varbūt bija pirms trim gadiem. Ja pilsētā pašlaik ir ap 200 brīvu darba vietu, tad šķiet, tie 100 cilvēki, kuri reģistrējušies NVA, darbu tomēr varētu atrast," teic Liepājas pašvaldības pārstāve Aija Saldovere. "Iespējas būtu arī tiem, kurus "KVV Liepājas metalurgs" atbrīvos līdz šā mēneša beigām. Protams, visas brīvās darba vietas nebūs metālapstrādes nozarē. Tomēr darba tirgū ir pieprasījums arī pēc celtņu vadītājiem, metinātājiem, ražošanas vadītājiem. Priekšā ir vasara un būvniecības sezona, kas ik gadu palielina pieprasījumu pēc darbaspēka."
Strādniekus nevajag
Vairākos Liepājas metālapstrādes uzņēmumos jautāju, vai pašlaik tajos ir brīvas darba vietas un vai kādi no "KVV Liepājas metalurgs" atlaistos agrāk vai tagad ir pieņēmuši darbā.
Uzņēmuma "Lesjofors Springs LV" kvalitātes sistēmu vadītājs Jānis Vītols atklāj, ka pēc pirmās atlaišanas no "KVV Liepājas metalurgs" pie viņiem darbu atraduši divi darbinieki. Taču pašlaik brīvu darba vietu uzņēmumā neesot.
Uzņēmuma "Silkeborg Spaantagning Baltic" vadības asistente Jūlija Kārkliņa apstiprina, ka pagājušā gada rudenī uzņēmumā darbā pieņemts viens no no "KVV Liepājas metalurgs" atlaistais. Bet arī tur pašlaik neplāno pieņemt kādu darbā.
Arī Grobiņā metālapstrādes uzņēmuma "RK Metāls" valdes priekšsēdētājs Spodris Skauže atzīst, ka pašlaik jaunus darbiniekus viņiem nevajagot. Ja arī kādi būšot vajadzīgi, tad uzņēmums tos meklēšot nevis NVA, bet citādi.
Koncerna "UPB Holdings" (apvieno vairāk nekā 40 dažādu nozaru ražotnes) mārketinga un komunikācijas vadītāja Ilze Rosicka vēsta, ka pēc lielās darbinieku atlaišanas 2013. gadā darbu uzņēmumā "Aile grupa" atraduši 15, "Dzelzsbetons MB" 4, bet "RK Metāls" – 2 cilvēki. Šogad šajās ražotnēs darbā pieņemti vēl 20 no "KVV Liepājas metalurgs" atlaistie.
"No "Metalurga" darbā neņemsim!"
Sarunās ar citiem uzņēmējiem un iestāžu pārstāvjiem uzzināju arī ko citu. Kādai daļai no "KVV Liepājas metalurgs" atlaisto strādnieku patiešām varētu būt grūti atrast darbu citur. Viens iemesls ir gaužām vājās valsts valodas zināšanas, jo nav nekāds noslēpums, ka uzņēmumā strādāja un strādā daudz krievu tautības cilvēku, kuriem apgūt valsts valodu līdz šim nelikās svarīgi. Otrs iemesls ir kopš padomju laikiem uzņēmumā iedibinātais darba stils ar garām pīppauzēm, atkarībām un citiem sociālisma laikmeta ievazātajiem netikumiem.
Kā atklāj koncernā "UPB Holdings", kas pašlaik ir viens no vissekmīgāk strādājošajiem uzņēmumiem, viņu darbiniekiem ir noteikts pavisam cits darba režīms un prasības. Daži, kuri savulaik bija pārnākuši darbā no "Liepājas metalurga", pēc kāda laika to esot pametuši, jo nespējuši pielāgoties prasībām. Protams, to nevar apgalvot par visiem, kuri strādājuši Liepājas metalurģiskajā uzņēmumā, jo, kā redzams, daļa sekmīgi strādā gan koncerna "UPB Holdings" ražotnēs, gan citur.
Bet daži manis uzrunātie citu uzņēmumu pārstāvji saka skaidri un gaiši: "No "Liepājas metalurga" darbā nevienu neņemsim, jo negribam sev sagādāt liekas klapatas."
Iespējams, tāpēc ir šis paradokss. Pašvaldībā un NVA uzskata, ka Liepājā darbu var atrast. Bet no darba atlaistie apgalvo pretējo – pilsētā darba nav.
Spriežot pēc publiskajiem sludinājumiem, vairākos Liepājas uzņēmumos meklē metinātājus, elektriķus, būvniekus, autovadītājus un citu profesiju pārstāvjus, kuri kuplā skaitā ir arī uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" no darba atlaižamo sarakstā. Bet no darba atlaistie žēlojas, ka to nevar atrast.
Valsts tērē prāvas summas, piedāvājot bez darba palikušajiem dažnedažādus arodapmācību kursus. Bet apmācības beigušie stāsta, ka ar tiem nepietiek, jo uzņēmumos vajadzīgi nevis uz ātru roku dažu mēnešu kursus beigušie, bet jau ar konkrētā darba pieredzi, ko kursos iegūt nevar.
***
EKSPRESINTERVIJA
300 darba vietu zudums netraumēs
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks: "Tas, ka Liepājā liels uzņēmums pārtrauc darbu, protams, nav patīkami. Sevišķi tiem darbiniekiem, kuri vienreiz jau bija atlaisti un kurus līdz šā mēneša beigām atlaidīs otrreiz. Pašlaik no darba atbrīvojamo sarakstā viņu gan ir mazāk nekā 2013. gada novembrī, kad uzņēmumam pārtraucot darbību pirmoreiz, no darba atlaida ap 1300 darbinieku. Vienīgais, ko pašlaik varam viņiem solīt – pašvaldība malā nestāvēs un sadarbībā ar NVA centīsies palīdzēt.
Liepājā atrast darbu pašlaik nav tik bezcerīgi, kā varētu šķist. Pilsētā ir aptuveni 34 000 darba vietu, līdz ar to ap 300 darba vietu zudums uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs" situāciju darba tirgū īpaši neietekmēs. Tā domāju tāpēc, ka metālapstrādes nozarē pilsētā darbojas ap 60 uzņēmumu. Ir mums gan "Metālmeistars", kurā ražo augstas kvalitātes slieces skeletona ragaviņām, tostarp tām, ar kurām sacīkstēs piedalās brāļi Dukuri. Ir Liepājas Biznesa centrs, kurā strādā metālapstrādes uzņēmumi "Lesjofors Springs LV", "Silkeborg Spaantagning Baltic" un citi. Un ir lieluzņēmums "UPB Holdings", kurā ražo, piemēram, metāla konstrukcijas, kuras eksportē uz ārzemēm, izmantojot modernu ēku būvniecībā. Zinu, ka ražošanas paplašināšanai šajā uzņēmumā meklē darbiniekus.
Piemēram, no metālapstrādes uzņēmuma "Jensen metal" esam saņēmuši vēstuli, kurā raksta, ka jau ilgāku laiku nevarot atrast metinātājus. Un lūdz pašvaldības atbalstu apmācību rīkošanā. Vienu iespēju jau redzam. Pēc Liepājas tehnikuma rekonstrukcijas tā laboratorijās varētu apmācīt metinātājus.
Pieļauju, ka "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieki, ievērojot dabas gāzes un elektrības cenas un citus ekonomiskos apstākļus, laikus nepadomāja par iespējām pievērsties citas produkcijas ražošanai. Iespējams, sava ietekme ir tai krīzei, kas pašlaik ir metalurģijas nozarē visur pasaulē. Tik zemas cenas tērauda armatūrai, ko ražoja mūsu uzņēmumā, pasaules tirgū nekad nav bijušas. Uzņēmuma milzīgajā teritorijā, kurā līdz šim darbojās tikai velmēšanas cehs, ir iespējas pielāgot kādu no neizmantotajām ēkām citai ražošanai. Par šīm iespējām gan ir interesējušies citi uzņēmēji. Pagaidām šīm sarunām gan nav rezultātu.
Par iespējām ražot citu produkciju pašvaldībā esam runājuši arī ar "KVV Liepājas metalurgs" īpašniekiem. Tomēr jāatzīst, ja arī uzņēmumā tādas tiks atrastas, pats grūtākais būs trešoreiz likt noticēt divreiz jau atlaistajiem strādniekiem."
***
ALGAS KALKULATORS
Strādājošo mēneša vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas Kurzemē:
Metālu ražošanā
2013. gadā – 622 eiro
2014. gadā – 894 eiro
2015. gadā – 887 eiro
Gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas)
2013. gadā – 770 eiro
2014. gadā – 895 eiro
2015. gadā – 857 eiro
Strādājošo mēneša vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas Liepājā:
Gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas)
2013. gadā – 666,02 eiro
2014. gadā – 981,61 eiro
2015. gadā – 1066,98 eiro
Metalurģijā strādājošo stundas tarifu vidējās likmes (eiro) 2015. gada maijā
Velmētājs – 4,17
Metalurģiskās iekārtas celtņa operators – 5,48
Elektrotehnisko iekārtu inženieris – 9,47
Metāla griezējs – 4,24
Velmēšanas stāva operators – 3,95
Ražošanas maiņas vadītājs – 7,93
Karstā metāla novācējs no velmēšanas stāva – 3,43
Karstās apstrādes krāsns operators – 3,56
Rokas lokmetinātājs – 6,48
Lokmetinātājs ar mehanizēto gāzes iekārtu – 5,53
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
***
Uzziņa
Bezdarbnieku skaits Liepājā
29. februārī – 3949
29. martā – 3986
4. aprīlī – 4024
Bezdarba līmenis Liepājā
29. februārī – 12,1%
29. martā – 12,2%
4. aprīlī – 12,3%
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra
***
DIAGNOZE
1. Liepājas uzņēmumos pieprasīti ir metinātāji, elektriķi, būvnieki, autovadītāji, ražošanas vadītāji un vairāku citu profesiju pārstāvji, bet no darba uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs" atlaistie, lielākoties pāri pusmūžam un bez pietiekamām valsts valodas zināšanām, Liepājā ilgstoši nevar atrast darbu.
2. Pirms gada atjaunojot ražošanu, jaunie īpašnieki solīja pārvērst uzņēmumu par sekmīgi, ar peļņu strādājošu. Solījumi nav izpildīti, tā vietā tagad tiek runāts par uzņēmuma iekonservēšanu.
3. Nodarbinātības valsts aģentūrā piedāvā bez darba palikušajiem arodapmācību kursus. Tos beigušie atzīst, ka ar tiem nepietiek, jo uzņēmumos meklē cilvēkus ar konkrētā darba pieredzi.
4. Neraugoties uz NVA pasākumiem bezdarba mazināšanai, bezdarba līmenis Liepājā ne tikai nepazeminās, bet pat mazliet ceļas.
5. Pašvaldībā un NVA uzskata, ka Liepājā darbu var atrast. Bet no darba atlaistie apgalvo pretējo – pilsētā darba nav. Arī tāpēc, ka kopš padomju laikiem uzņēmumā iedibinātais darba stils ar garām pīppauzēm, atkarībām neļauj iekļauties dinamiski strādājošos uzņēmumos.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003