Skolotāja vidējā alga būšot 1000 eiro

Lektors ar doktora grādu drīzumā pelnīs mazāk nekā bērnudārza audzinātāja

Lielākie ieguvēji no jaunā skolotāju algu modeļa būs lauku novadi, vakar pavēstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Aprēķini liecina, ka daļai lauku novadu valsts mērķdotācija skolotāju algām pieaugs par piektdaļu. Tajā pašā laikā aprēķināts: lai skolās varētu paaugstināt algas, sākumskolā jābūt vismaz 50 skolēniem, pamatskolā un vidusskolā attiecīgi 100 un 150.

K. Šadurskis atzīst: kopš jaunā modeļa prezentācijas notikušas smagas sarunas ar pašvaldībām, kuras sevišķi uztrauca ministrijas iecerētā skolēnu un skolotāju skaita attiecība, no kuras atkarīgs, cik skolotāju likmes valsts apmaksās. K. Šadurskis teica, ka ar noteikto proporciju bijušas neapmierinātas visas pašvaldības – gan lielās, gan mazās. Sarunu gaitā iecerētās proporcijas samazinājumu izdevās panākt lielajām republikas pilsētām, izņemot Rīgu, kamēr mazajiem novadiem tā tikusi palielināta.

Pašreizējie aprēķini liecina, ka 12 procentiem pašvaldību valsts piešķirtā mērķdotācija jaunajā modelī varētu samazināties, taču, tā kā lielākajai daļai šo pašvaldību 1. septembrī paredzēts skolēnu skaita pieaugums, visticamāk, mērķdotācija tomēr nesamazināšoties. Teiktais visvairāk attiecas uz Pierīgas novadiem, kuri uztraucas par iespējamo skolotāju algu sarukumu.

Plānots, ka nākamajā nedēļā jauno atalgojuma modeli izskatīs valdības sēdē. Kaut vakar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē izskanēja gana daudz iebildumu pret modeļa gala versiju, ministrs vairs nebija gatavs modelī kaut ko mainīt. Viņš atzīst, ka ministrijas piedāvājums nav ideāls, taču tas esot labākais šobrīd iespējamais.

K. Šadurskis arī prognozē, ka tuvākajos gados skolotāju algām paredzētais finansējums pieaugs par 60 miljoniem eiro. Tik liels pieaugums Latvijas vēsturē nav bijis nevienai citai nozarei, izņemot aizsardzību. Plānots, ka skolotāju vidējā alga, kas pašreiz ir 764 eiro, pieaugs līdz 1003 eiro.

Pilnīgas skaidrības, vai pedagogi saņems visu ministra solīto papildfinansējumu, gan nav. Pedagogu algām ir skaidri apsolīti papildu deviņi miljoni eiro jau šā gada budžetā un vēl 27 miljoni nākamgad. Lai palielinātu atalgojumu arī kultūras izglītības iestāžu pedagogiem, nākamā gada budžetā būtu vajadzīgi vēl 4,6 miljoni eiro, taču pret to piešķiršanu iebilst Finanšu ministrija.

Turklāt daļai pedagogu algu pieaugums būs mazāks nekā citiem. Kamēr citiem skolotājiem jau no 1. septembra nedrīkstēs maksāt mazāk nekā 680 eiro par pilnu slodzi – 40 stundām, bērnudārzu audzinātāju algas pieaugs tikai līdz 620 eiro. 680 eiro algu mazuļu skolotājas varētu saņemt vien no nākamā gada 1. septembra. Savukārt darba slodzi no 30 līdz 40 stundām nedēļā bērnudārzu pedagogiem palielinās jau no šā gada 1. septembra. Vainu par bērnudārzu audzinātāju atstāšanu pabērna lomā K. Šadurskis veļ uz pašvaldībām, kuras maksā algas lielākajai daļai pirmsskolas skolotāju un nav bijušas gatavas straujam algu pieaugumam.

Pabērna lomā palikuši arī augstskolu mācībspēki, kuriem atalgojums no 1. septembra nepalielināsies nemaz, bet vēl pēc gada pieaugs tikai par 10 procentiem. Augstskolu pārstāvji sarēķinājuši: drīz vien lektori, no kuriem daudziem ir doktora grāds, pelnīs pat mazāk nekā bērnudārza audzinātājas.

Pret šādu nevienlīdzību iebilst arī LIZDA, taču vakar padomes sēdē tā nolēmusi tikai turpināt paust savus iebildumus gan šodien, tiekoties ar premjeru Māri Kučinski, gan otrdien valdības sēdē. "Protesta akcijas pagaidām nerīkosim, lai neapdraudētu tos pedagogus, kuri tomēr iegūst no šī jaunā modeļa," pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Tomēr oktobrī LIZDA varētu lemt par protesta akcijām, jo tad skolotāji būs saņēmuši jaunās algas un arodbiedrība jau tagad prognozē, ka liela daļa būs ļoti neapmierināti. Tad protesta akcija nebūšot vienas dienas streiks, bet kaut kas krietni iespaidīgāks.

I. Vanaga uzskata: ministrija nemāk un negrib ieklausīties sociālajos partneros. Piemēram, gan LIZDA, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) un pašvaldības iebilst pret to, ka jaunajā modelī katras skolas direktors gana brīvi pats varēs izvērtēt, kā apmaksāt skolotāju darbu. Varēs būt tā, ka viens skolotājs tajā pašā skolā par vienu darba stundu saņems lielāku atalgojumu nekā cits. K. Šadurskis uzskata, ka tas ir tikai normāli. Direktoram esot tiesības labākajiem skolotājiem maksāt vairāk. Ja skolas vadītājs šo brīvību izmantošot ļaunprātīgi, pašvaldībai kā skolas dibinātājam pret to jāvēršas. Tikmēr arodbiedrībā bažījas, ka būšot pat tiesu procesi, kuros skolotāji sūdzēšoties par sava darba materiālo novērtējumu.

Tāpēc arodbiedrība, LIVA un pašvaldības uzskata, ka valdības pieņemtajos noteikumos par skolotāju darba samaksu jāsniedz vismaz rekomendācijas direktoram, kā katru pedagogu algot.

Taču ministrs uzskata, ka tas nav nepieciešams, jo skolu direktori esot "saprātīgas būtnes".

Cita starpā K. Šadurskis atklāja, ka skolotāju atalgojums būtu jāveido, ņemot vērā izglītības programmu, nevis skolēnu skaitu. Taču, kamēr skolas ir pašvaldību pārziņā, tas neesot iespējams, jo "tad katrā klasē būs pa vienam skolēnam". K. Šadurskis uzskata, ka valstij jāpārņem skolas savā ziņā. Vajadzētu sākt ar valsts ģimnāzijām, tad pārņemt "parastās" vidusskolas un pēc tam arī citas skolas.

***

Lauku novadi, kur finansējums skolotāju algām pieaugs visstraujāk

Pašvaldība Mērķdotācija iepriekšējā mācību gadā (EUR) Mērķdotācija no 1. septembra (EUR) Pieaugums (%)

Priekuļu novads 806 244 974 712 20,9

Sējas novads 217 680 262 560 20,6

Durbes novads 228 372 274 164 20,1

Viesītes novads 492 576 590 484 19,9

Skrīveru novads 490 224 587 136 19,8