Svētdiena, 2026. gada 01. novembris 16:41
Vārda dienas: Ikars
"Jaunērgļu" saimnieka Modra Tašmana māja Pededzes pagastā faktiski ir uz valsts robežas – Krievijas teritorija ir dažu desmitu metru attālumā, bet robežstabi – pāris metru attālumā no mājas. Valsts atsavināmajā zemes joslā ietilpst ne tikai daļa sakņu dārza, bet arī klētiņa.Valdība šonedēļ atļāva Iekšlietu ministrijai atsavināt kārtējos divus zemes gabalus Līdumnieku pagastā, lai varētu paplašināt pierobežas joslu. Latvijas valsts robežas platums ar Krievijas Federāciju ir 12 metri. Lai iezīmētu dabā robežas joslu un uzstādītu informatīvās norādes, no zemes īpašniekiem tiek atsavināta zeme, kas atrodas pie pašas valsts robežas. Kopš 2012. gada Latvijas un Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai atsavināti 72 īpašumi, savu kārtu gaida vēl 129. Pavisam paredzēts atsavināt 286 īpašumus. Atsavināto īpašumu platības ir dažādas – sākot no 6 hektāriem un beidzot ar 6 kvadrātmetru lielu zemes gabaliņu, par kuru īpašniekam valsts samaksājusi 1 eiro. Atsavināšana gan pamatīgi aizkavējusies – šos darbus bija paredzēts veikt, vēlākais, līdz 2014. gada beigām.
Alūksnes novada Pededzes pagasta "Jaunērgļu" saimnieka Modra Tašmana māja ir faktiski uz robežas – Krievijas teritorija ir dažu desmitu soļu attālumā. "Jaunērgļi" ir gandrīz kā Latvijas anklāvs Krievijas teritorijā – īpašumu no trim pusēm ietver robežgrāvis ar dzeloņstiepļu žogu, kas skar arī viensētas pagalmu. Modris tieši šonedēļ no vērtētāja "Vestabalt" saņēmis vēstuli, kurā vēstīts, ka pēc Jāņiem, 28. jūnijā, ieradīsies firmas pārstāvji, lai novērtētu pierobežas joslas izveidei atsavināmo īpašuma daļu. "Nezinu, kā būs, vai dos vietā zemi citur jeb piedāvās kompensāciju," Modris rausta plecus. Pirms kādiem diviem mēnešiem gar robežu īpašumā iesprausti stabiņi, tie, iespējams, varētu liecināt par atsavināmo zemes joslu. Tajā ietilpst ne tikai daļa sakņu dārza, bet arī klētiņa. "Robeža no mājas būs 3–4 metru attālumā," spriež Modris. "Jaunērgļus" Modris mantojis no vectēva Ādolfa, kuram savulaik jau atsavināta zeme robežas joslas veidošanai – sākumā 6 metri, pēc tam vēl 6 metri. Par to solīta kompensācija, kad parakstīs LatvijasKrievijas robežlīgumu. Līgumu 2007. gadā parakstīja, taču kompensācija kavējās, vectēvs rakstījis vēstuli pēc vēstules... Mazdēls atzīst, ka dzīve pie pašas robežas nav vienkārša. Savulaik no Krievijas puses pielaista uguns pirtiņai, kas bija uz pašas robežas. Šajā ugunsgrēkā nosvilušas vēl divas mājas. Tagad Modris vectēva laukos sēj graudus, bet pats dzīvo citur.
"Paldies valstij! Nopirku televizoru"
Valentīna Matvejenko Ciblas novada Līdumnieku pagastā ir viena no gandrīz 300 īpašniekiem, kuriem atsavināta zeme robežas joslas paplašināšanai. Viņa ar sapratni uztver atsavināšanu: "Robeža ir vajadzīga, nav ko pārdzīvot." Valentīnai atsavināti 0,19 ha, par ko samaksāti 200 eiro. Tā Krievijas pensijas saņēmējai ir liela nauda. "Es saku paldies Latvijas valstij. Pirms jaunā gada man saplīsa televizors. Man pat nebija 30 eiro, lai to saremontētu. Aizņēmos televizoru no draudzenes. Un te pēkšņi man valsts samaksāja 200 eiro. Par šo naudu es nopirku jaunu televizoru," priecājas Valentīna. Atsavinātajā īpašumā audzis ne pārāk vērtīgs mežs – "pāris priežu un alkšņi".
Atsavināšanas likumā ir noteikts atlīdzības pamatprincips – atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un kompensācija par īpašniekam nodarītajiem zaudējumiem. Saskaņā ar "LA" aprēķiniem, kompensācijas, ko īpašnieki saņem par atsavināto zemi Krievijas pierobežā, var pat vairāk nekā desmitkārtīgi pārsniegt zemes gabala kadastrālo vērtību, ko noteicis Valsts zemes dienests, ņemot vērā gan augsnes auglību, gan vidējo tirgus cenu konkrētajā pagastā.
Kompensācija pat 57 reizes augstāka nekā kadastrālā vērtība
Visdārgāk valstij izmaksājis kāds 0,34 ha gabaliņš Kārsavas novada Goliševas pagastā – zemesgabala "Līči 1" īpašnieks saņēmis 5347,88 eiro kompensāciju, kas ir 57 reizes lielāka nekā atsavinātā īpašuma kadastrālā vērtība. Kā liecina dati Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmā, tad šī 3400 m2 gabaliņa kadastrālā vērtība ir 94 eiro. Tas arī nozīmē, ka par atsavināto īpašumu samaksātā kompensācija – 15,7 tūkst. eiro/ha – ir divas reizes lielāka nekā cena, ko maksā lauksaimnieki par auglīgākajiem meliorētajiem tīrumiem Zemgalē.
Dārgāko atsavināto zemes gabalu topa otrajā un trešajā vietā arī ir īpašumi Goliševā – tā gabala "Dzintari" īpašnieks par 0,32 ha no valsts saņēmis 4683,44 eiro kompensāciju (kadastra vērtība 45 reizes mazāka), bet gabala "Vecupes" īpašnieks par 0,77 ha saņēma 6305,24 eiro (kadastra vērtība 35 reizes mazāka).
1 eiro par 6 kvadrātmetriem
Tajā pašā laikā dažiem pierobežas zemes īpašniekiem izmaksātā kompensācija ir tik niecīga, ka par to varētu nopirkt tikai, piemēram, tasīti kafijas. Tā Zilupes novada Zaļesjes pagastā atsavināti īpašumi 13 m2 un 10 m2 platībā, par kuru īpašniekiem izmaksātas kompensācijas 1,47 un 1,44 eiro. Alūksnes novada Pededzes pagastā par atsavinātiem 23 m2 īpašnieks saņēmis 3 eiro kompensāciju, bet Baltinavas novadā par atsavinātiem 231 m2 – 20,33 eiro.
Andrim Līpacim Zaļesjes pagastā atsavināti 6 m2, par kuriem valsts samaksājusi 1 eiro. Viņš spriež, ka šāds novērtējums ir visai savāds, taču atsavinātā zemes platība viņam ir pārāk nenozīmīga, tāpēc neesot pretenziju pret kompensācijas apmēru – "tas vairs nav svarīgi, samaksā vienu vai simts eiro". Darījums ir noslēgts, un valsts šo eiro ir samaksājusi. Savulaik A. Līpacis tiesājies ar valsti par zemes atsavināšanu Terehovas robežpunkta būvniecībai un uzvarējis, bet tas esot bijis pavisam cits stāsts, jo tikušas aizskartas Līpača biznesa intereses. Šoreiz zeme atsavināta robežas joslas paplašināšanai un tā nepieciešama, lai novērstu iespējamo apdraudējumu Latvijas valsts robežas neaizskaramībai.
Kā aprēķina vērtību
Latvijas–Krievijas valsts robežas joslā privātpersonām un juridiskajām personām piederošo nekustamo īpašumu novērtēšanu veic kompānija SIA "Vestabalt", kas šīs tiesības ieguva atklātā konkursā.
Atlīdzība par atsavinātajiem zemes gabaliem ir atkarīga no zemes gabala tirgus vērtības – vai tā ir aramzeme, aizaugusi pļava, augstvērtīgs mežs vai neizbrienama slīkšņa. Taču īpašuma tirgus vērtība ir tikai daļa no "taisnīgas atlīdzības", ko valsts garantē par atsavinātajiem īpašumiem.
Kadastrālai vērtībai ir jābūt maksimāli tuvinātai īpašuma tirgus vērtībai, taču, tā kā lauksaimniecības zemes tirgus ir ļoti aktīvs, tām jau vairākus gadus kadastrālā vērtība ir divas trīs reizes zemāka nekā reālā tirgus cena. Kadastrālo vērtību valsts nosaka, lai varētu aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli.
Sarežģītāk aprēķināt zaudējumus, ko izraisa īpašuma vai tā daļas atsavināšana. Naudā neizmērāma ir atsavināmā īpašuma sentimentālā vērtība. Daži pierobežas zemes īpašnieki uzskata, ja Eiropai nepieciešama platāka robeža, tad par zemi jāmaksā ja ne gluži Eiropas cenas, tad vismaz Zemgales līmenī noteikti. "Varbūt īpašnieks uzskata, ka mežs atsavināmajā zemes īpašumā ir ļoti vērtīgs, taču jāņem vērā, ka mežaudžu vērtība ir diferencēta – koksnei viena cena ir placī un pavisam cita augošā mežaudzē," skaidro SIA "Vestabalt" pārvaldīšanas un apsaimniekošanas daļas vadītājs Juris Valainis
Trīs īpašnieki nepiekrīt
Pagaidām par visiem īpašumiem panākta labprātīga atsavināšana, īpašniekiem piekrītot saņemt aprēķināto kompensāciju, zina teikt Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Rekšņa. Spraigākas diskusijas norit ar trīs īpašniekiem (vienu juridisko personu, divām fiziskajām), kuriem kopumā pieder deviņi īpašumi Krievijas pierobežā. Šie īpašnieki nepiekrīt novērtējumam un plānojot piesaistīt savu vērtētāju. "Ja viņu vērtējums būs ļoti atšķirīgs, piesaistīsim neatkarīgu vērtētāju no Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas," piebilda valsts iestādes pārstāve.
Latvijā īpašumu atsavina vienojoties, taču, ja nevienojas, Saeima pieņem atsevišķu likumu par piespiedu atsavināšanu pret "taisnīgu atlīdzību".
"Līdz šā gada beigām ir iecerēts veikt visu zemes gabalu novērtēšanu. Līdz 2017. gada vidum ceram visus Latvijas–Krievijas robežas joslas ierīkošanai nepieciešamos zemes gabalus atsavināt," skaidro I. Rekšņa. Šobrīd procesu kavē tie zemju īpašnieki, kas devušies darbā ārvalstīs, mantinieki, kuriem ir grūtības pierādīt, kam īsti īpašums pieder.
Par 38 īpašumiem, kas atsavināti pērn, jau izmaksātas kompensācijas – 31,9 tūkstoši eiro.
Atsavināšana pamatīgi aizkavējusies
Latvijas–Krievijas robežas joslas uzmērīšana un robežas joslā ietilpstošo nekustamo īpašumu daļu atsavināšana notiek jau kopš 2012. gada. Šos darbus bija paredzēts veikt vēlākais līdz 2014. gada beigām. Tiesības uzmērīt Latvijas–Krievijas robežas joslu un atsavināt tās izveidei nepieciešamos īpašumus, uzvarot NVA izsludinātajā konkursā, sākotnēji ieguva uzņēmums SIA "MikroKods". Līgums ar NVA pēc vairākām konkurentu sūdzībām tika noslēgts, tā summa – 827 tūkst. eiro. Diemžēl kompānijai ar darbiem pārāk raiti nevedās un NVA divus mēnešus pirms līguma termiņa beigām informēja "MikroKods", ka līgums pagarināts atkārtoti netiks. Četru gadu laikā šis uzņēmums izpildīja saistības tikai par 53%, informē I. Rekšņa. Lai pabeigtu "MikroKods" nepadarītos darbus, NVA pērnā gada nogalē izsludināja vēl divas iepirkuma procedūras. 2016. gada janvārī noslēgts līgums ar SIA "Vestabalt" par nekustamo īpašumu novērtēšanu un ar SIA "Baltex Group" par zemes ierīcības projektu izstrādi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
