Rīga 16°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 11:01
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Skolnieces raksta izglītības ministram, iebilstot pret mācību gada pagarināšanu
Tā jau man likās, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iekulsies nepatikšanās, uzstādams, ka skolas laiks jāpagarina par divām nedēļām. Un, lūdzu, iepazīstieties ar Annu Samsoni un Elizabeti Požarnovu no Rīgas Franču liceja 3. a klases. Kad klasesbiedrenes uzzināja par Šadurska ieceri, tūliņ nolēma, ka tā nu gan nevarētu notikt un tas nepavisam nav bērnu interesēs. Meitenes nolēma anketēt skolēnus, ko viņi domā par to, ka bērniem saīsinās brīvdienas.
– Kas notika, kad izlasījāt, ka ministrs Šadurskis piedāvā jūnijā turpināt mācības?
Elizabete: – Atradām ziņu, ka jau 2013. gadā bijis plāniņš pagarināt mācības. Toreiz noraidīts, bet tagad atkal par to domā! Mēs tam nepiekrītam!
Anna: – Jau maijā ir grūti mācīties, jo skolā ir diezgan karsts un smacīgs. Neveicina domāšanu. Ja stundas vairāk pārceltu svaigā gaisā, piemēram, parkā, lai mācītos ne tikai no grāmatām, bet no reālā dzīvē redzamā, iepazītu augus, dzīvniekus, ja vestu ekskursijās uz dabas un vēsturiskām vietām, tad to vēl varētu pieņemt.
– Ministrs taču labu gribēdams – vajagot vairāk sporta stundu, lai bērni ir veselīgāki, bez liekā svara, nesēž tik ilgi pie datora.
– Tā viņš domā, ka, ieviešot četras sporta stundas divu vietā, bērni mazāk slimos, nesēdēs pie tv un datora. Nav tik vienkārši. Pirmām kārtām atbildība par to, ko dara bērni, ir vecākiem. Mājās jāpieskata, lai nenosēž pie datora un lieto veselīgu pārtiku. Vecākiem jāmudina braukt ar riteņiem, doties pastaigā, iet svaigā gaisā. Skolā jūnijā turpināsies citas stundas arī, un būs jāatrodas iekšā, telpās, kas nav veselīgi.
Elizabete: – Un vēl viņš domā, ka vecāki ne vienmēr var atļauties sūtīt bērnus uz nometnēm, pulciņiem, treniņiem. Nu lai valsts vairāk apmaksā ārpusskolas nodarbības, nevis pagarina skolas gadu.
– Pašas aktīvi sportojat?
– Es eju karatē, apgūstu šahu, spēlēju klavieres.
Anna: – Braucu ar riteni, strādāju staļļos pie zirgiem, dejoju, dziedu.
– un bijāt tik sabiedriski aktīvas, ka nolēmāt...
Elizabete: – ...protestēt pret ministra ideju. Anketām izdomājām jautājumus. Vecāki drusku palīdzēja. Licejā izdalījām 100 anketas, bet ne visi apzinīgi atdeva. Gandrīz katrs aptaujātais ir pret garāku mācību gadu. Tikai divi tam piekrīt. Viens rakstīja, ka tad vairāk satiktu draugus, nevis dzīvotu viens pats mājās. Otram šķita – ja ilgāk mācīsies, tad uzlabos sekmes.
Anna: – Šajās dienās mūsu vākumu vēstulē sūtīsim ministram. Varbūt vērts anketēšanu pārcelt internetā, lai citas skolas arī izsaka domas. Tad būtu vairāk parakstu pret, ministri kļūtu atsaucīgāki un saprastu, ka bērniem vasarā pagrūti mācīties.
– Vai uzskatāt, ka skolā slodze ir par lielu?
– Daži bērni raksta, ka ceļas sešos no rīta, lai nokļūtu uz skolu, kur pavada garas stundas. Mūsu skolā ir otrā maiņa, kur vakaros telpās nav viegli izturēt. Visi pieraduši, ka brīvlaiks ir trīs mēnešus, kad vismaz var ilgāk pagulēt. Vasarā ir iespēja sportot pašiem – peldēt, nūjot. Citi dodas uz laukiem pie vecmammām, kur jāpalīdz darbos. Taču viņi grib mūs atstāt skolā divas nedēļas ilgāk. Skolēni ne tikai mācās. Puišiem pēc stundām ir aizraušanās ar futbolu, basketbolu, hokeju, meitenēm patīk peldēšana, dejošana. Anketās lasām, ka bērni velta sportošanai daudz vairāk laika nekā divas obligātās stundas nedēļā. Tā ka skolēna diena sanāk gara un noslogota.
– Izglītības ministrs saņems jūsu protesta vēstuli. Ko viņam darīt?
Elizabete: – Lai viņš uzzina bērnu domas. Ātri neko nedabū gatavu. Varbūt pirmajā, otrajā reizē mūs neuzklausīs, bet varbūt trešajā reizē paliks domīgāki. Jo tā ir, ka bērnus bieži neņem vērā.
Anna: – Jā, tā mēdz notikt, ka pieaugušie mūs bieži nesaprot.
Elizabete: – Zinu par likumu, ka ministriem mēneša laikā jāatbild uz cilvēku vēstulēm. Ja neatbild, man stāstīja, ka var sūdzēt kādā tiesā. Mēs ceram, ka saņemsim no ministra gan ziņu, gan to, ka viņš vairs negrib īstenot savu nejauko ideju.
– Līdz ar to – lai Šadurska kungs nomierinās ar mācību gada garināšanu?
Anna: – Jā, viņš varētu teikt, ka Anglijā brīvlaiks ir vien dažas nedēļas, kā arī citur. Bet Latvija nav Anglija, kur mācību process citāds, nav mājasdarbu, skolas diena ne tik gara.
Elizabete: – Ja vēlies pret ko protestēt, sākumā tevī neieklausās daudzi cilvēki. Bet tad rodas 100, vēlāk 200 atbalstītāji, un cilvēki pievērš uzmanību – o, tur kaut kas notiek. Mēs priecātos, ja citi skolēni pievienotos mums, arī aizrakstītu ministram, atbalstot, ka brīvdienas nav jāsamazina.
– Ja Kārļonkulis neliekas ne zinis, 1. septembrī iesiet demonstrācijā, protesta mītiņā?
– Kaut vai!
Anna: – Esmu gatava uz visu!
***
UZZIŅA
Par un pret mācību gada pagarināšanu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta ierosinājumu par divām nedēļām pagarināt mācību gadu, liecina TNS/LNT marta beigās veikts pētījums.
26% mācību gada pagarināšanu drīzāk neatbalstītu, 40% šādu ieceri noteikti neatbalsta.
Ceturtā daļa (26%) atbalsta mācību gada pagarināšanu.
8% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu.
***
viedoklis
Nevar palielināt nedēļas slodzi
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis marta beigās nāca klajā ar solījumu, ka skolās tiks ieviesta trešā sporta nodarbība, kā arī tiks virzīta ideja par mācību gada pagarināšanu. Tā kā patlaban skolēnu noslodze ar mācību priekšmetiem ir tik ļoti liela, ka šobrīd nav kur pievienot trešo sporta stundu, tad mācību gada pagarināšana par divām nedēļām šo slodzi izlīdzinātu. Vēlāk intervijā aģentūrai BNS Šadurskis teica, ka ideja par mācību gada pagarināšanu bijusi spontāna un radusies pēc Pasaules Veselības organizācijas pētījuma.
"Varbūt tāpēc mācību gada pagarināšana tiek vairāk saistīta ar trešo sporta stundu, kaut gan šī saite nav tik tieša. Jau šobrīd skolām ir izvēles iespēja skatīties, kas ir vairāk nepieciešams, un tam dot vēl līdzi divas stundas nedēļā," pauda izglītības ministrs. Mācību pagarināšanai viņš neredzot nevienu alternatīvu, jo, strādājot pie jaunā izglītības satura koncepta, ko plānots ieviest no 2018./2019. mācību gada, secināts, ka ir daudz saturisku lietu, kas tajā ir jāiestrādā – trešā sporta stunda, veselības mācība, satiksmes noteikumi, finanšu pratība, vērtību orientējošo atziņu bloki utt. "Mēs nevaram palielināt nedēļas noslodzi, līdz ar to ir nedaudz jāpagarina mācību gads. Jāņem arī vērā, ka šobrīd mūsu skolēniem vasaras brīvlaiks ir ļoti garš, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm."
Izglītības ministrs arī atzina, ka pret mācību gada pagarināšanu visvairāk iebilst skolēni un tie bērnu vecāki, kas ir tā dēvēto brīvo profesiju pārstāvji. "Ģimenē mēģina plānot atvaļinājumu vienlaikus un, ja bērnam brīvlaiks ir ievērojami garāks, tad rodas problēmas. Ir jau labi, ja ir iespēja bērnu aizsūtīt uz kādu nometni, bet jābūt reālistiem – ja mums 30% ģimeņu dzīvo nabadzības sliekšņa apkārtnē, tad šīs ģimenes nevar atļauties to. No šiem vecākiem es dzirdu tikai atbalstu," BNS teica Šadurskis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003