Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 17:02
Vārda dienas: Emīlija
Tirdzniecības vietas sadārdzinājums parādījās arī amatnieku darinājumu cenās
Sarunās ar amatniekiem un 46. tautas lietišķās mākslas gadatirgus apmeklētājiem bija jūtams, ka saistībā ar Latvijas 100. gadskārtu atsaucību guvis Latvijas Nacionālā kultūras centra aicinājums "Katram savu tautas tērpu". Ilona, kādas izdevniecības darbiniece, stāstīja, ka pirmo reizi pie sava tautas tērpa tikusi šajā ziemā. Tas esot Vidzemes tautas tērps. Gadatirgū viņa bija pirmo reizi un izvēlējās Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas audējas Mudītes Jonases austo spilgto audumu Nīcas tautas tērpam. Tas būšot paredzēts ikdienai. "Cilvēki vispirms šuj tautas tērpu, tālāk pērk sagšu un jostu," novērojusi M. Jonase. Savukārt SIA "Studija Latva" meistare Velta Dilēviča stāstīja, ka lēmums par tautas tērpa pirkumu latviešiem briest pakāpeniski. "Ļaudis vispirms vāc informāciju un tad zvana savam meistaram. Arī šā iemesla dēļ ir svarīgi būt gadatirgū."
Ļoti atraktīvi pašu darinātajiem lakatiem apmeklētājus piesaistīja Limbažu kultūras nama "Dzilna" studijas meistares Vēsma Bērziņa un Maruta Kaufmane. "Prieks, ka atdzimst linu lakati, uz Līgo svētkiem tie kļūst par modes preci," teic V. Bērziņa. Limbažnieces piedāvāja arī ar dabiskajām ābeļu, kļavu un citu koku lapu krāsām krāsotos lakatus. Krāsošanā izmanto arī pašu meistaru vāktās samtenes un vībotnes. Lina lakats, kura bārkstu veidošanai vajadzīgas 24 stundas, maksā 100 eiro. Savukārt visvienkāršākais Vidzemes tautas tērps maksājot vismaz 500 eiro. Citu novadu tautas tērpi ir sarežģītāki un maksā vairāk. Jārēķinās, ka rotaslietu, vainaga un jostas pirkums sadārdzinās tautas tērpa cenu vēl vairākas reizes. Brīvdabas muzejā visvienkāršākais ar rokām darinātais M. Muntagas vainags maksāja aptuveni 150 eiro.
Lielākajā amatnieku gadatirgū sastaptie norvēģu tautas deju dejotāji no Lillesannas Brīvdabas muzejā viesojās pirmo reizi un neslēpa sajūsmu par meistardarbu dabisko izcelsmi un neuzbāzīgo pasniegšanas veidu. Jošiko Arai, japāņu valodas pasniedzēja Latvijas Universitātē, atklāja, ka viņa gadatirgū ierodas trešo gadu pēc kārtas. "Šeit ir ērti, vienkopus atrodas dažādu nozaru amatnieki. Valda īpaša atmosfēra, atšķirīga no citiem gadatirgiem, un, ejot pa mežu, nejūti nogurumu. Man patīk runāt ar latviešiem, viņi ir nedaudz kautrīgi, draudzīgi noskaņoti ļaudis," tā pēc tautas daiļamata meistares Antras Kalējas darinātā groziņa pirkuma teica J. Arai. Japāņu un korejiešu tūristus visvairāk interesēja pinumi. Keiko no Tokijas atklāja, ka gadatirgū Brīvdabas muzejā viņa ierodas otro reizi un grozu pērkot pie Suntažu pinēja Mārča Baloža. Viņa ģimene grozus un paplātes pin no nemizotām kārkla klūgām. M. Balodis uzsvēra – no Āzijas tautām pinumus pērkot tieši japāņi.
Gadatirgū pirmo reizi bija arī latviešu uzņēmēja Sandra Caune ar dzīvesbiedru Maiklu, kas Latvijā ieradušies pavadīt atvaļinājumu. Viņu ģimenei Īrijā pieder skaistumkopšanas bizness, Maikls ir pazīstams tautsaimniecības eksperts. "Ļoti augsta produktu kvalitāte, kas arī saprotams – šie produkti ir darināti ar rokām. Neviens neuzbāžas ar savu piedāvājumu, tomēr prasmīgi to prezentē. Jauki, ka gadatirgu rīko brīvā dabā. Kopā ņemot – iespaidīgs vietējo amatnieku pasākums," vērtē Maikls. Viņš ar Sandru saviem pirkumiem izvēlējās rabarberu vīnu un koka maizes kasti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003