Otrdiena, 2026. gada 03. novembris 23:38
Vārda dienas: Dagnija, Ērika
Iestājoties siltajam laikam, katru gadu nemainīgi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā palīdzību meklē aptuveni 75 – 85 bērni diennaktī. Katrs desmitais pacients gūst smagus savainojumus, kādēļ nepieciešama ārstēšanās stacionārā. Tomēr daudz vairāk ir gadījumu, kad pacientam palīdzību var sniegt ģimenes ārsts vai pat vecāki paši. Lasiet "LA" reportāžu no bērnu slimnīcas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā (neatliekamās palīdzības nodaļa) ierodos piektdienā, kas turklāt daudziem skolas un bērnudārzu audzēkņiem ir pēdējā mācību diena. Ir pievakare, bet uzgaidāmā telpa teju tukša. Dežurējošie mediķi teic – tas šim laikam ir visai netipiski. Piektdienu un pirmdienu vakari šajā nodaļā parasti ir viens no karstākajiem darba laikiem, kad, kā ārsti mēdz jokot: "Pienāk lielais autobuss."
Sākoties maijam, darba apjoms slimnīcā ievērojami pieaug, jo bērni vairāk laika pavada ārpus mājas, sāk pārvietoties ar dažādiem braucamrīkiem un ir fiziski aktīvāki. Lai gan vasarā liela daļa bērnu izbrauc no pilsētas, dažādu traumu un negadījumu ir vairāk. Turklāt šis ir laiks, kad arī ārsti vēlas doties atvaļinājumos, lai uzņemtu spēkus atbildīgajam darbam.
Trauma, laikojot izlaiduma kurpes
Sešgadīgo Adrianu uz slimnīcu piektdienas vakarā atved neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Viņš kopā ar mammu Daci veikalā laikojis kurpes bērnudārza izlaidumam. Lai pārliecinātos, vai kurpes labi der un nespiež, puika nedaudz paskrējis pa veikalu, kā rezultātā paslīdējis, kritis, ar galvu atsitoties pret apavu plaukta aso stūri, un guvis pamatīgu vaļēju brūci galvā. Īsi pēc ierašanās slimnīcā Adrians kopā ar mammu dodas pie ārsta uz apskati un tiek pie septiņām šuvēm. Dace uzteic dēlu par pacietību un savaldību, jo pašai šķiet, ka bija satraukusies vairāk par dēlu. "Patiesībā savākties šādā situācijā nav viegli un saprotu, ir psiholoģiski jāgatavojas, ka šādi gadījumi var notikt atkal, jo bērns visu laiku kustas un atgadīties var viss kaut kas," spriež Dace. Abi šeit ir otro reizi. Iepriekš pabijuši, kad Adrians vēl bijis zīdainis un bijusi ļoti augsta temperatūra. "Man ir tikai labākās atsauksmes par mediķiem gan šajā slimnīcā, gan ātrās palīdzības komandā. Ļoti pozitīvi un ar atbilstošu pieeju, sniedzot palīdzību bērnam. Mums maz sanācis saskarties ar bērnu slimnīcu, tomēr es pilnībā paļaujos uz ārstu kompetenci," saka Adriana mamma.
Samērā biežs BKUS neatliekamās palīdzības nodaļas apmeklētājs ir trīs bērnu tēvs Andris, jo kāds no bērniem periodiski gūst traumas vai vīrusus. Lai gan reizēm nācies ilgāk uzgaidīt, viņš atzinīgi novērtē šeit ieviesto rindu sistēmu, kad pacienti tiek iedalīti atkarībā no tā, cik akūta ir nepieciešamība pēc palīdzības. "Skaidrs, ka vienmēr gribas, lai mans bērns ātrāk tiktu pie ārsta, bet, ja man laipni paskaidro un es arī pats redzu, ka ierodas mazais, kam palīdzība ir nepieciešama daudz steidzamāk, tad ir muļķīgi par kaut ko dusmoties. Lielākoties šeit strādājošie ārsti ir baigie malači un ir ļoti profesionāli," skaidro Andris.
Kā zibens novedēji
"Bērni ir ļoti saprotoši, taču nereti tieši vecāki ir tie, kas rada nevēlamu stresu," teic BKUS bērnu ķirurģe Inguna Stirboviča. Tam piekrīt arī pediatre Iveta Čaplinska – dažādas domstarpības ar pacientu vecākiem ir regulāri: "Gadās, ka vecāki jau ierodas negatīvi noskaņoti. Saprotams, ar viņu bērniem kaut kas ir atgadījies, ne tik akūtos gadījumos nākas ilgāk pagaidīt. Daudzi ir pārliecināti, ka viņu bērniem jāveic konkrētas manipulācijas vai izmeklējumi, kaut mēs norādām, ka tas konkrētajā situācijā nav nepieciešams." Nereti vecāki mēdz arī pieprasīt tūlītēju diagnozi. Neatliekamās palīdzības nodaļas personāls darbojas teju kā zibens novedēji, negatīvās emocijas laižot caur sevi, lai uzturētu normālu atmosfēru slimnīcā. "Mums jāizjūt katra pacienta vecāki un būtībā ar katru psiholoģiski jādarbojas. Nodaļa ir pilna, ierodas vecāks un pieprasa tūlītēju apskati, jo viņa bērnam, piemēram, sāp auss. Viņu neinteresē, ka rindā ir vairāki krietni akūtāki pacienti un ka šobrīd var palīdzēt, iedodot bērnam pretsāpju zāles. Tāpat nākas uzklausīt iebildumus, ka bērnam nodaļā līdzi var doties tikai viens no abiem vecākiem. Ir milzīga pacientu plūsma, bērni raud, mediķi intensīvi strādā. Ja vēl katram bērnam līdzi būs divi vecāki, nodaļā veidosies milzīga burzma, kurā pastrādāt ir ārkārtīgi grūti," skaidro pediatre.
"70% pacientu te nav jābūt"
Slimnīcas mediķiem nākas uzklausīt arī vecāku pārmetumus par neveiksmīgu sadarbību ar savu ģimenes ārstu, iepriekšējo ārstēšanos, rindām poliklīnikās utt. Ārsti atzīst, ka problēmas primārajā veselības aprūpē ir, un tās nopietni atsaucas BKUS ikdienā. "Gandrīz 70% pacientu, kas pie mums vēršas, būtībā ir nepieciešama ambulatora, nevis neatliekama palīdzība," uzsver I. Čaplinska. Gan garās rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, gan neuzticība ģimenes ārstam, gan arī pašu vecāku nevēlēšanās konsultēties pie ģimenes ārsta, mudinot vecākus labāk izsaukt neatliekamo palīdzību vai vest bērnus šurp pašiem. "Arī mums ļoti nepatīk, ka pacientiem nākas ilgi gaidīt, taču situācija ir tāda, kāda ir. Neskatoties uz to visu, gribētos, lai vecāki tomēr neaizmirst par emocionālo inteliģenci – nelietotu bērnu klātbūtnē rupjus vārdus, nedraudētu ārstiem un neuzvestos neadekvāti, kas reizēm ir novērojams mūsu nodaļā," skaidro I. Stirboviča.
BKUS mediķi aicina vecākus būt līdzcietīgākiem pret tiem pacientiem, kuriem ir akūtāka nepieciešamība tikt pie ārsta, un saprotošākiem pret mediķiem, kas viņus šī iemesla dēļ uzņem ātrāk. "Ja reiz sanācis nonākt slimnīcā, vecākiem ar saviem bērniem jārunā, jāizstāsta, kas te notiks – ka viņu apskatīs, palīdzēs, nevis cenšoties nomierināt, viņam paziņot, ka neko nedarīs. Vienlaikus nevajag bērnu sabaidīt, sakot, ka notikusi liela nelaime vai tūlīt kaut kas tiks griezts, šūts vai operēts, kaut patiesībā situācija varbūt nemaz nav tik nopietna," pamāca bērnu ķirurģe.
Trūkst dabisko instinktu
Ārsts šodien vairs nav autoritāte un viņa viedoklis netiek respektēts, ar nožēlu secina I. Stirboviča. "Cilvēki virspusēji salasās dažādu informāciju internetā, uz kā pamata šeit paši uzstāda bērnam diagnozi, norāda ārstam, kādi izmeklējumi jāveic utt. Vienlaikus jūtam, ka sevišķi pilsētas iedzīvotājiem trūkst jebkādu dabisko instinktu pašiem sniegt bērnam kādu palīdzību. Kādreiz gandrīz katra mamma zināja, kad jāuzliek komprese, kad var palīdzēt vanniņa utt." Ārste gan nekritizē visus vecākus. Daudzi esot ļoti saprotoši, iejūtīgi un palīdz strādāt ar bērniem. Stirboviča savos trīsdesmit piecos darba gados nonākusi pie atziņas, ka bērni ir enerģētiski saistīti ar saviem vecākiem – jo nemierīgāki un iekšēji nesakārtotāki ir pieaugušie, jo vairāk slimo viņu bērni.
"Daļa vecāku reizēm jūtas bezpalīdzīgi un ar bērnu, kam nedaudz paaugstināta temperatūra, skrien uz slimnīcu, aizmirstot par ģimenes ārstu un to, ka paši arī kaut ko var palīdzēt. Tāpēc bieži no vecākiem dzirdam jautājumu – "Jūs par to atbildēsiet?" vai "Kurš par to atbildēs?" skaidro I. Čaplinska. Ārsti uzsver, ka atbildīgi par savu bērnu drošību ir vecāki un no daudziem negadījumiem varētu izvairīties, ja paši būtu vērīgāki. "Ir vērts notupties bērna acu augstumā un paskatīties, kā pasaule izskatās no šī skatpunkta, lai saprastu, kas viņu apdraud, ko viņš var aizsniegt, kur aizķerties, arī pārbaudīt, cik dziļa ūdenstilpe, kurā bērns grasās peldēties." To, cik nevērīgi reizēm ir vecāki, mediķi varot novērot pat šeit, slimnīcā. Kamēr pieaugušie aizrāvušies ar telefonsarunām vai lūkošanos viedtālruņos, tikmēr viņu bērni pamanās iespiest rokas automātiskajās durvīs vai nokrist, šūpojoties krēslos.
Drošas aktivitātes drošā vidē
Vasarā vecākiem jāatceras, ka apdraudējumu bērnu veselībai var radīt saule un karstums. Tāpat nedrīkst ne uz mirkli atslābt laikā, kamēr bērni peldas, un, lai arī cik par to daudz netiktu runāts – aizvien ārkārtīgi izplatītas ir dzīvībai bīstamās traumas, ko gūst, lecot uz galvas ūdenī. Vasarai raksturīgi traumu gūšanas objekti ir batuti. Nepareizi lietoti, tie var radīt sevišķi smagas galvas, mugurkaula traumas, kā arī kāju un roku mežģījumus un lūzumus. Pludmalēs ūdenī un smiltīs var būt stikli, skārdenes, bet ūdens var slēpt spēcīgas straumes un bedres. Braucot ar velosipēdiem, skrituļdēļiem un skrituļslidām, bērniem jālieto ķiveres, ceļu un elkoņu aizsargi. Arī vasarā nedrīkst aizmirst par drošību uz ceļa. Sākoties grilēšanas sezonai, jāsargā bērni no apdegumiem, jālūko, lai mazākie neiedzer degšķidrumu vai kādu citu sadzīves ķīmiju. Vasarā bērni vairāk uzturas dzīvnieku tuvumā, turklāt visbiežāk bērnus savaino pašu ģimenes mīluļi vai tuvinieku suņi, tāpēc pat ar šķietami pazīstamu dzīvnieku bērni nebūtu jāatstāj vieni paši un jāizskaidro, kā jāuzvedas dzīvnieka tuvumā, lai to neizprovocētu.
***
VIEDOKLIS
Pediatre Iveta Čaplinska: "Daļa vecāku reizēm jūtas bezpalīdzīgi un ar bērnu, kam nedaudz paaugstināta temperatūra, skrien uz slimnīcu, aizmirstot par ģimenes ārstu un to, ka paši arī kaut ko var palīdzēt. Tāpēc bieži no vecākiem dzirdam jautājumu – "Jūs par to atbildēsiet?" vai "Kurš par to atbildēs?" Atbildīgi par savu bērnu drošību ir vecāki un no daudziem negadījumiem varētu izvairīties, ja paši būtu vērīgāki."
***
UZZIŅA
Ja bērns guvis dzīvībai bīstamus savainojumus, palīdzību var meklēt tuvākajā slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā vai zvanot pa tālruni 113.
Vieglākos gadījumos jādodas pie ģimenes ārsta, bet, ja tas nav pieejams, darba dienu vakaros un brīvdienās var doties arī pie tuvākā dežūrārsta vai zvanīt pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
