Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs 19:48
Vārda dienas: Einārs, Ervīns, Klāvs
Vēstnieks: Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā nekādas tūlītējas izmaiņas nav gaidāmas
Ceturtdien notikušajā referendumā Apvienotās Karalistes (AK) iedzīvotāji nobalsojuši par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), izraisot politisku, ekonomisku un finansiālu viļņošanos tālu ārpus ES.
Referendumā piedaloties 72,2% AK vēlētāju, 51,9% balsoja par izstāšanos no ES, 48,1% – par palikšanu. Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kas iestājās par valsts palikšanu ES, paziņojis par atkāpšanos, vēlākais, oktobrī. Uzrunā pie premjerministra rezidences Dauningstrītā 10 viņš paziņoja, ka "centīsies stabilizēt kuģi" nākamos trīs mēnešus, piebilstot, ka, viņaprāt, "nebūtu pareizi, ka es būtu kapteinis, kas stūrēs mūsu valsti uz tās nākamo galamērķi". "Tiem, kas zaudēja (referendumā), tajā skaitā man pašam, ir jāpalīdz to panākt," teica Kemerons.
Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā nekādas tūlītējas izmaiņas nav gaidāmas un latviešiem tiks nodrošinātas tās pašas tiesības, kas līdz šim, sacīja Lielbritānijas diplomāts, vēstnieka p. i. Tims Kolejs. Tūlītējas izmaiņas neskaršot ne Lielbritānijā strādājošos Latvijas pilsoņus, ne uzņēmējus, kas šajā valstī pārdod preces vai pakalpojumus. Vienlaikus diplomāts atzīmēja, ka britu lēmums aiziet no ES ir jārespektē. Komentējot turpmākās Latvijas un Lielbritānijas attiecības aizsardzības jautājumos, Kolejs norādīja, ka Lielbritānija joprojām būs Latvijas partneris NATO un citās starptautiskās organizācijās. Diplomāts arī piebilda, ka arī ASV, Kanāda un Norvēģija ir svarīgi Latvijas sabiedrotie ārpus ES, līdz ar to viņš neredz iemeslus, kāpēc arī Lielbritānija nevarētu būt šāds sabiedrotais.
Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pēc referenduma rezultātu publiskošanas izplatīja aicinājumu Latvijas varas iestādēm aizstāvēt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas piederīgos un stiprināt diasporas politiku. "Brexit" balsojuma rezultātā Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas izbraucējiem, kam nav Lielbritānijas pilsonības, esot radīta neskaidrība par nākotni šajā valstī.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, paužot nožēlu par Lielbritānijas referenduma rezultātu, uzsvēris, ka Latvijas valdībai jādara viss nepieciešamais, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās intereses. Prezidents atzinis, ka Lielbritānija arī turpmāk paliks Latvijai un ES nozīmīgs sabiedrotais un starptautiskais partneris, ar kuru tiks uzturētas ciešas attiecības. Tikmēr finanšu ministre Dana ReiznieceOzola sacījusi, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES var ietekmēt ES budžetu un līdz ar to arī finansējuma pārdali Eiropas fondos jau pašreizējā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam. "Pieļauju, ka būs fondu pārdale," sacīja ministre.
Kemerons pie sasistas siles
Aizejošais premjerministrs centās pārliecināt Eiropā dzīvojošos britus, ka viņu dzīves apstākļos nebūs tūlītēju pārmaiņu pēc referenduma. "Britānijas ekonomikas pamats ir stabils," Kemerons centās iedrošināt finanšu tirgu, taču jau nākamajā dienā pēc referenduma britu mārciņas kurss nokrita līdz zemākajam līmenim pēdējos 30 gados.
Pēc finanšu ekspertu aplēsēm, britu finanšu tirgi pēc referenduma rezultātu paziņošanas zaudēja vismaz 350 miljardus mārciņu, kas ir vairāk nekā Apvienotās Karalistes iemaksātā summa ES kasē 43 dalības gados Eiropas Savienībā.
Viņš piebilda, ka Britānija paliks atvērta sabiedrība, "kur viens otru mīloši cilvēki varēs precēties, lai kāda būtu viņu seksuālā ievirze". Stāvot blakus savai sievai Samantai, Kemerons teica drebošā balsī: "Es mīlu šo valsti un jūtos pagodināts tai kalpot, un darīšu visu, ko spēju, nākotnē, lai sekmētu šīs dižās valsts attīstību."
Premjerministrs Deivids Kemerons gribēja modernizēt Konservatīvo partiju un saliedēt Apvienoto Karalisti, taču panāca tieši pretējo," secina laikraksts "The Financial Times".
ES izveido darba grupu
Sarunām par Britānijas izstāšanās procedūru izveidota ES darba grupa, ko vadīs bijušā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja ilggadējais padomnieks beļģis Didjē Sēuvss, paziņojis pašreizējā Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pārstāvis.
Sēuvss pašlaik veic sagatavošanas darbus, jo sarunu sākums ir atkarīgs no Britānijas lēmuma formāli informēt ES Padomi par to, ka tā vēlas aiziet no bloka.
Tusks un vairāki citi ES līderi jau piektdien paziņoja, ka sarunas, lai cik grūtas arī būtu, ir jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai izbeigtu neskaidrību un nenoteiktību, ko kontinentā radījuši referenduma rezultāti. Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons, paziņojot par nodomu līdz oktobrim atkāpties, norādīja, ka oficiālu vēršanos ES atstās sava pēcteča ziņā. Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs paziņojis, ka Kemerona lēmums atkāpšanos atlikt līdz oktobrim ir "skandalozs un nozīmē, ka viss kontinents kļūst par ķīlnieku" neskaidrajai situācijai. EK prezidents Žans Klods Junkers apsolījis "gludu šķiršanos" un paziņojis, ka viņš koncentrēsies uz "labākas Eiropas" veidošanu. Intervijā laikrakstam "Bild" Junkers atzinis, ka viņam pietrūks Britānijas "pragmatiskās pieejas, šarma un leģendārās humora izjūtas". Britu diplomāti informējuši EK kolēģus, ka Apvienotā Karaliste paredz atteikties no ES prezidentūras, kas tai bija paredzēta nākamā gada otrajā pusē. Gaidāmas arī sarunas par to, vai dažādās ES iestādēs Briselē strādājošās britu amatpersonas turpinās darbu. Tuvākajās nedēļās Eiropas tiesai, kur svarīgu amatu ieņem Britānijas pārstāve, jālemj par tādiem sensitīviem jautājumiem kā, piemēram, musulmaņu galvassegas valkāšana darba vietā un vai kādas valsts bruņotie spēki var tikt apsūdzēti teroraktu veikšanā.
"Brexit" izraisa diplomātisku kņadu
Saistībā ar krīzes situāciju pēc Britānijā notikušā referenduma, kurā vairākums atbalstīja izstāšanos no ES, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs šodien apmeklēs Briseli un Londonu. Jau vakar Kerijs ieradās Romā, kur viņam bija plānota tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Pēc tam Kerijs dosies uz Briseli, kur tiksies ar ES ārējās un drošības politikas pārstāvi Federiku Mogerīni, un uz Londonu, kur viņam būs sarunas ar Britānijas ārlietu ministru Filipu Hemondu. Iepriekš Kerijs nebija plānojis apmeklēt Briseli un Londonu. Sestdien Berlīnē ārkārtas apspriedē tikās ES sešu valstu dibinātāju – Vācijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas – ārlietu ministri, lai apspriestu tālāko rīcību pēc referenduma Apvienotajā Karalistē. Sešnieka valstu ārlietu ministri paziņoja, ka vēlas pēc iespējas ātrāk sākt sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanās procedūru, taču viņus atvēsināja Vācijas kanclere Angela Merkele, sakot, ka, viņasprāt, nav kur steigties un ka termiņi ir Apvienotās Karalistes rokās. Analītiķi atzīmē, ka Briseles eirokrāti var mēģināt izdarīt spiedienu, lai paātrinātu izstāšanās sarunas, taču, Merkelei, Kemeronam, ES prezidējošās valsts premjerministram Markam Rutem un Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam ieņemot nogaidošu nostāju, sarunas nesāksies līdz vasaras beigām, raksta izdevums "Politico".
Šodien Eiropadomes prezidents Donalds Tusks Parīzē apspriežas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, bet pēcpusdienā viņiem paredzēts doties uz Berlīni, kur pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles ielūguma ieradies arī Itālijas premjerministrs Mateo Renci, lai apspriestu ES 28. – 29. jūnija samita darba kārtību. Pirms tam kanclere Merkele tikās ar Vācijas valdošās koalīcijas partiju pārstāvjiem, cenšoties novērst iekšēju šķelšanos starp koalīcijas partneriem. Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram šodien paredzēta tikšanās ar Eiroparlamenta priekšsēdi Manfredu Šulcu un divu lielāko politisko grupu – Eiropas Tautas partijas un Sociālistu un demokrātu grupas – vadītājiem Manfredu Vēberu un Džanni Pitellu.
Briti izsakās par atkārtotu referendumu
Situāciju vēl neskaidrāku dara ziņa, ka divās dienās pēc referenduma jau gandrīz trīs miljoni britu pilsoņu parakstījuši petīciju internetā par atkārtotu referendumu Apvienotajā Karalistē par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā. Aptuveni 142 tūkstoši cilvēku atbalstījuši aicinājumu pasludināt Londonas neatkarību no Lielbritānijas, ziņo raidsabiedrība BBC. Tūkstošiem britu jau pēc balsojuma 23. jūnijā dažādās tīmekļa vietnēs centās uzzināt, kas īsti ir Eiropas Savienība un ko nozīmēs balsojums par vai pret izstāšanos. Apvienotās Karalistes likumi neparedz minimālo balsu īpatsvaru vai aktivitātes līmeni, lai referenduma rezultāti tiktu uzskatīti par vēlētāju gribu atspoguļojošiem. Arī ES dokumentos nekas nav teikts par to, ka dalībvalsts, kas sāk sarunas par aiziešanu no bloka, nevarētu pārdomāt un tomēr tajā palikt. Eksperti gan norāda, ka no pašreizējās petīcijas tūlītējas ietekmes uz referenduma rezultātiem nebūs. Vienīgi parlamentam būs pienākums formāli to izskatīt. Britānijā parlamentam ir jāizskata visi pilsoņu ierosinājumi, par kuriem savākti vismaz 100 tūkstoši parakstu. Lielās iedzīvotāju intereses dēļ uz laiku petīcija pat nebija pieejama Britānijas valdības un parlamenta mājaslapā.
Apvienotā Karaliste ir sašķelta
Referenduma rezultāti liecina par lielām atšķirībām starp reģioniem, kā arī to, ka visaktīvāk palikšanu ES atbalstīja gados jauni cilvēki un lielo pilsētu iedzīvotāji. Jaunieši ir pauduši neapmierinātību ar referenduma rezultātu, ko lielā mērā ietekmēja gados vecāku cilvēku balsojums, lai gan ES sniegtās iespējas par brīvu ceļošanu un uzņēmējdarbību visvairāk izmanto tieši jaunieši. Pēc referenduma sociālās saziņas vietnes pārplūdinājuši ieraksti par to, ka iedzīvotāji nožēlo savu izvēli, balsojot par izstāšanos, kā arī nebija gaidījuši, ka viņu balsij būs nozīme.
Dumpis Leiboristu partijā
Pēc referenduma, kurā Leiboristu partija oficiāli atbalstīja Apvienotās Karalistes palikšanu ES, partijā izcēlies dumpis, jo daudzi leiboristi asi kritizē partijas vadītāju Džeremiju Korbinu par nepietiekamu aktivitāti kampaņā un uzticības zaudēšanu. Vairāk nekā puse politiķu no leiboristu ēnu kabineta paziņojuši par nodomu atkāpties, ja Korbins paliks partijas līdera postenī. Analītiķi atzīmē, ka rudenī Britānijā var notikt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas un ar Korbinu priekšgalā leiboristiem nav izredžu. Asi strīdi pēc referenduma izvērsušies arī Konservatīvo partijā, kur viens no izstāšanās kampaņas vadītājiem, bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons tiek apsūdzēts apzinātā faktu sagrozīšanā un personiskās politiskās karjeras veicināšanā.
Britānijas lielākā opozīcijas politiskā spēka Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins vakar atlaida divus ēnu valdības ministrus, kuri pirms tam paziņoja, ka Leiboristu partijai ir vajadzīgs jauns līderis. Hilarijs Bens, kurš bija ēnu valdības ārlietu ministrs, un Heidija Aleksandera, kura ēnu valdībā bija veselības ministre, arī kritizēja Korbinu par to, ka viņa kampaņa pirms referenduma, kurā Korbins iestājās par valsts palikšanu Eiropas Savienībā, nav bijusi pietiekami pārliecinoša.
Bens paziņoja, ka nav pārliecināts par to, ka Korbina vadībā leiboristi spētu uzvarēt nākamajās parlamenta vēlēšanās. "Nav pārliecības, ka mēs spēsim uzvarēt vispārējās vēlēšanās, kamēr Džeremijs paliks līderis. Viņš ir labs un cienījams cilvēks, bet viņš nav līderis. Un tā ir problēma," sacīja Bens, kurš uzskata, ka īpaši pēc ES referenduma rezultāta Leiboristu partijai ir vajadzīga spēcīga un efektīva vadība, kas spēj gūt sabiedrības atbalstu. Korbins, kurš ir Leiboristu partijas līderis kopš pagājušā gada septembra, neplānojot atstāt partijas vadītāja amatu.
Skotija pret izstāšanos no ES
Skotijas parlaments varētu nobalsot pret Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, vakar paziņoja Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena. Ceturtdien notikušajā referendumā Apvienotajā Karalistē 52% dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, bet Skotijā 62% balsotāju bija par Lielbritānijas palikšanu blokā.
Skotijas premjere pauda viedokli, ka būtu loģiski rīkot balsojumu Skotijas parlamentā par izstāšanos no ES, tomēr atzina, ka Lielbritānijas valdībai varētu būt citāds viedoklis. Stērdženas vadītajai Skotu nacionālistu partijai Skotijas parlamentā ir 63 no 129 deputātiem. Stērdžena arī sacīja, ka ir ļoti iespējams, ka tiks sarīkots jauns referendums par Skotijas neatkarību, jo pēc balsojuma Lielbritānijas referendumā par izstāšanos no ES situācija ir būtiski mainījusies un Apvienotā Karaliste vairs nav tā pati, kāda tā bija 2014. gadā, kad 55% referenduma dalībnieku Skotijā nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Skotijas premjere solīja šonedēļ sākt sarunas ar ES amatpersonām par to, kā Skotija varētu palikt blokā Lielbritānijas izstāšanās gadījumā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003